Frakciju viedokļi

Pēc 2006.gada 7. septembra sēdes Latvijas radio tiešajā raidījumā

V.Buzajevs

(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien mums ir svētki. Veselā saprāta svētki – Saeimā tika akceptēti pieci PCTVL priekšlikumi pēc kārtas. Pat rodas iespaids, ka mēs jau esam valdošajā koalīcijā.

Pirmkārt, tika apstiprināts deputāta Sokolovska kunga priekšlikums par atbildības pastiprināšanu sakarā ar rasistiski motivētiem noziegumiem.

Otrkārt, akceptēts šī paša deputāta Sokolovska priekšlikums, ka jebkuras kooperatīvās biedrības valdes pienākums ir sniegt pilnīgu informāciju kooperatīva locekļiem.

Treškārt, komisijām tika nodoti priekšlikumi grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, kas paredz strādājošajiem pensionāriem pilnībā kompensēt visu, ko viņiem atņēma Šķēles kunga valdības un Požarnova kunga darbības laikā. Šī gada martā šis bija kā PCTVL priekšlikums, kuru noraidīja un pēc tam pilnīgi analoģisku iesniedza frakcija TB/LNNK.

Ceturtkārt, vissvarīgākais priekšlikums – pirmajā lasījumā akceptētie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz nodokļu likmes samazināšanu no 25 līdz 15 procentiem triju gadu laikā un pilnu nodokļa iekasēšanu pašvaldības budžetā. Tas ir PCTVL rīcības programmas priekšlikums, kuru pirmoreiz mēs izvirzījām vēl pavasarī. Formāli tas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, bet pilnībā atbilst mūsu rīcības un priekšvēlēšanu programmai.

Un, piektkārt, arī ļoti svarīgs – izskatīšanai komisijās nodotais priekšlikums grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam” par 25 miljonu latu piešķiršanu mājokļu atbalsta programmai. Šis bija mūsu priekšlikums, kuru izvirzījām 8.jūnijā, bet pietrūka divas trīs balsis. Pēc tam “Jaunais laiks” atbalstīja mūsu priekšlikumu un pilnīgi tādu pašu likumprojektu šodien nodeva komisijām. Mēs balsojām par, un es ceru, ka jau šogad mēs varēsim palīdzēt denacionalizēto māju īrniekam, jo problēma ir neatliekama un ir visi priekšnosacījumi, lai to izdarītu. Un es ceru, ka vēl pirms vēlēšanām tiks pieņemts PCTVL likumprojekts, kuru jau atbalstījusi atbildīgā komisija, par pilnīgu kompensāciju īrniekiem dzīvokļa tirgus cenas apmērā.

M.Grīnblats

(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Saeima pēc vairāk nekā divu mēnešu pārtraukuma ir pulcējusies uz pirmo sēdi. Sabiedrības uzmanības centrā šobrīd ir dažādu augstu amatpersonu nebeidzamie ķīviņi un diskusija telefona sarunu noklausīšanās lietās – kurš ir noklausījies, kur ir noklausījies, likumīgi vai nelikumīgi noklausās. Tomēr būtu svarīgi, lai šie divi atlikušie mēneši tiktu izmantoti konstruktīvam darbam un vēl šī Saeima paspētu pieņemt vienu otru vērtīgu priekšlikumu, ko gaida tā vai cita tautsaimniecības nozare vai sabiedrības daļa. Šajā sakarībā mēs esam piedāvājuši divus likumprojektus.

Vispirms grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, lai noteiktu, ka strādājošajiem pensionāriem neizmaksātā pensijas daļa, kura tika ieturēta no 2000. līdz 2002.gadam, ja pensija pārsniedza 60 latus, ir atmaksājama. Šajā jautājumā bija arī Satversmes tiesas spriedums, un neliela daļa pensionāru šo summu arī saņēma atpakaļ, bet otra daļa – ne. Un, tā kā šie cilvēki ne tuvu vairs nav spēka gados, tad viņi jautā: vai tiešām tiks gaidīts, kamēr liela daļa nomirst, un tikai pēc tam atmaksās? Uzskatām, ka valsts sociālās apdrošināšanas budžeta stāvoklis ar 53 miljonu latu pārsniegumu ieņēmumu daļā pār izdevumiem šajā gadā ļauj sakārtot šīs lietas. Šo naudu ir iespējams izmaksāt, un mēs esam priecīgi, ka Saeima, tuvojoties vēlēšanām, parāda lielāku konstruktivitāti nekā agrāk un ne tik daudz skatās uz to, kura partija kādu priekšlikumu iesniegusi, bet lieta tiešām ir vērtīga. Likumprojekts ir nodots Sociālo un darba lietu komisijai, un ceram, ka komisija strādās pietiekami konstruktīvi, lai rastu veidu, kā šai programmai beidzot pielikt punktu.

