Ministru kabineta 2006.gada 12.septembra sēdē

 

VK: Par uzlabojumiem valsts attīstības plānošanas sistēmā

Ministru kabinets otrdien, 12.septembrī, pieņēma “Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādnes”. Pamatnostādņu galvenais mērķis ir padarīt vienkāršāku, pārskatāmāku un efektīvāku politikas plānošanas sistēmu, kas veicinātu valsts kopējo attīstību vidējā un ilgtermiņā.

Valsts kanceleja jau kopš gada sākuma Ministru prezidenta Aigara Kalvīša uzdevumā strādā pie politikas plānošanas, koordinācijas un īstenošanas sistēmas uzlabošanas, kā arī esošo plānošanas dokumentu izvērtēšanas.

Jaunās pamatnostādnes nosaka stingrāku plānošanas dokumentu hierarhiju, nacionālo, starptautisko un pašvaldību līmeņa plānošanas dokumentu sasaisti, kā arī iezīmē politikas plānošanas un budžeta veidošanas sasaisti. Īpaša uzmanība pamatnostādnēs pievērsta arī nepieciešamībai uzlabot gan politikas plānošanas procesa kvalitāti, gan arī atskaitīšanās kārtību par plānošanas dokumentu īstenošanu un panāktajiem rezultātiem. Paredzēts, ka, balstoties uz pamatnostādnēs ietvertajiem risinājumiem, tiks izstrādāts Attīstības plānošanas sistēmas likums.

Pamatnostādņu darbības termiņš ir 2007.–2013.gads, kas sakrīt ar pārējo Latvijas attīstībai svarīgu dokumentu – Nacionālā attīstības plāna un Nacionālā stratēģiskā ietvardokumenta – darbības termiņu.

Tāpat paredzēts, ka izveidos vienotu par valsts līdzekļiem finansēto pētījumu sistēmu, tādējādi nodrošinot esošo resursu lietderīgāku izmantošanu un nedublēšanos. Visi pētījumi tiks publicēti Ministru kabineta interneta mājaslapā esošajā “Pētījumu un publikāciju datu bāzē”.

“Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādnes” izstrādāja ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidota darba grupa, kurā piedalījās ne vien dažādu ministriju pārstāvji, bet arī pārstāvji no nevalstiskā sektora un akadēmiskajām aprindām.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

EM: Par jaunu bērnudārzu būvniecības plāniem Latvijā

Ekonomikas ministrija otrdien, 12.septembrī, informēja Ministru kabinetu (MK) par sagatavoto pasākumu plānu jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai Latvijā, kurš tika akceptēts MK.

Jautājums par jaunu bērnudārzu būvniecības nepieciešamību kļuvis aktuāls, jo šobrīd Latvijā rindās uz vietām bērnudārzos ir vairāk nekā 1500 bērnu, īpaši aktuāla šī problēma ir lielajās pilsētās. Būtiska problēma ir arī tas, ka personām pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma ir grūti atgriezties darba tirgū, līdz ar to gandrīz puse no šīm personām kļūst par bezdarbniekiem.

Tāpēc, lai veicinātu valsts iedzīvotāju interesēm atbilstošu pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla attīstību un izstrādātu pasākumu plānu jaunu bērnudārzu būvniecībai, šā gada 3.augustā ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota īpaša darba grupa ekonomikas ministra Aigara Štokenberga vadībā.

Darba grupa sagatavoja informatīvo ziņojumu, izanalizējot pašreizējo situāciju, apzinot esošo bērnudārzu renovācijas/rekonstrukcijas iespējas un jaunu bērnudārzu būvniecības iespējas, kā arī jaunu bērnudārzu finansēšanas iespējas, izmantojot valsts un privātās partnerības modeli. Darba grupa piedāvā divus rīcības variantus:

1) pašreizējo pirmsskolas izglītības iestāžu renovācijai paredzēt līdzekļus valsts investīciju programmas ietvaros un piesaistot struktūrfondu līdzekļus;

2) jaunu bērnudārzu būvniecībai darba grupa piedāvā divas iespējas: izmantot valsts galvotus kredītus, kā tas darīts sporta haļļu būvniecībai Daugavpilī un Liepājā, izmantot Valsts un privātās partnerības 3 modeļus.

MK sēdē Ekonomikas ministrijai tika uzdots sadarbībā ar Finanšu ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju izanalizēt informatīvajā ziņojumā piedāvātos pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecības finansēšanas variantus un divu mēnešu laikā iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par optimālāko pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecības modeli.

Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību trīs mēnešu laikā jāizstrādā konkursa dokumentācija par pirmsskolas izglītības iestādes būvniecības paraugprojektu 120 bērniem.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai divu mēnešu laikā jāveic grozījumi MK 2005.gada 27.septembra noteikumos Nr.375 “Noteikumi par minimālo un maksimālo izglītojamo skaitu valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes klasēs, pirmskolas izglītības iestādes grupās, speciālās izglītības iestādēs un sociālās un pedagoģiskās korekcijas klasēs” un jāiesniedz Ministru kabinetā prognozes, par cik samazināsies rindas uz pirmsskolas izglītības iestādēm, ja tiks veikti šie grozījumi.

Vienlaikus Ekonomikas ministrijai jāiesniedz Ministru kabinetā normatīvo aktu saraksts, kas kavē īstenot valsts un privāto partnerību, un iespējamās redakcijas.

Īstenojot piedāvāto pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla attīstības plānu, samazināsies bērnu skaits rindā pirmsskolas izglītības iestādēs, kā arī palielināsies sieviešu nodarbinātības līmenis. Darba grupas darbu vada ekonomikas ministrs A.Štokenbergs.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par iepirkumu veikšanu robežās no 1000 līdz 10 000 latiem

Ministru kabineta (MK) 12.septembra sēdē apstiprināts Finanšu ministrijas sagatavotais projekts MK noteikumiem, kas regulē kārtību, kādā veicami iepirkumi, kuru paredzamā līgumcena ir lielāka par 1000 latu, bet mazāka par 10 000 latu.

MK noteikumi regulē, kā veicama kompetentu iepirkuma veicēju pilnvarošana, piegādātāja un piedāvājuma vērtēšanas kritēriju noteikšana, kā arī rakstiska lēmuma par pieņemto lēmumu sagatavošana vai iepirkuma pārtraukšana. Noteikumi nosaka arī publikācijas par iepirkuma veikšanu vai paziņojuma par pieņemto lēmumu atrašanās ilgumu pasūtītāja mājaslapā, kā arī citus jautājumus. Izstrādājot MK noteikumus, tika ņemta vērā sākotnējā likumdevēja griba, kas paredz noteikt atvieglotu iepirkumu veikšanas kārtību, neradot pasūtītājiem nesamērīgu finanšu un administratīvo slodzi. Noteikumi sagatavoti atbilstoši Publisko iepirkumu likumam.

 

FM: Par Valsts kases maksas pakalpojumu sniegšanas cenrādi

Ministru kabinets (MK) otrdien, 12.septembrī, apstiprināja grozījumus Valsts kases (VK) nolikumā, kas paredz VK tiesības sniegt maksas pakalpojumus. Valdības sēdē arī apstiprināti MK noteikumi par VK sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

Saskaņā ar grozījumiem nolikumā VK varēs sniegt maksas pakalpojumus pašvaldībām, valsts budžeta izpildītājiem attiecībā uz speciālo budžetu un kapitālsabiedrībām, kas saņem valsts budžeta aizdevumus, kā arī kapitālsabiedrībām, par kuru saistībām valsts vārdā ir sniegti galvojumi, pamatojoties uz kārtējā gada valsts budžeta likumu.

Savukārt noteikumi “Par Valsts kases sniegto maksas pakalpojumu cenrādi” reglamentēs pakalpojumu izcenojumu. Pamatojoties uz cenrādi, maksa par valsts budžeta aizdevumu izsniegšanu un apkalpošanu ir noteikta 0,5% gadā no izsniegto aizdevumu atlikuma, bet maksa par valsts galvoto aizdevumu apkalpošanu būs 0,1% gadā no valsts galvoto aizdevumu atlikuma. Ar maksas pakalpojumu cenrādi varēs iepazīties VK mājaslapā (www.kase.gov.lv), laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī MK noteikumi būs pieejami normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS). No 1998. gada VK maksas pakalpojumus ir sniegusi, pamatojoties uz finanšu ministra izdotiem iekšējiem normatīvajiem aktiem, bet turpmāk to regulēs MK noteikumi “Valsts kases nolikums” un “Par Valsts kases maksas pakalpojumu cenrādi”.

 

FM: Par sertifikācijas procesu neapstrādātiem dimantiem

Ministru kabinets (MK) otrdien, 12.septembrī, pieņēma Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus MK noteikumos, kas reglamentē kārtību, kādā muitas iestādes nodrošina Kimberlijas procesa sertifikācijas sistēmas prasību izpildi. Grozījumi papildina noteikumus ar prasību, ka dokumenti, lai piemērotu muitas procedūras, ievedot vai izvedot neapstrādātus dimantus, jāiesniedz noteiktā muitas kontroles punktā.

Kimberlijas sertifikācijas procesam ir pakļauti neapstrādāti dimanti. Neapstrādātu dimantu ievešanai Eiropas Kopienas teritorijā vai izvešanai no tās piemēro sertifikācijas sistēmu, un sistēmas dalībniekiem (ES dalībvalstīm) ir jāizdod atbilstoši sertifikāti.

Līdz šim spēkā esošajos MK 2005.gada 6.septembra noteikumos Nr.669 “Kārtība, kādā muitas iestādes nodrošina Kimberlijas procesa sertifikācijas sistēmas prasību izpildi” nav noteikts konkrēts muitas kontroles punkts, kurā personai jāiesniedz nepieciešamie dokumenti, lai varētu Latvijā ievestajiem vai no Latvijas izvestajiem neapstrādātajiem dimantiem piemērot muitas procedūru – laišanu brīvā apgrozībā vai izvešau (eksportu).

Tādēļ noteikumi tiek papildināti, nosakot konkrētu muitas kontroles punktu, kurā personai, kas ieved vai izved neapstrādātus dimantus, vai deklarētājam, lai tiktu piemērota muitas procedūra – laišana brīvā apgrozībā vai arī izvešana (eksports), ir jāiesniedz vienotais administratīvais dokuments un citi dokumenti. Grozījumi MK noteikumos paredz, ka personai jāiesniedz dokumenti Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas muitas reģionālās iestādes apvienotajā muitas kontroles punktā 0206.

MK noteikumi nosaka kārtību, kādā muitas iestādes nodrošina Kimberlijas procesa sertifikācijas sistēmas prasību izpildi, kā arī to, ka prasību izpilde tiek nodrošināta saskaņā ar ES regulu. Noteikumi paredz, ka, piemērojot muitas režīmu neapstrādātiem dimantiem, netiek piemērota vienkāršotā deklarēšana vai vietējā muitošana, bet muitas procedūra – tranzīts – neapstrādātiem dimantiem tiek piemērota vispārējā kārtībā.

 

FM: Par gada atšķirības zīmi dārgmetālu izstrādājumiem

Ministru kabineta (MK) 12.septembra sēdē pieņemts noteikumu projekts par gada atšķirības zīmi dārgmetālu izstrādājumiem.

Finanšu ministrijas sagatavotie MK noteikumi paredzēs gada atšķirības zīmes Latvijas Republikā izgatavojamajiem dārgmetālu izstrādājumiem laikā no 2006. līdz 2015.gadam.

Lai nodrošinātu ilglaicīgu un prognozējamu dārgmetālu izstrādājumu ražošanas sfēras regulējumu, noteikumi noteiks gada atšķirības zīmes ar 2006.gadu Latvijā izgatavotiem dārgmetālu izstrādājumiem, piešķirot tiem atšķirības zīmi alfabēta secībā, sākot no “N”:

• 2006.gadā – latīņu burts “N”;

• 2007.gadā – latīņu burts “O”;

• 2008.gadā – latīņu burts “P”;

• 2009.gadā – latīņu burts “R”;

• 2010.gadā – latīņu burts “S”;

• 2011.gadā – latīņu burts “T”;

• 2012.gadā – latīņu burts “U”;

• 2013.gadā – latīņu burts “V”;

• 2014.gadā – latīņu burts “Z;

• 2015.gadā – latīņu burts “A”.

Atšķirības zīme ir zīmogs, kas norāda izstrādājuma izgatavošanas gadu. Tas ir burts, kuru līdz 2005.gadam reizi gadā noteica Valsts proves uzraudzības inspekcija (VPUI).

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par Fizikālās enerģētikas, Elektronikas un datorzinātņu, Hidroekoloģijas institūtu nolikumiem

Ministru kabineta (MK)12.septembra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai trīs MK noteikumu projektus “Valsts aģentūras “Fizikālās enerģētikas institūts” nolikums”, “Valsts aģentūras “Elektronikas un datorzinātņu institūts” nolikums” un “Valsts aģentūras “Latvijas Hidroekoloģijas institūts” nolikums”.

Noteikumu projektos noteikts, ka valsts aģentūras “Fizikālās enerģētikas institūts”, “Elektronikas un datorzinātņu institūts” un “Latvijas Hidroekoloģijas institūts” ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoši valsts zinātniskie institūti. Izglītības un zinātnes ministrs institūtu pārraudzību īsteno ar IZM starpniecību.

Noteikumu projekta “Valsts aģentūras “Fizikālās enerģētikas institūts” nolikums” 2.punktā ir precizēts MK 2006.gada 26.aprīļa rīkojuma Nr.297 “Par bezpeļņas organizācijas valsts zinātniskās iestādes “Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūts” reorganizāciju un valsts aģentūras “Fizikālās enerģētikas institūts” izveidi” 4.punktā norādītais institūta mērķis.

Fizikālās enerģētikas institūta darbības mērķis atbilstoši valsts noteiktajai zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikai ir ar zinātniskām metodēm iegūt jaunas zināšanas un izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas, lai sekmētu enerģētikas un ar to saistīto nozaru ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju. Elektronikas un datorzinātņu institūta darbības mērķis atbilstoši valsts noteiktajai zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikai ir ar zinātniskām metodēm iegūt jaunas zināšanas un izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas, lai sekmētu informācijas tehnoloģiju un ar tām saistīto zinātnes virzienu ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju. Latvijas Hidroekoloģijas institūta darbības mērķis atbilstoši valsts zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikai ir veikt zinātnisko darbību jūras un iekšzemes ūdeņu ekoloģijas jomā.

Tā kā Zinātniskās darbības likuma regulējums attiecībā uz zinātnisko institūtu pārvaldi atšķiras no Publisko aģentūru likumā paredzētā regulējuma attiecībā uz publisko aģentūru pārvaldi, noteikumu projektu 1.punkts nosaka, ka valsts aģentūras “Fizikālās enerģētikas institūts”, “Elektronikas un datorzinātņu institūts” un “Latvijas Hidroekoloģijas institūts” ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoši valsts zinātniskie institūti. Tādējādi noteikumu 1.punkts skaidri norādīs uz to, ka šo valsts aģentūru darbību regulē ne tikai Publisko aģentūru likums, bet arī Zinātniskās darbības likums.

Trīs noteikumu projekti nosaka attiecīgo institūtu galvenās funkcijas, uzdevumus un tiesības, institūtu pārvaldi, institūtu finanšu līdzekļus un mantu, institūtu darbības tiesiskuma nodrošināšanu un pārskatu sniegšanas kārtību. “Valsts aģentūras “Latvijas Hidroekoloģijas institūts” nolikums” papildus paredz arī institūta konsultatīvās padomes izveidi un uzdevumus.

Lai koordinētu Latvijas Hidroekoloģijas institūta mērķa īstenošanu, kā arī veicinātu institūta, sabiedrības un to iestāžu un privātpersonu sadarbību, kas darbojas vides zinātnes, izglītības un zinātnes jomā, izglītības un zinātnes ministrs izveido institūta konsulatīvo padomi. Konsultatīvā padome darbojas saskaņā ar izglītības un zinātnes ministra apstiprinātu nolikumu, tās uzdevumi ir veicināt institūta zinātniskās darbības attīstību un uzturēšanu starptautiskā līmenī, kā arī izvērtēt institūta darbības atbilstību valsts pārvaldes un vides nacionālās programmas nosacījumiem.

Konsultatīvās padomes loma ir analizēt institūta zinātnisko darbību, personāla kvalifikāciju un attīstību, zinātniskās darbības rezultātus un izvērtēt gan institūta darbību kopumā, gan atsevišķu zinātnieku darbību, kā arī sniegt ieteikumus, kā uzlabot institūta zinātnisko darbību. Tas dos iespēju veidot konkurētspējīgu institūta zinātnisko darbību ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā mērogā. Konsultatīvajā padomē paredzēts piesaistīt vadošos zinātniekus no citām valstīm, lai izvairītos no varbūtējas neobjektivitātes, kura varētu rasties, iesaistot labi pazīstamus vietējos zinātniekus.

Noteikumu projekta “Valsts aģentūras “Fizikālās enerģētikas institūts” nolikums” 3.4. un 3.5.apakšpunktā ir precizētas MK 2006.gada 26.aprīļa rīkojuma Nr.297 “Par bezpeļņas organizācijas valsts zinātniskās iestādes “Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūts” reorganizāciju un valsts aģentūras “Fizikālās enerģētikas institūts” izveidi” 5.4. un 5.5.apakšpunktā minētās institūta funkcijas.

Noteikumu projekta “Valsts aģentūras “Elektronikas un datorzinātņu institūts” 3.3.apakšpunktā ir redakcionāli precizēta MK 2006.gada 9.maija rīkojuma Nr.322 “Par bezpeļņas organizācijas valsts zinātniskās iestādes “Latvijas Universitātes Elektronikas un datorzinātņu institūts” reorganizāciju un valsts aģentūras “Elektronikas un datorzinātņu institūts” izveidi” 5.3.apakšpunktā norādītā institūta funkcija.

Noteikumu projekta “Valsts aģentūras “Latvijas Hidroekoloģijas institūts” nolikums” 3.punktā ir precizētas MK 2006.gada 25.aprīļa rīkojuma Nr.293 “Par bezpeļņas organizācijas valsts zinātniskās iestādes “Latvijas Universitātes Hidroekoloģijas institūts” reorganizāciju un valsts aģentūras “Latvijas Hidroekoloģijas institūts” izveidi” 5.punktā uzskaitītās valsts aģentūras “Latvijas Hidroekoloģijas institūts” funkcijas.

Noteikumu projektiem nav ietekmes uz valsts budžetu. Institūtu darbību finansē no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Institūtu darbības nodrošināšanai IZM piešķir bāzes finansējumu saskaņā ar MK 2005.gada 1.novembra noteikumiem Nr.820 “Bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība valsts zinātniskajām institūcijām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem”.

 

IZM: Par atsevišķu valsts nekustamā īpašuma objektu nodošanu Rundāles pagasta pašvaldības īpašumā

Ministru kabineta (MK) 12.septembra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK rīkojuma projektu “Par valsts nekustamā īpašuma objektu nodošanu Rundāles pagasta pašvaldības īpašumā”.

IZM iesniegtais MK rīkojuma projekts sagatavots, ņemot vērā Rundāles pagasta padomes 2005.gada 15.septembra sēdes protokollēmumu (prot. Nr.9 20.§) par Saulaines profesionālās vidusskolas komunālās saimniecības pārņemšanu pagasta pašvaldības īpašumā. Rundāles pagasta padome par saviem līdzekļiem ir izstrādājusi tehnisko projektu un tehniski ekonomisko pamatojumu Rundāles pagasta ūdenssaimniecības attīstībai. Projekta realizācija nav pieļaujama nošķirti no attīrīšanas iekārtam, no ūdensvada un kanalizācijas cauruļvadu trasēm, kuras lieto Saulaines profesionālā vidusskola un Rundāles pagasta komunālais dienests. Rundāles pagasta padome iesniegusi projekta īstenošanai nepieciešamos dokumentus Vides ministrijā finansējuma saņemšanai no ERAF līdzekļiem.

Nododamajā valsts nekustamajā īpašumā ietilpst seši zemesgabali, divas būves, ūdensvada un kanalizācijas cauruļvadu tīkli (inženierkomunikācijas):

• zemesgabals 0,11 ha platībā (zemes kadastra Nr.4076 008 0377);

• zemesgabals 1,05 ha platībā (zemes kadastra Nr.4076 008 0291);

• zemesgabals 1 ha platībā (zemes kadastra Nr.4076 008 0376) ar ūdenstorni un artēzisko aku (būves kadastra apzīmējums 40760080214009);

• zemesgabals 1 ha platībā (zemes kadastra Nr.4076 008 0148);

• zemesgabals 1,90 ha platībā (zemes kadastra Nr.4076 007 0031) un attīrīšanas iekārtas (būves kadastra apzīmējums 40760070031001);

• zemesgabals 1,23 ha platībā (zemes kadastra Nr.4076 008 0378);

• ūdensvada tīkli 5,04 km garumā;

• kanalizācijas tīkli 2,6 km garumā.

Minētais valsts nekustamais īpašums ir ierakstīts Bauskas zemesgrāmatu nodaļas Rundāles pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.324 uz valsts vārda IZM personā. Savukārt nododamie ūdensvada un kanalizācijas tīkli atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19.pantam nav ierakstāmi zemesgrāmatā.

Iesniedzamajiem dokumentiem nav piešķirams lietojuma ierobežojuma statuss. Rīkojuma projekts attiecas uz pašvaldību sistēmas attīstības politiku, un tā realizācijai nav nepieciešami papildu budžeta līdzekļi.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par iemaksu apmēra palielināšanu sociālam apdrošināšanas objektam

Valdība otrdien, 12.septembrī, akceptējusi Labklājības ministrijas (LM) ieceri ar 2007.gadu paaugstināt sociālo iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru. Sociālo iemaksu objekta minimālais apmērs brīvprātīgajiem un pašnodarbinātajiem palielināsies no Ls1320 uz Ls1800 gadā jeb Ls150 mēnesī, bet maksimālais – no Ls 20700 uz Ls 23800.

To paredz Ministru kabineta sēdē apstiprinātie grozījumi divos Ministru kabineta noteikumos – “Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai” un “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru”.

Sociālo iemaksu objekts ir cilvēka ienākumi, no kuriem tiek maksātas sociālās iemaksas. Sociālo iemaksu veikšana nodrošina cilvēkam tiesības saņemt pensijas un pabalstus, garantējot aizsardzību noteiktu sociālo risku iestāšanās gadījumā. Tā kā pensijas un pabalsta apmērs ir tieši atkarīgs no ienākumiem, no kuriem maksātas sociālās iemaksas, tad, palielinot sociālo iemaksu objekta maksimālo apmēru, tiek palielinātas arī cilvēka sociālās garantijas.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, tās uzskaitē 2005.gadā bija vairāk nekā miljons darba ņēmēju un 31400 pašnodarbināto.

Pašnodarbinātais nav atzīstams par darba ņēmēju, bet gūst ienākumus, piemēram, kā cilvēks, kurš veic individuālo darbu, strādā par zvērinātu notāru, zvērinātu advokātu, zvērinātu revidentu, prakses ārstu u.c. Pašnodarbinātie neveic sociālās iemaksas bezdarba apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai, jo paši ir atbildīgi par savu darbu un darba drošību.

Savukārt par brīvprātīgi sociāli apdrošināto var kļūt cilvēks, kurš ir sasniedzis 15 gadu vecumu un kurš nav pakļauts obligātajai sociālajai apdrošināšanai (nav darba ņēmējs vai pašnodarbinātais). Brīvprātīgi apdrošinātās personas veic sociālās iemaksas no pašu brīvi izvēlētiem līdzekļiem, piemēram, no mantojuma gūtā ienākuma.

 

LM: Par ierosinātiem grozījumiem valsts pensiju likumā

Valdība otrdien, 12.septembrī, atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) ierosinātos grozījumus likumā par valsts pensijām. Viena no būtiskākajām izmaiņām paredz izmaksāt pensionāriem ieturēto pensijas daļu sakarā ar strādāšanu laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam.

Šī norma skartu apmēram 30000 pensionāru, un tās īstenošanai no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta 2007.gadā papildus nepieciešami 22,3 miljoni latu.

Viens no LM ierosinājumiem ir noteikt piemaksu pie vecuma pensijas tiem pensionāriem, kuri strādājuši kaitīgos darbos, ja viņu apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem un pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 105 latus. Pēc LM aprēķiniem, šīs piemaksas vidēji 5,32 lati mēnesī varētu saņemt vairāk nekā 31000 cilvēku. Šim mērķim no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta nākamajā gadā papildus nepieciešami 2 miljoni latu.

Minētie grozījumi arī paredz piešķirt vecuma pensiju no jauna tiem pensionāriem, kuri līdz 2005.gada 1.jūlijam pieprasījuši pensiju priekšlaikus, bet, nesaņemot pensiju, turpinājuši strādāt līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai. Atvēlot šim mērķim 1,8 miljonus latus, viņu vecuma pensijas palielinātos vidēji par 29 latiem.

Akceptētajos likuma grozījumos noteikts, ka pensijas pārrēķināšanas gadījumā tiks palielināts pensionāram izmaksājamās pensijas apmērs, nevis aprēķinātās pensijas apmērs, kas ir mazāks par minimālo. Piemēram, aprēķinātais vecuma pensijas apmērs ir 30 lati, bet izmaksājamais noteikts minimālajā apmērā – 49,50 lati. Pārrēķinot pensiju sakarā ar papildus “uzkrāto” pensijas kapitālu, pārrēķinātā pensijas daļa tiks pieskaitīta pie 49,50 latiem, nevis pie 30 latiem, kā tas ir noteikts šobrīd. Pēc LM aprēķiniem, tas skartu gandrīz 8600 cilvēku, un viņu pensija paaugstinātos vidēji par 10,5%. Šīs ieceres īstenošanai papildus nepieciešami 0,7 miljoni latu.

Savukārt, lai noteiktu lielāku minimālo pensiju cilvēkiem ar lielu apdrošināšanas stāžu, grozījumi paredz atbalstīt pensionārus, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads vai lielāks. Šādā gadījumā vecuma pensijas minimālais apmērs nevarēs būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (45 latiem), kuram piemērots koeficients 1,7. Proti, vairāk nekā 12000 pensionāru, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 41 gadu un kuri šobrīd saņem minimālo vecuma pensiju 67,5 latus, turpmāk varēs saņemt 76,5 latus. Šī mērķa īstenošanai 2007.gadā papildus nepieciešami 1,3 miljoni latu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par zemnieku un zvejnieku saimniecību turpmāko statusu

Ministru kabinets otrdien, 12.septembrī, apstiprināja koncepciju par zemnieku un zvejnieku saimniecību turpmāko statusu. No vairākiem piedāvātajiem risinājuma variantiem tika atbalstīts piedāvājums, kurš paredz zemnieku un zvejnieku saimniecību formas saglabāšanu, pielīdzinot to juridiskai personai.

Saskaņā ar Ministru kabineta atbalstīto risinājuma variantu zemnieku un zvejnieku saimniecības īpašniekam būs jāveic reorganizācija. Tajā pašā laikā tiks piedāvāta brīvprātīga iespēja zemnieku un zvejnieku saimniecībām pārveidoties par komercsabiedrību, veicot reorganizāciju vai iesniedzot iesniegumu par zemnieku un zvejnieku saimniecības likvidāciju un turpināt darboties kā fiziskai personai.

Tiks saglabāts īpašs zemnieku un zvejnieku saimniecību statuss, kas pēc būtības būs līdzīgs sabiedrības ar ierobežotu atbildību statusam. Ja šis statuss tiks saglabāts kā juridiskas personas statuss, reorganizācija būs veicama tādā pašā kārtībā, kā pārveidojoties par sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Nosaukums “zemnieku saimniecība” vai ”zvejnieku saimniecība” neatspoguļos patieso juridiskās personas nodarbošanās veidu, jo atvieglojumi un priekšrocības tiek piešķirti, pamatojoties uz personas nodarbošanās veidu, nevis tās juridisko formu.

Kā minēts koncepcijā, reformas ilgums ir paredzēts viens gads un seši mēneši, tas nozīmē, ka šī termiņa laikā ir jāiesniedz attiecīgi pārreģistrācijas iesniegumi.

Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotajā koncepcijā norādīts, ka saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu visām uzņēmējsabiedrībām līdz 2004.gada 31.decembrim bija jāiesniedz pieteikumi pārreģistrācijai komercreģistrā, lai pārietu no vecās uzņēmējdarbību regulējošās normatīvās bāzes uz Komerclikuma regulējumu. Šobrīd zemnieku un zvejnieku saimniecību statusu regulē likums “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu”. Savukārt likums “Par uzņēmējdarbību” ir zaudējis spēku, līdz ar to ir jāpabeidz reforma gan attiecībā uz individuāliem uzņēmumiem, kas tiks pārreģistrēti, gan uz zemnieku un zvejnieku saimniecībām, jo arī likums “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu” zaudēs spēku.

Saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma pārejas noteikumiem Ministru kabinetam bija jāiesniedz Saeimai likumprojekts, kurā noteikts individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību turpmākais statuss. Izvērtējot esošo situāciju un apzinot iespējamos variantus, tika secināts, ka jārisina jautājums par zemnieku un zvejnieku saimniecību turpmāko statusu – vai zemnieku un zvejnieku saimniecību statusu saglabāt mainītā tiesiskā formā vai arī visām zemnieku un zvejnieku saimniecībām veikt pārreģistrāciju par kādu no esošajiem komersantu veidiem.

Lai atvieglotu pārreģistrācijas procesu, Ministru kabinets 12.septembrī nolēma uzdot Zemkopības ministrijai kopā ar Finanšu ministriju izveidot darba grupu, kurai jāizvērtē iespējas atbrīvot zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašniekus no valsts nodevas par pārreģistrāciju par komersantiem un ar to saistīto grozījumu izdarīšanu attiecīgajos valsts reģistros.

Saskaņā ar valdības lēmumu TM kopīgi ar Zemkopības ministriju un Finanšu ministriju jāizstrādā un līdz 2007.gada 1.februārim jāiesniedz Ministru kabinetā likumprojekti par koncepcijas īstenošanai nepieciešamajiem grozījumiem likumos.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par Eiropas Zivsaimniecības fonda vadības nodrošināšanu

Valdība otrdien, 12.septembrī, akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto rīkojumu par atbildīgo institūciju noteikšanu Eiropas Zivsaimniecības fonda vadības nodrošināšanai. Rīkojums izstrādāts, gatavojoties nākamā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda Finanšu perspektīvas 2007.–2013.gadam ieviešanai Latvijā, tāpēc ir jāveic attiecīgi pielāgojumi visā ES fondu administrēšanas un finansēšanas kārtībā attiecībā uz zivsaimniecības attīstību.

Padomes regulā par Eiropas Zivsaimniecības fondu noteikts, ka turpmāk Eiropas Zivsaimniecības fonds nebūs ES struktūrfonds. Tas nozīmē, ka šobrīd spēkā esošais struktūrfondu vadības institucionālais ietvars laikposmam no 2004. līdz 2006.gadam un izstrādes stadijā esošie Finanšu ministrijas sagatavotie normatīvo aktu projekti, kas nodrošinās Eiropas Savienības struktūrfondu un kohēzijas fondu ieviešanu jaunajā programmēšanas periodā 2007.–2013.gadam, neattieksies uz Eiropas Zivsaimniecības fondu 2007.–2013.gada programmēšanas periodā.

Pieņemtais rīkojums tikai noteiks atbildīgās institūcijas Eiropas Zivsaimniecības fonda ieviešanai. Šāds rīkojums dos likumīgu deleģējumu Zemkopības ministrijai veikt visas turpmākās darbības sekmīgai fonda finanšu līdzekļu apguves uzsākšanai. Savukārt par atbildīgo institūciju uzdevumiem, pienākumiem un atbildību tiks izdoti atsevišķi Ministru kabineta noteikumi.

 

ZM: Par jaunu administrēšanas un finansēšanas kārtību lauksaimniecībā

Valdība otrdien, 12.septembrī, akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) rīkojumu, kurā noteiktas par Eiropas lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas lauksaimniecības fondu lauku attīstībai atbildīgās iestādes.

Rīkojums izstrādāts, gatavojoties nākamā Eiropas Savienības finanšu plānošanas perioda Finanšu perspektīvas 2007.–2013.gadam ieviešanai Latvijā, ir jāveic attiecīgi pielāgojumi visā Eiropas Savienības fondu administrēšanas un finansēšanas kārtībā attiecībā uz lauksaimniecību un lauku attīstību.

Padomes regula par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu un Padomes regula par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) nosaka, ka turpmāk Eiropas lauksaimniecības garantiju fonds un Eiropas lauksaimniecības fonds lauku attīstībai vairs nebūs Eiropas Savienības struktūrfondi. Tas nozīmē, ka esošais institucionālais ietvars, fondu administrēšanas principi un nacionālie normatīvie akti vairs neattieksies uz jaunajiem fondiem. Uz šiem fondiem neattieksies arī šobrīd Finanšu ministrijā izstrādes stadijā esošie normatīvo aktu projekti, kas nodrošinās Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanu.

Tāpēc ir nepieciešams apstiprināt šo Ministru kabineta rīkojumu, kas noteiks tikai atbildīgās institūcijas jaunajiem fondiem. Tas dotu likumīgu deleģējumu Zemkopības ministrijai un Lauku atbalsta dienestam veikt visas turpmākās darbības sekmīgai fondu finanšu līdzekļu apguves uzsākšanai. Savukārt par atbildīgo institūciju uzdevumiem, pienākumiem un atbildību tiks izdoti Ministru kabineta noteikumi, kas sekos šim rīkojumam.

Līdz jauno fondu darbības uzsākšanai ir jāsagatavo vairāki Ministru kabineta noteikumu projekti, dažādas kārtības, vadlīnijas un citi dokumenti.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa