Preiļu rajona padomes Attīstības plānošanas nodaļas vadītājs Pēteris Romanovs:

Preiļu rajonā viss kā Latvijā

Tagadējā Preiļu rajonā pilnībā ietilpst agrākais Daugavpils apriņķa Preiļu, Vārkavas, Aizkalnes, Aglonas, Rudzātu un Līvānu pagasts, daļēji Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasts, Galēnu, Stabulnieku pagasta daļa.

Kopš 1950.gada dažādu administratīvi teritoriālo pārkāpumu rezultātā agrāko pagastu teritorijas ir krietni samazinātas, un no šo pagastu, es atļaušos teikt, "atgriezumiem" izveidoti jauni pagasti, no kuriem vairāki pārvaldes, apkalpošanas un saimnieciskā ziņā ir ļoti neizdevīgi.

Pašreiz Preiļu rajona centrs ir Preiļi ar 8983 iedzīvotājiem, Līvāni (10 672) un 19 pagasti: Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonas, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagasti, kur dzīvo 21,7 tūkstoši iedzīvotāju.

Rajona teritoriju šķērso 2 dzelzceļa līnijas (100 km garumā): Rīga–Daugavpils–Voroņeža (stacijas Līvāni un Jersika) un Sanktpēterburga–Rēzekne–Daugavpils–Varšava (stacijas Aglona un Ārdava). Rajonā ir plaši sazarots ceļu tīkls. Ceļi ar smilts un grants segumu stiepjas 3000 km garumā, ar cieto segumu (asfaltu) — 656 km.

Preiļos ir izvietota valsts akciju sabiedrība "Latgales ceļi", kas rūpējas par mūsu reģiona ceļu stāvokli. Ceļu remonti, ieskaitot paplašināšanu, asfaltēšanu sekmīgi turpinās.

Preiļu rajona kā vienotas teritorijas pirmsākumi meklējami ap 1348.gadu, kad pirmo reizi ir minēta Preiļu zeme ( Terra Preylen ), kā viens no Jersikas senvalsts novadiem, kurš atradies mežu un purvu vidū. Iespējama arī Preiļu novada sadalīšana šajā laikā starp Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeni, līdz 1561.gadam pastāvot tā divām daļām. No 1660.gada līdz 1772.gadam sākās Preiļu novada polonizācija, lielā skaitā ieplūst vai arī tiek nometināti poļi, kā arī baltkrievu un krievu vecticībnieki. No 1920.gada līdz 1940.gadam Preiļu novads ir Latvijas Republikas sastāvā.

Oficiāli Preiļu rajons dibināts 1949.gada 31.decembrī, 1959.gadā paplašinot tā teritoriju līdz tagadējiem izmēriem.

Pašreiz Preiļu rajonā, tāpat kā visā Latvijā, notiek administratīvi teritoriālās reformas procesa sagatavošana. Mūsu rajona padome strikti izteikusi savu nostāju par vienotu Latgales reģionu un iestājas par 5 reģioniem Latvijā, pamatojot šo lēmumu ar vēsturiskiem kritērijiem, jo Latgale vienmēr bijusi vienota.

Preiļu rajonā turpinās sadarbības vienošanās starp dažām pašvaldībām, jau iezīmējas nākamie sadarbības partneri, kuri, es ceru, vēlāk izveidos savus novadus. Ļoti aktīvi šis darbs notiek ap Līvāniem un Preiļiem, kur veidojas Līvānu un Preiļu novadi, veiksmīgas aktivitātes notiek Galēnu pusē starp Sīļukalna, Stabulnieku un Galēnu pagastu, kā arī Vārkavas novadā starp Rožkalnu, Upmalas un Vārkavas pagastu. Ir savas ieceres Aglonas, Riebiņu un Jersikas pašvaldībām. Laiks vēl ļauj viņiem izlemt, ar ko būt kopā. Preiļu rajona pašvaldības brīvas savu lēmumu pieņemšanā, tas liecina par to, ka tās spējīgas patstāvīgi strādāt, prognozēt, skaitīt.

Daudziem no rajona pagastiem un pilsētas domēm izdevās piesaistīt naudas līdzekļus caur dažādiem projektiem un fondiem.

Ja mēs kaut nedaudz paanalizēsim attīstības projektus, kuri rodami izstrādātajā Preiļu rajona teritorijas attīstības programmā, tad konstatēsim, ka tikai Līvānos izstrādāti 47 projektu pieteikumi, un iesniegti projekti, kas aptver laika posmu no 1998.gada līdz 2010.gadam. Šie projekti arī iekļauti Līvānu pilsētas sociālās un ekonomiskās attīstības programmā, tie skar izglītību, kultūrvidi, sociālo vidi, infrastruktūru u.c. nozares.

Nopietnus projektus realizē Preiļu pilsētas dome. Kaut to kopskaits mazāks nekā kaimiņiem, taču finansiāli ietilpīgāki un arī saistīti ar infrastruktūru un vidi.

Daudz labu projektu ir izstrādāts Rušonas, Aglonas, Aizkalnes, Stabulnieku un Sutru pagastā, vairāki no tiem sāk īstenoties.

Visās Preiļu rajona pašvaldībās ir saņemtas mērķdotācijas teritoriālplānošanai, daudziem jau izstrādātas sociāli ekonomiskās attīstības programmas. Pašreiz strādā pie sadarbības projekta pieteikumu sniegšanas reformas sekretariātam, ceram, ka šiem mērķiem izdosies piesaistīt PHARE programmas līdzekļus. Administratīvi teritoriālās izpētes projektu izstrādāja SIA "Projekts XXI" kopā ar rajona darba grupu un pašvaldību plānotājiem. Līdzekļus šim mērķiem iedalīja PHARE birojs ar LPS palīdzību.

Daudz paveikts pašvaldībām izmantojot Sorosa fonda piešķirtos līdzekļus sadarbības projektos ar kaimiņvalstīm, it sevišķi tūrisma attīstībā un servisa izveidošanā, izglītības problēmu risināšanā u.c. jomās.

Šī gada septembrī Nacionālajai programmai "PHARE 2000" no rajona padomes piedāvāti 3 projektu pieteikumi, kuri attiecas uz pilsētas gazifikāciju, pasažieru pārvadājumiem un tūrisma attīstību.

Rajons ir iesaistīts kopējā projektā par sporta bāzes attīstību, ar kuru startē Izglītības ministrija.

Pēdējos divos gados Preiļu rajonā pieaug sertificētu speciālistu skaits (ap 10), kas beiguši LU Ekonomikas fakultātē projektu vadības un sagatavošanas kursus.

No 1997.gada Preiļu rajona padome aktīvi darbojas Latgales reģionālajā attīstības padomē un tās tehniskajā komitejā. Jau pagājis mēnesis, kopš darbojas Latgales attīstības aģentūra. Šajā jaunajā un perspektīvajā organizācijā, kura turpmāk strādās ar projektu pieteikumiem, dažādiem fondiem un programmām Latgales attīstībai, ir pārstāvēts arī Preiļu rajons.

Tagadējais kopējais darbs pie Latgales attīstības plāna (pilotprojekta) palīdz labāk sastrādāties Latgales rajoniem un pilsētām, labāk saprast citam citu, lai nākotnē vieglāk būtu darboties vienā plānošanas reģionā.

Kopējais darbs pie nozaru programmām palīdz arī iekšējam plānošanas procesam. Šī gada augustā rajona padome pieņēma 1.lasījumā rajona teritorijas attīstības programmu un pozitīvi vērtēja iespējamo pašvaldības sadarbības projektu.

Ir iegūta kopējā datu bāze, ar kuru ir iespējams strādāt ne tikai mūsu plānotājiem, bet arī pašvaldību darbiniekiem.

Preiļu rajons ir bagāts ar senām Latgalei raksturīgām kultūras tradīcijām un daudz dažādām aktivitātēm. Patlaban Preiļu rajonā ir 20 bibliotēkas, 22 kultūras/tautas nami, 4 muzeji, 3 mūzikas skolas, 1 mākslas skola, 120 mākslinieciskie pašdarbības kolektīvi, kuros darbojas 1383 dalībnieki un 15 folkloras ansambļi. Latvijas XXI vispārējos latviešu dziesmu un XII deju svētkos Preiļu rajonu pārstāvēja 12 deju kolektīvi, 4 kori, 2 folkloras ansambļi.

