Ministru kabineta Komitejas 2006.gada 11.septembra sēdē

EM: Par grozījumiem Konkurences likumā

Ministru kabineta Komitejas 11.septembra sēdē akceptēti Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Konkurences likumā, kas sekmēs godīgu konkurenci, tādējādi novēršot draudus sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu turpmākai attīstībai un rentablai darbībai. Spēkā esošajā Konkurences likuma redakcijā ietvertās normas pilnībā nenodrošina efektīvas konkurences politikas īstenošanu.

Likuma grozījumi ļaus pastiprināt kontroli konkurences jomā, precizēs administratīvo procesu konkurences tiesību piemērošanas jomā, kā arī vienkāršos paziņošanas kārtību par atsevišķām apvienošanās kategorijām.

Būtiskākie grozījumi likumā precizē dominējoša stāvokļa definīciju, nosakot, ka tirgus dalībniekam ir dominējošs stāvoklis tirgū, ja tas spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū; kā arī nosaka būtiskas ietekmes definīciju un aizliegumu to ļaunprātīgi izmantot. Būtiskas ietekmes ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums aizsargās mazos un vidējos uzņēmumus, kam visvieglāk uzspiest netaisnīgus vai diskriminējošus darījuma nosacījumus vai maksājumus, novēršot draudus to turpmākai attīstībai.

Esošā likuma 1.pantā iekļautā dominējošā stāvokļa definīcija izslēdz iespēju konstatēt dominējošā stāvokļa esamību tirgus dalībniekam ar tirgus daļu zem 40%, neraugoties uz to, ka šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem. Tādējādi spēkā esošā definīcija neaptver visu tirgus dalībnieku loku, kuru darbības var apdraudēt efektīvu konkurenci. Iepriekš minētās tiesību normas, kas definē dominējošo stāvokli, iekļaušana likumā būtiski veicinātu lietu izmeklēšanas efektivitāti un administratīvo resursu lietderīgu izmantošanu.

Šobrīd likumā nav iekļauts nedz būtiskas ietekmes tirgū jēdziens, nedz arī aizliegums to ļaunprātīgi izmantot. Taču praksē ir pierādījies, ka netaisnīgus darījuma nosacījumus spēj uzspiest arī tādi uzņēmumi, kas neatrodas dominējošā stāvoklī. Šādi nosacījumi var izpausties kā:

– maksājumi par piegādāja preces atrašanos veikalā (attaisnojami jaunas, patērētājam nezināmas preces gadījumā);

– maksājumi par līguma slēgšanu attaisnojami tikai gadījumā, ja līgums tiek slēgts ar jaunu piegādātāju, kuram nepieciešama īpaša izvērtēšana;

– maksājums par iekļūšanu jaunatveramā veikalā jau esošam piegādātājam, t.i., gadījumā, ja esošā lielveikalu ķēde atver jaunu veikalu;

– pārmērīgi ilgi samaksas termiņi par piegādātajām precēm;

– nesamērīgu/netaisnīgu līgumsodu piemērošana;

–netaisnīga risku sadale attiecībā uz preču atgriešanu;

– obligāta iesaistīšanās veikala mārketinga aktivitātēs.

Tāpēc ir nepieciešams paplašināt to komersantu loku, kuri spēj veikt konkurenci kavējošas darbības un uzspiest netaisnīgus darījuma noteikumus, kā arī ierobežot sava stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu arī tad, ja tas nav dominējošais stāvoklis.

Taču vienlaikus dominējošais stāvoklis principiāli atšķiras no būtiskas ietekmes, jo pirmajā situācijā komersants var rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem vai patērētājiem, bet otrajā gadījumā tam piemīt spēja uzspiest netaisnīgus darījuma nosacījumus vai maksājumus, taču nevar rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem vai patērētājiem.

Vienlaikus jāuzsver, ka nebūtu arī lietderīgi pārveidot Eiropas Savienībā un daudzās pasaules valstīs vispārpieņemto dominējošā stāvokļa definīciju, saplūdinot to ar būtiskas ietekmes definīciju.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VK: Par Valsts kancelejā saņemtajām vēstulēm 2006.gada astoņos mēnešos

2006.gada astoņos mēnešos Valsts kanceleja saņēmusi 1978 vēstules, no tām 1663 adresētas Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim un Ministru kabinetam.

962 vēstules ir juridisko personu sūtījumi, 973 – fizisko personu vēstules.

535 vēstules nosūtītas problēmu un jautājumu izpētei atbildīgajām amatpersonām ar Ministru prezidenta rezolūciju.

Šajā laikā Valsts kancelejas Vēstuļu un apmeklētāju pieņemšanas nodaļas ierēdņi uzklausīja un konsultēja 144 Ministru kabineta apmeklētājus klātienē un pa tālruni. Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu Valsts kanceleja pārzina Ministru kabineta un Ministru prezidenta lietvedību. Valsts kancelejas vēstuļu un apmeklētāju nodaļa sagatavo priekšlikumus par ienākošo vēstuļu virzību izskatīšanai Ministru prezidenta birojā, Valsts kancelejas struktūrvienībās, kā arī ministrijās un valsts un pašvaldību institūcijās.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments