• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvija : Nacionālais attīstības plāns 2000 - 2002. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.12.1999., Nr. 404/405 https://www.vestnesis.lv/ta/id/14376

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vēlreiz - par Valsts valodas likumu

Vēl šajā numurā

07.12.1999., Nr. 404/405

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvija : Nacionālais attīstības plāns 2000 - 2002

Eiropas Savienības Pirmsiestāšanās  finansu instrumentu finansējuma saņemšanai

Saturā

1. daļa

Vispārēja informācija

Tautsaimniecības attīstības stratēģija un prioritātes

I. Pašreizējā ekonomiskā situācija

II. Makroekonomiskais attīstības scenārijs

III. Latvijas reģionu apraksts

Nacionālā attīstības plāna mērķi un prioritātes

2. daļa

Uzņēmējdarbības veicināšana

I. Ievads

II. Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības veicināšana

III. Eksporta un ārvalstu tiešo investīciju veicināšana

IV. Kvalitātes veicināšana

V. Atbalsts inovācijām un progresīvajām tehnoloģijām

Reģionālā attīstība

I. Ievads

II. Administratīvās kapacitātes attīstīšana

III. Investīcijas vietējā un reģionu infrastruktūrā

IV. Pilsētvides un lauku vides attīstība

V. Reģionu pētniecības potenciāla attīstība

Tūrisma attīstība

I. Ievads

II. Tūrisma mārketings

III. Tūrisma produkta attīstība

IV. Tūrisma infrastruktūras attīstība

V. Tūrisma izglītības un izpētes sistēmas attīstība

Lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstība

I. Ievads

II. Lauksaimniecība un lauku attīstība

III. Mežsaimniecība

IV. Zivsaimniecība

Ekonomikas infrastruktūra

I. Ievads

II. Vides aizsardzība

1. Ūdens saimniecība

2. Atkritumu saimniecība

3. Rūpnieciskā piesārņojuma kontrole

III. Enerģētika

IV. Satiksme

V. Sakari: telekomunikācijas, pasts, informātika

1. Telekomunikācijas, pasts

2. Informātika

Cilvēkresursi

I. Ievads

II. Cilvēkresursu attīstība

1. Reģionu administratīvās infrastruktūras izveide darbaspēka resursu

attīstības politikas realizācijai

2. Reģionu profesionālās izglītības un apmācības iestāžu tīkla

modernizācija

3. Biznesa izglītības un uzņēmējdarbības apmācības piedāvājuma

palielināšana reģionos

4. Augstākās profesionālās izglītības sektora attīstīšana

5. Profesionālajā izglītībā un tālākizglītībā nodarbināto pedagogu

apmācības intensifikācija

III. Nodarbinātības veicināšana

1. Ievads

2. Bezdarbnieku profesionālā apmācība un pārkvalificēšana

3. Darba meklētāju klubi

4. Algotie pagaidu sabiedriskie darbi

3. daļa

Finansiālais plāns

Pilnā redakcija

Nobeigums. Sākums -

"LV" nr.381/383, 17.11.1999.; "LV" nr.386/387, 23.11.1999.;

"LV" nr.392/393, 26.11.1999.; "LV" nr.397/398, 1.12.1999.;

"LV" nr.399, 2.12.1999.; "LV" nr.400/403, 3.12.1999.

2.daļa

Cilvēkresursi

III. Nodarbinātības veicināšana

1. Ievads

Laikā no 1991. gada līdz 1998. gadam nodarbināto iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 354 tūkstošiem cilvēku jeb par 25%, t.sk. no 1994. gada - par 40 tūkst. cilvēku. Tas norāda uz nodarbināto skaita krituma tempi samazināšanos tautsaimniecībā. Nodarbināto skaits sarucis ir rūpniecībā un būvniecībā, vienlaicīgi tas ir pieaudzis tādās nozarēs kā valsts pārvalde, aizsardzība un obligātā sociālā apdrošināšana, finansu starpniecība u.tml.

1998. gada novembra Darbaspēka izlases veida apsekojuma rezultāti liecina, ka valstī bija nodarbināti 50,7% iedzīvotāju. 83% no nodarbināto kopskaita veido darbinieki, 3,3% - darba devēji, 8,5% - pašnodarbinātie un 5,1% bija ģimenes saimniecībā strādājošie neapmaksātie ģimenes locekļi un radinieki.

Nodarbinātības veicināšanas prioritārais virziens arī turpmāk būs aktīvas nodarbinātības politikas mērķu noteikšana un aktīvo nodarbinātības pasākumu kā instrumenta izmantošana nosprausto mērķu sasniegšanai.

Latvijas aktīvas nodarbinātības politikas ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt pilnu nodarbinātību, t.i. nodrošināt iespēju atrast darbu un stāties darba attiecībās visiem valsts iedzīvotājiem, kas vēlas strādāt, un veicināt iedzīvotāju ekonomisko un sociālo mobilitāti .

Sabiedrībai lielāka uzmanība jāpievērš ne tikai nodarbinātības paaugstināšanas un bezdarba mazināšanas problēmai, bet arī tam, lai darbs būtu līdzsvarā ar rūpēm par ģimeni, veselību, pašizglītību. Tāpat lielāka vērība jāvelta darba un nodarbinātības kvalitatīvajiem aspektiem - tam, lai darbavietās rūpētos par darba drošību un uzlabotu darba apstākļus, lai atalgojums būtu adekvāts un darba devēju un darba ņēmēju attiecībās valdītu taisnīguma principi. Šie jautājumi ir svarīgi ilgtspējīgai tautas attīstībai.

1.1. Nodarbinātības veicināšanas pasākumu galvenās prioritātes

Pamatojoties uz nodarbinātības un bezdarba situācijas analīzi, Latvijā nodarbinātības politikas attīstībā tiek izvirzītas šādas prioritātes:

- darbaspēka kvalitātes paaugstināšana;

- jauniešu nodarbinātības veicināšana;

- bezdarba ilguma samazināšana;

- speciālu nodarbinātības programmu izstrāde pirmspensijas vecuma bezdarbnieku integrēšanai darba tirgū;

- darba meklētājiem un bezdarbniekiem sniegto pakalpojumu kvalitātes un operativitātes uzlabošana;

- izvirzīto prioritāšu īstenošanai, ir pielietojami aktīvās nodarbinātības pasākumi.