Preiļu rajonā ir definēti galvenie rajona un novada kultūrpolitikas pamatuzdevumi:

a) saglabāt visu rajonā esošo kultūras mantojumu;

b) saglabāt esošo pašdarbības kolektīvu skaitu (nākotnes dziesmu un deju svētku dalībnieki);

c) saglabāt kultūras un tautas namus un aktīvu to darbību;

d) nodrošināt kultūras un kultūrizglītības iestādēm nepieciešamo finansējumu kā no valsts, tā no pašvaldību budžeta;

e) piesaistīt ārējās investīcijas pasākumu organizēšanai un projektu realizācijai;

f) radīt vidi, lai administratīvi teritoriālās reformas gaitā netiktu likvidētas kultūras iestādes — galvenokārt kultūras un tautas nami, bibliotēkas;

g) izstrādāt kopīgu kultūras un kultūrvides attīstības programmu ar mērķi kompleksi risināt kultūras dzīves attīstības jautājumus.

Šogad Preiļu rajona padomes Attīstības plānošanas nodaļa kopā ar Vārkavas novada pašvaldībām (Upmalas, Vārkavas, Rožkalnu), Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un Daugavpils reģionālo vides pārvaldi, kā arī ar ieinteresētajām nevalstiskajām organizācijām (Preiļu TIC, NVO, Vārkavas nodaļa "Dabas draugs") ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai projekta pieteikumu, kurš varētu 1) sekmēt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un integrāciju novadu sociāli ekonomiskajā attīstībā un Dubnas upes baseina sakārtošanā; 2) veicināt Vārkavas novada ilgspējīgu attīstību, nostiprinot vietējās demokrātiskās iniciatīvas vides aizsardzībā un uzņēmējdarbības atbalstam.

Projekts aptver Dubnas upes baseina teritoriju un 13 pagastus, 3 rajonus un 1 pilsētu.

Lielu vērību kultūras attīstībai ir veltījuši līvānieši. Līvānu pilsētas sociālās un ekonomiskās attīstības programmas kultūras sadaļa ir plaši izvērsta: te ietverts daudz uzdevumu, aktivitāšu un projektu, kas saistāmi ar kultūrvides attīstību.

Preiļu rajonā ir visu līmeņu skolas, izņemot augstskolu. Pavisam ir 38 skolas:

— 20 vispārizglītojošās pamatskolas ar 2588 skolēniem;

— 7 vispārizglītojošās vidusskolas ar 3400 skolēniem;

— 1 Preiļu Valsts ģimnāzija; Aglonas internātģimnāzija (Preiļos 246 audz., Aglonā 226 audz.),

— 1 vakara vidusskola (Preiļos 128 audz.). Šogad atvērta arī Līvānos;

— 2 profesionālās skolas (Preiļu arodvidusskola 157 audz.; Jaunaglonas lauksaimniecības skola 259 audz.),

— Rudzātu speciālā internātskola (72 audz.);

— šogad atvērta Aglonas katoļu ģimnāzija (42 audz.) bijušās internātģimnāzijas telpās.

No 29 vispārizglītojošajām skolām, kurās mācās 6460 skolēni, 24 atrodas laukos; pagasti ar skolu tīklu visumā ir nodrošināti, izņemot vienīgi Preiļu pagastu, kura iedzīvotāji izmanto atbilstošo Preiļu pilsētas infrastruktūru.

Vidējās izglītības iestādes ir abās rajona pilsētās — Preiļos un Līvānos, kā arī laukos: Aglonas, Riebiņu, Rudzātu un Upmalas pagastā.

Skolotāju skaits rajonā — 765. Studentu skaits (1999) — 198, t.i., 67,5% no skolu absolventiem.

Preiļu (līdzās Cēsu rajona) skolām (starp lauku rajoniem) ir labākais datortehnikas nodrošinājums Latvijā. Daudz savām skolām palīdzējušas pašvaldības, ļoti augsts datortehnikas pasniegšanas līmenis Preiļu Valsts ģimnāzijā, Līvānu vidusskolās, Aglonā.

Augstu vērtējami interneta pakalpojumi. Tie attīstīti gandrīz visās rajona vidusskolās, dodot lielu ieguldījumu skolēnu un pieaugušo izglītības līmeņa celšanā. Internets iekaro arvien lielāku auditoriju, ienāk arī pašvaldību vadītāju darba ikdienā.

Katrā pagastā un pilsētā skolēniem ir pieejamas bibliotēkas. Nozīmīga loma bibliotēku darba koordinācijā ir rajona bibliotēkai, kas sen ieguvusi Preiļu lasītājos cieņu un autoritāti. To raksturo pasākumu daudzveidība, to svaigums.

Preiļu pilsētā ir labākā Latgales reģiona sporta bāze, par kuru lepojas rajona padome un pilsētas dome, te ir visas iespējas nodarboties ar daudziem sporta veidiem.

Preiļu sporta skola un visa esoša sporta bāze varētu pretendēt uz reģionālo sporta metodisko centru skolēniem.

Iedzīvotāju sadalījums pēc izglītības līmeņa rajonā ir šāds: vidējā 46,6%, augstākā 5,1%, pamatskolas un nepabeigtā vidējā 48,9%.

Preiļu rajons platības ziņā ir sestais mazākais Latvijā, visi kaimiņrajoni aizņem lielākas teritorijas, bet rajona teritorija apdzīvota samērā blīvi — 1999.gada sākumā rajonā dzīvoja vidēji 20 cilvēki uz kvadrātkilometru, kaimiņrajonos iedzīvotāju blīvums ir mazāks.

Pagasti ir apdzīvoti samērā viendabīgi. Lielākais iedzīvotāju blīvums Aglonas, Stabulnieku un Galēnu pagastā (19,6 cilvēki uz kvadrātkilometru, retāk apdzīvots Rudzātu, Sīļukalna un Rožupes pagasts (8,3—8,7 uz kvadrātkilometru).

Četrdesmit gadu laikā Latgalē iedzīvotāju skaits samazinājies par 115,4 tūkstošiem iedzīvotāju (tādas pilsētas kā Daugavpils apjomā). Ir par ko nopietni padomāt, runājot par mūsu nākotni.

Preiļu rajonā tikai apmēram puse cilvēku ir darbspējas vecumā. Bērni un pensijas vecuma cilvēki veido pusi rajona iedzīvotāju (pensionāri — 12,5 tūkstoši, skolēni — 6,8 tūkstoši, bezdarbnieki — 1,8 tūkstoši).

Preiļu rajona iedzīvotāju nacionālais sastāvs: 64,9% — latvieši, 29,8% — krieviski runājošie, 5,3% — citas tautības.

Runājot par ražošanu, uzņēmējdarbību, jāatzīmē, ka lielākie uzņēmumi izvietoti abās rajona pilsētās.

Līvānos: SIA "Līvānu stikls" (ražojumi iecienīti arī ārzemēs); "Līvānu mājas un logi"; "Anda optec" (optiskā šķiedra), kura eksportē savu produkciju uz ārzemēm; SIA "Līvānu būvmateriāli", ražo plaša sortimenta ķieģeļus; SIA "Līvānu kūdras fabrika" ražo kūdras briketes un pakaišu kūdru.

Līvānos darbojas arī vairāki uzņēmumi, kas pārstrādā, žāvē koksni, kā arī pārstrādā graudus pārtikas un lopbarības vajadzībām. Līvānos bija attīstītas vairākas rūpniecības nozares. Tās veicināja arī intelektuālā un zinātniski tehniskā potenciāla koncentrāciju pilsētā. Zināmā mērā tas veicina arī šodien ražošanas atjaunotni, tikai uz kvalitatīvi augstāka līmeņa. Tiesa, ražošanai sašaurinoties, tieši Līvānos ir vislielākais bezdarbs, kas palēnām mazinās.

No lielākajiem uzņēmumiem Preiļos turpina intensīvi strādāt akciju sabiedrība "Preiļu siers", kas modernizē iekārtas un ražošanas tehnoloģiju. Tiek apgūti jauni, iecienīti ražojuma veidi vietējam tirgum ("Čedariņš" u.c.) Siers tiek eksportēts arī uz ārzemēm.

Jāatzīmē arī SIA "Preiļu SCO", "Turības", SIA "Lauku apgāde", "Automobilists" sekmīgā darbība. Paju sabiedrība "Turība" izvietota tuvējā Riebiņu pagastā un nodarbojas ar piena, gaļas ražošanu un pārstrādi un atradusi stabilu vietu tirgū konkurences situācijā. Preiļu rajonā 1999.gadā reģistrēti 979 uzņēmumi (visā Latgalē — 8,3 tūkstoši).

