Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu un prokuratūras uzdevumiem

Pasaules rūgtā pieredze rāda, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija jeb, kā citādi pieņemts teikt, naudas atmazgāšana ir ne tikai organizētās noziedzības muskuļu demonstrējums, bet arī nopietns drauds jebkuras valsts finansu sistēmas drošībai. Ne velti eksperti lēš, ka katru gadu narkobizness vien atmazgā ap 500 miljardu dolāru.

Cīņai ar šādu spēku ir vajadzīga likumdošanas un institucionālā sistēma, kuras veidošanu pirmās 1986.gadā sāka ASV un 1990.gadu sākumā pievienojās Rietumeiropas valstis, tagad pasaulē tādu ir jau ap 100.

Arī Latvijas vārds attiecīgo speciālistu vidū nebūt nav svešs, bet pirmsākumi meklējami vēl pavisam nesen — 1997.gada decembrī, kad tika pieņemts pirmais normatīvais akts šajā jomā — likums "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu". Tas stājās spēkā vēlāk — 1998.gada 1. jūnijā, kad LR Ģenerālprokuratūras pārraudzībā sāka darboties jau minētais Kontroles dienests.

Likums stingri nosaka robežas starp izpaužamo un aizsargājamo kredīta un finansu iestāžu informāciju, tāpēc ieskatam tikai daži statistiskie rādītāji par dienesta pusotra gada darba rezultātiem: Kontroles dienests ir izveidojis sadarbību ar vairāk nekā 400 kredīta, finansu un nefinansu institūcijām — tātad aptvēris veselu iestāžu tīklu, kurās pēc noteiktas sistēmas darbojas tās vadības norīkotas un Kontroles dienesta apmācītas atsevišķas personas vai personu grupas. Pusotra gada laikā — no 1998.gada 1.jūnija līdz 2000.gada 1.janvārim — no šīm institūcijām dienests ir saņēmis 1438 ziņojumus par 2058 neparastiem vai aizdomīgiem finansu darījumiem. Dienests veicis visu šo darījumu apstrādi un analīzi, 33 gadījumos konstatēta iespējamā naudas atmazgāšana un materiāli nosūtīti Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļai, kas tos savukārt nodevusi izskatīšanai pēc būtības Valsts policijas Ekonomikas policijai vai arī VID Finansu policijai. Kontroles dienesta šais materiālos sniegtā informācija tiek izmantota 7 krimināllietās; citos gadījumos tiek veikti Operatīvās darbības likumā paredzētie pasākumi.

Tāds ir 13 dienesta darbinieku veikums. Lai sniegtu atbildi uz iespējamo jautājumu par paveiktā darba apjomu, izdarīsim dažus salīdzinājumus ar tādu pašu dienestu darbu valstīs, kas šai jomā darbojas ne vienu gadu vien. Starptautiskā izdevuma "Naudas atmazgāšanas biļetens" 1998.gada novembra numurā ir norādīts, ka, piemēram, 1997.gadā attiecīgais Somijas dienests saņēmis un analizējis 206 darījumus, Zviedrijas — 909, bet Francijas — 1213. Atgādināšu, ka Latvijai šis skaitlis ir 2058. Turklāt Francijas dienestā strādā 33 darbinieki, bet Latvijas — 13.

Ar ko mēs sākām? Varbūt ar spēcīgu pamatbāzi? Visdrīzāk ne, jo pirms 1998.gada 1.jūnija, izņemot jau minēto likumu un vēl pāris citu likumu grozījumus, Latvijā tikai sāka veidoties šo jomu regulējoša likumdošanas bāze. Nebija Kontroles dienesta ar tā telpām, tehniku, darbiniekiem un pat īstas teorētisko zināšanu bāzes, jo likums tika veidots, pamatojoties uz starptautiskajām prasībām un Holandes likumdošanas un prakses atziņām. Sākām ar telpu remontu, zīmoga iegādi un dažādu specialitāšu profesionāļu meklēšanu, kuriem bija pārliecība, ka netīra var būt arī nauda. Šķiet, nekļūdīšos, ja teikšu, ka sākām gandrīz no nulles.

