Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru 2006.gada 7.septembra sanāksmē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.09.2006., Nr. 145 (3513) https://vestnesis.lv/ta/id/143298

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Tiekoties ar Igaunijas vēstnieku Latvijā

Vēl šajā numurā

12.09.2006., Nr. 145 (3513)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru 2006.gada 7.septembra sanāksmē

 

VK: Par Ministru kabineta iekārtas likuma projektu

Valsts sekretāru 7.septembra sanāksmē Valsts kanceleja izsludināja likumprojektu “Ministru kabineta iekārtas likums”, kura mērķis ir nodrošināt tiesisku, efektīvu, nepārtrauktu un demokrātiskai iekārtai atbilstošu Ministru kabineta darbību.

2006.gada 2.maijā Ministru kabinetā tika akceptēta Ministru kabineta iekārtas likuma koncepcija, kura paredzēja jauna Ministru kabineta iekārtas likuma izstrādi, jo Ministru kabineta iekārtu un darbību šobrīd regulē 1993.gada 15.jūlijā Saeimā pieņemtais Ministru kabineta iekārtas likums, kas pamatā ir atjaunots 1925.gada 1.aprīļa likums “Ministru kabineta iekārta”. Pēc šā likuma pieņemšanas ir būtiski attīstījusies Latvijas Republikas tiesību sistēma un tiesiskā doma, ir pieņemti un stājušies spēkā vairāki fundamentāli normatīvie tiesību akti valsts pārvaldes jomā, piemēram, Valsts pārvaldes iekārtas likums un Administratīvā procesa likums. Tā rezultātā atsevišķas spēkā esošā Ministru kabineta iekārtas likuma normas vairs neatbilst Latvijas tiesību normu sistēmai, ir nepieciešams tās papildināt un precizēt, kā arī novērst praksē izkristalizējušās neskaidrības, nepilnības un konstatētos trūkumus.

Jaunajā likumprojektā precizēta Ministru kabineta kompetence, formulējot un paskaidrojot atsevišķus izpildvaras īstenošanas aspektus. Piemēram, noteikts, ka izpildvaras realizēšanā ietilpst rīcībpolitikas izstrāde un īstenošana, tai skaitā valsts un nozaru politikas plānošanas dokumentu un nozaru ministriju vidēja termiņa darbības stratēģiju apstiprināšana, racionālas un lietderīgas tiešās pārvaldes iestāžu institucionālās sistēmas darbības nodrošināšana un sabiedrības līdzdalības veicināšana valsts politikas veidošanā.

Kā jauninājums visas Eiropas līmenī vērtējamas normas, kas nosaka, ka Ministru kabineta sēdes ir atklātas. Papildus tam atklātības un sabiedrības līdzdalības princips nostiprināts likumprojektā, kur paredzēts, ka Ministru kabineta sēžu darba kārtība un tajās izskatāmo dokumentu projekti un sēžu protokoli ievietojami internetā un ir publiski pieejami, ievērojot Informācijas atklātības likuma, Fizisko personu datu aizsardzības likuma un citu normatīvo aktu prasības.

Izstrādātais likumprojekts paredz Ministru prezidenta amata kandidāta statusa ieviešanu personai, kuru Valsts prezidents rakstveidā aicinājis sastādīt Ministru kabinetu. Regulējums nepieciešams, lai personai, kura saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi pilnvarota veidot Ministru kabineta sastāvu, tiktu nodrošināts nepieciešamais tehniskais atbalsts šī nozīmīgā uzdevuma veikšanai.

Ministru prezidenta amata kandidāts kopā ar pārējiem iespējamajiem Ministru kabineta locekļiem izstrādā deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, kas ir politisko vadlīniju dokuments, kuru sagatavo uz visu Ministru kabineta pilnvaru laiku un kurš ietver valdības prioritātes, sasniedzamos mērķus un vēlamos rezultātus. Lai nodrošinātu pēctecību, deklarācijas sastādīšanas procesā būtiska loma ir informācijai par līdzšinējo Ministru kabineta darbu, kas tiek nodota Ministru prezidenta amata kandidātam zināšanai. Šo informāciju lietu pārņemšanas procesa ietvaros sagatavo ministriju valsts sekretāri, īpašu uzdevumu ministru sekretariātu vadītāji un Valsts kancelejas direktors, un tā ietver nozīmīgākos ar attiecīgās institūcijas līdzšinējo darbību saistītos aspektus – līdzšinējo plānoto un īstenoto politiku, izstrādātajiem normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem, tiesvedībā esošajām lietām u.c.

Attiecībā uz Ministru kabinetā apstiprināmajiem starptautiskajiem līgumiem koncepcija paredz grozījumu izdarīšanu likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”, iekļaujot tajā deleģējumu Ministru kabinetam apstiprināt noteiktus starptautiskos līgumus.

 

VK: Par vienotu kārtību žurnālistu un citu masu informācijas līdzekļu pārstāvju akreditācijai valsts pārvaldes institūcijās

Valsts sekretāru 7.septembra sanāksmē Valsts kanceleja izsludināja noteikumu projektu “Kārtība, kādā tiek akreditēti žurnālisti vai citi masu informācijas līdzekļu pārstāvji akreditētājinstitūcijā”.

Valsts kanceleja sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju, Saeimas kanceleju un Valsts prezidenta kanceleju izstrādājusi noteikumu projektu atbilstoši 2006.gada 15.jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” 26.panta trešajā daļā Ministru kabinetam dotajam uzdevumam. Līdz šim darbojās atšķirīga kārtība masu informācijas līdzekļu pārstāvju akreditācijai dažādās valsts pārvaldes iestādēs (Valsts prezidenta kancelejā, Saeimas kancelejā, Ministru kabinetā un Ārlietu ministrijā).

Sagatavotais noteikumu projekts neparedz būtiskas izmaiņas esošās akreditācijas kārtībā mediju pārstāvjiem, bet, apkopojot dažādo valsts pārvaldes institūciju pieredzi, izstrādāts vienots modelis visām valsts pārvaldes institūcijām.

Noteikumu projekts paredz noteikt akreditācijas veidus un termiņus, uz kādiem piešķir akreditāciju, kā arī akreditēšanas kārtību un gadījumus, kad akreditāciju var apturēt vai anulēt Latvijas Republikas vai ārvalstu masu informācijas līdzekļu žurnālistiem un citiem pārstāvjiem. Ārvalstu masu informācijas līdzekļu pārstāvju akreditāciju tāpat kā līdz šim veiks Ārlietu ministrija.

Paredzēts noteikt, ka masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem pastāvīgā akreditācija tiek noteikta, izsniedzot akreditācijas kartes laikposmam no 1.janvāra līdz 31.decembrim. Paredzēta arī termiņa akreditācija (līdz trim mēnešiem), izsniedzot akreditācijas kartes tiem pārstāvjiem, kuri nestrādā akreditētājinstitūcijā pastāvīgi un kuriem tā nepieciešama uz laiku, gatavojot ar akreditētājinstitūcijas tematiku saistītus materiālus. Projekts paredz noteikt vienreizējo akreditāciju un speciālo akreditāciju, izsniedzot akreditācijas karti, kurā norādītas konkrētas vizītes, svinīgās sēdes un citi oficiāli pasākumi.

Jautājumu par masu informācijas līdzekļu pārstāvju akreditāciju akreditētāj-institūcijā izlemj, saņemot attiecīga masu informācijas līdzekļa vadītāja rakstveida iesniegumu, kurā pamatota akreditācijas nepieciešamība. Lai saņemtu akreditāciju, ir jāaizpilda Latvijas Republikas masu informācijas līdzekļu pārstāvju anketa vai ārvalstu masu informācijas līdzekļu pastāvīgo pārstāvju anketa.

Projekts paredz noteikt, ka akreditētāj-institūcija, izvērtējot konkrētos apstākļus, var apturēt akreditāciju, ja pret pārstāvi ir uzsākts kriminālprocess par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar žurnālista vai cita pārstāvja profesionālo darbību.

Akreditētājinstitūcija anulē akreditāciju, ja saņemts masu informācijas līdzekļa vadītāja lūgums anulēt tā pārstāvim akreditāciju vai akreditēta persona pārtrauc darba attiecības ar masu informācijas līdzekli, kurš lūdzis akreditāciju, kā arī citi gadījumi.

Akreditētājinstitūcija var anulēt akreditāciju, ja akreditētā persona neievēro vai traucē nepieciešamos drošības pasākumus akreditētājinstitūcijā, apzināti publicē vai izplata neprecīzu vai nepatiesu informāciju par akreditētājinstitūcijas darbu.

Noteikumu projekts attiecināms uz masu informācijas līdzekļu akreditāciju Valsts prezidenta kancelejā, Saeimas kancelejā, Ministru kabinetā, Ārlietu ministrijā, kā arī citās valsts pārvaldes institūcijās.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Aizsardzības ministrijā, Ārlietu ministrijā, Ekonomikas ministrijā, Finanšu ministrijā, Iekšlietu ministrijā, Labklājības ministrijā, Tieslietu ministrijā, Īpašu uzdevuma ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts prezidenta kancelejā un Saeimas kancelejā.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

AM: Par Latvijas NBS militārajām mācībām ārvalstīs

Aizsardzības ministrija (AM) izstrādājusi un Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru 7.septembra sanāksmē pieteikusi MK rīkojuma projektu “Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 25.janvāra rīkojumā Nr. 46 “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām ārvalstīs 2006. gadā””.

Projekts paredz 2006.gada Nacionālo bruņoto spēku (NBS) mācību plānā iekļaut papildus militāro mācību ārvalstīs “Steadfast Indicator 2006”.

No 22.oktobra līdz 3.novembrim Rumānijā notiks NATO dalībvalstu mācības “Steadfast Indicator 2006”. Mācību mērķis ir attīstīt NATO dalībvalstu speciālo uzdevumu vienību speciālās izlūkošanas vadu personālsastāva sagatavotību, lai veicinātu to efektīvu dalību NATO vadītājās krīzes kontroles operācijās. Mācībās paredzēts piedalīties trim Latvijas NBS Speciālo uzdevumu vienības pārstāvjiem.

Dalībai mācībās no AM 2006.gada budžeta programmas “Nacionālie bruņotie spēki” apakšprogrammas “Starptautisko operāciju un NBS personāla centralizētais atalgojums” paredzēti 2830 lati.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par precizējumiem privatizācijas sertifikātu tirgus starpniecības sabiedrību darbības kārtībā

Ceturtdien, 7.septembrī, Ekonomikas ministrija nodeva starpinstitūciju saskaņošanai Ministru kabineta noteikumu projektu “Privatizācijas sertifikātu tirgus starpniecības sabiedrību komercdarbības noteikumi”. Šie noteikumi noteiks starpniecības pakalpojumu sniegšanas kārtību privatizācijas sertifikātu tirgū, ietverot starpniecības sabiedrības komercdarbības kārtību, tāpat nosakot licencēšanas un informācijas par privatizācijas sertifikātu tirgu sniegšanas kārtību.

Noteikumi noteiks, ka starpniecības sabiedrības ir tiesīgas šajos noteikumos paredzēto komercdarbību uzsākt tikai pēc starpniecības sabiedrības speciālās atļaujas saņemšanas. Tiek paredzēts, ka licenci izsniegs Ekonomikas ministrijas izveidota komisija. Saskaņā ar Ministra kabineta noteikumu projektu starpniecības sabiedrība ir Uzņēmumu reģistrā reģistrēta un licenci saņēmusi kapitālsabiedrība, kas pērk un pārdod sertifikātus. Licences tiks izsniegtas uz vienu gadu ar iespēju pagarināt uz nākamo periodu. Licencēšanas komisija viena mēneša laikā izvērtēs iesniegumu. Komisija varēs anulēt vai apturēt licences darbību noteikumos paredzētajos gadījumos.

Projekts aizstās Ministru kabineta 1995.gada 15.augusta noteikumus Nr.253 “Noteikumi par starpniecības uzņēmumu (statūtsabiedrību) darbību ar privatizācijas sertifikātiem”, nosakot starpniecības sabiedrību komercdarbības kārtību privatizācijas sertifikātu tirgū, kas līdzīga līdzšinējai kārtībai. Projekts ir papildināts ar tiesību normām, kas bija iekļautas Ekonomikas ministrijas apstiprinātajos starpniecības sabiedrību licencēšanas noteikumos.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par kārtību, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno, uzrauga un izvērtē PHARE programmu un Pārejas programmu

Valsts sekretāru 7.septembra sanāksmē saskaņošanai ministrijās izsludināts sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par kārtību, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno, uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības (ES) finanšu instrumenta PHARE programmu un Pārejas programmu.

Noteikumu projekts reglamentēs abu programmu prioritāšu noteikšanu, kā arī projektu iesniegumu izstrādes un to atlases, informēšanas par programmas īstenošanu, uzraudzības un starpposma izvērtēšanas kārtību.

Projektā paredzēts, ka PHARE programmas prioritātes izvirza Finanšu un Ārlietu ministrijas, savukārt Pārejas programmai prioritātes izvirzīt ir tiesīga arī Tieslietu ministrija. Pēc prioritāšu izvirzīšanas tās būs jāiesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Plānotajos noteikumos ir definēti kritēriji iesnieguma kvalitātes izvērtēšanai. Tie paredz, ka projekta iesniegumā paredzētajām darbībām ir jāatbilst MK apstiprinātajām prioritātēm, kā arī projekta iesniegumam jāatbilst projekta un programmas mērķiem, un Eiropas Komisijas sniegtajām vadlīnijām.

Stājoties spēkā Finanšu ministrijas sagatavotajam noteikumu projektam, par spēku zaudējušiem tiks atzīti MK 2003.gada 25.jūnija noteikumi Nr.331 “Kārtība, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno, uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instrumenta PHARE programmu”, kā arī 2004.gada 2.novembra noteikumi Nr.908 “Kārtība, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno, uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības finanšu instrumenta “Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai” programmu”.

 

FM: Par kases operāciju uzskaiti un noteikumiem par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju

Valsts sekretāru 7.septembra sanāksmē izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju, kā arī grozījumi noteikumos par kases operāciju uzskaiti.

Grozījumu projekts noteikumos par grāmatvedības kārtošanu un tās organizēšanu paredz papildināt regulējumu, ietverot noteikumos nodaļu par grāmatvedības darba organizāciju uzņēmumā, kurā norādīts, ka grāmatvedības darbu uzņēmumā var veikt:

• viens vai vairāki uzņēmuma darbinieki;

• izmantojot grāmatvedības kārtošanā cita uzņēmuma vai fiziskās personas pakalpojumus;

• grāmatvedības kārtošanu uzņemoties vadītājam, ja uzņēmuma vadītājs ir kapitālsabiedrības vienīgais īpašnieks.

Savukārt grozījumi kases operāciju uzskaites noteikumos paredz noteikt normatīvo aktu piemērošanas kārtību, ja uzņēmuma vadītājs grāmatvedību kārto pats. Projekts arī precizē atsevišķas citas normas.

Abos noteikumu projektos paredzēts saskaņot subjektu loku un lietoto terminoloģiju ar likumā par grāmatvedību veiktajiem grozījumiem, kas stājās spēkā 2006.gada 6.aprīlī. Plānots arī abos likumdošanas aktos ietvertos noteikumus, kas paredzēti īpaši kredītiestādēm, attiecināt arī uz krājaizdevu sabiedrībām.

 

FM: Par precizējumiem, kādā kārtībā saņemams sertifikāts nekustamā īpašuma novērtēšanai

Lai precizētu kārtību, kādā saņemams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts nekustamā īpašuma (NĪ) novērtēšanai, Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus šo jomu regulējošajos Ministru kabineta (MK) noteikumos. MK noteikumu projekts Valsts sekretāru 7.septembra sanāksmē izsludināts saskaņošanai ministrijās.

Izmaiņas noteikumos nepieciešamas, lai no pašreiz spēkā esošās redakcijas izslēgtu spēkā neesošu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu nekustamā īpašuma vērtēšanai, kā arī lai veiktu citus precizējumus.

Šobrīd spēkā esošajos MK 2002.gada 9.decembra noteikumos Nr.534 “Kārtība, kādā saņemams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts nekustamā īpašuma novērtēšanai” ir norādīts spēkā neesošs standarts LVS-EN-45013:1994 “Personāla sertifikācijas institūciju vispārējie kritēriji”. Grozījumi noteikumos paredz šo standartu aizstāt ar citu – LVS EN ISO/IEC 17024:2003 “Atbilstības novērtēšana. Vispārīgās prasības personu sertificēšanas institūcijām”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par studiju līgumā obligāti ietveramiem noteikumiem

Valsts sekretāru 7.septembra sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektus “Par zemesgabala Jūrmalā, Vidus prospektā 38, saglabāšanu valsts īpašumā” un “Par nekustamā īpašuma Daugavpilī, Jātnieku ielā 87, saglabāšanu valsts īpašumā”.

IZM iesniegtie MK rīkojuma projekti sagatavoti, lai nodrošinātu zemesgabalu Jūrmalā, Vidus prospektā 38, un Daugavpilī, Jātnieku ielā 87, ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda IZM personā.

Ēku (būvju) nekustamos īpašumus lieto IZM padotības mācību iestādes – Paula Stradiņa Veselības un sociālās aprūpes koledža un Daugavpils 38.arodvidusskola.

Atbilstoši Valsts vēstures arhīva 2004.gada 29.oktobra izziņai nekustamais īpašums – zemesgabals – stāvoklī uz 1940.gada 21.jūliju piederēja Latvijas Kredītbankai. Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes Zemes komisijas 1997.gada 18.aprīļa lēmumu “Par zemesgabalu izveidošanu Jūrmalā, Vidus prospektā 38 un Vienības prospektā 6” izveidots zemesgabals 2893m² platībā izglītības iestādes namīpašumu uzturēšanai. Uz zemesgabala atrodas trīs ēkas, kas veido ēku (būvju) nekustamo īpašumu, kurš ierakstīts Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā uz valsts vārda Veselības ministrijas personā. Saskaņā ar MK 2004.gada 14.jūlija rīkojuma Nr.487 “Par valsts nekustamo īpašumu nodošanu IZM valdījuma” 1.7.apakšpunktu trīs būves Jūrmalā, Vidus prospektā 38, ar tām piekrītošu zemesgabalu IZM ir jāieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda IZM personā. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2.pantu zemesgabals Jūrmalā, Vidus prospektā 38, 2893m² platībā piekrīt valstij.

Valsts zemes dienesta Dienvidlatgales reģionālās nodaļas 2004.gada 9.februāra izraksts no inventarizācijas lietām un Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra par būvju īpašumu informē, ka uz zemesgabala izvietotas astoņas būves. Ar Daugavpils pilsētas domes 2004.gada 21.janvāra rīkojumu ir apstiprināts 2004.gada 13.janvāra akts par septiņu būvju Daugavpilī, Jātnieku ielā 87, pieņemšanu ekspluatācijā. Daugavpils pilsētas būvvaldes 2006.gada 20.aprīļa izziņa apliecina šķūņa juridisko statusu – jaunbūve. Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 36.pantu astoņas būves Daugavpilī, Jātnieku ielā 87, piekrīt valstij. Minētās būves izvietotas uz vēsturiska zemesgabala “Krinīca” un blakus bijušajiem zemesgabaliem. Valsts vēstures arhīva 2003.gada 5.augusta izziņa informē, ka daļa no Daugavpils 38.arodvidusskolas rīcībā esošā zemesgabala – bijusī “Krinīca” – 1940.gada 21.jūlijā piederēja fiziskai personai. Valsts vēstures arhīva 2003.gada 5.augusta izziņa informē, ka daļa no Daugavpils 38.arodvidusskolas rīcībā esošā zemesgabala – bijusī Aizpilsētas iela – 1940.gada 21.jūlijā piederēja Cietuma resoram. Valsts vēstures arhīva 2003.gada 5.augusta izziņas informē, ka Daugavpils 38.arodvidusskolas rīcībā esošie zemesgabali – “Pie Krinīcas” – līdz 1940.gadam Daugavpils-Ilūkstes zemesgrāmatu nodaļā nav reģistrēti.

Ar Daugavpils pilsētas Zemes komisijas 2003.gada 11.decembra lēmumu valstij piekrītošām ēkām un būvēm Daugavpilī, Jātnieku ielā 87, noteikta valstij piekrītošā zemesgabala platība 32279m². Daugavpils pilsētas Zemes komisija 2003.gada 15.decembra izziņa informē, ka komisijā netika reģistrēti pieprasījumi īpašuma tiesību atjaunošanai no minēto zemesgabalu bijušajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem, kā arī nav citu zemes pieprasījumu. Atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2.panta 2.daļai zemesgabals Daugavpilī, Jātnieku ielā 87, piekrīt valstij.

 

IZM: Par grozījumiem nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanā

Valsts sekretāru 7.septembra sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””. Latvijas Republikas Augstākās padomes (AP) lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu” tiek uzskaitītas sporta bāzes, kurām ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss. AP lēmumā šīs sporta bāzes ir uzskaitītas, norādot uz šo sporta bāzu apsaimniekotājiem vai īpašniekiem. Tā, piemēram, nacionālās sporta bāzes statuss ir piešķirts bezpeļņas organizācijai valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Valsts tenisa centrs “Lielupe””.

Tā kā nacionālo sporta bāzu apsaimniekotāji un īpašnieki ir juridiskās personas (komercsabiedrības), tās Komerclikuma, Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma un likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” noteiktajā kārtībā ir veikušas savas komercsabiedrības pārreģistrāciju un jau ar mainītu nosaukumu (firma) ir ierakstītas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā darbības turpināšanai.

Minēto izmaiņu rezultātā nacionālās sporta bāzes pēc to uzskaitījuma Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu” vairs nav atpazīstamas, un tādēļ ir nepieciešami precizējumi.

Grozījumi norāda par izmaiņām nacionālo sporta bāzu apsaimniekotāju vai īpašnieku – komercsabiedrību – nosaukumos.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par aktīvajos nodarbinātības pasākumos iesaistīto bezdarbnieku loku un bezdarba samazināšanu

Lai paplašinātu aktīvajos nodarbinātības pasākumos iesaistīto bezdarbnieku loku, kā arī ieviestu jaunus preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā. Minētie grozījumi izsludināti Valsts sekretāru 7.septembra sanāksmē.

Atbilstoši LM sagatavotajām izmaiņām Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), sadarbojoties ar pašvaldību sociālajiem dienestiem un narkoloģijas speciālistiem, turpmāk organizēs atsevišķus aktīvos nodarbinātības pasākumus arī tiem bezdarbniekiem, kuriem izveidojusies atkarība no alkohola, narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošajām vielām. Līdz šim atsevišķi pasākumi tika organizēti tādām bezdarbnieku grupām kā cilvēki ar invaliditāti, jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem, pirmspensijas vecuma bezdarbnieki u.c.

Sākot ar 2008.gada 1.janvāri, NVA arī piedāvās apmācīt uzņēmumu darbiniekus, nodrošinot šo cilvēku kvalifikācijas celšanu, pārkvalifikāciju un tālākizglītību. Tādējādi tiks uzturēta viņu konkurētspēja darba tirgū, kā arī mazināts bezdarba iestāšanās risks. Bet, lai mazinātu bezdarba risku tiem darbiniekiem, kuriem katru dienu jāmēro attālums no viņu dzīvesvietas līdz darbam, tiks veicināta šo strādājošo mobilitāte.

Lai atvieglotu bezdarbnieku un darba meklētāju iespējas saņemt NVA piedāvātos pakalpojumus, piemēram, reģistrēties bezdarbnieka statusa iegūšanai, aģentūrā nebūs jāuzrāda dokumenti, kas satur citas valsts iestādes rīcībā esošu informāciju, piemēram, izziņu par deklarēto dzīvesvietu. To paredz grozījumu projektā NVA noteiktās tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt darbam nepieciešamo informāciju no vairākām valsts un pašvaldību institūcijām – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Uzņēmumu reģistra, Datu valsts inspekcijas, Centrālās statistikas pārvaldes un citām institūcijām, kā arī no fiziskajām un juridiskajām personām. Līdz šim NVA nebija iespējas saņemt nepieciešamo informāciju.

LM sagatavotajā projektā precizēta arī nodarbinātības veicināšanas un bezdarba samazināšanas jomā iesaistīto ministriju kompetence. Atbilstoši precizējumiem Ekonomikas ministrija turpmāk koordinēs darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēšanas procesu valstī, Izglītības un zinātnes ministrija sadarbosies ar LM bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas, neformālās izglītības ieguves, karjeras konsultāciju organizēšanā u.c.

LM izstrādās valsts politiku bezdarba samazināšanā, piedalīsies nodarbinātības politikas izstrādē, karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošanā, kā arī koordinēs priekšlikumu izstrādi aktīvo nodarbinātības pasākumu un bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu organizēšanai, finansēšanai un ieviešanai.

Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums ir stājies spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par samaksu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas gadījumos

Valsts sekretāru 7.septembra sanāksmē izskatīts noteikumu projekts par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidiem, maksimālo stundu skaitu, samaksas apmēru un kārtību.

Patlaban vairākos normatīvajos aktos tiek noteikti valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidi, samaksas apmēri un to maksāšanas kārtība juridiskās palīdzības sniedzējam par sniegto juridisko palīdzību gan kriminālprocesā, gan civillietās un administratīvajās lietās, tādēļ praksē konstatēta minēto normatīvo aktu regulējuma neviennozīmīga izpratne.

Saskaņā ar 2006. gada 1. augusta Ministru kabineta lēmumu Tieslietu ministrijai tika uzdots izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu par advokāta samaksu par valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā un samaksas kārtību.

Lai nodrošinātu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidu, samaksas apmēru un to maksāšanas kārtību kriminālprocesā, civillietās un administratīvajās lietās noteikšanu vienā normatīvā aktā, tādējādi veidojot vienotu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apmaksas sistēmu un kārtību, izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidiem, maksimālo stundu skaitu, samaksas apmēru un kārtību”.

Saskaņā ar noteikumu projektu civillietās un administratīvajās lietās par vienu vienai personai sniegtu konsultāciju maksās septiņus latus stundā. Par procesuāla dokumenta sastādīšanu, kas nav apelācijas vai kasācijas sūdzība, tiks maksāti 10 lati; par apelācijas sūdzības sastādīšanu – 20 lati, par kasācijas sūdzības sastādīšanu – 30 lati, par pārstāvību tiesā – 10 lati stundā, bet par iepazīšanos ar vienu civillietas vai administratīvās lietas materiālu sējumu tiesā vienas tiesas instances ietvaros – pieci lati.

Savukārt kriminālprocesā par sniegtu konsultāciju cietušajai personai tiks maksāti septiņi lati stundā, par procesuāla dokumenta sastādīšanu cietušajai personai – 10 lati, par apelācijas sūdzības sastādīšanu – 20 lati, par kasācijas sūdzības sastādīšanu – 30 lati. Par pārstāvību vai aizstāvību pirmstiesas procesa stadijā vai tiesas sēdē advokāts saņems 10 latus stundā, par juridiskās palīdzības sniegšanu aizdomās turētajam vai apsūdzētajam tiesas sēdē, izlemjot jautājumu par drošības līdzekļa piemērošanu – 10 latus stundā, bet par iepazīšanos ar vienu krimināllietas materiālu sējumu tiesā vienas tiesas instances ietvaros– piecus latus.

Noteikumos arī paredzēts, cik stundu konsultācija vai dokumentu sastādīšana vienas lietas ietvaros tiks apmaksāta no valsts puses. Tā, piemēram, civillietās apmaksās ne vairāk par trim stundām konsultāciju vienas lietas ietvaros.

Lai saņemtu samaksu par sniegto juridisko palīdzību, juridiskās palīdzības sniedzējam atkarībā no sniegtās juridiskās palīdzības veida civillietā, administratīvajā lietā vai kriminālprocesā būs jāiesniedz dažādi apliecinājuma dokumenti Juridiskās palīdzības administrācijā. Dokumentu veidi un to iesniegšanas termiņi arī noteikti šajos noteikumos.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Satiksmes, Vides ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Ģenerālprokuratūrai, Latvijas Pašvaldību savienībai un Valsts kancelejai.

 

TM: Par kārtību, kādā atmaksājami izdevumi par valsts sniegto juridisko palīdzību

Valsts sekretāru 7.septembra sanāksmē izskatīts noteikumu projekts par kārtību, kādā personām, kurām sniegta valsts apmaksātā juridiskā palīdzība, būs jāsedz ar palīdzības sniegšanu saistītie izdevumi.

Likums par valsts nodrošināto juridisko palīdzību paredz – ja gada laikā kopš valsts apmaksātās juridiskās palīdzības personas īpašā situācija, īpašuma stāvoklis vai ienākumu līmenis ir uzlabojies, personai jāatmaksā ar juridisko palīdzību saistītie izdevumi. Izskatītie noteikumi regulēs kārtību, kādā tiks izvērtēta juridiskās palīdzības saņēmēja īpašā situācija, īpašuma stāvoklis vai ienākumu līmenis.

Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, Juridiskās palīdzības administrācija (JPA) vienu gadu pēc lēmuma pieņemšanas par juridiskās palīdzības piešķiršanu pieprasīs personai, kas saņēmusi juridisko palīdzību, informāciju par tās īpašās situācijas, īpašuma stāvokļa vai ienākumu līmeņa uzlabošanos gada laikā pēc juridiskās palīdzības saņemšanas. Ja persona nesniegs minēto informāciju, tās iesniegtā informācija būs nepietiekama vai radīs šaubas, JPA varēs pieprasīt informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām, citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai citu valstu kompetentajām valsts iestādēm, kā arī no privātpersonām tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar noteikumu projektu būtiska personas īpašās situācijas īpašuma stāvokļa vai ienākumu līmeņa uzlabošanās tiks atzīta, ja gada laikā pēc juridiskās palīdzības piešķiršanas tiks konstatēts kāds no uzskaitītajiem apstākļiem: ja personas pēdējo sešu mēnešu vidējie mēneša ienākumi pārsniegs minimālo mēneša darba algu divkāršā apmērā; ja persona būs iegādājusies nekustamo īpašumu un to uz sava vārda ierakstījusi zemesgrāmatā, iegādājusies transportlīdzekli vai traktortehniku, kuras vērtība pārsniedz 20 minimālo mēneša darbu algu apmēru un to uz sava vārda attiecīgi reģistrējusi; ja persona vairs neatradīsies pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā un tās pēdējo sešu mēnešu vidējie mēneša ienākumi pārsniegs minimālo mēneša darba algu divkāršā apmērā.

Šādos gadījumos personai būs jāsamaksā ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītie izdevumi 30 kalendāro dienu laikā no attiecīga lēmuma spēkā stāšanās.

Ja persona lēmumu neizpildīs un nesamaksās ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus labprātīgi, JPA Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā izdotu izpildrīkojumu iesniegs zvērinātam tiesu izpildītājam.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Labklājības, Satiksmes, Vides ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Latvijas Pašvaldību savienībai un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VesM: Par uzlabojumiem kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensēšanā

Valsts sekretāru 7.septembra sanāksmē izskatīts Veselības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”. Noteikumu projektā noteiktas vairākas izmaiņas kompensējamo medikamentu iegādes, izplatības un saraksta veidošanas kārtībā. Kompensējamo medikamentu sistēma Latvijā darbojas jau vairākus gadus. Tā ir sistēma, kad valsts daļēji vai pilnībā apmaksā pacientiem zāles un medicīniskās ierīces, piemērojot dažādas kompensācijas kategorijas atkarībā no slimības smaguma, lai uzturētu pacienta dzīvības funkcijas, saglabātu un uzlabotu viņu veselību.

Kompensējamo zāļu sarakstam ir vairākas daļas. A sarakstā iekļautās zāles ir sagrupētas, ņemot vērā iespēju tās savstarpēji aizvietot, un katrai grupai ir noteiktas references (lētākās) zāles grupā. B sarakstā iekļautas tādas zāles un medicīniskās ierīces, kurām kompensējamo zāļu sarakstā nav savstarpēji aizvietojamu zāļu vai medicīnisko ierīču.