Otrs priekšlikums ir plašāks – Valsts kultūras pieminekļu fonda likumprojekts. Tā ir konkrētas pašvaldības – Raunas pagasta un tās priekšsēža Neimaņa kunga, kā arī vairāku Vidzemes reģiona pašvaldību vadītāju, kuri uzskata, ka būtu laiks valstij kopā ar pašvaldībām un privātpersonām iesaistīties dažādu kultūras pieminekļu – piļu, muižu, arhitektūras pieminekļu, kapu, senkapu un citu objektu – sakārtošanā. Pašreizējā Kultūrkapitāla fonda darbība vairāk vērsta tieši uz radošās nozares atbalstīšanu. Savukārt, piedāvājot līdzīgu mehānismu ar valsts un pašvaldību atbalstu, kā arī šo kultūras pieminekļu īpašnieku vai valdītāju naudu, mēs varētu panākt to, ka atbalsts būtu ne tikai kultūras pieminekļiem, bet tas būtu arī kā pietiekami spēcīgs instruments reģionālajai attīstībai kopumā. Šī fonda pārraudzība būtu jānodod tieši Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, jo būtībā daudzas Latvijas mazpilsētu un mazās pašvaldības ir tālu no tā, lai saņemtu šos līdzekļus, kas viņām dotu iespēju sakārtot vēstures pieminekļus un nodarbināt cilvēkus, kuri šobrīd aizplūst uz Latvijas lielākajām pilsētām vai arī vēl tālāk – uz Eiropas Savienības valstīm. Tas dotu arī papildu ienākuma nodokli attiecīgās pašvaldības budžetā un sociālo nodokli sociālajā budžetā. Katrā ziņā tas būtu produktīvi. Mēs priecājamies, ka lielākā daļa valdošās koalīcijas deputātu atbalstīja šāda priekšlikuma nodošanu komisijām tālākai izpētei.

Pozitīvi vērtējams, protams, arī tas, ka Saeima pārliecinoši nobalsoja par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu no 25 uz 15 procentiem. Bet mēs tomēr uzskatām, ka tālākajos lasījumos šī labā ideja ir jāpapildina arī ar citu – jāpalielina neapliekamais minimums, ko pirmkārt gaida iedzīvotāji ar mazākiem ienākumiem un ģimenes ar bērniem. Samazinājums no 25 uz 15 procentiem naudas izteiksmē visvairāk dos tiem, kuriem ir lielas algas un ienākumi, bet mazāk tiem, kuriem mazi ienākumi. Ideja kopumā ir laba, bet tā jāpapildina ar priekšlikumiem, kurus mūsu partija tuvākajā laikā iesniegs Saeimā.

J.Šmits

(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Šodien atsākās rudens sesija un Saeima pavadīja ražīgu darba dienu, izskatot vairāk nekā simts likumprojektu un lēmuma projektu.

Laikā, kad citi uzlabo veselību, skrienot maratonus, ēd desas, dāsni dāļā solījumus vai noklausās visur un visus, Latvijas Pirmās partijas deputāti turpina konstruktīvi strādāt. Pirmajā lasījumā mēs atbalstījām likumprojektu par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, kā arī medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām. Likumprojekts ir izstrādāts, lai radītu iespēju arī turpmāk piemērot invalīdu biedrību, medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu dibinātājām kapitālsabiedrībām. Likumprojektā ir uzskaitītas tās kapitālsabiedrības, kurām būs tiesības piemērot minētā nodokļa atlaidi, kā arī ir noteikts, ka kapitālsabiedrības tiek atbrīvotas no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas, ja tās pārskaita biedrībai, kas to ir dibinājusi, summas, kuras ir lielākas par taksācijas gadam aprēķinātajām uzņēmuma ienākuma nodokļa summām.