Izpētījuši dažu ārvalstu pozitīvo pieredzi un arī kļūdas, izstrādājām četru gadu attīstības plānu un sākām strādāt, par galveno mērķi izvirzot uzdevumu dienesta kompetences ietvaros mazināt iespēju izmantot Latvijas finansu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Sistēmas radīšanā galvenajam mērķim tika pakļauti četri apakšmērķi: 1) dienesta iekšējā attīstība un 2) kredīta un finansu iestāžu un tiesībsargājošo iestāžu darbinieku mācības. Kā jau minēju, dienestā šobrīd strādā 13 darbinieki, turklāt neviens prokurors netika pārvilināts no prokurartūras. Tie, kas agrāk strādāja bankās, darbā ar nekustamo īpašumu, ar datoriem, policijā un citās jomās, ne tikai turpināja šo darbu Kontroles dienestā, bet pašmācības ceļā apguva naudas atmazgāšanas un tās novēršanas teoriju, savās datorizētajās darba vietās mācījās paši un izstrādāja mācību materiālus arī citiem, rezultātā 1998. — 1999.gadā dienesta darbinieki 36 reizes ir devušies mācīt savus bijušos kolēģus kredīta un finansu iestādēs vai tiesībsargājošās iestādēs. Un tikpat daudz reižu ir uzstājušies televīzijā, radio vai publicējuši presē rakstus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājumiem. Patlaban 12 darbinieki no 13 mācās dažādās augstākajās mācību iestādēs un, protams, kursos. Matemātikas zinātņu doktors var uzrādīt diplomu par augstāko juridisko izglītību, un kur tad vēl maģistri un ne viena vien centieni iegūt arī otru augstāko izglītību.

Acīmredzot, lai strādātu parīt, mums jau šodien jādarbojas ar rītdienas metodēm. Dienestam ir izstrādāta sava darījumu analīzes metodika. Neliels ieskats tajā. Uzdrošinos apgalvot, ka Latvijā pastāv vairāk nekā 500 dažādas datu bāzes. Dienesta rīcībā ir pietiekami sīks to 350 bāzu saraksts, kas pēc vajadzības var tikt izmantots, tai skaitā 13 no tām elektroniski tiešsaistes režīmā informāciju pieprasot un saņemot dažās sekundēs un to ievadot savā datu bāzē līdz ar kredīta un finansu iestāžu ziņojumiem. Bet tā jau ir vakardiena. Šobrīd strādājam, lai mūsu rīcībā būtu datorprogramma, kas datu bāzē ne tikai pati meklē sakarības, bet arī sakārto tās visiem saprotamā un pārskatāmā shēmā. Šādu programmu plānojam nepirkt no angļiem, bet gan veidot savu — latviešu, turklāt vēl uzlabotu variantu.

Trešais — normatīvās bāzes pilnveidošana. Sākums tai meklējams 1997.gada beigās. Šobrīd noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas tiesiskā bāze sastāv no 24 dāžādiem likumiem, to grozījumiem un tiem pakļautajiem aktiem — instrukcijām, nolikumiem utt. Turklāt jāatzīmē, ka 18 no to projektiem dienesta darbinieki izstrādājuši daļēji vai pat pilnībā. Piemēram, pavisam nesen, pagājušā gada decembra beigās (28.12.1999.), Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr.437 "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu", uz kā pamata šogad ziņojumu skaits dienestam vēl pieaugs divas līdz trīs reizes, turklāt darbinieku skaits paliks nemainīgs un informācijas apjomu būs iespējams analizēt, vēl vairāk attīstot tās datorizēto apstrādi.

Nosacīti uz normatīvo bāzi attiecināms Kontroles dienesta darbinieku Ētikas kodekss, kura esamība varētu būt zināms pārsteigums gaidāmajai EP ekspertu komisijai.

Dienests jeb, precīzāk sakot, tā tulks ir izstrādājis glosāriju, kas satur 569 juridisko terminu tulkojumus angļu valodā ar skaidrojumiem latviešu valodā. Glosāriju dienesta darbinieki izmanto to, lai uzlabotu savu valodas prasmi, kā arī veicot saraksti ar ārvalstu analoģiskiem dienestiem.

Ceturtais — starptautiskās sadarbības uzskaitījums varētu būt pietiekami garš, nosaucot piedalīšanos Baltijas jūras reģiona valstu ekspertu pasākumos un to organizēšanu, piedalīšanās starptautiskajās konferencēs un semināros, Eiropas Padomes komiteju darbā, bet Kontroles dienesta darbību šai virzienā vislabāk tomēr raksturos 5 noslēgtie starptautiskās sadarbības līgumi, tai skaitā pēdējais pagājušā gada nogalē ar jau bijušo Eiropas Savienības prezidējošo valsti Somiju.

Un visbūtiskākais ir Latvijas Kontroles dienesta uzņemšana 1999.gada 28.maijā starptautiskajā organizācijā "Egmont grupa", kas pašlaik apvieno 48 valstis. Latvijas un reizē arī dienesta atbilstību biedra statusam likumdošanas un tās piemērošanas ziņā pārbaudīja "Egmont grupas" komisija, ko vadīja viens no Beļģijas ģenerālprokuroriem, vienlaikus ir arī viens no "Egmont grupas" vadītājiem. Šīs organizācijas biedra statuss liecina par zināmiem panākumiem. Ne visi kandidāti tika uzņemti, ir valstis, kas vēl tikai gatavojas kļūt par kandidātiem, piemēram, Vācija, Kanāda. Kā "Egmont grupas" biedrs Latvija ir saņēmusi uzdevumu sniegt vajadzīgo palīdzību šādas likumdošanas dienesta veidošanā Igaunijai un Polijai.

Aktīvi institucionālā procesa veidošanā darbojas prokuratūra — līdz ar Kontroles dienesta izveidošanu tās pārraudzībā ar 1998.gada 1.jūniju darbu uzsāka arī Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļa, kuras uzdevumi saistībā ar dienestu ir: 1) uzraudzīt šī dienesta darbu, tai skaitā izskatīt no dienesta saņemtos materiālus un tos nosūtīt izziņas iestādēm — Ekonomikas vai Finansu policijai pēc piekritības; 2) saņemt, izvērtēt un iesniegt Kontroles dienestā policijas un prokuratūras iestāžu Kontroles dienestam adresētos pieprasījumus; 3) uzskaitīt materiālus un krimināllietas, lai nodrošinātu Kontroles dienestu, kredīta un finansu institūcijas ar informāciju par sniegto ziņojumu efektivitāti.

Apkopojot visu minēto, varam teikt: pusotra gada laikā Latvijā cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir izveidota kompleksa sistēma, kas satur gan likumdošanas bāzi, gan institucionālo sistēmu (finansu sektors — Kontroles dienests — tiesībsargājošās iestādes), gan mācību sistēmu šais iestādēs, gan neparasto un aizdomīgo finansu darījumu analīzes metodikas un līdzekļu sistēmu, lai pietiekami ātri varētu konstatēt legalizācijas gadījumus.

Noziedzīgi iegūto līdzekļu izsekošana un konfiskācija tiek atzīta par vienu no efektīvākajiem līdzekļiem cīņā ar organizēto noziedzību un korupciju.

Kā to rāda arī pasaules prakse, izveidotā sistēma nedos gaidīto rezultātu, ja pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs un pirmām kārtām jau policijā netiks ātri un prasmīgi veikta izmeklēšana un, galvenais, ja netiks laikā arestēts noziedzīgi iegūtais īpašums. Masu medijos tiek minēts, ka katru gadu Latvijā no visu noziedzīgi iegūto līdzekļu kopapjoma tikai nelegālā biznesa apjoms vien ir aptuveni viens procents no iekšzemes kopprodukta jeb apmēram 38 miljoni latu gadā. Salīdzinājumam varam teikt, ka pēdējos piecos gados par 73,7 procentiem visu reģistrēto noziegumu izmeklēšana ir uzlikusi arestu tikai par 0,8 miljoniem latu.

1999.gadā Kontroles dienests izlemšanai nodeva 33 materiālus, no kuriem piecos darījumu kopsumma ir lielāka par vienu miljonu dolāru katrā. Tādējādi, veiksmīgi izmeklējot kaut vienu no šīm lietām, būs sasniegts gandrīz piecu gadu rezultāts. Vai nav iespaidīgi?

Izvērtējot pašreizējo spēku sadalījumu un slodzes izziņas iestādēs, Kontroles dienests un LR Ģenerālprokuratūra jau ir izrādījusi iniciatīvu un griezusies valdībā ar aicinājumu veidot Valsts policijā augsti profesionālu specializētu struktūrvienību, kas izskatītu tikai no Kontroles dienesta vai citām policijas struktūrvienībām ienākošos legalizācijas materiālus.

Cik zināms, Valsts policijā jau tiek strādāts pie šādas policijas nodaļas izveides. Prokuratūrai savukārtbūs risināms uzraudzības jautājums. Patlaban šāda nodaļa jau darbojas Francijas policijas sistēmā un Holandē, Beļģijā tādas plāno izveidot. Aktīva Latvijas rīcība šai jomā tiktu arī starptautiski novērtēta, tai skaitā gaidāmajā Eiropas Padomes ekspertu vizītes laikā no šā gada 6. līdz 12.martam, novērtējot LR likumdošanu un institūciju paveikto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā.