No ticības un tautas gudrības nestās grāmatas

Rīgā, Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā, kura krājumus pārzina literatūrzinātniece un arī Latgales kultūras dzīves rosinātāja un atbalstītāja Anna Egliena, notika divu izcilu latgaliešu grāmatu atvēršanas svētki. Latgales kultūras centra izdevniecība Rēzeknē laidusi klajā unikālas grāmatas. Tās ir tautas dziesminieka un gara gaismas nesēja Andriva Jurdža un "Myužeigais kalinders" un garīdznieka, politiķa un rakstnieka Franča Trasuna Rakstu 4.sējums.

Andrivs Jurdžs Latgalē drukas aizlieguma gados, kad nedrīkstēja iespiest grāmatas ar latīņu burtiem, pārrakstīja garīgas un laicīgas grāmatas un rakstīja pats. Viņa atstāto rokrakstu apjoms ir milzīgs, bet iespiestā veidā līdz šim nebija nekā.

Anna Egliena teica: "Mēs varam tikai domāt par to, kādas pēdas tas būtu atstājis mūsu iepriekšējās paaudzēs un kā tas būtu nonācis līdz mums, ja visas viņa rokrakstu grāmatas būtu izdotas tad, kad tika rakstītas."

"Mūžīgā kalendāra" priekšvārda un komentāru autore Anna Stafecka turpināja: "Ja Andriva Jurdža un citu pārrakstītāju nebūtu, diez vai pēc drukas aizlieguma atcelšanas būtu vajadzīga latgaliešu literatūra un diez vai tā vispār būtu. Seno rakstu pētnieks Aleksejs Apinis ir konstatējis, ka pagastos, kur darbojās pārrakstītāji, 30 gadus pēc drukas aizlieguma ieviešanas bija vairāk nekā 76 procenti lasītpratēju zemnieku, bet kaimiņu pagastos — tikai 35 procenti.

Pēc dienas darbiem šie gaišākie ļaudis ņēma rokās spalvu un pie skala uguns rakstīja. Andrivs Jurdžs viņu vidū bija pati spilgtākā personība."

"Myužeigais kalinders" tapis jau pēc drukas aizlieguma laikiem — 1916.gadā. Pēc savas daudzveidības un ietilpīguma to var nosaukt par enciklopēdiju Latgales zemniekiem. Sākas, protams, ar kalendāriju. Tur ir atzīmētas baznīcas un citu svētku dienas, tur ir rakstīts, cikos saule lec un noriet, tur ir derīgi padomi zemniekiem. Tur ir arī tautas dziesmas un dzejoļi, ir, kā autors saka, — "Smieklu stāstiņi", ir mīklas, ir "Zelta graudiņi" — atziņas, aforismi.

Ievietota tā saucamā dvēseles barība — atbilstoši svētku un mūžu piemiņas dienām. Noslēgumā ir himna "Tevi, Dievs, mēs teicam", tas ir pazīstamo"Te Deum laudamus."

Kalendāra beigās ir arī piezīmes par laika pareģošanu. Lūk, kā tas lasāms mūsu kopējā literārajā valodā: "Labs laiks ir gaidāms, ja vakarā bez pērkona zibens met, ja lietus laikā un naktī pūces (palādas) kliedz, ja rīts ir vēss un saule skaidra lec, ja dūmi no skursteņa taisni kāpj gaisā, ja varavīksnē (dzeļviekstē) zilā un dzeltenā krāsa kļūst gaišāka un skaidrāka. Slikts laiks gaidāms, ja migla rītā agri ceļas gaisā, ja dūmi kā negribēdami kāpj no skursteņa ārā, ja ūdens katlā ātri un klusi aizvārās, ja pēc lietus īsā laikā iestājas stiprs vējš, ja pēc ilga sausuma pirms lietus varavīksne parādās, ja migla smird."

Anna Stafecka rezumēja, ka "Mūžīgais kalendārs" ir pilnībā balstīts uz diviem lieliem stūrakmeņiem — ticību un tautas gudrību. Grāmatas iznākšanu atbalstījis Andriva Jurdža mazmazdēls Roberts Jurdžs un viņa brālēns Andris Jurdžs.

Franča Trasuna Rakstu 4.sējums atšķiras no pirmajiem trim, kuros ievietoti rakstnieka un politiķa raksti un runas un apcerējumi par viņu. Ceturtā nosaukums ir: "Francis Trasuns. Viņa darbīgais mūžs un traģiskais noslēgums." Tas ir par jaunu iespiests rakstu krājums, ko sakārtojis un 1989.gadā Čikāgā izdevis Jānis Šķirmants. Priekšvārdā "Morālais pienākums" viņš raksta: "Latvijas vēsturnieku epizodiskie vērtējumi un Franča Trasuna laikabiedru stāstījumi liecina, ka viņa veikumi latviešu novadu apvienošanā, Latvijas valsts tapšanā un izveidošanā ir pilnīgi līdzīgi tiem, ko mūsu tautai dāvājuši tādi mūsu valstsvīri kā Jānis Čakste, Kārlis Ulmanis, Miķelis Valters vai Zigfrīds Meierovics."

Krājuma tapšanā piedalījies tā laika "Čikāgas Ziņu" redaktors Alberts Raidonis. Apceri "Trasuna augšamcelšanās" viņš sāk šādi: " Francis Trasuns ilgi bija miris — sešdesmit piecus gadus. Šī grāmata lai iezīmē viņa augšāmcelšanos un tā lai arī aizpilda tukšo lapppusi latgaļu kultūrvēsturē."

Grāmatā ievietota Raiņa līdzjūtības vēstule Jāzepam Trasunam pēc Franča Trasuna nāves. Tajā lasām: "Francis Trasuns bija pirmais latgalietis, kas meklēja un atrada ceļu uz saprašanos starp divām šķirtām mūsu tautas daļām. Savā skaidrā un un gaišā politiskā gaitā viņš vienmēr tuvāk nāca tautas plašai masai un viņas dvēselei; tika arī viņš demokrātiskāks un progresīvāks. Tāda gaita dota tikai retam."

Krājumā atgādināti Valsts prezidenta Jāņa Čakstes vārdi, atvadoties no Franča Trasuna: "Trasuns bija ne tikai liels valstsvīrs, bet arī tas vīrs, kurš Latvijas ģerbonī novietoja trešo zvaigzni."

Franci Trasunu mūža nogalē toreizējā Latvijas katoļu baznīcas vadība politisku iemeslu dēļ apmeloja šo garīdznieku Vatikāna priekšā un panāca viņa izslēgšanu no baznīcas — ekskomunikāciju.

Šo netaisnību par labu vērst pūlējās daudzi trimdas latgalieši. Iniciators bija rakstnieks Jānis Klīdzējs, kas, tāpat kā Trasuns, nācis no Sakstagala pagasta un novadnieku vienmēr augstu vērtējis.

Grāmatā izklāstīta šīs ekskomunikācijas vēsture, lasāma arī Franča Trasuna vēstule pāvestam un raksts avīzē "Zemnīka Bolss" — garīgais bandītisms.

Trimdas katoļu baznīcas vadībā Klīdzēja iesniegumu un citu inteliģentu pūliņus neņēma vērā.

Franča Trasuna reabilitācija notika tikai pagājušajā gadā. Pāvesta Jāņa Pāvila II lēmums par to ievietots Trasuna Rakstu 3.sējumā.

Ceturtajam priekšvārdu uzrakstījis profesors Pēteris Zeile. Krājuma atkārtotu izdošanu viņš motivē šādi: "Pirmkārt, lai morāli balstītu lielo apņēmību un grāmatas veidotāju uzdrīkstēšanos. Otrkārt, lai godinātu un ar lielu cieņu pieminētu vecākās paaudzes pārstāvjus — šī krājuma autorus, Franča Trasuna laikabiedrus — Leonardu Latkovski, Jāni Šķirmantu, Miķeli Bukšu, Henriku Trūpu, Jāzepu Grodni, kuru vairs nav mūsu vidū."

Pēteris Zeile minēja arī dažus krājuma trūkumus, kas radušies materiālu trūkuma, Latvijas arhīvu un citu avotu nepieejamības dēļ, par to, ka grāmatā maz runāts par Trasunu kā rakstnieku.

Anna Egliena sarīkojumā izteica domu, ka diez vai varam sacīt, ka pazīstam Franča Trasuna garu. Zinām viņa vārdu, bet būtību iepazīt — tas vēl mums priekšā.

Andris Vējāns teica, ka aizvien vēl trūkst plašas un zinātniski precīzas monogrāfijas par Trasunu. Viņa piemiņu labi kopj piemiņas muzejs Sakstagalā, bet, kā rosināja arhibīskaps Jānis Pujats, vajadzīgs arī pienācīgs kapa piemineklis Rēzeknē.

Sarīkojuma vakarā rīdziniekiem bija iespēja redzēt Rēzeknes Tautas teātra uzveduma "Francis Trasuns — Tu navaicoj manis, kaids asu" pirmizrādi. Fabulu un dzejoļu uzvedumu iestudējusi režisore Māra Zaļaiskalns. Trasuna rakstu izdošanas iniciators un veicinātājs, Saeimas deputāts Pēteris Keišs informēja, ka visu sējumu 100 eksemplāri būs atrodami simt lielākajās Latvijas bibliotēkās.

Jānis Rozenieks  — "Latvijas Vēstnesim"