Par sociālo ietekmi izglītības un mācību izmaksās

Eiropas Komisija 8.septembrī pieņemtajā paziņojumā uzsver, ka jāpanāk Eiropas izglītības un apmācības sistēmas efektivitāte un objektivitāte, lai nodrošinātu vajadzīgo kvalitāti lielākas izaugsmes, darba vietu un sociālās kohēzijas nodrošināšanai. Izglītības un apmācības sistēmas modernizēšanu dalībvalstīs galvenokārt virza meklējumi pēc lielākas efektivitātes un rentabilitātes. Lai gan efektīvu sistēmu esība neapšaubāmi ir panākumu priekšnoteikums, Komisija iebilst, ka efektivitāte nav jāpanāk uz objektivitātes rēķina, un ierosina dalībvalstīm četras galvenās rīcības jomas.

“Efektīva izglītības un apmācības sistēma var ievērojami un labvēlīgi ietekmēt mūsu ekonomiku un sabiedrību,” paziņoja Jans Figels, Eiropas Savienības komisārs, kurš atbild par izglītību, apmācību, kultūru un daudzvalodību, “taču nevienlīdzība izglītības un apmācības jomā ir par pamatu milzīgām slēptām izmaksām, kas reti parādās valsts līdzekļu uzskaites sistēmās. Atstājot novārtā izglītības un apmācības sociālo aspektu, mums vēlāk var rasties milzīgas izmaksas, kas būs vajadzīgas situācijas uzlabošanai. Publicētajā paziņojumā dalībvalstis tiek aicinātas pastiprināt centienus paaugstināt savas izglītības un apmācības sistēmas efektivitāti un objektivitāti, rūpējoties par to, lai ikviens pilsonis, jo īpaši no nelabvēlīgajām grupām, varētu pilnībā iesaistīties sabiedrībā un ekonomikā.”

Lisabonas stratēģijā galvenā uzmanība pievērsta tam, lai nodrošinātu vairāk un labākus ieguldījumus cilvēku kapitālā ar mērķi radīt izaugsmi un vairāk darba vietu. Eiropas Komisijas sagatavotajā analīzes dokumentā secināts, ka izglītības un apmācības politikai jābūt vērstai uz to, lai uzlabotu iedzīvotāju zināšanas, prasmes un iemaņas, jo īpaši nelabvēlīgajās grupās un visā sabiedrībā kopumā. Ar minēto politiku jāpalielina efektivitāte, paaugstinot iedzīvotāju prasmju līmeni, un jāmazina nevienlīdzība, uzlabojot dzīves piedāvātās iespējas tiem, kuriem tas ir visvairāk vajadzīgs, vienlaikus mazinot plaisu starp vislabāk un vissliktāk kvalificētajiem iedzīvotājiem. Taču tie nav mērķi, kas cits citu izslēdz. Lai panāktu augstu kvalitāti, ne vienmēr jāziedo atsevišķu Eiropas pilsoņu vienlīdzīgas iespējas, piekļuve izglītībai, attieksme un rezultāti. Paziņojumā ir uzsvērti četri galvenie jautājumi:

1) dalībvalstīm vairāk līdzekļu jāiegulda pirmsskolas izglītībā. Vairāku dalībvalstu pieredze liecina, ka tieši pirmsskolas izglītība visvairāk veicina bērnu panākumus un sociālo pielāgošanos. Tā visefektīvāk veido pamatu turpmākajai izglītībai, novēršot to, ka tiek pamestas mācības, palielinot rezultātu objektivitāti un vispārējo prasmju līmeni;

2) dalībvalstīm nevajadzētu paredzēt pāragru skolēnu profesionālo sadalījumu savā izglītības sistēmā. Konstatēts, ka šāda prakse pastiprina sociālekonomiskās izcelsmes ietekmi uz sekmīgu izglītības iegūšanu un ilgākā laikā tā nebūt neveicina efektivitāti;

3) pretēji bieži pieņemtajam uzskatam, pilnībā valsts finansēta “bezmaksas” augstākā izglītība negarantē vienlīdzīgu piekļuvi un līdzdalību tajā. Patiesībā sistēmas, ko pilnībā finansē valsts, var dot pretēju rezultātu gan nabadzīgajiem, gan pārtikušajiem, jo visi nodokļu maksātāji, arī tie, kuriem nav bijis iespēju izmantot augstākās izglītības piedāvātās priekšrocības, sedz sistēmas radītās izmaksas. Komisija uzsver, cik svarīgi ir radīt lielākus ieguldījumus augstākajā izglītībā no publiskajiem un privātajiem avotiem, tostarp izmantojot mācību maksu un atbalstu, kas paredzēts studentiem no sociāli nelabvēlīgajām grupām;

4) dalībvalstīm jāattīsta “novērtēšanas kultūra”. Lemjot par jomām, kurās vispirmām kārtām nepieciešami ieguldījumi, dalībvalstīm jāizprot, kas notiek to izglītības un apmācības sistēmās – tas ir uz pierādījumiem balstītas politikas izstrādes pamatprincips. Tā kā rezultāti, ko sniedz ieguldījumi izglītības un apmācības jomā, top redzami tikai laika gaitā, tām būs vajadzīga statistiskā infrastruktūra, kas ļautu savākt atbilstošus datus un nodrošinātu mehānismus progresa novērtēšanai un panākumu noteikšanai.

Eiropas Komisija ir apņēmusies palīdzēt dalībvalstīm uzlabot to izglītības un apmācības politikas izstrādi un īstenošanu, sekmējot informācijas, datu un labākās prakses apmaiņu, kā arī izmantojot savstarpēju zināšanu nodošanu un speciālistu veiktu novērtēšanu. Šā darba mērķis būs efektivitāte un objektivitāte, un ES īpaši akcentēs novērtējuma kultūras attīstīšanu un labākās prakses apmaiņu saistībā ar paziņojumā apskatīto jautājumu.