Īpašu uzdevumu ministrs Roberts Zīle piektdien, 3. decembrī, preses konferencē:

Uzņēmumu un finansu sektora pārstrukturēšanas projekts tika sagatavots 1994. gada augustā, un 9. novembrī tika parakstīts Latvijas valdības un Pasaules bankas aizdevuma līgums par 35 miljoniem ASV dolāru šā projekta īstenošanai. Projekta mērķis bija palīdzēt Latvijas valdībai ar kredītlīnijām, kā arī, sniedzot tehnisko palīdzību privātiem uzņēmumiem, pārstrukturēt uzņēmumu un finansu sektoru valstī. Projekts noslēdzās šā gada 30. jūnijā, bet svinīgs projekta noslēgums tika atzīmēts pagājušās nedēļas beigās. Īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle piektdien, 3. decembrī, preses konferencē teica:

— Projekts ilga piecus gadus un noslēdzās jau šāgada vasarā, bet pilnā sastāvā mēs tikai tagad esam Latvijā, tādēļ svinīgi noslēdzam šo Latvijai ļoti svarīgo projektu.

Latvijai šis projekts sākās 1994. gadā. Tas paildzināja Latvijai iespēju izmantot kredītresursus, jo liela daļa līdzekļu tiek piešķirti uz laiku no trīs līdz pieciem gadiem, tātad, vismaz vidējā termiņā. Ļoti būtisks projekts bija "Unibankas" privatizācijas un restrukturizācijas procesam — ne tik daudz, lai atrastu bankas īpašnieku, bet lai restrukturizācijas gaitā sakārtotu "Unibankas" finansu sistēmu ar valsts obligāciju palīdzību. Arī Latvijas Banka ieguva pieredzi no šī projekta.

Kopumā šis ir viens no Latvijai visnozīmīgākajiem Pasaules bankas (PB) projektiem, un gribu arī atzīmēt, ka visvairāk PB projektu ir piesaistīts tieši Latvijai.

Ja tā kritiski pavērtējam ieguvumu pēc desmit gadu sadarbības ar PB, tad šis projekts uzņēmumu un finansu sektora pārstrukturēšanai ir viens no veiksmīgākajiem un Latvijai nozīmīgākajiem.

Uzņēmumu un finansu sektora pārstrukturēšanas projekta vadītājs Alekss Flemings projekta noslēguma sakarā teica:

— PB darbība un palīdzības programmas ir vērstas uz to, lai izskaustu nabadzību un veicinātu attīstību visā pasaulē. Šis PB projekts Latvijā ildzis piecus sešu gadus, un tas bija domāts, lai sniegtu atbalstu Latvijas valdībai un aktivizētu tautsaimniecības attīstību, pārejot uz tirgus ekonomiku. Atbalsts sniegts daudziem sektoriem. Projekts uzņēmumu un finansu sektora pārstrukturēšanai palīdzēja nostiprināt banku sistēmu, privatizēt uzņēmumus un atbalstīja jaunizveidoto, kā arī nesen privatizēto uzņēmumu darbību. Līdzekļi, kas bija pieejami projekta gaitā, tika novirzīti tieši privāto sektoru attīstībai Latvijā.

PB darbu pie šā projekta sāka 1993. gadā, un PB mērķis bija trīspusējs. Pirmais mērķis bija sniegt atbalstu banku sistēmai, kas vēl bija palikusi no padomju laikiem, lai tā veiksmīgi pārorientētos darbam tirgus ekonomikas sistēmā. Otrs mērķis bija atbalstīt finansējumu vidējā un ilgā termiņā privātajam sektoram. Un trešais mērķis bija darboties kā katalizatoram privatizācijas procesā, kas kavējās un uz priekšu virzījās diezgan lēni.

PB, veidojot un strādājot pie šā projekta, nebija viena. Mums bija sadarbības partneri — Šveices, Dānijas, Zviedrijas un Kanādas valdība un ASV organizācijas. No Latvijas puses sadarbībā iekļāvās Finansu ministrija, Latvijas Banka un Latvijas Privatizācijas aģentūra.

Kādas bija galvenās šā projekta iezīmes? Projekta finansējums bija 35 miljoni ASV dolāru, kas paredzēti Latvijas valdībai un tika izsniegti ASV dolāros, Vācijas markās un arī Latvijas latos. Lielākā daļa līdzekļu tālāk nonāca 384 saņēmējiem kredītlīniju veidā caur septiņām dažādām Latvijas bankām, kas piedalījās šajā projektā. Paralēli tika izveidots speciāls Zviedrijas valdības kapitāla fonds, kurš investēja aptuveni 8 miljonus ASV dolāru vairākās Latvijas bankās. Tas nostiprināja banku kapitāla pamatus, līdz ar to bankas varēja sniegt vairāk aizdevumu. Kā jau iepriekš minēju, strādājot kopā ar partneriem šajā projektā, tika nodrošināta grantu finansēta tehniskā palīdzība.

Kādi ir projekta sasniegumi? Liela daļa šā projekta saistīta ar Latvijas valdības politiku, īpaši attiecībā uz "Unibankas" izveidošanu. Projekta sasniegumus es varētu sadalīt divās grupās.

Pirmā grupa — institucionālā attīstība, kurā gribu izdalīt četrus galvenos sasniegumus. Pirmais — "Unibankas" izveidošana, attīstība un privatizācija. Un šis bija pirmais šāds mēģinājums arī PB pārejas perioda valstīs. Otrais — tehniskā palīdzība tām bankām, kas piedalījās kredītlīnijās. Tas bija atbalsts šīm bankām. Trešais — PB Tehniskās vienības izveidošana Finansu ministrijā, kas ir spēcīgs mehānisms, lai apgūtu kredītlīdzekļus droši un efektīvi caur privātbankām. Šī vienība ir izveidojusies par sava veida inovatīvo finansu centru. Ceturtais — institucionālā palīdzība kā tehniskā palīdzība Latvijas Privatizācijas aģentūrai.

Otrā grupa — kredītnodrošinājums privātā sektora uzņēmumiem. Tas bija saistīts ar aizdevumiem investīcijām un atsevišķu paketi apgrozāmajiem līdzekļiem, kas nodrošināja likviditātes atbalstu sistēmai, īpaši banku krīzes laikā 1994. gadā, tāpat nodrošināja arī līzinga kredītu līniju, kas garantēja līzingkredītu stabilitāti šeit, Latvijā. Vēl tika nodrošināta kredītu pakete mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un tika nedaudz eskperimentēts ar hipotekārajiem kredītiem. Kā jau minēju, visi šie kredīti tika tālāk izsniegti uzņēmējiem, kas saistīti ar plašu sektoru loku — ražošanu, kokapstrādi, celtniecību, dažādiem pakalpojumiem.

Kopsavilkumā es varētu teikt, ka projekts uzņēmumu un finansu sektora pārstrukturēšanai ir saistīts ar sadarbību — PB, finansu partneri un Latvijas valdība strādāja kopā, lai realizētu inovatīvu projektu. Es uzskatu, ka projekta ietekme, kas jau bijusi jūtama Latvijas ekonomikā, arī turpināsies. Un es gribu atzīmēt, ka paveiktais darbs man sagādāja ārkārtīgi lielu prieku, es uzskatu to par privilēģiju — šeit, Latvijā, strādāt pēdējo sešu gadu laikā.

Ingūna Dobrāja, PB misijas vadītāja Latvijā, uzskata:

— Galvenais, ko sniedza projekts un ko minēja arī Fleminga kungs, ir sadarbība. Jo veiksmīgāka ir šī sadarbība, jo veiksmīgāks veidojas projekts, un šī projekta iznākums ir ļoti labs veiksmīgas sadarbības rezultāts.

Otra lieta, ko gribētu teikt, ir tā, ka ar šo projektu piecu gadu garumā PB ir mainījusi savu lomu Latvijā. Nedaudz skumji, ka šis ir pēdējais projekts finansu jomā, bet gandarī tas, ka Latvija ar PB konkrētu palīdzību šajā sektorā ir veiksmīgi nostabilizējusies. Tās ir labas ziņas.

"Unibankas" prezidents Andris Bērziņš atzina:

— "Unibanka" nebūtu bijusi dzīvotspējīga, ja nebūtu bijis šīs pārstrukturēšanas programmas, ko apstiprināja valdībā 1998. gadā. Daļa pārstrukturēšanas kredīta tika izmantota obligāciju dzēšanai, bet šī nauda, ko mēs izsniedzām 1994. un 1995. gadā, tika pārsvarā diviem sektoriem —kokapstrādei un pārtikai. Mēs skaidri varam redzēt, ka šie sektori ir attīstījušies, krīžu laikā ir palikuši savās vietās, atspirguši un gājuši uz priekšu. Palīdzēja tieši šī ilgtermiņa nauda, ko varējām kredītā izsniegt uzņēmumiem, tāpat arī PHARE atbalsta programma 1995. un 1996. gadā, kas deva skaidru apmācības un pieredzes pārņemšanas iespēju gan pašai bankai, gan arī bankas klientiem — daudziem Latvijas uzņēmumiem. Šis ir tikai viena projekta noslēgums, bet, ceru, būs vēl nākamie, un tie ir Latvijai nepieciešami.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore