Latgales pētniecības institūta Kultūras vēstures grupas vadītājs prof. Pēteris Zeile:

Viens novads un trīs laika dimensijas

Nesen masu saziņas līdzekļos kā pēkšņi pērkona dārdi izskanēja no Briseles un Strasbūras puses nācis paziņojums: Latgale tiek izsludināta par visas Eiropas nabadzīgāko reģionu. Šo ziņu Latgalē uztvēra dažādi. Daļa inteliģences un vēl pavārgais vidusslānis ar tādu kā pašlepnuma aizvainotību, bet lielākā daļa — ar gandarījumu un cerību. Sak’, ja no Rīgas nesniedzās skats līdz mūsu bēdām un sāpīgajām vajadzībām, tad vismaz tālā un bagātā Eiropa tās ieraudzījusi. Un modinājusi cerību par reālu atbalstu un palīdzību, kas drīz vien tikusi arī apsolīta.

Šī bija viena no galvenajām noskaņām, dodoties uz Latgales pētniecības institūta (LPI) gadskārtējo — jau astoto — konferenci "Latgales pagātne, tagadne, nākotne", kas notika Preiļos 29. un 30. oktobrī.

To papildināja pārdomas, gūtas divos šāgada braucienos gar pašu Latgales pierobežu — no Asūnes, cauri Šķaunei un Pasienei līdz Zilupei. Un trīs Preiļu rajona apmeklējumi. Tie ļāva secināt, ka, tā sakot, Latgale no Latgales var jo krasi atšķirties. Vai visa Baltkrievijas un Krievijas pierobeža krūmājiem aizaugusi. Ludzas rajonā pavasarī Vismaz 80 procentus tīrumu rotāja pieneņu lauki, bet augusta vidū no nepievilcīgi pelēkajiem laukiem pacēlās pūku mākuļi. Pie mājām — nelieli apstrādāti dārziņi, reti kādam govs vai kaza, daudzas mājas atstātas — ar aiznaglotiem logiem. Pasienas baznīca, vēlā baroka arhitektūras šedevrs, kā ar sāpīgu rētu pāršķēlusies pušu un draud sairt. Visu atstāts unikāls sakrālais piemineklis, kamēr Vidzemē straujā tempā uzceltas desmit jaunas standartveida katoļu baznīcas. Tiesa, Ludzas rietumu un ziemeļrietumu daļā ir krietni sakārtotāki un turīgāki pagasti. Taču kopumā tas šo salīdzinošo kopainu nemaina.

Citāda aina atklājās Preiļu rajonā. Gandrīz visi lauki apsēti, iekopti dārzi un apkoptas mājas. Jo bieži redzami krietni melnraibo un brūno govju ganāmpulki. Pie katras trešās ceturtās mājas traktori, cita lauksaimniecības tehnika, kokzāģētavas. Skaistu šķirnes zirgu pulciņš Raipolē. Zili ziedoši linu lauki. Protams, arī te bijis un ir jāpārvar ne mazums grūtību. Taču ar prasmi un cītīgu darbu izveidots daudz priekšzīmīgu saimniecību, kas jau strādā ar peļņu un nodrošina ar sava darba augļiem tūkstošus savas valsts patērētāju un jau skatās pāri robežai, vai tiek gaidīti turienes tirgos.

Konference Preiļos noritēja mažori konstruktīvā gaisotnē. Ar apņēmīgu noskaņu — pietiek gausties, īdēt, nolaist rokas. Jo ledus ir redzami sakustējies. Šī vadlīnija bija jaušama vai visos 96 referātos, kas tika nolasīti deviņās darba grupās. Ir izveidotas savstarpēji saskanīgas mijiedarbīgas struktūras: Latgales attīstības padome; Latgales attīstības aģentūra; Latgales uzņēmējdarbības atbalsta centrs; Latgales pētniecības institūts. Tālab valdošā doma bija — par teorijas un prakses vienotību, par novadam būtisku projektu izstrādi un īstenošanu. Par lēmēju un izpildītājinstitūciju ciešu, operatīvu sadarbību. Par Latgales attīstībai piešķirto līdzekļu (ES 10 miljoni latu plus 2,5 miljoni no Latvijas budžeta 2000. gadā) racionālu, efektīvu izmantošanu. Nobeiguma plenārsēdē īpaši atzinīgi tika vērtēti tādi ziņojumi kā prof. E.Matisāna "Latgales ekonomiskās attīstības ilūzijas un iespējas", A.Bondara "Lauksaimnieku pašpārvalde", I.Kuņickas "Privatizācijas procesa analīze Latgalē", A.Nikolajeva "Mazā biznesa un noieta tirgus problēmas Latvijā", E.Borskas "Ģimenes plānošanas problēmas Daugavpils sieviešu skatījumā", S.Mazjānes "Vides problēmas Preiļu rajonā", S.Šķēpa "Preiļu rajona daba, iedzīvotāji, saimniecība", I.Kursītes "Latgales nevalstisko organizāciju iespējamā ietekme uz reģionu attīstību", V.Meņšikova "Tirgus reformas desmitgades rezultāti Latvijā" un vairāki citi.

