Visi papildu ieņēmumi - budžeta deficīta mazināšanai

Edmunds Krastiņš, finansu ministrs, - preses konferencē Latvijas sabiedrībai

Vakar, 17. februārī, finansu ministrs Edmunds Krastiņš preses konferencē informēja par Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pārstāvju vizītes rezultātiem, par ieņēmumiem valsts budžetā šāgada janvārī un tuvākajā laikā paredzamajiem nepieciešamajiem grozījumiem budžeta likumā.

- Vakar beidzās pirmā šāgada SVF vizīte, es tikos ar delegāciju un jauno izpilddirektoru, kas SVF pārstāv arī Latviju, - Somijas pārstāvi Olli - Peku Lehmusāri. SVF vērtē, ka Latvijā ir atsākusies ekonomiskā augšupeja, arī bankas ir atguvušās no Krievijas krīzes ietekmes. Varbūt šī augšupeja nav tik strauja, kā mēs to sākotnēji prognozējām, daļēji arī tāpēc, ka tranzīts ar Krieviju nenotiek tik labi dažādu politisku sarežģījumu dēļ. Bet SVF izteica pārliecību, ka arī šajā gadā mums izdosies ievērot pietiekami stingru finansu politiku - mums jebkuri papildu ieņēmumi jānovirza budžeta deficīta samazināšanai, kā arī rūpīgi jāseko līdzi sociālās apdrošināšanas budžeta deficīta attīstībai turpmākajos mēnešos. Jo, apkopojot janvāra rezultātus, kopējais valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts ir bijis 5,6 miljoni latu, un no tiem lielāko daļu veidojis sociālās apdrošināšanas budžeta deficīts, sasniedzot 5,5 miljonu latu robežu. Tā ir galvenā lieta, kam mums šogad jāseko līdzi.

Saistībā ar pedagogu algu reformu Finansu ministrijai uz aprīļa beigām vai maija sākumu ir uzdots gatavot budžeta grozījumus. Tad, iespējams, būs jāskatās, vai budžeta deficīts ir tajās robežās, kā mēs to prognozējām.

Paralēli mēs gatavojam arī grozījumus likumā par budžetu un finansu vadību. Viens grozījums būs saistībā ar izpildaģentūru likumu, kur virkne esošo valsts akciju sabiedrību, bezpeļņas valsts akciju sabiedrību nākotnē varētu tikt pārveidotas par izpildaģentūrām, uz tām attiecinot stingrāku līdzekļu izlietošanas caurskatāmību un atbildību. Otra lieta, kas izraisa nepieciešamību grozīt likumu par budžetu un finansu vadību, ir saceltā ažiotāža par valsts galvojumu izsniegšanas kārtību. Es uzskatu, ka ir jābūt pietiekami stingrai un skaidrai tai šā likuma normai, ka finansu ministrs var izsniegt valsts galvojumus tikai tajā gadījumā, ja viņš ir pilnībā izvērtējis visus riskus un visus apstākļus saistībā ar šā galvojuma izsniegšanu. Kā jūs zināt, virkne opozīcijas deputātu šodien ir iesnieguši pieprasījumu saistībā ar pagājušajā gadā neizsniegto valsts galvojumu Ventspils brīvostas pārvaldei.

Es iepazinos ar šo pieprasījumu. Juridiski tas ir ļoti detalizēti un profesionāli sagatavots, taču es vēlreiz gribu uzsvērt, ka šeit nav jautājums tik daudz par lietas juridisko pusi. Runa ir par morālo pusi un par to, vai ministrs var uzņemties politisku atbildību. Juridiskās lietas, manā skatījumā, ir tikai pakārtotas. Jo budžeta likums nosaka, ka ministrs var izsniegt galvojumu, nevis uzliek ministram to par pienākumu. Pretējā gadījumā jau man nekas nebūtu jādara. Es tikai gribu atgādināt "G-24" kredītu izsniegšanas laiku. Tie arī visi ir juridiski pareizi izsniegti, bet pēc tam nākas politiski atbildēt, ja rodas kādas problēmas. Es šādu atbildību attiecībā uz Ventspili pašlaik uzņemties nevaru, ne velti esmu četrus gadus bijis "Ventspils naftas" padomes loceklis, četrus gadus "LatRosTrans" padomes loceklis un nevaru uzņemties šo morālo politisko atbildību pašlaik izsniegt Ventspils brīvostai galvojumus valsts vārdā.

Vēl viena tēma, kas aizvadītajā nedēļā nonāca presē, ir jaunā kārtība attiecībā uz uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN) par vieglo automobiļu uzturēšanas izdevumu aplikšanu ar UIN. No šāgada 1. janvāra ir paredzēta tāda kārtība, ka 25 procenti no vieglo automašīnu uzturēšanas izdevumiem tiek aplikti ar UIN. Tas nozīmē, ka no šiem 25 procentiem UIN tas ir jārēķina, tātad apmēram 6 procentus nāktos maksāt kā UIN no vieglo automobiļu uzturēšanas izdevumiem. Gribu arī atgādināt, ka šis nebija Finansu ministrijas un valdības piedāvāts priekšlikums. To bija akceptējusi Saeimas Budžeta un finansu komisija, un valdība tajā brīdī varbūt arī pārāk neprotestēja, jo nebija pietiekami daudz laika šo priekšlikumu izvērtēt. Tagad, gatavojot noteikumus par šīs normas pielietošanu, mēs esam sadūrušies ar vairākām metodoloģiskām problēmām.

Pirmkārt, kā var izvērtēt, uz kurām vieglajām automašīnām tas attiecināms, un, otrkārt, parādās izkropļota pieeja attiecībā uz dažādiem uzņēmumiem. Jo tādā formā, kādā to Budžeta un finansu komisija bija akceptējusi, tas nozīmētu, ka virknei uzņēmumu šis nodoklis nebūtu jāmaksā. Te es domāju uzņēmumus ar ārvalstu investīcijām, uz kuriem joprojām vēl attiecas UIN maksāšanas atvieglojumi. Manā skatījumā, tā būtu negodīga pieeja - arī tiem uzņēmumiem, kuriem īpašnieki reģistrēti ārzonās, šajā gadījumā būtu lielākas atlaides UIN ziņā nekā pašmāju uzņēmumiem. Turklāt mēs arī šā gada sākumā esam apkopojuši ekonomiski attīstīto (OECD) valstu pieredzi šajā ziņā, kas rāda, ka nekur šādā veidā šos izdevumus ar nodokli neapliek, bet parasti tiem cilvēkiem, kas šīs vieglās automašīnas izmanto, ir jāmaksā privātpersonas ienākuma nodoklis. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, esmu nolēmis, ka būtu jāsagatavo attiecīgs likuma grozījums, kas arī vistuvākajā laikā tiks izdarīts. Protams, UIN ir gada nodoklis, tas nozīmē: ja šā gada laikā tiks izdarīti grozījumi, tad tas attieksies uz visu taksācijas periodu. Protams, jautājums ir, kāda būs valdības un Saeimas reakcija uz šo manu priekšlikumu.

Par nodokļu ieņēmumiem janvārī. Mēs salīdzinām skaitļus ar 1999. gada janvāra faktiskajiem ieņēmumiem un reālajiem un prognozētajiem 2000. gada ieņēmumiem janvārī. Šāgada janvārī kopējā nodokļu iekasēšana bijusi nedaudz sliktāka, nekā plānots, bet pavisam nedaudz - par apmēram 100 000 latu. Un arī diemžēl sliktāka par 1999. gada janvāra ieņēmumiem. To var skaidrot ar vairākām svārstībām, kas saistītas ar nodokļu izmaiņām pagājušā gada janvārī un šāgada janvārī, kas bija atšķirīgas.

