3.12.1999. Valsts prezidente, uzrunājot Baltijas asamblejas 15. sesijas dalībniekus

"Mēs esam trīs brāļu tautas"

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna Baltijas asamblejas 15.sesijas atklāšanā Saeimā 1999.gada 3.decembrī

Augsti godātais priekšsēža kungs! Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir liels gods jūs sveikt šajā 15.asamblejā, pēdējā šajā gadu simtenī, vēsturiskā brīdī, kad divas no Baltijas valstīm — Latvija un Lietuva — stāv kā brūtes saģērbtas pie altāra un cer, ka pēc dažām dienām Helsinku sanāksmē brūtgāns viņas pie altāra nepametīs, ka viņas tik tiešām tiks uzaicinātas šajā Eiropas valstu saimē, pie kuras visas trīs Baltijas valstis pieder pēc savas būtības, pēc savas vēsturiskās sūtības, bet galvenokārt pēc savas vēlēšanās un savas nākotnes virzības.

Mēs esam trīs brāļu tautas, un pēc Helsinku sanāksmes mēs varēsim raudzīties uz nākamo gadu simteni — nākamo attīstības posmu, kurā visa Eiropa, mēs ceram un gādāsim, lai tā tāda būtu, kļūs citāda, nekā tā bija iepriekšējā gadsimtā.

Šis gadu simtenis, kas nupat ir iegājis savās pēdējās dienās, mūsu tautām ir bijis unikāls gan ar to, ka tas radījis mūsu jaunās neatkarīgās valstis, gan ar to, ka arī ilgu laiku ir liedzis savu attīstību turpināt pašām pēc savas izvēles un pēc savas gribas. Tagad, kad esam atguvuši neatkarību, mūsu trim Baltijas valstīm kopēji un pilnīgi skaidri ir tie mērķi, kurus nākamajā gadu simtenī mēs vēlamies sasniegt. Mēs esam pilnīgi vienoti tajās vērtībās, uz kuru pamata mēs savā attīstībā stāvam, un mēs esam pilnīgi vienoti arī izpratnē par to, kas ir mūsu nākotnes uzdevumi, mūsu galvenās prioritātes.

Mūsu trim valstīm kopīgas ir rūpes par mūsu drošību un aizstāvības spējām, un tas ir viens no laukiem, kurā mūsu līdzšinējā sadarbība ir bijusi priekšzīmīga. Tas ir lauks, kurā mēs esam apņēmušies turpināt ciešu sadarbību arī nākotnē, un tas ir lauks, kurā mūsu ciešā sadarbība ir nepieciešama visu mūsu triju valstu kopējai drošībai.

Bet mēs, protams, ceram, ka dzīvosim miera laikos, normālā attīstībā. Tas mums, protams, nozīmē, ka ir jāpievēršas arī ekonomisko jautājumu risināšanai. Tā ir praktiskās ikdienas realitāte, kurā mums ir jāstrādā, un te mums ir svarīgi pierādīt pašiem sev, Eiropai, pasaulei, ka esam nobriedušas demokrātiskas valstis ar jau stabilizētām demokrātiskām iekārtām, kas spēj konstruktīvi risināt visas praktiskās problēmas, ar kurām mums ir un būs jāsaskaras, risinot tos jautājumus, kas skar kopīgās izglītības telpas attīstīšanu, brīvu kustību pāri robežām, atvieglojot kustību uz robežām, kas ir mūsu starpā, tai pašā laikā nostiprinot austrumu robežas, kas drīz vien būs arī visas ES robežas. Mums stāv priekšā uzdevums, izaicinājums labāk nodrošināt mūsu kopējos enerģētiskos resursus, mums stāv priekšā izaicinājums labāk nodrošināt kopēju pieeju vides aizsardzībai tā, lai mūsu ekonomiskā attīstība nenāktu par ļaunu mūsu apkārtējai videi un lai mūsu pašreizējā attīstība neieķīlātu pēcnācēju tiesības uz tīru vidi, gaisu, zemi un ūdeni. Mums stāv priekšā izaicinājums izveidot ciešāku mūsu kopējo izglītības telpu. Mums ir jau Baltijas virsnieku kopīga izglītošanās iestāde, mums trūkst vēl iestādes, kur varētu arī citus speciālistus sagatavot kopīgiem spēkiem, tā radot augstāku kvalitāti šajās iestādēs un ietaupot līdzekļus, kas mums būtu jāizdod.

Jūsu asambleja ir ļoti svarīgs darbarīks Baltijas valstu sadarbības programmā. Ar savu piemēru, vadot asambleju, jūs varat pierādīt, ka mēs esam nobriedušas demokrātijas, kas spēj pilnībā un radošā veidā izmantot visas tās struktūras, ko demokrātija mums piedāvā. Jums ir interesanta darba programma priekšā, es vēlu jums sekmes, to izpildot, un novēlu, lai jūsu darbs būtu nozīmīgs komponents tajā kopīgā attīstībā, kas mums, visām trim brālīgām nācijām, stāv priekšā. Lai jums labi sokas!

Baltijas asamblejas balvu zinātnē profesorei Janīnai Kursītei (Latvija) pasniedz Igaunijas delegācijas vadītājs Trivimi Velliste; Baltijas asamblejas balvu mākslā baletdejotājam Mindaugam Baužim (Lietuva) pasniedz Lietuvas delegācijas vadītāja Laima Andrikiene