Tāpat, sekojot saviem solījumiem, Latvijas Pirmās partijas deputāti balsoja par grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pirmajā lasījumā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir saglabājusies 25 procentu apmērā, un tas neveicina “aplokšņu algu” izskaušanu. Arī “mazais” bizness ir duālā situācijā: ja tiek maksāts uzņēmuma ienākuma nodoklis, tad nodokļa likme ir 15 procenti, bet, ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis – tad likme ir 25 procenti. Likumprojektā paredzēts trīs gadu laikā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi samazināt no 25 uz 15 procentiem, bet, lai kompensētu pašvaldību ieņēmumu samazinājumu, trīs gadu laikā visus nodokļa ieņēmumus novirzīt pašvaldību budžetiem.

Mēs esam saņēmuši kristīgo konfesiju vadītāju vēstuli ar aicinājumu stiprināt izglītībā un plašsaziņas līdzekļos tradicionālo izpratni par laulību un ģimeni atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei. Atsaucoties uz šo mūsu tautas garīgo vadītāju aicinājumu, mēs iesniedzām vairākus priekšlikumus grozījumiem dažādos likumos. Latvijas Pirmās partijas deputāti ierosināja papildināt Reklāmas likumu, Radio un televīzijas likumu un likumu “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” ar normām, kas reglamentētu, ka nav pieļaujama viendzimuma seksuālo attiecību propaganda. Homoseksuālisma propagandas aizliegums nav nedz cenzūra, nedz cilvēktiesību pārkāpums. Gluži tāpat kā nav cenzūra prostitūcijas un pornogrāfijas propagandas aizliegums un azartspēļu un narkomānijas aizliegums nav cilvēktiesību pārkāpums. Mēs nevēlamies pieļaut, lai homoseksuālisms tiktu popularizēts kā normāla, slavējama parādība vai – vēl briesmīgāk! – ka tas tiktu mācīts mūsu bērniem. Diemžēl man jāsecina, ka Saeimas vairākums noraidīja iesniegtos likumprojektus: par balsoja tikai no 19 līdz 22 deputātiem, bet pārējie parādīja savu nevēlēšanos ar likumu pasargāt sabiedrību no degradējošām parādībām. Acīmredzot šiem deputātiem – gan no “Jaunā laika”, gan Tautas partijas, gan arī no citām partijām, kuri balsoja pret, atturējās vai gļēvi vispār nebalsoja, nerūp mūsu tautas nākotne, un Dieva vārda piesaukšana, zvērot baznīcā vai sakot, ka viņi ir partija, kas ir balstīta uz konservatīvām kristīgām vērtībām, ir tikai priekšvēlēšanu triks.

Tāpat Saeima šodien nodeva deputātiem izskatīšanai pēc Latvijas Pirmās partijas iniciatīvas tapušo Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumprojektu. Likumprojektā tiek paredzēts noteikt Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu – Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēku un zemi zem tās. Atgādināšu radioklausītājiem, ka šai baznīcai ir simboliska nozīme ne vien luterāņu baznīcas ietvaros, bet arī visai latviešu tautai. Tā ir vieta, kur pirmo reizi evaņģēlijs tika sludināts latviešu valodā. Vienlaikus, ņemot vērā, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca un tajā esošās mākslas vērtības ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, likumprojekts īpaši uzsver Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pienākumu gādāt par to saglabāšanu, uzturēšanu un pienācīgu izmantošanu.

Debatēs mani pārsteidza fakts, ka mūsu vidū pēc 16 jau neatkarībā pavadītiem gadiem ir tādi deputāti, kuri vēl joprojām ir apsēsti ar tā saucamo komunistisko domāšanu, proti, ar to, ka tas, kas kādreiz tika atņemts baznīcai, viņuprāt, nav jāatdod tai atpakaļ. Un šāda vai līdzīga domāšana ir redzama diemžēl arī Rīgas mēra Aivara Aksenoka rīcībā, kurš, protams, atkal atsaucoties uz tautas lielāko daļu, kas, labākajā gadījumā varbūt ir viens tūkstotis, negrib atdot Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai tās simbolisko ēku.

Lai visiem svētīga nedēļas nogale!

I.Emsis

(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija šodien sēdi vadīja gan ar priecīgām, gan arī ar pesimistiskām noskaņām.

Vispirms par priecīgo. Šodien pirmajā lasījumā tika apstiprināts Rāznas nacionālā parka likumprojekts. Tas būs pirmais nacionālais parks Latgalē, ko ar nepacietību jau gaida vietējās pašvaldības un iedzīvotāji. Tā būs iespēja šo teritoriju attīstīt ilgtspējīgu un videi draudzīgu, kā arī piesaistīt papildu resursus šīs teritorijas videi draudzīgas saimniekošanas veidošanai.

Otra lieta, par ko mēs priecājamies un par ko jau runāja Grīnblata kungs, ir tas, ka ir radusies iespēja atmaksāt parādu strādājošajiem pensionāriem, jo TB/LNNK pārstāvja vadītās ministrijas darbības laikā strādājošo pensionāru pensijas tika apliktas ar nodokli. Tādēļ labi, ka Saeima šajā ziņā ir vienojusies šo likumu pārskatīt. Tas ir arī mūsu ministres Dagnijas Staķes redzējums un griba. To varam izdarīt arī ātrāk, kā to šodien ieteica mūsu kolēģi.

Vēl viena priecīga ziņa par to, ka plānots samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli no 25 uz 15 procentiem. Bet ir divas problēmas, ko mēs vēlētos atrisināt. Mūsuprāt, tiem cilvēkiem, kuriem ienākumi ir ļoti augsti, nevajadzētu uzreiz samazināt līdz 15 procentiem, bet tam būtu jābūt proporcionāli. Proti, tiem, kuriem ir mazi ienākumi, tiem 15 procentu likme būtu jānosaka uzreiz, bet tiem, kuriem ir lieli ienākumi, sākuma periodā varētu palikt 25 procentu likme. Vēl jāatrisina jautājums par to, lai nesamazinātos pašvaldību ieņēmumi. Tāpēc par šiem priekšlikumiem vēl ir nepieciešamas debates, diskusijas un racionāli priekšlikumi.

Bēdīgā ziņa ir tāda, ka tika apstiprināti veseli trīs grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”, kas īstenībā ir populisms un bezatbildība. Tas nozīmē, ka konstruktīvs darbs ir vēlējuma izteiksmē. Faktiski šeit notiek sacensība par to, kurš vairāk solīs. Mēs zinām šo tēzi – “kā var nesolīt”, bet tie, kuri cer atkal nonākt pie vadības stūres, īstenībā solīt, nodarbojoties ar šādiem populistiskiem solījumiem, nevar. Līdz ar to mēs nevaram atbalstīt šādus sasteigtus un bezatbildīgus valsts budžeta grozījumus.

Kā Nacionālās drošības komisijas vadītājs gribu darīt zināmu, ka vakar komisijā tiešām tika saņemti dokumenti, kas liecina par to, ka “Jaunā laika” deputātiem ir bijušas sarunas ar “Panorāmas” darbiniekiem. Tika minēta žurnāliste Jaunalksne, kura arī to apstiprināja. Šajās sarunās ir liecības par koordinētu darbību, lai publiskajā telpā politiskos konkurentus parādītu negatīvā gaismā. Mēs ļoti ceram, ka šie gadījumi beidzot liks ievērot likumu, jo mums ir divi likumi – “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” un Radio un televīzijas likums, kuri aizliedz bez personas piekrišanas viņu noklausītās sarunas publiskot publiskajā telpā. Šis noteikums jau sen netiek ievērots. Te sāk grēkot “Panorāma” it kā sociālā taisnīguma vārdā, bet redzams, ja kāds likums tiek pārkāpts pat ar ļoti labiem nodomiem, tad tas tomēr ir pārkāpums, un pie šī pārkāpuma turpmāk mēs nevaram pieciest šādas lietas. Tāpēc mēs esam uzaicinājuši Kažociņa kungu komisijā dot skaidrojumu, kā šādas privātpersonu sarunas varēja nonākt publiskajā telpā un vai tas ir sankcionēti, un kā tālāk rīkoties ar medijiem, kuri šo likuma punktu pārkāpuši un turpina to darīt. Tā ir ļoti nopietna diskusija par to, kā mēs varam aizsargāt cilvēku privāto dzīvi.

S.Fjodorovs

(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Šodien notika Saeimas rudens sesijas pirmā sēde, un pēc radio un televīzijas pārraidēm, avīžu un žurnālu publikācijām jau jūtams, ka ir sākusies priekšvēlēšanu kampaņa. Sabiedrības uzmanībai arvien biežāk un biežāk tiek piedāvāti dažādi skandāli, “geiti”, kompromātu spēles, partijas ar dažādiem paņēmieniem cenšas pievērst sev uzmanību, atgādināt par to, cik tās ir labas un cik rūpējas par savu tautu.

Šodienas sēdē dažas partijas no visām pusēm centās parādīt sevi tikai no baltās puses. Tā “Jaunais laiks” piedāvāja grozīt šī gada budžetu, piešķirot 25 miljonus latu dzīvojamās platības jautājuma risināšanai, 25 miljonus skolotāju algu palielināšanai un 7 miljonus latu pirmsskolas darbiniekiem. Lieliski! Un tā ir pareizi! Un tas jau sen ir gaidīts. Bet rodas daži jautājumi.

Kur jūs bijāt, kungi, kad to pašu piedāvāja Sociālistiskā partija un “Saskaņas Centrs”? Kāpēc algas paaugstinājums netika atrisināts 8.Saeimas laikā, sevišķi tad, kad pie varas bija “Jaunais laiks”, bet kreisā opozīcija to piedāvāja regulāri? Kādas ir garantijas, ka mēneša laikā šie budžeta grozījumi būs pieņemti?

Turpinot priekšvēlēšanu aģitāciju, TB/LNNK frakcijas deputāti piedāvā pensionāriem, kuriem no 2000. līdz 2002.gadam bija pārtraukta tās pensijas daļas izmaksa, kas pārsniedza valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkāršu apmēru, līdz 30.decembrim izmaksāt ieturēto daļu. Lieliski! Pareizi! Bet atkal rodas jautājums: kāpēc izmaksa strādājošajiem pensionāriem vispār bija pārtraukta? Un vēl. Sešus gadus jautājums nebija risināts, bet mēneša laikā pirms vēlēšanām izrādās, ka šo problēmu var atrisināt.

Un šādu līdzīgu priekšlikumu ir ļoti daudz, un, jo tuvāk Saeimas vēlēšanas, jo būs vēl vairāk.

Tāpēc man šodien radās priekšlikums grozīt Satversmi un nenozīmēt Saeimas deputātiem pilnvaras uz četriem gadiem, tāpēc, ka deputāti sāk domāt par savu tautu tikai kārtējā sasaukuma termiņa beigās. Un ir daži varianti. Var uz diviem gadiem, vēl labāk – uz vienu gadu. Jo biežāk deputāts domās par savu iesildīto vietu, jo labāki priekšlikumi un likumprojekti skanēs no tribīnes.

Un vēl par viena šokējoša likumprojekta būtību. Piedāvāts atbrīvot no ienākuma nodokļa maksām personas, kuras slepeni sadarbojas ar operatīvajiem dienestiem un speciālajām iestādēm. Tajā pašā laikā pavasarī mūsu partijas priekšlikums atbrīvot no ienākuma nodokļa pirmās un otrās grupas invalīdus tika noraidīts. Te arī rodas jautājums: kurš mūsu valdībai ir dārgāks – vai mūsu tauta vai “stukači”?

V.Agešins

(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Šodien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tika nodoti grozījumi likumā “Par aviāciju”. Likumprojektu sagatavoja “Saskaņas Centra” frakcijas deputāti, un tā būtība ir šāda: civilās aviācijas personālam ir tiesības uz izdienas pensiju. Vēlos arī atgādināt, ka pavasara sesijas laikā “Saskaņas Centra” deputātiem bija izdevies panākt tiesības uz izdienas pensijām jūrniekiem un dzelzceļniekiem.

Vēl vēlos pievērst jūsu uzmanību Ministru kabineta izstrādātajam Priekšlikumu un sūdzību likumprojektam. Saskaņā ar Satversmes 100.pantu ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Diemžēl Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts satur Satversmes tiesā apstrīdētās normas. Acīmredzot likumprojekta autori grib ierobežot vārda brīvību. Piemēram, valdības ierēdņi vēlas pagarināt sūdzību izskatīšanas termiņu. Likumprojekta 9.pants nosaka, ka iestāde atbildi uz sūdzību sniedz rakstiski ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc sūdzības reģistrēšanas. Un tas ir 15 dienu vietā. Likumprojekts dod iespēju vispār izvairīties no atbildes sniegšanas pēc būtības. Saskaņā ar likumprojekta 10.pantu sūdzību var atstāt bez izskatīšanas, ja sūdzības saturs ir nekonkrēts. Tādēļ atbildes sagatavošana saistīta ar nesamērīgu vai nelietderīgu iestādes resursu izlietojumu. Šo normu diezgan plaši var tulkot, bet cilvēkiem ir tiesības zināt. Mūsuprāt, spēkā esošais likums ir labāks, jo dod iespēju iedzīvotājiem tomēr saņemt atbildi pēc būtības.

Diemžēl šodien tika noraidīts mūsu likumprojekts par vēlēšanu tiesību ierobežojumu atcelšanu Jānim Ādamsonam. “Saskaņas Centra” frakcijas deputāti uzskata, ka Jāņa Ādamsona ieguldījums Latvijas valsts atjaunošanā un attīstībā ir nozīmīgs. Jānis Ādamsons no 1992.gada līdz 1994.gadam pildīja Latvijas Jūras spēku štāba priekšnieka amatu. 1994.gadā viņš tika iecelts par robežapsardzības brigādes komandieri. Šajos amatos Ādamsons deva būtisku ieguldījumu Nacionālo bruņoto spēku izveidē un attīstībā. 1994., 1995.gadā Saeima apstiprināja Jāni Ādamsonu par iekšlietu ministru un Jānis Ādamsons bija ievēlēts par 6. un 7.Saeimas deputātu. Līdz ar to valsts ir atzinusi, ka valstij izšķirošos notikumos Jānis Ādamsons ar savu rīcību pierādīja savu iestāšanos par Latviju kā par neatkarīgu un demokrātisku republiku. Tomēr mūsu valsts vēlākos gados Jānim Ādamsonam piemēroja Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumos noteiktos vēlēšanu ierobežojumus, lai gan izvēli par Jāņa Ādamsona piemērotību deputāta amatam var izdarīt arī vēlētāji. “Saskaņas Centra” frakcijas deputāti uzskata, ka šie ierobežojumi attiecībā uz Jāni Ādamsonu nav samērīgi un neatbilst Satversmes pantiem. Bet Saeimas vairākums pagaidām domā citādi, bet nekas, nav nereālu mērķu, ir tikai nereāli izpildes termiņi.

J.Lagzdiņš

(Tautas partijas frakcija):

Kā jau to Tautas partija prognozēja pavasarī, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, Saeimas tribīne arvien vairāk tiks izmantota priekšvēlēšanu aģitācijai. Šīsdienas Saeimas sēde to apliecināja. Šodien sēdē deputāti iesniedza vairākus it kā sabiedrībai tīkamus, bet populistiskus likumprojektus, un piecas minūtes pirms Saeimas vēlēšanām viņi atcerējās par saviem vēlētājiem, mēģinot tiem izpatikt, virzīja šos likumprojektus tālākai izskatīšanai. Un mērķis bija nevis domas par cilvēku sociālajām vajadzībām, bet gan balsu zvejošana tieši pirms Saeimas vēlēšanām. Tomēr jāsaka, ka šis priekšvēlēšanu populisms un aģitācija, kas notiek arī parlamentā, neatstāj nekādu iespaidu uz valdības darbu, jo arī šodienas sēdē visi valdības iesniegtie likumprojekti tika pieņemti. Valdība strādā sekmīgi un konstruktīvi.

Es gribu informēt, ka vakardienas Tautas partijas frakcijas sēdē premjerministrs Aigars Kalvītis informēja par to, kā šogad pildās sociālais budžets. Ir sagaidāms, ka līdz gada beigām sociālajā budžetā, pateicoties ministra Oskara Spurdziņa sekmīgam darbam, tiks iekasēti papildus 70 miljoni latu, kas dos iespēju pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē šogad trīs reizes palielināt pensijas. Un ir prognozējams, ka šogad (arī pirmo reizi pēdējo 10 gadu laikā) viena gada laikā pensijas pieaugs vidēji par 17 līdz 20 latiem.

Tāpat vēl viens sasniegums sociālajā jomā ir tas, ka šā gada nogalē arī lielāko pensiju saņēmējiem ir sagaidāms reāls pielikums, jo ar tā saukto iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliks pensijas, kuras nepārsniedz 165 latus. Tas nozīmē vidēji 9–10 latus katram pensionāram papildus klāt pie pensijas. Tas būs lielo pensiju saņēmējiem. Tādējādi uzlabosies arī sabiedrības sociāli varbūt mazaizsargātās daļas stāvoklis.

Es esmu pārliecināts, ka pēc Saeimas vēlēšanām valdība turpinās strādāt tādā pašā virzienā kā šobrīd un sasniegs vēl labākus rezultātus.

I.Rībena

(frakcija “Jaunais laiks”):

Ir sācies rudens darba cēliens, un “Jaunā laika” Saeimas frakcijai šī pirmā darbadiena ir bijusi visumā veiksmīga.

Saeima šodien izskatīšanai komisijām nodeva visus trīs partijas “Jaunais laiks” sagatavotos grozījumus likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”. Pirmie grozījumi paredz piešķirt papildus 25 miljonus latu, lai finansētu pašvaldību pasākumus dzīvokļu jautājumu risināšanai. Un te es gribētu oponēt saviem kolēģiem, ka tā nav kaut kāda “Jaunā laika” pēdējā laika iniciatīva vai populistiska priekšvēlēšanu izrādīšanās Latvijas iedzīvotājiem, bet gan rūpe nu jau vairāku gadu garumā. Arī toreiz, kad es no Saeimas tribīnes teicu, ka šis pārcelšanās pabalsts no 200 latiem ir jāpalielina vismaz līdz 10000 četru cilvēku ģimenei, pašreizējais veselības ministrs Gundars Bērziņš mani sauca par sapņotāju, bet šodien tā jau ir realitāte. Un tagad mēs esam priecīgi par to, ka tika atbalstīta 25 miljonu latu piešķiršana, lai finansētu pašvaldību pasākumus dzīvokļu jautājuma risināšanai. Kā zināms, Satversmes tiesa ar 2006.gada 8.marta spriedumu atzina, ka valsts atbalsts mājokļu problēmu risināšanā pašreizējos ekonomiskās attīstības apstākļos ir neapmierinošs, norādot, ka valsts nav izmantojusi tās rīcībā esošās iespējas denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanā. Un, kā norādīts minētajā Satversmes tiesas spriedumā, būtiski īrnieku atbalsta pasākumi netiek veikti. Saeimā un valstī beidzot ir jāatzīst, ka denacionalizācijas un privatizācijas rezultātā īrniekus esam sadalījuši divās grupās atkarībā no tā, kur viņiem palaimējās vai nelaimējās dzīvot, – valsts, pašvaldības vai denacionalizētā mājā. Vieni ieguva iespēju privatizēt īrēto mājokli, bet citi neieguva īpašumu, toties ieguva nedrošību un neskaidrību par savu nākotni. Es personīgi varu tikai pievienoties uzskatam, ka tas ir valstiski atbalstīts klajas diskriminācijas paraugs. Šādas privatizācijas pamatnostādņu negatīvās sekas ir jāatzīst par politisku tuvredzību un likumdevēja kļūdu, kas mums būtu jālabo.

Tagad droši zināms ir tikai tas, ka Satversmes tiesa ar 2007.gada 1.janvāri vispār ir atcēlusi īres griestu ierobežojumus un nav zināms, kāds tad ir mūsu valsts vadītāju rīcības plāns šai situācijai. To es tiešām nezinu. Rīgas dome toties ir izstrādājusi un šajās dienās pieņems apjomīgu un vērienīgu programmu dzīvokļu rindu pilnīgai likvidācijai Rīgā divu gadu laikā. Tam ir vajadzīgi līdzekļi, pie kam jau šobrīd. Un priekšā ir gaidāmi budžeta grozījumi Saeimā – tūlīt pēc Saeimas vēlēšanām.

