Par NATO Eiroatlantisko sadarbību
2. un 3.decembrī Briselē notika Eiroatlantiskās sadarbības padomes (EAPC) kārtējā sanāksme, kurā piedalījās aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.
2.decembrī apspriesta situācija Balkānos, kā arī jautājumi pēc Vašingtonas sanāksmes un īpaši NATO aizsardzības spēju iniciatīva. Sanāksmē runāts arī par Eiropas drošības un aizsardzības identitātes attīstību.
Beigu dokumentā, ko pieņēma Ziemeļatlantijas padomes aizsardzības ministru sanāksmē, kā veiksmīga novērtēta starptautiskā miera misija Kosovā. Sanāksmes dalībnieki izteica bažas par situāciju Ziemeļkaukāzā un aicināja Krieviju rast politisku risinājumu šajā jautājumā. Beigu dokumentā pausts atbalsts Eiropas sabiedroto vēlmei stiprināt Eiropas militārās spējas. Tāpat vēlreiz apliecināts, ka NATO ir atvērta jaunu valstu uzņemšanai un apsveic kandidātvalstis ar izstrādātajām nacionālajām programmām MAP atbilstoši NATO prasībām.
3.decembrī Eiroatlantiskās sadarbības padomes aizsardzības ministru sanāksmē sprieda par starptautisko miera misiju Kosovā un krīzi bijušās Dienvidslāvijas teritorijā kopumā. Sanāksmē pārrunāta NATO programmas "Partnerattiecības mieram" (PFP) darbība.
Sanāksmē uzrunu teica arī Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. Savā runā ministrs minēja Latvijas sadarbību ar NATO un citām starptautiskajām organizācijām kā lielu ieguvumu mūsu valsts drošības nostiprināšanā. Kā ļoti svarīgus un pozitīvus Baltijas reģiona drošības saglabāšanas projektus viņš minēja kopējos Igaunijas, Latvijas un Lietuvas projektus — "Baltbat", "Baltnet", "Baltron" un "Baltdefcol". Tie ne tikai stiprina Baltijas valstu savstarpējo sadarbību aizsardzības jomā, bet arī veicina sadarbību ar NATO. Latvijas karavīri NATO spēku sastāvā, piedaloties miera uzturēšanas misijās, dod savu ieguldījumu kopējai Eiropas drošībai un iegūst pieredzi sadarbībā ar NATO spēkiem. Ģ.V.Kristovskis atzina, ka Latvijas sadarbība ar NATO un PFP dalībvalstīm ir bijusi veiksmīga. Runas nobeigumā ministrs pauda pārliecību, ka Latvija turpmāk vēl ciešāk sadarbosies ar NATO.
EAPC sanāksmes kopsavilkumā atzīmēts, ka šī ir pirmā EAPC aizsardzības ministru tikšanās pēc Vašingtonas sanāksmes un uzmanība šajā sanāksmē koncentrēta uz sadarbību Balkānos un panākto progresu PFP attīstībā. Ministri atzīmēja progresu Deitonas miera līguma izpildē un to, ka sakarā ar drošības situācijas uzlabošanos Bosnijā ir uzsākta SFOR restrukturizācija. Ministri atzina arī KFOR sasniegumus stabilitātes un drošības panākšanā, kā arī partnerattiecību nozīmīgo lomu drošības un stabilitātes nostiprināšanā Eiroatlantijas reģionā, kā piemēru minot NATO vadīto operāciju Balkānos. Sanāksmes dalībnieki atbalstīja jauno operatīvo spēju koncepciju NATO vadītajām PFP operācijām, kuru mērķis ir paaugstināt PFP operatīvās spējas. Koncepcija piedāvā jaunu kārtību, kā uzlabot NATO un partnervalstu spēku savietojamību. EAPC nākamā aizsardzības ministru sanāksme notiks Briselē 2000.gada jūnijā.
3.decembrī Briselē tikās triju Baltijas valstu aizsardzības ministri — Igaunijas aizsardzības ministrs Juri Luiks, Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Lietuvas aizsardzības ministrs Česlovs N.Stankevičs. Visi trīs ministri pārrunāja kopīgās Baltijas valstu sadarbības programmas, tai skaitā arī "Baltnet". Tikšanās laikā ministri vienojās, ka efektīvai "Baltnet" programmas turpināšanai būtu svarīgi rast iespēju Baltijas valstīm kopīgi iegādāties radarus, kas paredzēti šīs programmas attīstībai. Tas ne tikai būtu liels solis uz priekšu sadarbības jomā, bet arī samazinātu valstu individuālās izmaksas, kas saistītas ar šo projektu. Pirmās ekspertu līmeņa konsultācijas paredzētas Tallinā, iespējamais tikšanās laiks tiks precizēts.
Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību un preses nodaļa