Preiļu rajonā ir daudz labi attīstītu zemnieku saimniecību, piemēram, zemnieku saimniecība "Smilgas" specializējas piena ražošanā; "Ivanānu mājas" — šķirnes lopu audzēšanā; "Ezeriņi" — lopbarības ražošanā. J.Teilāna zemnieku saimniecība (Raipole) nodarbojas ar zirgu audzēšanu, individuālais uzņēmums "Pārsla" — ar ogu audzēšanu un pārstrādi. Jāzeps Kivrins un Zenta Vaivode Pelēču pagastā savu darbību izvērsuši kartupeļu audzēšanā, piena un gaļas lopkopībā. Šeit un citur piena fermas apgādātas ar modernām mehanizācijas un piena dzesēšanas iekārtām. Katru rītu "Preiļu siera" mašīnas ierodas zemnieku saimniecībā un pienu nogādā rūpnīcā.

Nupat laikus saņemtas visas pieteiktās subsīdijas ražošanas nozīmes būvju celtniecībai, saimniecību tehniskajai modernizācijai, vides attīstībai, bioloģiski tīras produkcijas ražošanai, lopkopības, zirgkopības, augkopības, linkopības attīstībai. Preiļu rajons jau izsenis ir linu audzēšanas reģions. Daži linkopji bija noslēguši līgumus ar linu fabriku Preiļos, bet tā atteikusies ražu pārstrādāt. Panākta vienošanās, ka visus linus pieņems Krāslavas linu fabrika.

Rajons samērā bagāts mežiem (31 procents no kopējās platības). Lauksaimniecībā izmantojamā zeme veido 50 procentus no kopējās teritorijas, auglības ziņā — vidēji 31 balle.

Preiļu rajona reljefu daudzveido upes un ezeri. Tā dienvidrietumu robežu veido Daugava, kas aicina sadarboties ar tās krastos esošajiem Jēkabpils, Daugavpils un Krāslavas rajoniem. Cauri tek 22 upes, tajā ir 84 ezeri — makšķernieku paradīze. Vairākus ezerus (Rušonu, Cirīša u.c.) rotā salas, pussalas un līči. Ūdeņi un pakalni veido gleznainas ainavas (īpaši Aglonas, Rušonu, Pelēču apkārtnē un citur), kas piesaista tūristus un tūrismu rajonā vērš perspektīvā nozarē.

Preiļu rajonā daudz senatnes pieminekļu (18 pilskalni), 11 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, 77 arheoloģijas un 22 aizsargājamie pieminekļi (g.k.baznīcas). Viens no izcilākajiem sakrālās arhitektūras pieminekļiem — barokālā Aglonas bazilika. Šā gada 15.augusta svētkos tā pulcināja ap 180 000 cilvēku.

Preiļu rajonā atrodas valsts nozīmes Raiņa memoriālais muzejs "Jasmuiža" ar izstāžu telpu kompleksu, jaunuzbūvētu estrādi, keramiķu radošo centru, kas tiks atklāts šogad vasarā.

Nozīmīga Preiļu novada bagātība ir daudzi ievērojami cilvēki, kuri cēlušies no šī novada. Preiļu rajonā dzimuši pasaulslavenie zinātnieki — akadēmiķi Aleksandrs un Vladimirs Kovaļevski, akadēmiķis hidrologs Stepans Kolupaila, viens no pasaules izcilākajiem un ražīgākajiem simfoniķiem Jānis Ivanovs, komponists, mūzikas folklorists un pedagogs Jēkabs Graubiņš, viens no visu laiku izcilākajiem kara lidotājiem — ģenerālis Jāzeps (Jezups) Baško, kura vārds ir ierakstīts pasaules izcilāko lidotāju Zelta grāmatā Parīzē, pirmais latvietis Romas katoļu baznīcas kardināls Juliāns Vaivods. Jaunības gadus Jasmuižā pavadījis Jānis Pliekšāns. Tālu aiz Latgales robežām pazīstami B.Spūļa, J.Turkopula, H.Ersas–Kozlovskas, A.Spoģa, J.Kursītes, A.Milta, A.Rēķēnas, J.Streiča, J.Kulakova, brāļu V.un M.Muktupāvelu, Polikarpa Vilcāna, A.Paulāna, P.Čerņavska, R.Mūka, N.Drapčes, R.Ancāna, A.Sarkaņa, B.Daukšta un citu kultūras darbinieku, zinātnieku, mākslinieku, literātu, diplomātu, pedagogu vārdi. Protams, arī vēl daudzi citi, kuru saknes tālākajai izvērstajai darbībai dzītas un stiprinātas Preiļu puses zemē.

Referāts Latgales Pētniecības institūta 8.konferencē Preiļos 1999.gada 29.oktobrī