Acīmredzot vadība šobrīd ir jāuzņemas arī mums – Saeimas deputātiem, un rīcības plāns ir jāveido visiem kopīgi. Un konsekventi ir jāprasa situācijai atbilstoša rīcība no valdības.

Valstī, kurā 70 procenti iedzīvotāju dzīvo zem iztikas minimuma robežas, Lagzdiņa kunga tikko pieminētā un slavētā valdība ir apņēmusies uzbūvēt ekskluzīvas un greznas ēkas vismaz 500 miljonu latu vērtībā. Pusmiljarda vērtībā! Galu galā: vai politiķi nav sajaukuši elementāru lietu kārtību, ka vispirms cilvēkiem ir vajadzīgs jumts virs galvas? Vajag tikai nedaudz iztēloties, kā jūtas cilvēks, ziemai tuvojoties, kuram draud zaudēt jumtu virs galvas un kuram ar visu iedzīvi jāpārvācas uz tuvējo mežu vai patilti, lai aicinājums piešķirt 20 miljonus latu mājokļa problēmu risināšanai, liktos absolūti adekvāts. Un tāpēc es pateicos tajā skaitā arī kreiso – opozīcijas – partiju balsojumam kopā ar “Jauno laiku” un apvienības TB/LNNK deputātiem. Tātad par šo priekšlikumu balsoja 50 deputāti; konsekventi pret to balsoja Tautas partija un arī Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji – 17, bet atturējās 13 deputāti – pamatā no Latvijas Pirmās partijas un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, kas ir gandrīz tas pats, kas balsot pret.

Saeima šodien vēl atbalstīja un nodeva izskatīšanai komisijām arī “Jaunā laika” sagatavotos grozījumus šī gada valsts budžetā pedagogu darba samaksas palielināšanai par 50 latiem mēnesī uz vienas darba algas likmi. Sagatavotais likumprojekts paredz veikt grozījumus likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam” un paredzēt, ka vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu mēneša darba algas likme tiek palielināta par 50 latiem un sasniedz vidēji 234 latus. Minēto izglītības iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem darba algas likme palielināsies vidēji par 30 procentiem. Koledžās strādājošo pedagogu darba algas likme pieaugs vidēji no 348 līdz 531 latam mēnesī. Savukārt augstskolu pedagogiem darba algas likmi plānots paaugstināt vidēji no 371 lata līdz 583 latiem mēnesī. “Jaunā laika” deputāti anotācijā norāda, ka pedagogu algu paaugstināšanu paredz premjera un Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vienošanās. Taču Ministru kabinets līdz šim par šo jautājumu iniciatīvu nav izrādījis. Un šī nav nekāda priekšvēlēšanu kampaņa vai akcija, tas ir darbs, kas ir iesākts jau divu “Jaunā laika” izglītības un zinātnes ministru darbības laikā – gan Kārlim Šadurskim un vēl jo vairāk Inai Druvietei. Tā kā tas ir tikai darba turpinājums. Šim algu paaugstinājumam “Jaunais laiks” rosina valsts budžetā paredzēt papildus 25,7 miljonus latu.

Un visbeidzot. Saeima atbalstīja arī trešos “Jaunā laika” sagatavotos budžeta grozījumus – piešķirt 7 miljonus latu mērķdotācijām pašvaldībām darba samaksas paaugstināšanai pirmsskolas izglītības pedagogiem, kas nav nodarbināti piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanā skolai. Šāda pašvaldību dotācija no valsts budžeta ļautu pašvaldībām novirzīt līdzekļus bērnudārzu sakārtošanai, kā arī algu paaugstināšanai bērnudārzu tehniskajam personālam.

Pret visiem šiem priekšlikumiem konsekventi balsoja Tautas partija, Zaļo un Zemnieku savienība un Latvijas Pirmā partija atturējās, kas būtībā nozīmē to pašu. Šobrīd Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs ir Ainārs Šlesers, un viņa rokās ir nevilcināt šo atbalstīto priekšlikumu tālāku virzību.

Vēlu visiem skaistas un saulainas dienas šajā rudenī.

Saeimas preses dienests