Latvija : Nacionālais attīstības plāns 2000 - 2002

Eiropas Savienības Pirmsiestāšanās  finansu instrumentu finansējuma saņemšanai

Saturā

1. daļa

Vispārēja informācija

Tautsaimniecības attīstības stratēģija un prioritātes

I. Pašreizējā ekonomiskā situācija

II. Makroekonomiskais attīstības scenārijs

III. Latvijas reģionu apraksts

Nacionālā attīstības plāna mērķi un prioritātes

2. daļa

Uzņēmējdarbības veicināšana

I. Ievads

II. Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības veicināšana

III. Eksporta un ārvalstu tiešo investīciju veicināšana

IV. Kvalitātes veicināšana

V. Atbalsts inovācijām un progresīvajām tehnoloģijām

Reģionālā attīstība

I. Ievads

II. Administratīvās kapacitātes attīstīšana

III. Investīcijas vietējā un reģionu infrastruktūrā

IV. Pilsētvides un lauku vides attīstība

V. Reģionu pētniecības potenciāla attīstība

Tūrisma attīstība

I. Ievads

II. Tūrisma mārketings

III. Tūrisma produkta attīstība

IV. Tūrisma infrastruktūras attīstība

V. Tūrisma izglītības un izpētes sistēmas attīstība

Lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstība

I. Ievads

II. Lauksaimniecība un lauku attīstība

III. Mežsaimniecība

IV. Zivsaimniecība

Ekonomikas infrastruktūra

I. Ievads

II. Vides aizsardzība

1. Ūdens saimniecība

2. Atkritumu saimniecība

3. Rūpnieciskā piesārņojuma kontrole

III. Enerģētika

IV. Satiksme

V. Sakari: telekomunikācijas, pasts, informātika

1. Telekomunikācijas, pasts

2. Informātika

Cilvēkresursi

I. Ievads

II. Cilvēkresursu attīstība

1. Reģionu administratīvās infrastruktūras izveide darbaspēka resursu

attīstības politikas realizācijai

2. Reģionu profesionālās izglītības un apmācības iestāžu tīkla

modernizācija

3. Biznesa izglītības un uzņēmējdarbības apmācības piedāvājuma

palielināšana reģionos

4. Augstākās profesionālās izglītības sektora attīstīšana

5. Profesionālajā izglītībā un tālākizglītībā nodarbināto pedagogu

apmācības intensifikācija

III. Nodarbinātības veicināšana

1. Ievads

2. Bezdarbnieku profesionālā apmācība un pārkvalificēšana

3. Darba meklētāju klubi

4. Algotie pagaidu sabiedriskie darbi

3. daļa

Finansiālais plāns

Pilnā redakcija

Nobeigums. Sākums -

"LV" nr.381/383, 17.11.1999.; "LV" nr.386/387, 23.11.1999.;

"LV" nr.392/393, 26.11.1999.; "LV" nr.397/398, 1.12.1999.;

"LV" nr.399, 2.12.1999.; "LV" nr.400/403, 3.12.1999.

2.daļa

Cilvēkresursi

III. Nodarbinātības veicināšana

1. Ievads

Laikā no 1991. gada līdz 1998. gadam nodarbināto iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 354 tūkstošiem cilvēku jeb par 25%, t.sk. no 1994. gada - par 40 tūkst. cilvēku. Tas norāda uz nodarbināto skaita krituma tempi samazināšanos tautsaimniecībā. Nodarbināto skaits sarucis ir rūpniecībā un būvniecībā, vienlaicīgi tas ir pieaudzis tādās nozarēs kā valsts pārvalde, aizsardzība un obligātā sociālā apdrošināšana, finansu starpniecība u.tml.

1998. gada novembra Darbaspēka izlases veida apsekojuma rezultāti liecina, ka valstī bija nodarbināti 50,7% iedzīvotāju. 83% no nodarbināto kopskaita veido darbinieki, 3,3% - darba devēji, 8,5% - pašnodarbinātie un 5,1% bija ģimenes saimniecībā strādājošie neapmaksātie ģimenes locekļi un radinieki.

Nodarbinātības veicināšanas prioritārais virziens arī turpmāk būs aktīvas nodarbinātības politikas mērķu noteikšana un aktīvo nodarbinātības pasākumu kā instrumenta izmantošana nosprausto mērķu sasniegšanai.

Latvijas aktīvas nodarbinātības politikas ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt pilnu nodarbinātību, t.i. nodrošināt iespēju atrast darbu un stāties darba attiecībās visiem valsts iedzīvotājiem, kas vēlas strādāt, un veicināt iedzīvotāju ekonomisko un sociālo mobilitāti .

Sabiedrībai lielāka uzmanība jāpievērš ne tikai nodarbinātības paaugstināšanas un bezdarba mazināšanas problēmai, bet arī tam, lai darbs būtu līdzsvarā ar rūpēm par ģimeni, veselību, pašizglītību. Tāpat lielāka vērība jāvelta darba un nodarbinātības kvalitatīvajiem aspektiem - tam, lai darbavietās rūpētos par darba drošību un uzlabotu darba apstākļus, lai atalgojums būtu adekvāts un darba devēju un darba ņēmēju attiecībās valdītu taisnīguma principi. Šie jautājumi ir svarīgi ilgtspējīgai tautas attīstībai.

1.1. Nodarbinātības veicināšanas pasākumu galvenās prioritātes

Pamatojoties uz nodarbinātības un bezdarba situācijas analīzi, Latvijā nodarbinātības politikas attīstībā tiek izvirzītas šādas prioritātes:

- darbaspēka kvalitātes paaugstināšana;

- jauniešu nodarbinātības veicināšana;

- bezdarba ilguma samazināšana;

- speciālu nodarbinātības programmu izstrāde pirmspensijas vecuma bezdarbnieku integrēšanai darba tirgū;

- darba meklētājiem un bezdarbniekiem sniegto pakalpojumu kvalitātes un operativitātes uzlabošana;

- izvirzīto prioritāšu īstenošanai, ir pielietojami aktīvās nodarbinātības pasākumi.

Nodarbinātības politikas izstrādē un īstenošanā maksimāli ir jāiesaista ne tikai valsts institūcijas, bet arī darba devēju apvienības un arodbiedrības. Nodarbinātības politikas izstrādei un īstenošanai ir jābalstās uz sociālo partneru trīspusējo sadarbību. Ar mērķi veiksmīgi īstenot izstrādāto nodarbinātības politiku, ir jāintensificē ar nodarbinātības politikas īstenošanu saistīto valsts institūciju un vietējo pašvaldību sadarbība. Svarīgs uzdevums, ar kura risināšanu būtu jāsāk runāt un risināt ir nelegālās nodarbinātības samazināšanas/izskaušanas pasākumi.

1.2. Aktīvie nodarbinātības pasākumi

Aktīvie nodarbinātības pasākumi palīdz bezdarbniekiem atgriezties ekonomiski aktīvajā dzīvē.

Prioritārie pasākumi, uz kuriem liekams galvenais uzsvars aktīvo nodarbinātības pasākumu grupā, ir:

1) bezdarbnieku apmācība un pārkvalificēšana,

2) darba meklētāju klubi,

3) algotie pagaidu sabiedriskie darbi u.c. pasākumi.

Pirmie divi pasākumi, ir vērsti galvenokārt uz bezdarbnieka konkurētspējas paaugstināšanu darba tirgū, tādējādi mazinot kā psiholoģiska, tā materiāla rakstura sociālo spriedzi sabiedrībā. Aktīvās nodarbinātības pasākumi bezdarbniekiem ir reglamentēti likumā "Par nodarbinātību" un atbilstoši šī likuma normām aktīvās nodarbinātības pasākumu organizētājs ir Nodarbinātības valsts dienests. Minētā likuma pilnīgošanas gaitā īpaša uzmanība tika veltīta aktīvo nodarbinātības pasākumu attīstībai.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus ir nepieciešams veikt šādas darbības:

- Veidojot aktīvu nodarbinātības politiku, jāprognozē, pēc kādiem scenārijiem varētu attīstīties darbaspēka tirgus un no kādiem faktoriem tas ir atkarīgs, jāizvērtē, cik efektīvi ir Latvijā praktizētie nodarbinātības veicināšanas pasākumi un kādi apstākļi darba ņēmējus kavē iekļauties darbaspēka tirgū.

- Jāanalizē Eiropas Savienības valstu piekoptā nodarbinātības politika un, balstoties uz labas prakses piemēriem, jāpilnveido nodarbinātības politikas instrumenti.

- Tālāk jāpilnveido sociālais dialogs teritoriju, nozaru un uzņēmumu līmenī. Jācenšas panākt, lai visām lielākajām profesijām būtu izveidotas profesionālās asociācijas un lai par Latvijā norisošo sociālo dialogu un tā mērķiem plašāk būtu informēta visa sabiedrība.

- Jāveicina sadarbība starp izglītības sistēmu no vienas puses un darba devējiem un arodbiedrībām no otras.

2. Bezdarbnieku profesionālā apmācība

un pārkvalificēšana

2.1. Situācijas analīze

Bezdarbnieku profesionālā apmācība un pārkvalificēšana ir viens no nozīmīgākajiem un efektīvākajiem instrumentiem, kura mērķis ir sekmēt bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū.

Bezdarbnieku apmācība un pārkvalificēšana tika uzsākta 1992. gada augustā un tās organizēšanā tiek ievērotas tautsaimniecības attīstības tendences. Bezdarbnieku apmācība un pārkvalifikācija ir orientēta uz darba tirgus pieprasījumu, kas balstās uz Nodarbinātības valsts dienesta regulāri veiktu darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma analīzi. Bezdarbnieki tiek apmācīti jaunajiem darba tirgus apstākļiem piemērotos amatos un profesijās - apdrošināšanas aģenti, tūrisma menedžeri, augstas kvalifikācijas grāmatveži, datoru speciālisti u.c.

Nodarbinātības valsts dienests esošā budžeta ietvaros apmierina nedaudz vairāk par pusi no bezdarbnieku izteiktā pieprasījuma. Lielāku aktivitāti savas konkurētspējas paaugstināšanas iespēju izmantošanā ir izrādījušas sievietes.

Citāds šis stāvoklis ir attiecībā uz darba meklētāju- invalīdu apmācību. Tādēļ, apzinoties šīs Latvijas iedzīvotāju grupas nelabvēlīgāko stāvokli darba tirgū, lai stimulētu vienādu iespēju nodrošināšanu invalīdam savu nodarbinātības jautājumu risināšanā, Nodarbinātības valsts dienests katram darba meklētājam - invalīdam, kas izteicis vēlmi paaugstināt savu profesionālo kvalifikāciju vai pārkvalificēties, nodrošina iespēju gūt piemērotu apmācību. Turklāt, ar mērķi nodrošināt invalīdam ērtu apmācību, kas neprasa papildus laiku adaptācijai, kas būtu nepieciešama, atraujot šos cilvēkus no viņiem ierastās vides, invalīdu profesionālā apmācība pārsvarā notiek netālu no viņu dzīvesvietām. Tomēr, kā liecina līdzšinējā Nodarbinātības valsts dienesta pieredze šīs invalīdiem paredzētās iespējas netiek pilnā mērā izmantotas.

2.2. Esošā ekonomiskā politika

Organizējot bezdarbnieku apmācību un pārkvalifikāciju, Nodarbinātības valsts dienests pamatojas uz darba tirgus situācijas analīzi un ievēro šādus galvenos kritērijus:

- darba devēja prasības pret darbinieku (valsts valodas un svešvalodu prasme, prasme darbā ar datoru, augsta profesionālā kvalifikācija);

- bezdarbnieku pieprasījums pēc apmācības (augstākais pieprasījums ir pēc šādām apmācības programmām - dators un lietvedība, mazais bizness, grāmatvedība).

Latvijas Darba devēju konfederācijas veiktās darba devēju aptaujas rezultāti rāda, darba devējs uzskata, ka darbiniekam ar vidējo profesionālo izglītību nepieciešamas šādas zināšanas un iemaņas: prasme strādāt ar datoru, svešvalodu zināšanas, saskarsmes iemaņas, zināšanas mārketingā, pamatzināšanas par Latvijas ekonomiku, finansu un grāmatvedības zināšanas, zināšanas uzņēmējdarbības likumdošanā. Turklāt pēc darba devēju domām apmācītajiem speciālistiem ir labas teorētiskās zināšanas, bet trūkst praktisko iemaņu jeb darba prakses.

Ir attaisnojusies līdzšinējā pieredze organizēt bezdarbnieku apmācību, ņemot vērā darba devēja pieprasījumu pēc noteiktas profesijas speciālistiem. Taču jāatzīst, ka šādu pieprasījumu ir iespējams izzināt visai neilgu laika periodu pirms tas kļūst aktuāls, tādēļ iepriekš ir grūti plānot bezdarbnieku apmācību pēc darba devēja pieprasījuma un operatīvi reaģēt uz radušos pieprasījumu.

2.3. Mērķi

Ir minami šādi prioritātes ietvaros veicamie uzdevumi:

1) Darba devēja pieprasījuma pēc noteiktas profesijas speciālistiem noteikšana ilgākam laika posmam (3-5 gadi) un jauno speciālistu nepieciešamo amata prasmju un iemaņu analīze, kas varētu būt pamats profesionālās izglītības sistēma reformai valsti. Līdz ar to tiktu minimizēta iespēja jaunietim nokļūt bezdarbnieku rindās tūlīt pēc profesionālās izglītības iegūšanas.

2) Paaugstināt bezdarbnieku apmācības efektivitāti.

3) Attīstīt un nostiprināt bezdarbnieku profesionālās piemērotības izvērtēšanas sistēmu.

4) Organizēt darba prakses jauniešiem pie darba devējiem un amata meistariem.

5) Nodrošināt vienotu koordinācijas sistēmu ar mācību iestādēm, lai palīdzētu jaunajam speciālistam iegūt informāciju par brīvajām vakancēm apgūtajā profesijā.

2.4. Ekonomiskās politikas perspektīvas

Pašreiz bezdarbnieku un invalīdu-darba meklētāju apmācības organizēšanā notiek attīstība, kuras mērķis ir paaugstināt šīs apmācības efektivitāti, kuru raksturo darbā iekārtoto bezdarbnieku vai invalīdu-darba meklētāju skaits. Apmācības procesa organizēšanā galvenie akcenti liekami uz:

- bezdarbnieku profesionālās piemērotības noteikšanas iespēju maksimālu izmantošanu pirms bezdarbnieka nosūtīšanas uz apmācības kursiem;

- valsts valodas nepieciešamā minimuma apmācības iekļaušana attiecīgajās mācību programmās, organizējot bezdarbnieku-cittautiešu profesionālās apmācības kursus;

- uzsākt darba prakses organizēšanu pie darba devēja vai Latvijas amatniecības kamerā reģistrētajiem amata meistariem jauniešiem ar profesionālo kvalifikāciju, bet bez darba pieredzes.

3. Darba meklētāju klubi

3.1. Situācijas analīze

Darba meklētāju klubi ir aktīvās nodarbinātības pasākums, kura mērķis ir bezdarbnieka pašiniciatīvas un bezdarbnieka spējas pārorientēties un psiholoģiski pielāgoties jaunajai situācijai un sagatavoties darba devēju prasībām stimulēšana.

Darba meklētāju klubi ir viens no jaunākajiem aktīvās nodarbinātības pasākumiem un tas tiek īstenots no 1996. gada maija. Darba meklētāju klubu uzdevumi ir palīdzēt bezdarbniekiem orientēties reālajā darba tirgus situācijā un psiholoģiski un praktiski sagatavoties konkurencei darba tirgū, paaugstināt bezdarbnieku aktivitāti darba meklēšanā, kā arī veicināt tiešu dialogu starp darba devēju un bezdarbnieku vai darba meklētāju.

Nodarbinātības valsts dienesta pieredze liecina, ka aktīvākas darba meklētāju klubu aktivitāšu organizēšanā un arī šī nodarbinātības aktīvā pasākuma izmantošanā ir sievietes, kas 1997. gadā bija 85% no šī pasākuma dalībnieku skaita.

Līdz 1997. gada beigām darba meklētāju klubi tika organizēti 28 Latvijas rajonos un lielākajās pilsētās, līdz ar to nodrošinot šī aktīvās nodarbinātības pasākuma pieejamību visās Nodarbinātības valsts dienesta vietējās iestādēs.

3.2. Esošā ekonomiskā politika

Darba meklētāju klubu galvenā aktivitāte ir bezdarbnieku psiholoģiski-informatīvais apmācības kurss "Kā atrast darbu", kurš īpaši nepieciešams ilgstošajiem bezdarbniekiem, pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem un jauniešiem bez darba pieredzes. Šīs apmācības uzdevums ir sagatavot bezdarbnieku sarunai ar darba devēju, iemācīt akcentēt savas spējas un priekšrocības un pārvarēt nedrošību un tādējādi veicināt šo cilvēku iespējami drīzu atgriešanos darba tirgū. Darba meklētāju kluba ietvaros bezdarbniekiem ir iespēja saņemt arī psihologa, jurista u.c. speciālistu individuālās konsultācijas, kā arī piedalīties bezdarbniekiem un darba meklētājiem speciāli organizētajās informācijas dienās un lekcijās.

3.3. Mērķi

Galvenais šī prioritārā virziena mērķis ir attīstīt psiholoģiski informatīvo apmācību kursu atbilstoši dažādu mērķgrupu vajadzībām, sagatavojot bezdarbniekus praktiskai sevis, savu zināšanu, iemaņu, pieredzes un prasmju piedāvāšanai darba devējam.

3.4. Ekonomiskās politikas perspektīvas

Mērķa sasniegšanai ir nepieciešams realizēt šādas galvenās darbības:

- Darba meklētāju klubu galvenās aktivitātes - psiholoģiski informatīvā apmācības kursa "Kā atrast darbu" ietvaros, lai paaugstinātu darba meklētāju kluba darba efektivitāti un veicinātu sniegtās informācijas vienādas uztveres un izpratnes nodrošināšanu, dažādu šī kluba aktivitāšu robežās jānodrošina bezdarbnieku mērķgrupu (ilgstošie bezdarbnieki, jaunieši bez profesionālās izglītības un bez darba pieredzes, jaunieši ar profesionālo izglītību bez darba pieredzes, pirmspensijas vecuma bezdarbnieki, māmiņas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un sievietes, kurām ir pirmskolas vecuma bērni, invalīdi, no soda izciešanas vietām atbrīvotās personas u.c.) komplektēšana;

- Katrai mērķgrupai ir jāizveido individuāls no moduļiem sastāvošs psiholoģiski-informatīvs apmācības kurss, kas ir aktuāli konkrētajai mērķgrupai.

4. Algotie pagaidu sabiedriskie darbi

4.1. Situācijas analīze

Algotie pagaidu sabiedriskie darbi pašreiz ieņem ievērojamu vietu aktīvas nodarbinātības pasākumos un šī pasākuma mērķis ir īslaicīgas palīdzības sniegšana bezdarbniekam, dodot viņam iespēju mazkvalificētu darbu veikšanā nopelnīt sev un savai ģimenei iztikas līdzekļus. Algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanas laikā bezdarbnieks veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, līdz ar to tiek uzkrāts arī apdrošināšanas stāžs.

Bezdarbnieku vēlme iesaistīties algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos ir daudz augstāka nekā iespēja organizēt šos darbus. Bezdarbnieku pieprasījums pēc piedalīšanās algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos ierobežoto finansu līdzekļu dēļ jau divus gadus tiek apmierināts tikai nedaudz vairāk par ceturto daļu. Augsto pieprasījumu pēc šo darbu organizēšanas izskaidro tas, ka mazāk par pusi no bezdarbnieku kopskaita saņem bezdarbnieka pabalstu (uz 1999. gada 1. jūniju bezdarbnieka pabalstu bija tiesīgi saņemt 41% no bezdarbnieku kopskaita) un līdz ar to bezdarbniekam ir jāmēģina nodrošināt savu un savas ģimenes eksistenci šodien, atliekot pastāvīga darba nopietnus meklējumus un savas konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus uz vēlāku laiku.

4.2. Esošā ekonomiskā politika

Algotie pagaidu sabiedriskie darbi bezdarbniekiem tiek organizēti jau sesto gadu un tie tiek organizēti bezdarbniekiem, kuri vēlas strādāt, bet dažādu iemeslu dēļ nevar atrast piemērotu pastāvīgu darbu. Ir jāatzīst, ka bezdarbnieku iesaistīšana algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos neveicina ne bezdarbnieka morālās pašapziņas celšanu, ne profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu un līdz ar to nestimulē bezdarbnieka spēju atrast savu vietu darba tirgū.

Šie darbi tiek organizēti jomās, kurās nav nepieciešama speciāla izglītība vai kvalifikācija. Algotie pagaidu sabiedriskie darbi tiek organizēti pilsētu, ciemu skolu, bērnudārzu, slimnīcas teritoriju, parku un sabiedriskās atpūtas vietu, kapu, pludmaļu u.c. teritoriju sakopšanas, dažādu teritoriju labiekārtošanas darbu veikšanai, ūdenskrātuvju un kanālu tīrīšanai, komunālās saimniecības palīgdarbu veikšanai, mežizstrādes darbu veikšanai u.c.

Nodarbinātības valsts dienestā 1998. gadā notika 3 algoto pagaidu sabiedrisko darbu projektu konkursi, kuros tika iesniegti 342 projektu pieteikumi. Konkursa rezultātā tika nolemts piešķirt valsts pasūtījumu 157 projektu, kuros bija paredzēts izveidot 2420 jaunas pastāvīgas darba vietas, realizācijai. Algoto pagaidu sabiedrisko darbu konkurss tika organizēts saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu". Uz 1999. gada 1. ceturkšņa beigām ir pabeigta 24 algoto pagaidu sabiedrisko darbu projektu realizācija, kā rezultātā valstī ir radītas 146 jaunas pastāvīgas darba vietas. Kā algoto pagaidu sabiedrisko darbu projektu konkursa papildus mērķis ir projektu virzība uz algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos nodarbināto bezdarbnieku iekārtošanu pastāvīgā darbā jaunradītajās darba vietās.

1998. gadā pagaidu sabiedriskie darbi visvairāk tika organizēti pašvaldību uzņēmumos - 74,8% un valsts uzņēmumos - 13,8 procenti. Savukārt individuālos uzņēmumos tika iesaistīti 7,8%, zemnieku saimniecībās - 1,2%, pie citiem darba devējiem - 2,4% no algoto pagaidu sabiedrisko darbu organizēšanā iesaistītajiem darba devējiem.

4.3. Mērķi

Šīs prioritātes ietvaros var minēt šādus galvenos mērķus:

1) Stimulēt pašvaldības un darba devējus organizēt algotos pagaidu sabiedriskos darbus sabiedriski lietderīgos objektos ar mērķi radīt tajos jaunas darbavietas.

2) Veicināt tādu darba vietu izveidi, kas laika gaitā kļūst par pastāvīgām darba vietām, stimulēt algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos nodarbināto bezdarbnieku, it īpaši ilgstošo bezdarbnieku iekārtošanu jaunradītajās darbavietās.

3) Iesaistīt darbos ilgstošos bezdarbniekus.

4.4. Ekonomiskās politikas perspektīvas

Līdzšinējā pieredze algoto pagaidu sabiedrisko darbu organizēšanā liecina, ka lieli valsts budžeta līdzekļi tiek ieguldīti teritoriju sakopšanā un citos līdzīgos darbos, kuru sabiedriskā lietderība ir ļoti zema. Tādēļ, lai paaugstinātu šo darbu lietderību, vienlaikus stimulējot jaunu darbavietu radīšanu vai esošo darbavietu saglabāšanu un sniedzot atbalstu bezdarbniekiem no teritorijām ar īpaši augstu bezdarba līmeni un darba tirgū mazākkonkurētspējīgiem bezdarbniekiem (pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem, ilgstošajiem bezdarbniekiem u.c.), ir jāveic šādi pasākumi:

- jāmaina algoto pagaidu sabiedrisko darbu ideoloģija, pārejot no šo darbu organizēšanas līdzšinējā formā uz:

1) algoto pagaidu sabiedrisko darbu projektu konkursu, orientējoties uz mērķgrupām vai mērķuzdevumiem;

2) īslaicīgu algoto pagaidu sabiedrisko darbu (1-3 mēneši) organizēšanu, kas būtu uzskatāms par operatīvas palīdzības sniegšanu krīzes situācijā nonākušajiem bezdarbniekiem.

- Jāiesaista algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos ilgstošie bezdarbnieki, kuriem sakarā ar ilgo bezdarba periodu viņiem ir beidzies bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņš.

3. daļa

Finansiālais plāns

Finansu ministrija pašreiz izstrādā finansiālo plānu ciešā saistībā ar valsts budžetu 2000. gadam.

Finansiālais plāns

sadalījumā pa prioritātēm 2000.-2002.gadam (milj. Ls)

