Vakar, 6.decembrī, atklātībā tika nodots "Pārskats par starptautisko palīdzību Latvijā 1998. gadā"

Šajā izdevumā sniegts ieskats ārvalstu palīdzības programmās Latvijai — gan par starptautisko neatmaksājamo palīdzību divpusējo un daudzpusējo palīdzības programmu ietvaros, gan palīdzību no starptautiskajām finansu institūcijām un privātajiem fondiem. Kopējā neatmaksājamā ārvalstu palīdzība Latvijai 1998. gadā pavisam bijusi 59,94 miljoni latu — šī summa ir ieguldījums projektos, kas sākti 1998. gadā. Taču tā nav visa palīdzība, jo ir sākti arī daudzgadīgi projekti, kuru konkrēto palīdzības apmēru nav iespējams tik viegli aplēst.

Pārskats veidots kā vienots aprakstošs un statistisks izdevums latviešu un angļu valodā. Atsevišķi sniegts pārskats par daudzpusējām programmām, divpusējām programmām, starptautisko finansu institūciju un privāto fondu palīdzību. Statistikas pielikumā apskatīta palīdzība katrai Latvijas tautsaimniecības nozarei 1998. gadā.

Īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle, "Pārskatu par starptautisko palīdzību Latvijā 1998. gadā" nododot plašākas publikas uzmanībai, atzīmēja, ka priecē ne tikai iespēja turēt šo kopīgi sagatavoto izdevumu rokās, bet arī iespēja izdevumu atvērt vienlaikus ar to institūciju pārstāvjiem, kuri saprata pārskata nepieciešamību, tā būtību un palīdzēja to sagatavot. Ministrs Latvijas valdības vārdā pateicās visiem ārvalstu palīdzības sniedzējiem, kuri atbalstīja Latvijas ekonomiku nebūt ne vienkāršajā pārstrukturēšanas laikā. Latvija līdz šim ir saņēmusi palīdzību, bet, kā teica R.Zīle, šajā klusajā Adventa laikā Latvija varētu kļūt par simbolisku donoru kādai citai valstij, kurai klājas vēl grūtāk. Lai Latvija, kura tagad ir tikai palīdzības saņēmēja, varētu kādudien stāvēt plecu pie pleca kā palīdzības sniedzēja ar visām tām institūcijām, kuras palīdzējušas Latvijai. Jo palīdzība ir nesavtīgs un jauks sadarbības veids.

Eiropas Komisijas (EK) delegācijas Latvijā vadītājs Ginters Veiss uzrunu sāka ar jautājumu sev: "Kādēļ es šeit esmu?" Un atbilde bija — protams, tādēļ, ka PHARE programma ir sniegusi vislielāko neatmaksājamo finansu palīdzību Latvijai. Bet PHARE līdzekļi nav tikai EK līdzekļi, tie ir ES budžeta līdzekļi, kas nāk no ES valstu budžetiem, kuri savukārt veidojas no ES dalībvalstu pilsoņu naudas. EK, teica G.Veiss, ir privilēģija šo naudu izlietot iespējami labāk, un tas ir ikvienam jāatceras.

— Izmantojot ES naudu, ES pilsoņu naudu, — teica G.Veiss,— mēs sadarbībā ar jums veidojam arī Latviju par palīdzību sniedzēju valsti. Un grāmata "Pārskats par starptautisko palīdzību Latvijā 1998. gadā" ir svētīgs līdzeklis ne tikai tiem, kas jau ir palīdzējuši Latvijas ekonomikai. Tas ir derīgs palīglīdzeklis arī privātajiem investoriem, lai radītu viņos stimulu veikt daudz lielākus ieguldījumus Latvijā. Ja ārvalstu pārstāvji redz, kur un kā līdzekļi ir izlietoti, tas rada iedvesmu arī pašiem piedalīties.

G.Veiss vēl piebilda, ka nākamajā gadā ES valstu palīdzība Latvijai varētu palielināties. Tas palīdzēs Latvijas ekonomikai vēl straujāk attīstīties, lai tā būtu gatava izmantot strukturētos fondus, kas Latvijā tiks ieguldīti trīs sektoros — vides, transporta un lauksaimniecības sektora attīstībā.

"Pārskatu par starptautisko palīdzību Latvijā 1998. gadā" izdošanai sagatavojusi Starptautisko palīdzības programmu koordinācijas pārvalde, un to atbalstījusi ES delegācija, PHARE programma, starptautiskās finansu institūcijas un privātie fondi.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore