Cieņā —

Dz.Ābiķis,

1999.gada Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes

2.decembrī komisijas priekšsēdētājs

EIROPAS DROŠĪBAS UN SADARBĪBAS ORGANIZĀCIJAS

AUGSTĀ KOMISĀRA NACIONĀLO MINORITĀŠU JAUTĀJUMOS BIROJS

Paziņojums par Latviešu valodas ekspertu komisijas Notu par atsevišķiem jautājumiem Latvijas Valsts valodas likuma projekta sakarā

Mēs gribētu uzsvērt, ka pilnībā atzīstam Saeimas tiesības pieņemt Valsts valodas likumu, lai veicinātu valsts valodas lietošanu un nostiprinātu tās lomu. Mēs arī saprotam, ka ir nepieciešama šī jautājuma iekšējā apspriešana starp zinātniekiem un politiķiem Latvijā.

Tomēr jāatzīmē, ka zināms skaits paziņojumu, kas izdarīti Latviešu valodas ekspertu komisijas Notā, ir maldinoši, neprecīzi vai interpretē attiecīgos starptautiskos dokumentus veidā, kas nesaskan ar starptautisko tiesisko doktrīnu un ko neatbalsta attiecīgās starptautiskās institūcijas.

Atsevišķs jautājums ir saikne, kas Notā tiek veidota starp 1998.gada oktobrī notikušo referendumu par pilsonības likumu un augstā komisāra rekomendācijām par valodas likumu.

Savā 1998.gada 23.jūnija paziņojumā augstais komisārs skaidri pateica: "likumam stājoties spēkā...galvenie punkti manās rekomendācijās par pilsonību un naturalizāciju Latvijā tiks izpildīti". Šos grozījumus latviešu tauta vēlāk apstiprināja referendumā.

No 1997.gada vasaras EDSO Augstā komisāra birojs un EDSO misija Latvijā ir atbalstījuši jauna Valsts valodas likuma izstrādāšanas procesu. Augstais komisārs atkārtoti ir sniedzis komentārus par valodas likumu, un ne Augstā komisāra birojs, ne arī EDSO misija nav solījuši, ka viņš vairs neizteiks jebkādas turpmākas rekomendācijas pēc 1998.gada referenduma. Tieši otrādi — augstā komisāra mandāts uzliek viņam par pienākumu turpināt strādāt pie valsts valodas un citiem jautājumiem.

Ja kāds jebkad ir radījis šādu pārpratumu, tad ar šo paziņojumu mēs gribētu ieviest pilnīgu skaidrību.

Hāgā 1999.gada 2.decembrī