Par atšķirīgiem nodokļu veidiem. UIN iekasēts apmēram par 5 procentiem vairāk nekā 1999. gada janvārī, gan atpaliekot no šāgada janvārī plānotā.

Arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šāgada janvārī bijuši augstāki, gan ļoti nedaudz nekā 1999. gada janvārī, diemžēl atpaliekot no prognozētā daudzuma 2000. gada janvārī.

Akcīzes nodoklis (AN) ir tas, kas visvairāk ietekmējis mūsu ieņēmumu prognozes un rezultātus janvārī - tas bijis par apmēram 1 miljonu latu mazāks, nekā prognozēts, un arī nedaudz mazāks nekā 1999. gada janvārī. Taču izskaidrojums notikušajam ir vienkāršs - 1999. gada janvārī bija ļoti augsti alkohola AN ieņēmumi. Šāgada janvārī tie bija daudzkārt zemāki - gandrīz par šo miljonu latu tā iemesla dēļ, ka decembrī mainījās alkohola akcīzes likmes. Līdz ar to decembrī bija neparasti liels alkohola akcīzes ieņēmums, kas, protams, samazināja šāgada janvāra ieņēmumus. Tādējādi šis prognozēs neietvertais fakts arī kopumā ir ietekmējis 2000. gada janvāra prognozes neizpildi.

Savukārt mazliet labāk sācis veikties ar naftas produktu akcīzes ieņēmumiem. Tur prognoze ir pārpildīta par vairāk nekā 100 000 latiem, gan joprojām nesasniedzot 1999. gada janvāra līmeni. Kaut gan pagājušā gada janvārī AN ieņēmumi no naftas produktiem savukārt bijuši augstāki, nekā tas ir parasti. Līdz ar to var teikt, ka naftas produktu AN ziņā janvārī ir pozitīvas pārmaiņas vērojamas, kā tas bija vairumā mēnešu pagājušajā gadā, kad zināma augšupeja bija iezīmējusies.

No AN vislabāk ir pildījušies tabakas izstrādājumu AN ieņēmumi, kas šogad bijuši daudzkārt lielāki nekā 1999. gada janvārī un arī pārsnieguši prognozi šāgada janvārim.

No pārējām akcīzes precēm, kurām bez automobiļiem ir pievienojies arī papīrs un bezalkoholiskie dzērieni, ieņēmumi ir nepilns pusmiljons latu, nedaudz nesasniedzot prognozēto. Tas ir par pamatbudžeta ieņēmumiem.

Runājot par sociālās apdrošināšanas iemaksām, kuras veido sociālās apdrošināšanas budžetu un kurā ir veidojies lielākais deficīts šāgada janvārī, varu teikt, ka prognoze ir gandrīz izpildīta un ir arī diezgan būtisks pieaugums attiecībā pret 1999.gada janvārti. Mēs nevarētu teikt, ka sociālās apdrošināšanas budžeta deficīts būtu veidojies uz sociālās apdrošināšanas iemaksu neiekasēšanas rēķina. Tas galvenokārt ir veidojies uz pensiju izmaksu rēķina, kas ir bijušas augstākas, nekā mēs plānojām. Taču ir cerības, ka nākamajos mēnešos pakāpeniski šā budžeta deficīts varētu samazināties.

Pēdējais lielais nodoklis - iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kura ieņēmumi janvārī bijuši būtiski augstāki nekā 1999. gada janvārī un arī ir pārsnieguši prognozes. Varam teikt, ka pašvaldību ienākumi ir šāgada janvārī pildījušies labāk, nekā prognozēts.

- Runājot par pārējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem - vai ir veikta dziļāka un detalizētāka analīze par automobiļu akcīzi?

E. Krastiņš: - Tik detalizēta analīze, kā jūs domājat, nav veikta. Redziet, pašlaik automobiļu akcīzi esam sākuši pastiprināti analizēt, un arī tuvākajā laikā domāsim, kādus priekšlikumus šeit varētu iesniegt. Jo ir parādījusies tendence, ko varbūt varētu skaidrot ar šīm jaunajām automašīnu akcīzes likmēm, ka 1999. gada otrajā pusē krasi samazinājusies to automašīnu ievešana Latvijā, kuras ir vecākas par desmit gadiem. Tajā pašā laikā mēs saņemam signālus, ka Latvijā plaši tiek izmantotas Lietuvā reģistrētas automašīnas, kuras šeit netiek pārreģistrētas, izmantojot iespēju, ka trīs mēnešus drīkst automašīnu Latvijā nereģistrēt. Tātad var uz vienu dienu izbraukt uz Lietuvu un atkal iebraukt atpakaļ. Mēs esam lūguši ziņas no robežsardzes par automobiļu šāda veida kustību. Protams, šīs ziņas vēlreiz jāpārbauda, taču pirmā analīze rāda, ka pagājušā gada otrajā pusē vidēji mēnesī 500 vieglo automobiļu Latvijā no Lietuvas iebrauc vairāk, nekā izbrauc. Tas varētu radīt aizdomas, ka tiešām šādu, vairāk nekā desmit gadus vecu automašīnu skaits, par kurām netiek maksāts akcīzes nodoklis, kuras neiziet tehnisko apskati Latvijā, par kurām netiek maksāts ceļa nodoklis, 1999. gada otrajā pusgadā ir strauji pieaudzis. Var jau būt, ka ir tādas automašīnas, kas iebrauc Latvijā no Lietuvas, bet caur Baltkrieviju atgriežas Lietuvā un atkal iebrauc Latvijā. Taču kaut kāda daļa, es pieņemu, varētu būt palikusi arī Latvijā. Ministru prezidents ir devis uzdevumu arī Satiksmes ministrijai izpētīt šo stāvokli. Ceru, ka vistuvākajā laikā valdībā būs ziņojums par šo lietu. No savas puses, veicot analīzi, mēs esam konstatējuši, ka tā akcīzes nodokļa daļa par automašīnām, kas tiek maksāta par automašīnu vecumu, tātad gada maksa ir tikai apmēram pieci procenti no visiem kopējiem akcīzes ieņēmumiem. Līdz ar to mums ir pamats pārdomāt, vai negrozīt šo pieeju un nepārskatīt šo akcīzes nodokļa likmju struktūru.

- Pārskatīt struktūru - ko tas nozīmē?

E. Krastiņš: - Tas nozīmē mazāku uzsvaru likt uz automašīnu vecumu. Šis nodoklis nav mazs, jo mašīnai, kurai ir 15 gadu, pat ja tā ir labā tehniskā stāvoklī un spējīga iziet visas tehniskās apskates Latvijā, tikai akcīzes nodoklis par vecumu vien ir 3000 latu. Tam vēl jāpieskaita 18 procentu PVN, un kopā iznāk šajos nodokļos vien samaksāt ap 400 latu. Piecpadsmit gadus vecai automašīnai tā ir pietiekami liela summa.

- Kāds ir Finansu ministrijas viedoklis attiecībā uz neseno konkursu par valsts iestāžu maksājumu karšu apkalpošanu, par ko divas bankas ir paudušas neapmierinātību un neizpratni?

E. Krastiņš: - Mana informācija liecina, ka Finansu ministrija ir saņēmusi no "Hansabankas" bankas prezidenta parakstītu vēstuli, kurā piedāvā izmantot šās bankas pakalpojumus. Nevienam no darbiniekiem šos pakalpojumus netiek liegts izmantot. Ja cenas atbilst mūsu aptaujā noteiktajām, tad Finansu ministrija pakalpojumu izmaksas apmaksā. Tātad nekas šajā nostājā nav mainījies. Līgums ar divām bankām ir noslēgts, un tas bija vajadzīgs, lai ilgtermiņā nofiksētu cenas. Un "Hansabankai" nekas neliedz apkalpot budžeta iestāžu darbiniekus.

- Kāpēc tika nolemts atsaukt apelācijas sūdzība Jāņa Mottes lietā?