Nr.	Prioritātes	Gads	Finan-	Nacionālais finansējums	Eiropas Savienības finansējums
			sējums	Nacionālais	Valsts	Pašvaldību	Privātais	Eiropas	PHARE1	ISPA2	SAPARD	Bilaterālā	citi	Kredīti	Dāvi-
			kopā	finan-	budžets	budžets	sektors	Savienības				palīdzība	avoti		nājumi
				sējums				finansējums
				kopā				kopā
1	2	3	4	5	6	7	8	9	10	11	12	13	14	15	16
1.	Uzņēmējdarbības	2000-2002	70.40	25.46	18.35	0.75	6.36	44.94	44.94
	veicināšana	2000	11.49	3.10	1.51	0.15	1.44	8.39	8.39
		2001	28.51	11.16	8.49	0.30	2.37	17.35	17.35
		2002	30.40	11.20	8.36	0.30	2.54	19.20	19.20
1.1.	MVU attīstības	2000-2002	40.38	10.73	9.98	0.75		29.65	29.65
	veicināšana	2000	5.19	1.47	1,32 3	0.15		3.72	3.72
		2001	16.66	4.40	4.10	0.30		12.26	12.26
		2002	18.53	4.86	4.56	0.30		13.67	13.67
1.2.	Eksporta un ārvalstu	2000-2002	10.99	7.02	3.43		3.60	3.96	3.96
	tiešo investīciju	2000	1.52	0.59			0.59	0.93	0.93
	veicināšana	2001	4.28	2.97	1.52		1.45	1.31	1.31
		2002	5.19	3.47	1.91		1.56	1.72	1.72
1.3.	Kvalitātes veicināšana	2000-2002	7.51	3.68	0.92		2.76	3.83	3.83
		2000	2.28	1.04	0.18		0.86	1.24	1.24
		2001	2.57	1.29	0.37		0.92	1.28	1.28
		2002	2.66	1.35	0.37		0.98	1.31	1.31
1.4.	Atbalsts innovācijām	2000-2002	11.52	4.02	4.02			7.50	7.50
	un progresīvajām	2000	2.50					2.50	2.50
	tehnoloģijām	2001	5.00	2.50	2.50			2.50	2.50
		2002	4.02	1.52	1.52			2.50	2.50
2.	Tūrisma attīstība	2000-2002	12.99	3.50	0.82	2.16	0.52	8.93	8.93			0.56
		2000	2.81	0.77	0.10	0.55	0.13	1.92	1.92			0.13
		2001	4.29	1.16	0.24	0.74	0.18	2.94	2.94			0.19
		2002	5.88	1.57	0.48	0.88	0.22	4.07	4.07			0.25
2.1.	Tūrisma mārketings	2000-2002	4.94	1.31	0.41	0.75	0.15	3.48	3.48			0.15
		2000	0.97	0.26	0.05	0.18	0.04	0.68	0.68			0.04
		2001	1.58	0.42	0.12	0.25	0.05	1.11	1.11			0.05
		2002	2.39	0.63	0.24	0.33	0.07	1.70	1.70			0.07
2.2.	Tūrisma produkta	2000-2002	3.42	0.92	0.14	0.65	0.13	2.36	2.36			0.15
	attīstība	2000	0.83	0.23	0.02	0.18	0.04	0.57	0.57			0.04
		2001	1.16	0.31	0.04	0.23	0.05	0.80	0.80			0.05
		2002	1.44	0.38	0.08	0.25	0.05	0.99	0.99			0.07
2.3.	Tūrisma	2000-2002	3.42	0.92	0.14	0.65	0.13	2.36	2.36			0.15
	infrastruktūras attīstība	2000	0.83	0.23	0.02	0.18	0.04	0.57	0.57			0.04
		2001	1.16	0.31	0.04	0.23	0.05	0.80	0.80			0.05
		2002	1.44	0.38	0.08	0.25	0.05	0.99	0.99			0.07
2.4.	Tūrisma izglītības un	2000-2002	1.20	0.36	0.14	0.11	0.11	0.74	0.74			0.11
	izpētes sistēmas attīstība	2000	0.18	0.06	0.02	0.02	0.02	0.11	0.11			0.02
		2001	0.40	0.12	0.04	0.04	0.04	0.24	0.24			0.04
		2002	0.62	0.18	0.08	0.05	0.05	0.39	0.39			0.05
3.	Reģionālā attīstība 4	2000-2002	96.86	22.10	21.43	0.67		74.76	74.76
		2000	5.13	1.30	1.08	0.22		3.84	3.84
		2001	46.10	9.39	9.17	0.22		36.71	36.71
		2002	45.63	11.41	11.19	0.22		34.22	34.22
3.1.	Pilsētvides un lauku	2000-2002	7.58	1.91	1.61	0.30		5.67	5.67
	vides attīstība	2000	2.53	0.64	0.54	0.10		1.89	1.89
		2001	2.53	0.64	0.54	0.10		1.89	1.89
		2002	2.53	0.64	0.54	0.10		1.89	1.89
3.2.	Reģionu pētniecības	2000-2002	0.26	0.06	0.03	0.03		0.20	0.20
	potenciāla attīstība	2000	0.09	0.02	0.01	0.01		0.07	0.07
		2001	0.09	0.02	0.01	0.01		0.07	0.07
		2002	0.09	0.02	0.01	0.01		0.07	0.07
3.3.	Investīcijas vietējā un	2000-2002	81.58	18.27	18.24	0.03		63.31	63.31
	reģionu infrastruktūrā	2000	0.04	0.02	0.01	0.01		0.02	0.02
		2001	41.00	8.12	8.10	0.01		32.89	32.89
		2002	40.54	10.13	10.12	0.01		30.40	30.40
3.4.	Administratīvās	2000-2002	7.44	1.86	1.56	0.30		5.58	5.58
	kapacitātes attīstība	2000	2.48	0.62	0.52	0.10		1.86	1.86
		2001	2.48	0.62	0.52	0.10		1.86	1.86
		2002	2.48	0.62	0.52	0.10		1.86	1.86
4.	Lauksaimniecības un	2000-2002	97.87	56.41	13.47		42.94	41.46			41.46
	lauku attīstība	2000	32.33	18.78	4.40		14.38	13.55			13.55
		2001	32.97	19.16	4.49		14.67	13.82			13.82
		2002	32.57	18.48	4.58		13.90	14.09			14.09
4.1.	Atbalsts tehnikas	2000-2002	29.45	18.41	3.68		14.73	11.04			11.04
	modernizācijai un	2000	10.11	6.32	1.26		5.06	3.79			3.79
	būvniecībai	2001	10.32	6.45	1.29		5.16	3.87			3.87
		2002	9.02	5.64	1.13		4.51	3.38			3.38
4.2.	Lauksaimniecības	2000-2002	1.66	0.41	0.41			1.24			1.24
	zemju apmežošana	2000	0.54	0.14	0.14			0.41			0.41
		2001	0.55	0.14	0.14			0.41			0.41
		2002	0.56	0.14	0.14			0.42			0.42
4.3.	Lauksaimniecībā	2000-2002	0.47	0.19	0.09		0.09	0.28			0.28
	izmantojamo zemju	2000
	ielabošana un ierīcība	2001
		2002	0.47	0.19	0.09		0.09	0.28			0.28
4.4.	Lauksaimniecības un	2000-2002	30.93	19.33	3.87		15.47	11.60			11.60
	zivsaimniecības	2000	10.48	6.55	1.31		5.24	3.93			3.93
	produktu pārstrādes un	2001	10.68	6.68	1.34		5.34	4.01			4.01
	mārketinga uzlabošana	2002	9.77	6.11	1.22		4.89	3.66			3.66
4.5.	Ekonomikas	2000-2002	16.58	10.36	2.07		8.29	6.22			6.22
	dažādošana, sekmējot	2000	5.42	3.39	0.68		2.71	2.03			2.03
	alternatīvos nodarbošanās	2001	5.53	3.45	0.69		2.76	2.07			2.07
	veidus	2002	5.64	3.52	0.70		2.82	2.11			2.11
4.6.	Vispārējās lauku	2000-2002	11.61	5.39	2.07		3.32	6.22			6.22
	infrastruktūras attīstība	2000	3.79	1.76	0.68		1.08	2.03			2.03
		2001	3.87	1.80	0.69		1.11	2.07			2.07
		2002	3.95	1.83	0.70		1.13	2.11			2.11
4.7.	Apmācību uzlabošana	2000-2002	2.07	0.83	0.41		0.41	1.24			1.24
		2000	0.68	0.27	0.14		0.14	0.41			0.41
		2001	0.69	0.28	0.14		0.14	0.41			0.41
		2002	0.70	0.28	0.14		0.14	0.42			0.42
4.8.	Vidi saudzējošas	2000-2002	1.95	0.49	0.49			1.46			1.46
	lauksaimniecības	2000	0.45	0.11	0.11			0.34			0.34
	metodes, kompensējošie	2001	0.46	0.12	0.12			0.35			0.35
	maksājumi	2002	1.03	0.26	0.26			0.78			0.78
4.9.	Vidi saudzējošas	2000-2002	2.12	1.01	0.37		0.63	1.11			1.11
	lauksaimniecības	2000	0.52	0.25	0.09		0.15	0.27			0.27
	metodes, projekti	2001	0.53	0.25	0.09		0.16	0.28			0.28
		2002	1.07	0.51	0.19		0.32	0.56			0.56
4.10.	Tehniskā palīdzība	2000-2002	1.04					1.04			1.04
		2000	0.34					0.34			0.34
		2001	0.35					0.35			0.35
		2002	0.35					0.35			0.35
5.	Cilvēkresursu	2000-2002	34.72	30.47	30.47			4.25	4.25
	attīstība un	2000	11.98	7.74	7.74			4.25	4.25
	nodarbinātības	2001	10.97	10.97	10.97
	veicināšana	2002	11.76	11.76	11.76
5.1.	Bezdarbnieku	2000-2002	21.60	21.60	21.60
	profesionālā apmācība	2000	5.29	5.29	5.29
	un pārkvalificēšana	2001	8.16	8.16	8.16
		2002	8.16	8.16	8.16
5.2.	Darba meklētāju klubi	2000-2002	1.04	1.04	1.04
		2000	0.30	0.30	0.30
		2001	0.35	0.35	0.35
		2002	0.40	0.40	0.40
5.3.	Algotie pagaidu	2000-2002	7.40	7.40	7.40
	sabiedriskie darbi	2000	2.15	2.15	2.15
		2001	2.25	2.25	2.25
		2002	3.00	3.00	3.00
5.4.	Profesionālās izglītības	2000-2002	0.61	0.06	0.06			0.56	0.56
	vadības reģionalizācija	2000	0.56					0.56	0.56
		2001	0.03	0.03	0.03
		2002	0.03	0.03	0.03
5.5.	Profesionālās izglītības	2000-2002	2.73	0.25	0.25			2.48	2.48
	modernizācija reģionos	2000	2.48					2.48	2.48
		2001	0.12	0.12	0.12
		2002	0.12	0.12	0.12
5.6.	Biznesa un	2000-2002	1.02	0.09	0.09			0.93	0.93
	uzņēmējdarbības	2000	0.93					0.93	0.93
	izglītība reģionos	2001	0.05	0.05	0.05
		2002	0.05	0.05	0.05
5.7.	Pedagogu apmācības	2000-2002	0.31	0.03	0.03			0.28	0.28
	intensifikācija	2000	0.28					0.28	0.28
		2001	0.02	0.02	0.02
		2002	0.01	0.01	0.01
6.	Ekonomiskā	2000-2002	296.56	78.72	42.30	21.44	14.97	95.85	5.60	90.25		7.20	2.35	112.40	0.05
	infrastruktūra	2000	64.52	14.01	7.22	2.78	4.01	27.08	0.30	26.79		1.72	1.50	20.16	0.05
		2001	99.74	31.79	19.89	6.57	5.33	35.30	2.80	32.50		2.26	0.50	29.89
		2002	132.30	32.92	15.19	12.10	5.63	33.47	2.50	30.97		3.22	0.35	62.35
6.1.	Rīgas	2000-2002	16.12	4.34		4.34		8.68		8.68				3.10
	ūdensaimniecības	2000	6.20					6.20		6.20
	projekts	2001	4.96	1.86		1.86		1.24		1.24				1.86
		2002	4.96	2.48		2.48		1.24		1.24				1.24
6.2.	Ventspils	2000-2002	9.36	3.13		3.13		3.10		3.10				3.13
	ūdensaimniecības	2000	2.54	0.65		0.65		1.24		1.24				0.65
	projekts	2001	4.34	1.24		1.24		1.86		1.86				1.24
		2002	2.48	1.24		1.24								1.24
6.3.	Jelgavas	2000-2002	11.30	3.86	2.55	1.31		6.20		6.20				1.24
	ūdenssaimniecības	2000	3.97	0.25		0.25		3.72		3.72
	projekts	2001	3.02	2.40	1.90	0.50								0.62
		2002	4.31	1.21	0.65	0.56		2.48		2.48				0.62
6.4.	Jūrmalas	2000-2002	6.53	1.33	0.90	0.43		3.10		3.10		0.67		1.43
	ūdenssaimniecības	2000	0.29	0.10		0.10						0.19
	projekts	2001	4.50	0.25	0.25			3.10		3.10		0.48		0.67
		2002	1.74	0.98	0.65	0.33								0.76
6.5.	Daugavas upes	2000-2002	11.50	4.00	3.27	0.73		6.32		6.32				1.18
	baseina projekts	2000	1.74	1.00	0.70	0.30		0.74		0.74
		2001	5.39	2.01	1.58	0.43		2.48		2.48				0.90
		2002	4.37	0.99	0.99			3.10		3.10				0.28
6.6.	Salacas-Gaujas upes	2000-2002	11.82	3.88	2.14	1.74		4.46		4.46		1.74		1.74
	baseina projekts	2000	1.14	0.40	0.40			0.74		0.74
		2001	2.98	1.74	1.74			1.24		1.24
		2002	7.70	1.74		1.74		2.48		2.48		1.74		1.74
6.7.	Ziemeļvidzemes	2000-2002	7.15	0.88	0.30	0.58		2.48		2.48		1.12		2.67
	sadzīves atkritumu	2000	4.43	0.50	0.30	0.20		2.48		2.48		1.12		0.33
	apsaimniekošanas	2001	1.36	0.19		0.19								1.17
	projekts	2002	1.36	0.19		0.19								1.17
6.8.	Malienas sadzīves	2000-2002	7.22	2.03	1.50	0.53		3.53		3.53				1.66
	atkritumu projekts	2000	0.91	0.48	0.30	0.18		0.43		0.43
		2001	4.83	0.90	0.75	0.15		3.10		3.10				0.83
		2002	1.48	0.65	0.45	0.20								0.83
6.9.	Dienvidlatgales	2000-2002	7.03	2.03	1.60	0.43		3.10		3.10		0.20		1.70
	sadzīves atkritumu	2000	0.57	0.37	0.29	0.08						0.20
	apsaimniekošanas	2001	4.83	0.88	0.73	0.15		3.10		3.10				0.85
	projekts	2002	1.63	0.78	0.58	0.20								0.85
6.10.	Austrumlatgales	2000-2002	6.70	1.74	1.28	0.46		3.10		3.10		0.20		1.66
	sadzīves atkritumu	2000	0.67	0.47	0.29	0.18						0.20
	apsaimniekošanas	2001	4.73	0.80	0.68	0.12		3.10		3.10				0.83
	projekts	2002	1.30	0.47	0.31	0.16								0.83
6.11.	Liepājas	2000-2002	8.00	1.60	1.20	0.40		1.86		1.86		1.26		3.28
	sadzīves atkritumu	2000	0.36	0.22	0.20	0.02						0.01		0.13
	apsaimniekošanas	2001	4.50	0.49	0.30	0.19		1.86		1.86		0.92		1.23
	projekts	2002	3.14	0.89	0.70	0.19						0.33		1.92
6.12.	Ventspils	2000-2002	5.25	2.02	1.25	0.77		1.24		1.24		0.53		1.41	0.05
	sadzīves atkritumu	2000	1.53	0.24		0.24		1.24		1.24					0.05
	apsaimniekošanas	2001	1.11	1.11	0.89	0.22
	projekts	2002	2.61	0.67	0.36	0.31						0.53		1.41
6.13.	Bīstamo atkritumu	2000-2002	8.94	3.30	3.30			4.16		4.16		1.48
	apsaimniekošanas	2000	0.94	0.50	0.50			0.44		0.44
	projekts	2001	3.40	1.30	1.30			1.24		1.24		0.86
		2002	4.60	1.50	1.50			2.48		2.48		0.62
6.14.	Pašvaldību vienotās	2000-2002	15.65	11.15	7.23	3.92		4.50	4.50
	informācijas sistēmas	2000	0.93	0.93	0.50	0.43
	projekts	2001	6.57	4.57	3.25	1.32		2.00	2.00
		2002	8.15	5.65	3.48	2.17		2.50	2.50
6.15.	Integrētas transporta	2000-2002	4.60	1.15	1.15			2.30		2.30			1.15
	informācijas sistēmas	2000	1.20	0.30	0.30			0.60		0.60			0.30
	izveide	2001	2.00	0.50	0.50			1.00		1.00			0.50
		2002	1.40	0.35	0.35			0.70		0.70			0.35
6.16.	Vienotas dokumentu	2000-2002	1.28	0.34	0.34			0.94	0.94
	elektroniskās apmaiņas	2000	0.28	0.14	0.14			0.14	0.14
	sistēmas ieviešana	2001	1.00	0.20	0.20			0.80	0.80
	valsts pārvaldē	2002
6.17.	VIA BALTICA un	2000-2002	35.93	7.10	7.10			12.91		12.91				15.92
	Austrumu-Rietumu	2000	5.33	1.30	1.30			2.91		2.91				1.12
	autoceļu koridora	2001	15.00	2.80	2.80			5.00		5.00				7.20
	uzlabošana	2002	15.60	3.00	3.00			5.00		5.00				7.60
6.18.	Dzelzceļa stacijas	2000-2002	4.96	1.24	1.24			3.72		3.72
	RĒZEKNE-2	2000	3.72					3.72		3.72
	pieņemšanas parka	2001	1.24	1.24	1.24
	būvniecība	2002
6.19.	Austrumu-Rietumu	2000-2002	4.96	1.24	1.24			3.72		3.72
	dzelzceļa koridora	2000
	drošības kontroles	2001	2.48	0.62	0.62			1.86		1.86
	sistēmas modernizācija	2002	2.48	0.62	0.62			1.86		1.86
6.20.	Austrumu-Rietumu	2000-2002	3.10	0.78	0.78			2.32		2.32
	dzelzceļa koridora	2000
	automātiskās vilcienu	2001
	kustības nodrošināšanas	2002	3.10	0.78	0.78
	sistēmas modenizācija (Ietaps)			2.32		2.32
6.21.	Austrumu-Rietumu	2000-2002	6.20	1.55	1.55			4.65		4.65
	dzelzceļa koridora	2000
	modernizācija - pārmiju	2001	3.10	0.78	0.78			2.32		2.32
	pārvedu nomaiņa (I etaps)	2002	3.11	0.78	0.78			2.33		2.33
6.22.	Jauna Daugavas	2000-2002	39.80	2.67		2.67		7.13	0.16	6.98				30.00
	šķērsojuma būvniecība	2000	0.30	0.15		0.15		0.16	0.16
	Rīgā	2001	0.20	0.20		0.20
		2002	39.30	2.33		2.33		6.98		6.98				30.00
6.23.	Pievedceļa	2000-2002	5.91	2.39	2.39			2.33		2.33
	starptautiskajai lidostai	2000	5.53	2.00	2.00			2.33		2.33			1.20
	"Rīga" rekonstrukcija	2001	0.39	0.39	0.39
		2002
6.24.	Daugavas HES kaskāde	2000-2002	20.74	3.22			3.22							17.52
		2000	15.66	1.99			1.99							13.67
		2001	5.08	1.23			1.23							3.85
		2002
6.25.	Rīgas centralizētās	2000-2002	36.51	11.75			11.75							24.76
	siltumapgādes sistēmas	2000	6.28	2.02			2.02							4.26
	rehabilitācijas projekts	2001	12.74	4.10			4.10							8.64
		2002	17.49	5.63			5.63							11.86
		Kopā: 20005	128.26	45.69	22.03	3.70	19.96	59.02	18.69	26.79	13.55	1.85	1.50	20.16	0.05
		Kopā: 20016	222.58	83.63	53.25	7.83	22.55	106.12	59.80	32.50	13.82	2.45	0.50	29.89
		Kopā: 20026	258.55	87.34	51.56	13.49	22.29	105.04	59.99	30.97	14.09	3.47	0.35	62.35
		Pavisam kopā:	609.39	216.65	126.85	25.02	64.79	270.18	138.47	90.25	41.46	7.76	2.35	112.40	0.05
1	Paredzams, ka PHARE 2000 līdzekļi tiks saņemti tikai sākot ar 2000.gada IV ceturksni, tāpēc projektu finansēšana PHARE 2000 ietvaros tiks turpināta arī 2001.gadā.
2	ISPA finansiālie resursi - indikatīvās summas. Paredzams, ka 2000.gadā plānotie ISPA līdzekļi tiks saņemti tikai sākot ar 2000.gada IV ceturksni, tāpēc projektu finansēšana ISPA 2000 ietvaros tiks turpināta arī 2001.gadā.
3	Tajā skaitā : Ls 1000 tūkst. mērķprogrammas "Īpaši atbalstāmie reģioni" realizācijai; Ls 323 tūkst. Latvijas dalībai MVU nacionālajā programmā.
4	Konkrētus pasākumus (projektus), kurus ir paredzēts finansēt saskaņā ar Reģionālās attīstības sadaļas prioritātēm un to atbalsta sfērām, noteiks reģioni, balstoties uz attiecīgā reģiona attīstības programmām un stratēģijām. Šobrīd nav zināms mērķreģions, līdz ar to nav iespējams norādīt pašvaldību līdzfinansējumu, kas būtu papildus jau uzskaitītajam līdzfinansējumam. VARA ministrija sniedz finansējumu attīstības plānošanai, savukārt pašvaldībām ir jānodrošina investīciju pasākumiem nepieciešamās finanses.
5	Valsts budžeta līdzekļi atbilst 2000.gada valsts budžeta likumprojektā paredzētiem finansiālajiem resursiem.
6	2001.-2002.gadā ir norādīti pieprasītie finansējuma apjomi.