Liela vērība tika veltīta gaidāmajai teritoriāli reģionālajai reformai. Būtībā visi referenti iestājās par nedalītu Latgales reģionu un izteicās par modeli "4 plus 1". Īpaši pārliecinoši šāda risinājuma loģiku pamatoja Staņislavs Keišs. Viņš uz ekrāna demonstrēja visu ES valstu reģionālo dalījumu struktūras, kuru krietno apjomu priekšā sākotnējais Latvijas dalījums 9 reģionos šķita sīks un niecīgs, kas var radīt gan līdzekļu sadrumstalotību, gan citas neatbilstības. Bez visa cita tas var traucēt arī sabiedrības integrācijas procesu, jo Latgali sašķeļ divās daļās — dienvidu, kur dominē krievu valoda, un ziemeļu, kur valdošā ir latviešu valoda. Latvijas Republikas Satversmes 3. pants skan: "Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale". Neviens nav devis tiesības voluntāri atcelt šo Satversmes pantu, šo vēsturiski etnogrāfisko un administratīvi teritoriālo dalījumu. Tiesa, padomju laikā tādi mēģinājumi bijuši. Te nerunāsim par Abreni, bet par to, ka daži Latgales pagasti pievienoti Jēkabpils un Madonas rajona, tātad Zemgalei un Vidzemei. S.Keišs, balstoties uz vairākiem objektīvu vēsturnieku darbiem, monogrāfijām un rakstiem, pierādīja šī novadu dalījuma negrozāmību un atstāšanu spēkā. Izskanēja arī doma, ka teritoriālā reforma jāsāk no apakšas, no pagastiem. Kā savā plenārsēdes referātā parādīja P.Romanovs, Preiļu rajonā šis process jau ir sācies un rit brīvprātīgi un demokrātiski. V.Lauskis kritizēja līdzšinējo valdību attieksmi pret pašvaldībām un uzsvēra, ka ir svarīgi ievērot ne tikai ekonomiskos, bet arī kultūrvēsturiskos faktorus. "Tāpēc nedrīkst pieļaut tādu absurdu ideju īstenošanu kā, piemēram, Balvu rajona pievienošana Vidzemei," viņš teica.

Konferencē uzstājās dažādu nozaru speciālisti un pārstāvji no Rīgas, Jelgavas, Minsteres, Ulbrokas, Daugavpils, Salaspils, Siguldas, Skrīveriem, Līvāniem, Jēkabpils, Aizkraukles, Balviem, Rēzeknes, Luzdas, Viļāniem, Tilžas. Taču, kā tas jau tradicionāli pierasts, Latgales problēmu aplūkojums visas Latvijas (šoreiz arī ES) kontekstā LPI konferencēs tiek cieši saistīts ar konkrēto rajonu, kurā notiek zinātnieku pulcēšanās. Tāpēc gandrīz visās darba grupās tika lasīts kāds referāts par Preiļu novadu. Viena no konferences pamatdomām bija: lai priekšgājēju izcilais veikums mūs iedvesmo šodienas darbam!

Plenārsēdē Z.Onckule (Rīga) referēja par izcilo pedagogu, publicistu, Latgales "studentu tēvu" Broņislavu Spūli. Plenārsēdē referātu par LPI sākumiem trimdā nolasīja slavenais vārkavietis no Minsteres Alberts Spoģis, kuram Preiļos un Rēzeknē tika atzīmēta arī 75 gadu jubileja. Par viņa daudzveidīgo darbību kultūras vēstures darba grupā referēja Andris Vējāns, bet valodas un literatūras grupā — Antons Daukšs (Rīga). 1. novembrī apritēja izcilā preilieša publicista, rakstnieka, pedagoga, zinātnieka Jāņa Turkopula 100. dzimšanas diena. Atmiņās par savu tēvu plenārsēdē dalījās ārsts Pēteris Turkopuls (Rīga), bet kultūras darba grupā referātu nolasīja šo rindu autors. Preiļu muzeja vadītāja Tekla Bekeša un LLU prof. Aloizs Strods (Jelgava) runāja par citiem ievērojamiem novadniekiem.

Par dažādām Preiļu novada kultūras darba jomām, kā arī akūtiem sociāla rakstura jautājumiem runāja Janīna Vilmane (Vārkava), D.Prodniece, A.Rancāns, J.Lozda, E.Jermolajeva (Preiļi), S.Maskalāne (Līvāni) un citi rajona inteliģences pārstāvji.

Vēstures darba grupā (vad. vēst. doktors H.Soms) saistošus referātus, balstītus arhīvu pētījumos, nolasīja Juris Ciganovs (Rīga, par Latgales atbrīvošanos no lieliniekiem pirmo posmu 1919. gadā) un Valters Ščerbinskis (Rīga, par 1934. gada 15. maija apvērsumu un Latgali). Jāatzīmē, ka pirmo reizi darbojās jaunizveidotā darba grupa "Pagastu vēsture". Īpaši atzīmējama Ērika Jēkabsona (Rīga) izstrāde "Pagasta vēstures izpēte uz Demenes pagasta piemēra: prioritātes un nozīme" un Agra Dzeņa (Rīga) "Latgales pagastu vēstures avoti Latvijas Valsts vēstures arhīvā". Citi referāti tika veltīti Preiļu rajona Rudzātu, Līvānu, Riebiņu kā arī Rēzeknes rajona Nautrēnu pagastiem.

Jāņa Elkšņa (LKC izdevniecības vadītājs, Rēzekne), Antona Kūkoja (Ludzas Mākslas skolas direktors), Jāņa Pitrāna ("Brīvā Eiropa", Daugavpils), Valijas Liepas (DPU, Daugavpils), Aloiza Stroda, Augusta Milta (LU, Rīga) un citu kultūras vēstures darba grupā nolasīto referātu sakarā tika pieņemti vairāki konkrēti ierosinājumi. Daži no tiem — mākslinieka Jura Soikana muzeja izveide dzimtajā Ludzā, rakstnieka Jāņa Sarmas (1983.g. miris Austrālijā) Daugavpilī tapušo darbu izdošana, A.Stroda nozīmīgā pētījuma publicēšana "Acta Latgalica". Vietējās pašvaldības tika aicinātas atbalstīt LKC izdevniecības grāmatu dāvināšanu skolām.

Visvairāk referātu tika nolasīts kultūras vēstures un tautsaimniecības darba grupās. Reliģijas darba grupā ieplānoto četru vietā tika nolasīti divi referāti. Visjaunākā konferences dalībniece Līga Rakstiņa (Balvu rajona Tilžas 8. klases skolniece) referēja par ticības mācību Latgales skolās, bet darba grupas vadītājs Tilžas un Rugāju draudžu prāvests Alberts Budže — par Nautrēnu baznīcas vēsturi.

Tautsaimniecības darba grupas vadītājs prof. Eduards Matisāns izteica savā ziņā paradoksālu, bet reizē racionālu domu — turpmāk reliģijas un tautsaimniecības sekciju sēdes rīkot kopīgi. Jo, pēc viņa domām, nepietiek ar gandarījumu atzīmēt, ka šogad Aglonā 15. augustā ieradās 180 000 cilvēku, bet ir jāpasaka, kāda daļa no viņiem dzīvo zem iztikas minimuma līmeņa, cik atbraukuši kā dievlūdzēji un cik — kā ziņkārīgi tūristi. Noslēguma plenārsēdē izteiktā E.Matisona doma bija tāda, ka LPI darbā no "neitrāliem", tīri informatīviem referātiem aizvien vairāk jāpāriet uz kādu nozīmīgu radoši konstruktīvu kodolu saturošu koncepciju vai projektu.

Uz katru konferenci parasti iznāk kāds LPI izdevums. Sagaidot VI konferenci (1997.g.), dienas gaismu ieraudzīja "Acta Latgalica" 9. sējums un rakstu krājums "Kooperācija un uzņēmējdarbība Latgales laukos (no XIX gs. beigām līdz mūsdienām)". VII konferences dalībniekiem (1998.g., Ludza) V.Trojanovskis dāvāja savu grāmatu "Ludzānieši". 1996. gadā iznāca plaša, nozīmīga, vizuāli lieliski iekārtota Antona Anspaka grāmata "Preiļu novads". Labi paveiktā darba apziņā autors VIII konferencē Preiļos ieradās kā tās dalībnieks. Uz šo konferenci LPI vadības pārstāvji atveda "Acta Latgalica" 10. sējumu un Latgales faktu un datu 8. laidienu "Šī diena Preiļu rajonā" (1999., redaktors H.Soms). Tajā apkopotas ziņas gandrīz par 300 dažādu jomu atklātības, kultūras darbiniekiem, kuri dzimuši vai darbojušies Preiļu rajonā, un par 80 te notikušajām vēsturiskajām norisēm.

Konferences dalībniekiem bija iespēja apmeklēt izcilā keramiķa Polikarpa Čerņavska muzejmāju–meistardarbnīcu un iepazīties ar akciju sabiedrības "Preiļu siers" vērienīgo darbību.

Kopumā jāteic, ka LPI VIII konference Preiļos darbojās izvērstākā diapazonā par iepriekšējām un daudz aktīvāk tika risināti akūti ekonomikas, sociālās esības un kultūras jautājumi, izstrādājot konkrētus, lietišķus priekšlikumus, pat veselus projektu metus tālāk veicamajam darbam.

Atskats uz Latgales pētniecības institūta 8. konferenci