Nodarbinātības politikas izstrādē un īstenošanā maksimāli ir jāiesaista ne tikai valsts institūcijas, bet arī darba devēju apvienības un arodbiedrības. Nodarbinātības politikas izstrādei un īstenošanai ir jābalstās uz sociālo partneru trīspusējo sadarbību. Ar mērķi veiksmīgi īstenot izstrādāto nodarbinātības politiku, ir jāintensificē ar nodarbinātības politikas īstenošanu saistīto valsts institūciju un vietējo pašvaldību sadarbība. Svarīgs uzdevums, ar kura risināšanu būtu jāsāk runāt un risināt ir nelegālās nodarbinātības samazināšanas/izskaušanas pasākumi.

1.2. Aktīvie nodarbinātības pasākumi

Aktīvie nodarbinātības pasākumi palīdz bezdarbniekiem atgriezties ekonomiski aktīvajā dzīvē.

Prioritārie pasākumi, uz kuriem liekams galvenais uzsvars aktīvo nodarbinātības pasākumu grupā, ir:

1) bezdarbnieku apmācība un pārkvalificēšana,

2) darba meklētāju klubi,

3) algotie pagaidu sabiedriskie darbi u.c. pasākumi.

Pirmie divi pasākumi, ir vērsti galvenokārt uz bezdarbnieka konkurētspējas paaugstināšanu darba tirgū, tādējādi mazinot kā psiholoģiska, tā materiāla rakstura sociālo spriedzi sabiedrībā. Aktīvās nodarbinātības pasākumi bezdarbniekiem ir reglamentēti likumā "Par nodarbinātību" un atbilstoši šī likuma normām aktīvās nodarbinātības pasākumu organizētājs ir Nodarbinātības valsts dienests. Minētā likuma pilnīgošanas gaitā īpaša uzmanība tika veltīta aktīvo nodarbinātības pasākumu attīstībai.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus ir nepieciešams veikt šādas darbības:

- Veidojot aktīvu nodarbinātības politiku, jāprognozē, pēc kādiem scenārijiem varētu attīstīties darbaspēka tirgus un no kādiem faktoriem tas ir atkarīgs, jāizvērtē, cik efektīvi ir Latvijā praktizētie nodarbinātības veicināšanas pasākumi un kādi apstākļi darba ņēmējus kavē iekļauties darbaspēka tirgū.

- Jāanalizē Eiropas Savienības valstu piekoptā nodarbinātības politika un, balstoties uz labas prakses piemēriem, jāpilnveido nodarbinātības politikas instrumenti.

- Tālāk jāpilnveido sociālais dialogs teritoriju, nozaru un uzņēmumu līmenī. Jācenšas panākt, lai visām lielākajām profesijām būtu izveidotas profesionālās asociācijas un lai par Latvijā norisošo sociālo dialogu un tā mērķiem plašāk būtu informēta visa sabiedrība.

- Jāveicina sadarbība starp izglītības sistēmu no vienas puses un darba devējiem un arodbiedrībām no otras.

2. Bezdarbnieku profesionālā apmācība

un pārkvalificēšana

2.1. Situācijas analīze

Bezdarbnieku profesionālā apmācība un pārkvalificēšana ir viens no nozīmīgākajiem un efektīvākajiem instrumentiem, kura mērķis ir sekmēt bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū.

Bezdarbnieku apmācība un pārkvalificēšana tika uzsākta 1992. gada augustā un tās organizēšanā tiek ievērotas tautsaimniecības attīstības tendences. Bezdarbnieku apmācība un pārkvalifikācija ir orientēta uz darba tirgus pieprasījumu, kas balstās uz Nodarbinātības valsts dienesta regulāri veiktu darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma analīzi. Bezdarbnieki tiek apmācīti jaunajiem darba tirgus apstākļiem piemērotos amatos un profesijās - apdrošināšanas aģenti, tūrisma menedžeri, augstas kvalifikācijas grāmatveži, datoru speciālisti u.c.

Nodarbinātības valsts dienests esošā budžeta ietvaros apmierina nedaudz vairāk par pusi no bezdarbnieku izteiktā pieprasījuma. Lielāku aktivitāti savas konkurētspējas paaugstināšanas iespēju izmantošanā ir izrādījušas sievietes.

Citāds šis stāvoklis ir attiecībā uz darba meklētāju- invalīdu apmācību. Tādēļ, apzinoties šīs Latvijas iedzīvotāju grupas nelabvēlīgāko stāvokli darba tirgū, lai stimulētu vienādu iespēju nodrošināšanu invalīdam savu nodarbinātības jautājumu risināšanā, Nodarbinātības valsts dienests katram darba meklētājam - invalīdam, kas izteicis vēlmi paaugstināt savu profesionālo kvalifikāciju vai pārkvalificēties, nodrošina iespēju gūt piemērotu apmācību. Turklāt, ar mērķi nodrošināt invalīdam ērtu apmācību, kas neprasa papildus laiku adaptācijai, kas būtu nepieciešama, atraujot šos cilvēkus no viņiem ierastās vides, invalīdu profesionālā apmācība pārsvarā notiek netālu no viņu dzīvesvietām. Tomēr, kā liecina līdzšinējā Nodarbinātības valsts dienesta pieredze šīs invalīdiem paredzētās iespējas netiek pilnā mērā izmantotas.

2.2. Esošā ekonomiskā politika

Organizējot bezdarbnieku apmācību un pārkvalifikāciju, Nodarbinātības valsts dienests pamatojas uz darba tirgus situācijas analīzi un ievēro šādus galvenos kritērijus:

- darba devēja prasības pret darbinieku (valsts valodas un svešvalodu prasme, prasme darbā ar datoru, augsta profesionālā kvalifikācija);

- bezdarbnieku pieprasījums pēc apmācības (augstākais pieprasījums ir pēc šādām apmācības programmām - dators un lietvedība, mazais bizness, grāmatvedība).

Latvijas Darba devēju konfederācijas veiktās darba devēju aptaujas rezultāti rāda, darba devējs uzskata, ka darbiniekam ar vidējo profesionālo izglītību nepieciešamas šādas zināšanas un iemaņas: prasme strādāt ar datoru, svešvalodu zināšanas, saskarsmes iemaņas, zināšanas mārketingā, pamatzināšanas par Latvijas ekonomiku, finansu un grāmatvedības zināšanas, zināšanas uzņēmējdarbības likumdošanā. Turklāt pēc darba devēju domām apmācītajiem speciālistiem ir labas teorētiskās zināšanas, bet trūkst praktisko iemaņu jeb darba prakses.

Ir attaisnojusies līdzšinējā pieredze organizēt bezdarbnieku apmācību, ņemot vērā darba devēja pieprasījumu pēc noteiktas profesijas speciālistiem. Taču jāatzīst, ka šādu pieprasījumu ir iespējams izzināt visai neilgu laika periodu pirms tas kļūst aktuāls, tādēļ iepriekš ir grūti plānot bezdarbnieku apmācību pēc darba devēja pieprasījuma un operatīvi reaģēt uz radušos pieprasījumu.

2.3. Mērķi

Ir minami šādi prioritātes ietvaros veicamie uzdevumi:

1) Darba devēja pieprasījuma pēc noteiktas profesijas speciālistiem noteikšana ilgākam laika posmam (3-5 gadi) un jauno speciālistu nepieciešamo amata prasmju un iemaņu analīze, kas varētu būt pamats profesionālās izglītības sistēma reformai valsti. Līdz ar to tiktu minimizēta iespēja jaunietim nokļūt bezdarbnieku rindās tūlīt pēc profesionālās izglītības iegūšanas.

2) Paaugstināt bezdarbnieku apmācības efektivitāti.

3) Attīstīt un nostiprināt bezdarbnieku profesionālās piemērotības izvērtēšanas sistēmu.

4) Organizēt darba prakses jauniešiem pie darba devējiem un amata meistariem.

5) Nodrošināt vienotu koordinācijas sistēmu ar mācību iestādēm, lai palīdzētu jaunajam speciālistam iegūt informāciju par brīvajām vakancēm apgūtajā profesijā.

2.4. Ekonomiskās politikas perspektīvas

Pašreiz bezdarbnieku un invalīdu-darba meklētāju apmācības organizēšanā notiek attīstība, kuras mērķis ir paaugstināt šīs apmācības efektivitāti, kuru raksturo darbā iekārtoto bezdarbnieku vai invalīdu-darba meklētāju skaits. Apmācības procesa organizēšanā galvenie akcenti liekami uz:

- bezdarbnieku profesionālās piemērotības noteikšanas iespēju maksimālu izmantošanu pirms bezdarbnieka nosūtīšanas uz apmācības kursiem;

- valsts valodas nepieciešamā minimuma apmācības iekļaušana attiecīgajās mācību programmās, organizējot bezdarbnieku-cittautiešu profesionālās apmācības kursus;

- uzsākt darba prakses organizēšanu pie darba devēja vai Latvijas amatniecības kamerā reģistrētajiem amata meistariem jauniešiem ar profesionālo kvalifikāciju, bet bez darba pieredzes.

3. Darba meklētāju klubi

3.1. Situācijas analīze

Darba meklētāju klubi ir aktīvās nodarbinātības pasākums, kura mērķis ir bezdarbnieka pašiniciatīvas un bezdarbnieka spējas pārorientēties un psiholoģiski pielāgoties jaunajai situācijai un sagatavoties darba devēju prasībām stimulēšana.

Darba meklētāju klubi ir viens no jaunākajiem aktīvās nodarbinātības pasākumiem un tas tiek īstenots no 1996. gada maija. Darba meklētāju klubu uzdevumi ir palīdzēt bezdarbniekiem orientēties reālajā darba tirgus situācijā un psiholoģiski un praktiski sagatavoties konkurencei darba tirgū, paaugstināt bezdarbnieku aktivitāti darba meklēšanā, kā arī veicināt tiešu dialogu starp darba devēju un bezdarbnieku vai darba meklētāju.

Nodarbinātības valsts dienesta pieredze liecina, ka aktīvākas darba meklētāju klubu aktivitāšu organizēšanā un arī šī nodarbinātības aktīvā pasākuma izmantošanā ir sievietes, kas 1997. gadā bija 85% no šī pasākuma dalībnieku skaita.

Līdz 1997. gada beigām darba meklētāju klubi tika organizēti 28 Latvijas rajonos un lielākajās pilsētās, līdz ar to nodrošinot šī aktīvās nodarbinātības pasākuma pieejamību visās Nodarbinātības valsts dienesta vietējās iestādēs.

3.2. Esošā ekonomiskā politika

Darba meklētāju klubu galvenā aktivitāte ir bezdarbnieku psiholoģiski-informatīvais apmācības kurss "Kā atrast darbu", kurš īpaši nepieciešams ilgstošajiem bezdarbniekiem, pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem un jauniešiem bez darba pieredzes. Šīs apmācības uzdevums ir sagatavot bezdarbnieku sarunai ar darba devēju, iemācīt akcentēt savas spējas un priekšrocības un pārvarēt nedrošību un tādējādi veicināt šo cilvēku iespējami drīzu atgriešanos darba tirgū. Darba meklētāju kluba ietvaros bezdarbniekiem ir iespēja saņemt arī psihologa, jurista u.c. speciālistu individuālās konsultācijas, kā arī piedalīties bezdarbniekiem un darba meklētājiem speciāli organizētajās informācijas dienās un lekcijās.

3.3. Mērķi

Galvenais šī prioritārā virziena mērķis ir attīstīt psiholoģiski informatīvo apmācību kursu atbilstoši dažādu mērķgrupu vajadzībām, sagatavojot bezdarbniekus praktiskai sevis, savu zināšanu, iemaņu, pieredzes un prasmju piedāvāšanai darba devējam.

3.4. Ekonomiskās politikas perspektīvas

Mērķa sasniegšanai ir nepieciešams realizēt šādas galvenās darbības:

- Darba meklētāju klubu galvenās aktivitātes - psiholoģiski informatīvā apmācības kursa "Kā atrast darbu" ietvaros, lai paaugstinātu darba meklētāju kluba darba efektivitāti un veicinātu sniegtās informācijas vienādas uztveres un izpratnes nodrošināšanu, dažādu šī kluba aktivitāšu robežās jānodrošina bezdarbnieku mērķgrupu (ilgstošie bezdarbnieki, jaunieši bez profesionālās izglītības un bez darba pieredzes, jaunieši ar profesionālo izglītību bez darba pieredzes, pirmspensijas vecuma bezdarbnieki, māmiņas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un sievietes, kurām ir pirmskolas vecuma bērni, invalīdi, no soda izciešanas vietām atbrīvotās personas u.c.) komplektēšana;

- Katrai mērķgrupai ir jāizveido individuāls no moduļiem sastāvošs psiholoģiski-informatīvs apmācības kurss, kas ir aktuāli konkrētajai mērķgrupai.

4. Algotie pagaidu sabiedriskie darbi

4.1. Situācijas analīze

Algotie pagaidu sabiedriskie darbi pašreiz ieņem ievērojamu vietu aktīvas nodarbinātības pasākumos un šī pasākuma mērķis ir īslaicīgas palīdzības sniegšana bezdarbniekam, dodot viņam iespēju mazkvalificētu darbu veikšanā nopelnīt sev un savai ģimenei iztikas līdzekļus. Algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanas laikā bezdarbnieks veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, līdz ar to tiek uzkrāts arī apdrošināšanas stāžs.

Bezdarbnieku vēlme iesaistīties algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos ir daudz augstāka nekā iespēja organizēt šos darbus. Bezdarbnieku pieprasījums pēc piedalīšanās algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos ierobežoto finansu līdzekļu dēļ jau divus gadus tiek apmierināts tikai nedaudz vairāk par ceturto daļu. Augsto pieprasījumu pēc šo darbu organizēšanas izskaidro tas, ka mazāk par pusi no bezdarbnieku kopskaita saņem bezdarbnieka pabalstu (uz 1999. gada 1. jūniju bezdarbnieka pabalstu bija tiesīgi saņemt 41% no bezdarbnieku kopskaita) un līdz ar to bezdarbniekam ir jāmēģina nodrošināt savu un savas ģimenes eksistenci šodien, atliekot pastāvīga darba nopietnus meklējumus un savas konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus uz vēlāku laiku.

4.2. Esošā ekonomiskā politika

Algotie pagaidu sabiedriskie darbi bezdarbniekiem tiek organizēti jau sesto gadu un tie tiek organizēti bezdarbniekiem, kuri vēlas strādāt, bet dažādu iemeslu dēļ nevar atrast piemērotu pastāvīgu darbu. Ir jāatzīst, ka bezdarbnieku iesaistīšana algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos neveicina ne bezdarbnieka morālās pašapziņas celšanu, ne profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu un līdz ar to nestimulē bezdarbnieka spēju atrast savu vietu darba tirgū.

Šie darbi tiek organizēti jomās, kurās nav nepieciešama speciāla izglītība vai kvalifikācija. Algotie pagaidu sabiedriskie darbi tiek organizēti pilsētu, ciemu skolu, bērnudārzu, slimnīcas teritoriju, parku un sabiedriskās atpūtas vietu, kapu, pludmaļu u.c. teritoriju sakopšanas, dažādu teritoriju labiekārtošanas darbu veikšanai, ūdenskrātuvju un kanālu tīrīšanai, komunālās saimniecības palīgdarbu veikšanai, mežizstrādes darbu veikšanai u.c.

Nodarbinātības valsts dienestā 1998. gadā notika 3 algoto pagaidu sabiedrisko darbu projektu konkursi, kuros tika iesniegti 342 projektu pieteikumi. Konkursa rezultātā tika nolemts piešķirt valsts pasūtījumu 157 projektu, kuros bija paredzēts izveidot 2420 jaunas pastāvīgas darba vietas, realizācijai. Algoto pagaidu sabiedrisko darbu konkurss tika organizēts saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu". Uz 1999. gada 1. ceturkšņa beigām ir pabeigta 24 algoto pagaidu sabiedrisko darbu projektu realizācija, kā rezultātā valstī ir radītas 146 jaunas pastāvīgas darba vietas. Kā algoto pagaidu sabiedrisko darbu projektu konkursa papildus mērķis ir projektu virzība uz algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos nodarbināto bezdarbnieku iekārtošanu pastāvīgā darbā jaunradītajās darba vietās.

1998. gadā pagaidu sabiedriskie darbi visvairāk tika organizēti pašvaldību uzņēmumos - 74,8% un valsts uzņēmumos - 13,8 procenti. Savukārt individuālos uzņēmumos tika iesaistīti 7,8%, zemnieku saimniecībās - 1,2%, pie citiem darba devējiem - 2,4% no algoto pagaidu sabiedrisko darbu organizēšanā iesaistītajiem darba devējiem.

4.3. Mērķi

Šīs prioritātes ietvaros var minēt šādus galvenos mērķus:

1) Stimulēt pašvaldības un darba devējus organizēt algotos pagaidu sabiedriskos darbus sabiedriski lietderīgos objektos ar mērķi radīt tajos jaunas darbavietas.

2) Veicināt tādu darba vietu izveidi, kas laika gaitā kļūst par pastāvīgām darba vietām, stimulēt algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos nodarbināto bezdarbnieku, it īpaši ilgstošo bezdarbnieku iekārtošanu jaunradītajās darbavietās.

3) Iesaistīt darbos ilgstošos bezdarbniekus.

4.4. Ekonomiskās politikas perspektīvas

Līdzšinējā pieredze algoto pagaidu sabiedrisko darbu organizēšanā liecina, ka lieli valsts budžeta līdzekļi tiek ieguldīti teritoriju sakopšanā un citos līdzīgos darbos, kuru sabiedriskā lietderība ir ļoti zema. Tādēļ, lai paaugstinātu šo darbu lietderību, vienlaikus stimulējot jaunu darbavietu radīšanu vai esošo darbavietu saglabāšanu un sniedzot atbalstu bezdarbniekiem no teritorijām ar īpaši augstu bezdarba līmeni un darba tirgū mazākkonkurētspējīgiem bezdarbniekiem (pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem, ilgstošajiem bezdarbniekiem u.c.), ir jāveic šādi pasākumi:

- jāmaina algoto pagaidu sabiedrisko darbu ideoloģija, pārejot no šo darbu organizēšanas līdzšinējā formā uz:

1) algoto pagaidu sabiedrisko darbu projektu konkursu, orientējoties uz mērķgrupām vai mērķuzdevumiem;

2) īslaicīgu algoto pagaidu sabiedrisko darbu (1-3 mēneši) organizēšanu, kas būtu uzskatāms par operatīvas palīdzības sniegšanu krīzes situācijā nonākušajiem bezdarbniekiem.

- Jāiesaista algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos ilgstošie bezdarbnieki, kuriem sakarā ar ilgo bezdarba periodu viņiem ir beidzies bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņš.

3. daļa

Finansiālais plāns

Finansu ministrija pašreiz izstrādā finansiālo plānu ciešā saistībā ar valsts budžetu 2000. gadam.

Finansiālais plāns

sadalījumā pa prioritātēm 2000.-2002.gadam (milj. Ls)

Nr. Prioritātes Gads Finan- Nacionālais finansējums Eiropas Savienības finansējums
sējums Nacionālais Valsts Pašvaldību Privātais Eiropas PHARE1 ISPA2 SAPARD Bilaterālā citi Kredīti Dāvi-
kopā finan- budžets budžets sektors Savienības palīdzība avoti nājumi
sējums finansējums
kopā kopā
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16
1. Uzņēmējdarbības 2000-2002 70.40 25.46 18.35 0.75 6.36 44.94 44.94
veicināšana 2000 11.49 3.10 1.51 0.15 1.44 8.39 8.39
2001 28.51 11.16 8.49 0.30 2.37 17.35 17.35
2002 30.40 11.20 8.36 0.30 2.54 19.20 19.20
1.1. MVU attīstības 2000-2002 40.38 10.73 9.98 0.75 29.65 29.65
veicināšana 2000 5.19 1.47 1,32 3 0.15 3.72 3.72
2001 16.66 4.40 4.10 0.30 12.26 12.26
2002 18.53 4.86 4.56 0.30 13.67 13.67
1.2. Eksporta un ārvalstu 2000-2002 10.99 7.02 3.43 3.60 3.96 3.96
tiešo investīciju 2000 1.52 0.59 0.59 0.93 0.93
veicināšana 2001 4.28 2.97 1.52 1.45 1.31 1.31
2002 5.19 3.47 1.91 1.56 1.72 1.72
1.3. Kvalitātes veicināšana 2000-2002 7.51 3.68 0.92 2.76 3.83 3.83
2000 2.28 1.04 0.18 0.86 1.24 1.24
2001 2.57 1.29 0.37 0.92 1.28 1.28
2002 2.66 1.35 0.37 0.98 1.31 1.31
1.4. Atbalsts innovācijām 2000-2002 11.52 4.02 4.02 7.50 7.50
un progresīvajām 2000 2.50 2.50 2.50
tehnoloģijām 2001 5.00 2.50 2.50 2.50 2.50
2002 4.02 1.52 1.52 2.50 2.50
2. Tūrisma attīstība 2000-2002 12.99 3.50 0.82 2.16 0.52 8.93 8.93 0.56
2000 2.81 0.77 0.10 0.55 0.13 1.92 1.92 0.13
2001 4.29 1.16 0.24 0.74 0.18 2.94 2.94 0.19
2002 5.88 1.57 0.48 0.88 0.22 4.07 4.07 0.25
2.1. Tūrisma mārketings 2000-2002 4.94 1.31 0.41 0.75 0.15 3.48 3.48 0.15
2000 0.97 0.26 0.05 0.18 0.04 0.68 0.68 0.04
2001 1.58 0.42 0.12 0.25 0.05 1.11 1.11 0.05
2002 2.39 0.63 0.24 0.33 0.07 1.70 1.70 0.07
2.2. Tūrisma produkta 2000-2002 3.42 0.92 0.14 0.65 0.13 2.36 2.36 0.15
attīstība 2000 0.83 0.23 0.02 0.18 0.04 0.57 0.57 0.04
2001 1.16 0.31 0.04 0.23 0.05 0.80 0.80 0.05
2002 1.44 0.38 0.08 0.25 0.05 0.99 0.99 0.07
2.3. Tūrisma 2000-2002 3.42 0.92 0.14 0.65 0.13 2.36 2.36 0.15
infrastruktūras attīstība 2000 0.83 0.23 0.02 0.18 0.04 0.57 0.57 0.04
2001 1.16 0.31 0.04 0.23 0.05 0.80 0.80 0.05
2002 1.44 0.38 0.08 0.25 0.05 0.99 0.99 0.07
2.4. Tūrisma izglītības un 2000-2002 1.20 0.36 0.14 0.11 0.11 0.74 0.74 0.11
izpētes sistēmas attīstība 2000 0.18 0.06 0.02 0.02 0.02 0.11 0.11 0.02
2001 0.40 0.12 0.04 0.04 0.04 0.24 0.24 0.04
2002 0.62 0.18 0.08 0.05 0.05 0.39 0.39 0.05
3. Reģionālā attīstība 4 2000-2002 96.86 22.10 21.43 0.67 74.76 74.76
2000 5.13 1.30 1.08 0.22 3.84 3.84
2001 46.10 9.39 9.17 0.22 36.71 36.71
2002 45.63 11.41 11.19 0.22 34.22 34.22
3.1. Pilsētvides un lauku 2000-2002 7.58 1.91 1.61 0.30 5.67 5.67
vides attīstība 2000 2.53 0.64 0.54 0.10 1.89 1.89
2001 2.53 0.64 0.54 0.10 1.89 1.89
2002 2.53 0.64 0.54 0.10 1.89 1.89
3.2. Reģionu pētniecības 2000-2002 0.26 0.06 0.03 0.03 0.20 0.20
potenciāla attīstība 2000 0.09 0.02 0.01 0.01 0.07 0.07
2001 0.09 0.02 0.01 0.01 0.07 0.07
2002 0.09 0.02 0.01 0.01 0.07 0.07
3.3. Investīcijas vietējā un 2000-2002 81.58 18.27 18.24 0.03 63.31 63.31
reģionu infrastruktūrā 2000 0.04 0.02 0.01 0.01 0.02 0.02
2001 41.00 8.12 8.10 0.01 32.89 32.89
2002 40.54 10.13 10.12 0.01 30.40 30.40
3.4. Administratīvās 2000-2002 7.44 1.86 1.56 0.30 5.58 5.58
kapacitātes attīstība 2000 2.48 0.62 0.52 0.10 1.86 1.86
2001 2.48 0.62 0.52 0.10 1.86 1.86
2002 2.48 0.62 0.52 0.10 1.86 1.86
4. Lauksaimniecības un 2000-2002 97.87 56.41 13.47 42.94 41.46 41.46
lauku attīstība 2000 32.33 18.78 4.40 14.38 13.55 13.55
2001 32.97 19.16 4.49 14.67 13.82 13.82
2002 32.57 18.48 4.58 13.90 14.09 14.09
4.1. Atbalsts tehnikas 2000-2002 29.45 18.41 3.68 14.73 11.04 11.04
modernizācijai un 2000 10.11 6.32 1.26 5.06 3.79 3.79
būvniecībai 2001 10.32 6.45 1.29 5.16 3.87 3.87
2002 9.02 5.64 1.13 4.51 3.38 3.38
4.2. Lauksaimniecības 2000-2002 1.66 0.41 0.41 1.24 1.24
zemju apmežošana 2000 0.54 0.14 0.14 0.41 0.41
2001 0.55 0.14 0.14 0.41 0.41
2002 0.56 0.14 0.14 0.42 0.42
4.3. Lauksaimniecībā 2000-2002 0.47 0.19 0.09 0.09 0.28 0.28
izmantojamo zemju 2000
ielabošana un ierīcība 2001
2002 0.47 0.19 0.09 0.09 0.28 0.28
4.4. Lauksaimniecības un 2000-2002 30.93 19.33 3.87 15.47 11.60 11.60
zivsaimniecības 2000 10.48 6.55 1.31 5.24 3.93 3.93
produktu pārstrādes un 2001 10.68 6.68 1.34 5.34 4.01 4.01
mārketinga uzlabošana 2002 9.77 6.11 1.22 4.89 3.66 3.66
4.5. Ekonomikas 2000-2002 16.58 10.36 2.07 8.29 6.22 6.22
dažādošana, sekmējot 2000 5.42 3.39 0.68 2.71 2.03 2.03
alternatīvos nodarbošanās 2001 5.53 3.45 0.69 2.76 2.07 2.07
veidus 2002 5.64 3.52 0.70 2.82 2.11 2.11
4.6. Vispārējās lauku 2000-2002 11.61 5.39 2.07 3.32 6.22 6.22
infrastruktūras attīstība 2000 3.79 1.76 0.68 1.08 2.03 2.03
2001 3.87 1.80 0.69 1.11 2.07 2.07
2002 3.95 1.83 0.70 1.13 2.11 2.11
4.7. Apmācību uzlabošana 2000-2002 2.07 0.83 0.41 0.41 1.24 1.24
2000 0.68 0.27 0.14 0.14 0.41 0.41
2001 0.69 0.28 0.14 0.14 0.41 0.41
2002 0.70 0.28 0.14 0.14 0.42 0.42
4.8. Vidi saudzējošas 2000-2002 1.95 0.49 0.49 1.46 1.46
lauksaimniecības 2000 0.45 0.11 0.11 0.34 0.34
metodes, kompensējošie 2001 0.46 0.12 0.12 0.35 0.35
maksājumi 2002 1.03 0.26 0.26 0.78 0.78
4.9. Vidi saudzējošas 2000-2002 2.12 1.01 0.37 0.63 1.11 1.11
lauksaimniecības 2000 0.52 0.25 0.09 0.15 0.27 0.27
metodes, projekti 2001 0.53 0.25 0.09 0.16 0.28 0.28
2002 1.07 0.51 0.19 0.32 0.56 0.56
4.10. Tehniskā palīdzība 2000-2002 1.04 1.04 1.04
2000 0.34 0.34 0.34
2001 0.35 0.35 0.35
2002 0.35 0.35 0.35
5. Cilvēkresursu 2000-2002 34.72 30.47 30.47 4.25 4.25
attīstība un 2000 11.98 7.74 7.74 4.25 4.25
nodarbinātības 2001 10.97 10.97 10.97
veicināšana 2002 11.76 11.76 11.76
5.1. Bezdarbnieku 2000-2002 21.60 21.60 21.60
profesionālā apmācība 2000 5.29 5.29 5.29
un pārkvalificēšana 2001 8.16 8.16 8.16
2002 8.16 8.16 8.16
5.2. Darba meklētāju klubi 2000-2002 1.04 1.04 1.04
2000 0.30 0.30 0.30
2001 0.35 0.35 0.35
2002 0.40 0.40 0.40
5.3. Algotie pagaidu 2000-2002 7.40 7.40 7.40
sabiedriskie darbi 2000 2.15 2.15 2.15
2001 2.25 2.25 2.25
2002 3.00 3.00 3.00
5.4. Profesionālās izglītības 2000-2002 0.61 0.06 0.06 0.56 0.56
vadības reģionalizācija 2000 0.56 0.56 0.56
2001 0.03 0.03 0.03
2002 0.03 0.03 0.03
5.5. Profesionālās izglītības 2000-2002 2.73 0.25 0.25 2.48 2.48
modernizācija reģionos 2000 2.48 2.48 2.48
2001 0.12 0.12 0.12
2002 0.12 0.12 0.12
5.6. Biznesa un 2000-2002 1.02 0.09 0.09 0.93 0.93
uzņēmējdarbības 2000 0.93 0.93 0.93
izglītība reģionos 2001 0.05 0.05 0.05
2002 0.05 0.05 0.05
5.7. Pedagogu apmācības 2000-2002 0.31 0.03 0.03 0.28 0.28
intensifikācija 2000 0.28 0.28 0.28
2001 0.02 0.02 0.02
2002 0.01 0.01 0.01
6. Ekonomiskā 2000-2002 296.56 78.72 42.30 21.44 14.97 95.85 5.60 90.25 7.20 2.35 112.40 0.05
infrastruktūra 2000 64.52 14.01 7.22 2.78 4.01 27.08 0.30 26.79 1.72 1.50 20.16 0.05
2001 99.74 31.79 19.89 6.57 5.33 35.30 2.80 32.50 2.26 0.50 29.89
2002 132.30 32.92 15.19 12.10 5.63 33.47 2.50 30.97 3.22 0.35 62.35
6.1. Rīgas 2000-2002 16.12 4.34 4.34 8.68 8.68 3.10
ūdensaimniecības 2000 6.20 6.20 6.20
projekts 2001 4.96 1.86 1.86 1.24 1.24 1.86
2002 4.96 2.48 2.48 1.24 1.24 1.24
6.2. Ventspils 2000-2002 9.36 3.13 3.13 3.10 3.10 3.13
ūdensaimniecības 2000 2.54 0.65 0.65 1.24 1.24 0.65
projekts 2001 4.34 1.24 1.24 1.86 1.86 1.24
2002 2.48 1.24 1.24 1.24
6.3. Jelgavas 2000-2002 11.30 3.86 2.55 1.31 6.20 6.20 1.24
ūdenssaimniecības 2000 3.97 0.25 0.25 3.72 3.72
projekts 2001 3.02 2.40 1.90 0.50 0.62
2002 4.31 1.21 0.65 0.56 2.48 2.48 0.62
6.4. Jūrmalas 2000-2002 6.53 1.33 0.90 0.43 3.10 3.10 0.67 1.43
ūdenssaimniecības 2000 0.29 0.10 0.10 0.19
projekts 2001 4.50 0.25 0.25 3.10 3.10 0.48 0.67
2002 1.74 0.98 0.65 0.33 0.76
6.5. Daugavas upes 2000-2002 11.50 4.00 3.27 0.73 6.32 6.32 1.18
baseina projekts 2000 1.74 1.00 0.70 0.30 0.74 0.74
2001 5.39 2.01 1.58 0.43 2.48 2.48 0.90
2002 4.37 0.99 0.99 3.10 3.10 0.28
6.6. Salacas-Gaujas upes 2000-2002 11.82 3.88 2.14 1.74 4.46 4.46 1.74 1.74
baseina projekts 2000 1.14 0.40 0.40 0.74 0.74
2001 2.98 1.74 1.74 1.24 1.24
2002 7.70 1.74 1.74 2.48 2.48 1.74 1.74
6.7. Ziemeļvidzemes 2000-2002 7.15 0.88 0.30 0.58 2.48 2.48 1.12 2.67
sadzīves atkritumu 2000 4.43 0.50 0.30 0.20 2.48 2.48 1.12 0.33
apsaimniekošanas 2001 1.36 0.19 0.19 1.17
projekts 2002 1.36 0.19 0.19 1.17
6.8. Malienas sadzīves 2000-2002 7.22 2.03 1.50 0.53 3.53 3.53 1.66
atkritumu projekts 2000 0.91 0.48 0.30 0.18 0.43 0.43
2001 4.83 0.90 0.75 0.15 3.10 3.10 0.83
2002 1.48 0.65 0.45 0.20 0.83
6.9. Dienvidlatgales 2000-2002 7.03 2.03 1.60 0.43 3.10 3.10 0.20 1.70
sadzīves atkritumu 2000 0.57 0.37 0.29 0.08 0.20
apsaimniekošanas 2001 4.83 0.88 0.73 0.15 3.10 3.10 0.85
projekts 2002 1.63 0.78 0.58 0.20 0.85
6.10. Austrumlatgales 2000-2002 6.70 1.74 1.28 0.46 3.10 3.10 0.20 1.66
sadzīves atkritumu 2000 0.67 0.47 0.29 0.18 0.20
apsaimniekošanas 2001 4.73 0.80 0.68 0.12 3.10 3.10 0.83
projekts 2002 1.30 0.47 0.31 0.16 0.83
6.11. Liepājas 2000-2002 8.00 1.60 1.20 0.40 1.86 1.86 1.26 3.28
sadzīves atkritumu 2000 0.36 0.22 0.20 0.02 0.01 0.13
apsaimniekošanas 2001 4.50 0.49 0.30 0.19 1.86 1.86 0.92 1.23
projekts 2002 3.14 0.89 0.70 0.19 0.33 1.92
6.12. Ventspils 2000-2002 5.25 2.02 1.25 0.77 1.24 1.24 0.53 1.41 0.05
sadzīves atkritumu 2000 1.53 0.24 0.24 1.24 1.24 0.05
apsaimniekošanas 2001 1.11 1.11 0.89 0.22
projekts 2002 2.61 0.67 0.36 0.31 0.53 1.41
6.13. Bīstamo atkritumu 2000-2002 8.94 3.30 3.30 4.16 4.16 1.48
apsaimniekošanas 2000 0.94 0.50 0.50 0.44 0.44
projekts 2001 3.40 1.30 1.30 1.24 1.24 0.86
2002 4.60 1.50 1.50 2.48 2.48 0.62
6.14. Pašvaldību vienotās 2000-2002 15.65 11.15 7.23 3.92 4.50 4.50
informācijas sistēmas 2000 0.93 0.93 0.50 0.43
projekts 2001 6.57 4.57 3.25 1.32 2.00 2.00
2002 8.15 5.65 3.48 2.17 2.50 2.50
6.15. Integrētas transporta 2000-2002 4.60 1.15 1.15 2.30 2.30 1.15
informācijas sistēmas 2000 1.20 0.30 0.30 0.60 0.60 0.30
izveide 2001 2.00 0.50 0.50 1.00 1.00 0.50
2002 1.40 0.35 0.35 0.70 0.70 0.35
6.16. Vienotas dokumentu 2000-2002 1.28 0.34 0.34 0.94 0.94
elektroniskās apmaiņas 2000 0.28 0.14 0.14 0.14 0.14
sistēmas ieviešana 2001 1.00 0.20 0.20 0.80 0.80
valsts pārvaldē 2002
6.17. VIA BALTICA un 2000-2002 35.93 7.10 7.10 12.91 12.91 15.92
Austrumu-Rietumu 2000 5.33 1.30 1.30 2.91 2.91 1.12
autoceļu koridora 2001 15.00 2.80 2.80 5.00 5.00 7.20
uzlabošana 2002 15.60 3.00 3.00 5.00 5.00 7.60
6.18. Dzelzceļa stacijas 2000-2002 4.96 1.24 1.24 3.72 3.72
RĒZEKNE-2 2000 3.72 3.72 3.72
pieņemšanas parka 2001 1.24 1.24 1.24
būvniecība 2002
6.19. Austrumu-Rietumu 2000-2002 4.96 1.24 1.24 3.72 3.72
dzelzceļa koridora 2000
drošības kontroles 2001 2.48 0.62 0.62 1.86 1.86
sistēmas modernizācija 2002 2.48 0.62 0.62 1.86 1.86
6.20. Austrumu-Rietumu 2000-2002 3.10 0.78 0.78 2.32 2.32
dzelzceļa koridora 2000
automātiskās vilcienu 2001
kustības nodrošināšanas 2002 3.10 0.78 0.78
sistēmas modenizācija (Ietaps) 2.32 2.32
6.21. Austrumu-Rietumu 2000-2002 6.20 1.55 1.55 4.65 4.65
dzelzceļa koridora 2000
modernizācija - pārmiju 2001 3.10 0.78 0.78 2.32 2.32
pārvedu nomaiņa (I etaps) 2002 3.11 0.78 0.78 2.33 2.33
6.22. Jauna Daugavas 2000-2002 39.80 2.67 2.67 7.13 0.16 6.98 30.00
šķērsojuma būvniecība 2000 0.30 0.15 0.15 0.16 0.16
Rīgā 2001 0.20 0.20 0.20
2002 39.30 2.33 2.33 6.98 6.98 30.00
6.23. Pievedceļa 2000-2002 5.91 2.39 2.39 2.33 2.33
starptautiskajai lidostai 2000 5.53 2.00 2.00 2.33 2.33 1.20
"Rīga" rekonstrukcija 2001 0.39 0.39 0.39
2002
6.24. Daugavas HES kaskāde 2000-2002 20.74 3.22 3.22 17.52
2000 15.66 1.99 1.99 13.67
2001 5.08 1.23 1.23 3.85
2002
6.25. Rīgas centralizētās 2000-2002 36.51 11.75 11.75 24.76
siltumapgādes sistēmas 2000 6.28 2.02 2.02 4.26
rehabilitācijas projekts 2001 12.74 4.10 4.10 8.64
2002 17.49 5.63 5.63 11.86
Kopā: 20005 128.26 45.69 22.03 3.70 19.96 59.02 18.69 26.79 13.55 1.85 1.50 20.16 0.05
Kopā: 20016 222.58 83.63 53.25 7.83 22.55 106.12 59.80 32.50 13.82 2.45 0.50 29.89
Kopā: 20026 258.55 87.34 51.56 13.49 22.29 105.04 59.99 30.97 14.09 3.47 0.35 62.35
Pavisam kopā: 609.39 216.65 126.85 25.02 64.79 270.18 138.47 90.25 41.46 7.76 2.35 112.40 0.05
1 Paredzams, ka PHARE 2000 līdzekļi tiks saņemti tikai sākot ar 2000.gada IV ceturksni, tāpēc projektu finansēšana PHARE 2000 ietvaros tiks turpināta arī 2001.gadā.
2 ISPA finansiālie resursi - indikatīvās summas. Paredzams, ka 2000.gadā plānotie ISPA līdzekļi tiks saņemti tikai sākot ar 2000.gada IV ceturksni, tāpēc projektu finansēšana ISPA 2000 ietvaros tiks turpināta arī 2001.gadā.
3 Tajā skaitā : Ls 1000 tūkst. mērķprogrammas "Īpaši atbalstāmie reģioni" realizācijai; Ls 323 tūkst. Latvijas dalībai MVU nacionālajā programmā.
4 Konkrētus pasākumus (projektus), kurus ir paredzēts finansēt saskaņā ar Reģionālās attīstības sadaļas prioritātēm un to atbalsta sfērām, noteiks reģioni, balstoties uz attiecīgā reģiona attīstības programmām un stratēģijām. Šobrīd nav zināms mērķreģions, līdz ar to nav iespējams norādīt pašvaldību līdzfinansējumu, kas būtu papildus jau uzskaitītajam līdzfinansējumam. VARA ministrija sniedz finansējumu attīstības plānošanai, savukārt pašvaldībām ir jānodrošina investīciju pasākumiem nepieciešamās finanses.
5 Valsts budžeta līdzekļi atbilst 2000.gada valsts budžeta likumprojektā paredzētiem finansiālajiem resursiem.
6 2001.-2002.gadā ir norādīti pieprasītie finansējuma apjomi.

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!