Jaunie noteikumi noteiks C saraksta izveidošanas kārtību. Šajā sarakstā tiks iekļautas tādas zāles un medicīniskās ierīces, kuru izmaksas viena pacienta ārstēšanai pārsniedz 3000 latu gadā un kurām nav piemērojami izrakstīšanas nosacījumi.

Noteikumu projekts paredz no 2007.gada 1.janvāra paplašināt glikēmijas teststrēmeļu kompensācijas iespējas – 100% apmērā glikēmijas teststrēmeles tiks kompensētas trīs mēnešus pirms grūtniecības, grūtniecības laikā, kā arī bērniem; 75% apmērā iepriekšējo 50% vietā glikēmijas teststrēmeles tiks kompensētas cukura diabēta slimniekiem, kas lieto insulīnu, izņemot gadījumus, kad apmaksā 100% apmērā; 50% apmērā glikēmijas teststrēmeļu kompensācija tiks uzsākta cukura diabēta pacientiem, kas lieto perorālos hipoglikemizējošos līdzekļus.

Ar noteikumiem palielinās kompensācijas apmēru astmas ārstēšanai. Šobrīd astmas medikamentus valsts kompensē 75% apmērā, bet no 2007.gada 1.janvāra šis kompensācijas apmērs paredzēts 90%.

Noteikumi arī precizēs zāļu kompensācijai piešķirto līdzekļu sadales kārtību, precizēs prasības, kādas jāievēro, lai iesniegtu pieteikumu zāļu vai medicīnisko ierīču iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā.

Paredzēts, ka no 2007.gada 1.janvāra tiks uzsākta vairāku jaunu diagnožu, piemēram, akūta C vīrushepatīta, polineiropātijas, stāvokļa pēc orgāna un audu transplantācijas ārstēšanai nepieciešamo zāļu kompensācija. Plānots, ka jauno diagnožu ārstēšanai zāles tiks kompensētas aptuveni 1,5 tūkstošiem pacientu.

2006.gadā finansējums zāļu kompensācijas sistēmai ir krietni lielāks par iepriekšējiem gadiem, proti, vairāk nekā 42 miljoni latu kopumā, kas ir par aptuveni 12 miljoniem latu vai 38,7% vairāk nekā 2005.gadā.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par grozījumiem Nacionālajā vides plānā 2004.–2008.gadam

Valsts sekretāru 7.septembra sanāksmē izsludināts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Grozījumi Nacionālajā vides politikas plānā 2004.–2008.gadam”.

MK rīkojuma projekts ir izstrādāts, lai Nacionālajā vides politikas plānā 2004.–2008.gadam iekļautu jaunu nodaļu – vides tehnoloģijas, ko var iedalīt šādās grupās: visa veida piesārņojuma iepriekšēja novēršana; atkritumu un ražošanas blakusproduktu pārstrāde; piesārņoto vietu attīrīšana; vides monitorings un stāvokļa novērtējums. Galvenais vides politikas mērķis vides tehnoloģiju jomā ir nodrošināt videi draudzīgu, modernu tehnoloģiju attīstību un izmantošanu, kuru darbības mērķis ir samazināt visu veidu piesārņojuma rašanos vidē, efektīvi izmantot dabas resursus visās tautsaimniecības nozarēs, kā arī sekmēt dabas resursu saglabāšanu.

Būtiska nozīme vides politikas mērķu sasniegšanā ir arī ekonomiskajiem instrumentiem, kurus pielieto vides politikā ar mērķi panākt piesārņotības samazināšanos un veicināt racionālāku dabas resursu izmantošanu.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par mežu un vides mijiedarbības monitoringu (Forest Focus)

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Par Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas un Eiropas Kopienu komisijas līgumu par programmu “Forest Focus 2006”, kas izsludināti Valsts sekretāru 7.septembra sanāksmē.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā par mežu un vides mijiedarbības monitoringu Kopienā (Forest Focus) noteikts, ka dalībvalstīm ir jāveic ilgtermiņa meža stāvokļa monitorings. Regulā noteiktās darbības īstenojamas saskaņā ar valstu programmām, kuras apstiprina Komisija. Pamatojoties uz iesniegtajām valstu programmām, Komisija lemj par finanšu atbalstu attaisnotajām izmaksām.

Lai īstenotu Latvijas 2005. un 2006.gada valsts programmas 2006.gada programmas posmu ar nosaukumu “Forest Focus – LV 2005 – 2006”, Latvijai šīs programmas 2006.gada posma īstenošanai ir piešķirts finansiāls atbalsts 94,841 tūkstotis eiro, bet par atbildīgo institūciju programmas īstenošanai atzīta Zemkopības ministrija.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!