E. Krastiņš: - Tāpēc, ka, izvērtējot tiesas spriedumu un mūsu ierobežotās iespējas tiesāties, kā arī to, ka katra tiesāšanās prasa papildu izdevumus un mums ir izdevies vienoties par mazāku summu, ko mierizlīguma rezultātā samaksāja Mottes kungam, mēs uzskatījām, ka šī ir lietderīgāka un lētāka pieeja. Tā kā visi šie minētie Kriminālkodeksa panti, kuri bija ierakstīti pamatojumā par atlaišanu un kurus tiesa atcēla, paliek prokuratūras ziņā. Prokuratūrai nekas neliedz ierosināt krimināllietu, ja tā uzskata to par nepieciešamu. Cik es zinu, šāda krimināllieta nav ierosināta, līdz ar to tiešām rodas jautājums, vai mums ir pamats atlaist Jāni Motti pēc kaut kādiem Kriminālkodeksa pantiem no darba. Jo krimināllieta nav ierosināta. Bet, protams, tiesvedībā paliek lietas par visiem šiem dzīvokļiem, par nelikumībām utt.

- Par uzņēmuma ienākuma nodokli vieglo automobiļu uzturēšanai - cik ilgā laikā plānots iesniegt likuma grozījumus?

E. Krastiņš: - Tas varbūt nav īpaši steidzams jautājums, bet mēs gribētu to paveikt šā mēneša laikā. Vispirms tos iesniegsim valdībā, lai dabūtu tās akceptu, un tad virzīsim uz Saeimu. Var jau būt, ka valdībai būs cits viedoklis. Vispirms, domāju, vajadzētu šo normu atcelt un tad - tas mums vēl jāapsver un jāizskata jautājums, vai mēs gribam vai negribam ieviest nodokli tiem cilvēkiem, kuri lieto šīs vieglās automašīnas. Pamatos tā ir uzņēmuma vadība. Tā būs summa, kas uzskatāma par cilvēka personīgajiem ienākumiem no automobiļa lietošanas un kas tiek pieskaitīts apliekamajiem ienākumiem. Tāda ir arī OECD valstu prakse. Piemēram, Somijā cilvēkam, kurš uzņēmumā lieto vieglo automašīnu savām personīgajām vajadzībām, katru mēnesi pie apliekamā ienākuma tiek pieskaitīti 1,5 procenti no automašīnas vērtības. Taču pašlaik spēkā esošā norma, kas tika iebalsota likumā pēc Budžeta un finansu komisijas priekšlikuma, manuprāt, diskriminē pašmāju uzņēmējus attiecībā uz uzņēmumiem ar ārvalstu investīcijām.

- Saeima šodien trešajā lasījumā apstiprināja likumu par fondētajām pensijām. Kur ir garantija, ka es šo naudu, aizejot pensijā, arī saņemšu?

E. Krastiņš: - Jūs šo naudiņu saņemsit no Sociālās apdrošināšanas fonda. Ticamāk, ka konkrēti mēs šo naudiņu nesaņemsim, jo viss atkarīgs no cilvēka vecuma. Otrā līmeņa pensijas ir orientētas uz cilvēkiem līdz 30 gadu vecumam. Jo šī nauda ir jākrāj pietiekami ilgu laiku, lai ko būtisku pie garantētās pensijas saņemtu klāt. Kā zināt, likumā paredzēts, ka cilvēkiem līdz 30 gadu vecumam ir obligāta pievienošanās šai otrā līmeņa pensiju shēmai, bet no 30 līdz 49 gadu vecumam - brīvprātīga. Garantijas ir tajā faktā, ka šo otro līmeni ir grūtāk politiski ietekmēt visā tajā regulāciju sistēmā, ko valsts uzstādīs, un prasībā pret fondu pārvaldītāju. Kas attiecas uz fondu pārvaldītājiem, jau šobrīd ir paredzētas vairākas iespējas. Ir pietiekami garš pārejas process. Pirmajā gadā, ceru, Saeima tā arī nobalsoja, ka uzkrājumi sāk veidoties ar nākamā gada 1. jūliju, pirmo gadu fondus pārvalda Valsts kase un ieguldījumi tiek ieguldīti vienīgi valsts vērtspapīros. Tātad šos ieguldījumus garantē valsts. Pēc tam jau būs parādījusies virkne tādu finansu instrumentu, kuros fonda naudu varēs ieguldīt. Piemēram, viens ir Latvijas Hipotēku un zemes bankas emitētās ķīlu zīmes, kur pretī ir konkrēti kredītportfeļi, konkrēti nekustamie īpašumi, kas ieķīlāti. Tas ir viens instruments, kas parādās. Es domāju, ka šie līdzekļi parādīsies arī citās bankās - tās sāks izlaist dažādus vērtspapīrus, kas būs kotēti un apgrozīsies biržā. Vienu daļu no šīs naudas varēs ieguldīt arī nekustamajos īpašumos. Un es ceru, ka beidzot lielākā skaitā parādīsies Latvijas biržā "Latvenergo" privatizēto struktūru akcijas, "Lattelekom" akcijas, "Latvijas kuģniecības" akcijas. Pamazām sāks parādīties tādi pietiekami likvīdi līdzekļi, instrumenti, kuros naudu varēs ieguldīt. Taču sākumā, pirmajā gadā, tās naudas nemaz tik daudz nebūs - tikai kādi deviņi miljoni latu pirmajā pusgadā varētu uzkrāties. Un šādu summu pašlaik var diezgan droši ieguldīt valsts vērtspapīros, valsts parādzīmēs. Nākamajā gadā šī summa varētu būt ap 20 miljoni latu. Un pamazām attīstīsies arī piedāvājums tirgū. Protams, šie fondi drīkstētu ieguldīt tikai ļoti drošās lietās, stabilu uzņēmumu akcijās, nevis jebkurās akcijās biržā. Un šie līdzekļi arī varētu veicināt Latvijas tautsaimniecības attīstību. Es ceru, ka šī otrā līmeņa pensiju sistēma strādās labāk nekā pirmā līmeņa, kas, kā redzat, pirms vēlēšanām vienmēr tiek pakļauta lielam spiedienam, dažādiem grozījumiem, kurus pēc tam ir diezgan grūti "saremontēt".

- Kādu faktoru dēļ nolēmāt nesniegt Ventspils brīvostas pārvaldei garantijas?

E. Krastiņš: - Man nav grūti nosaukt. Jūs labi zināt, ka Ventspils brīvosta ir pilsētas pašvaldības iestāde, kurai tiek galvots, un par šo naudu tiek būvēta attiecīga infrastruktūra, viss ir labi un apsveicami. Taču tālāk jau darbojas vairāki privātie operatori - "Ventspils nafta", "Ventbunkers", "Kālija parks", jaunais konteineru temināls, "Uniparks" un dažādi citi uzņēmumi, kuru akcionāri mums publiski nav zināmi. Un, kamēr mums tie nav zināmi, es, balstoties uz savu pieredzi, uzskatu, ka man nav iespējams izdot valsts galvojumu. Es, protams, aicinātu Lemberga kungu saņemties drosmi un nākt atklātībā ar saviem patiesajiem īpašumiem. Nākampiektdien es došos uz Ventspils brīvostas valdes sēdi. Redzēsim, kā man tur veiksies.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore

Valsts kases oficiālais mēneša pārskats par valsts kopbudžeta izpildi (2000. gada janvāris)

(tūkst.latu)

* ieskaitot budžeta iestāžu saņemtos ziedojumus un dāvinājumus

Valsts kases pārvaldnieks A.Veiss

Valsts kases oficiālais mēneša pārskats Valsts konsolidētā budžeta izpilde (2000. gada janvāris)

(tūkst.latu)

Valsts kases pārvaldnieks A.Veis