Valsts sekretāru 2006.gada 14.septembra sanāksmē

AM: Par finansējuma pārskatīšanu Rīgas Brāļu kapu izbūves darbiem

Aizsardzības ministrija (AM) izstrādājusi un Valsts sekretāru 14.septembra sanāksmē pieteikusi Ministru kabinets (MK) rīkojuma “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 12.janvāra rīkojumā Nr.11 “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu” projektu.

Projekts paredz samazināt AM finansējumu 2006.gadā Rīgas Brāļu kapu rekonstrukcijai, restaurācijai un projektēšanai līdz 97652 latiem, jo šogad nav iespējams apgūt visu plānoto AM finansējumu. Atlikusī finansējuma daļa – 73949 lati –Rīgas Brāļu kapu izbūves darbiem ir ieplānota AM 2007.gada budžetā.

Rīgas Brāļu kapu restaurācijas, rekonstrukcijas un projektēšanas darbiem pavisam atvēlēti 344660 lati, no Aizsardzības ministrijas budžeta – 265520 latu, Kultūras ministrijas – 39200 latu un no Rīgas domes – 39940 latu.

AM: Par atbalstu pašvaldību sporta būvju rekonstrukcijai

Valsts sekretāru 14.septembra sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais Ministru kabineta (MK) rīkojuma “Par līdzfinansējuma piešķiršanu pašvaldību sporta un publiskajām būvēm” projekts.

Projekts paredz papildus 2006.gadā ar līdzfinansējumu 114000 latu apmērā atbalstīt četru pašvaldību sporta un publisko būvju tehniskā stāvokļa uzlabošanu.

Ar līdzfinansējumu no AM budžeta paredzēts atbalstīt Rēzeknes rajona Bērzgales pamatskolas sporta zāles jumta seguma remontu, Riebiņu novada Galēnu pamatskolas sporta zāles inventāra un aprīkojuma iegādi, Smeceres sila slēpošanas un biatlona sporta bāzes rekonstrukciju, kā arī Rēzeknes sporta kompleksa rekonstrukciju. Finansējums atvēlēts, lai nodrošinātu gan Nacionālo bruņoto spēku karavīru un jaunsargu, gan sabiedrības iespējas attīstīt fizisko sagatavotību.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par jauniem noteikumiem PVN likuma normu piemērošanā

Valsts sekretāru 14.septembra sanāksmē saskaņošanai ministrijās izsludināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais noteikumu projekts par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma normu piemēršanu, kas aizstās pašreiz spēkā esošos 2006.gada 4.jūlija Ministru kabineta (MK) noteikumus Nr.276.

Jaunu MK noteikumu izstrādes nepieciešamību noteica grozījumi likumā “Par PVN”, kas tika veikti, lai likumu papildinātu ar jaunu pilnvarojuma pantu par izvairīšanos no nodokļa dubultas uzlikšanas, nodokļa neuzlikšanas vai konkurences traucējumiem. Noteikumu projektā ir pārņemtas MK noteikumu Nr.276 PVN piemērošanas normas, veikti redakcionāla rakstura precizējumi un svītroti atsevišķi punkti, kas zaudējuši aktualitāti.

Būtiskas izmaiņas ir saistītas ar nodokļa samazinātās likmes piemērošanas kārtību, veicot siltumenerģijas, elektroenerģijas un dabasgāzes piegādi iedzīvotājiem, kā arī ar nodokļu uzskaites kārtību personām, kas izlaiž preces brīvam apgrozījumam iekšzemē.

FM: Par PVN piemērošanu darījumos ar kokmateriāliem

Tiek gatavoti Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas regulēs kārtību, kādā piemērojams pievienotās vērtības nodoklis (PVN) darījumiem ar kokmateriāliem. Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts izsludināts Valsts sekretāru 14.septembra sanāksmē.

MK noteikumu projekts aizvietos 2001.gada 12.jūnija noteikumus Nr.251 “Kārtība, kādā piemērojams PVN darījumos ar kokmateriāliem”, un tam jāstājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri. Paredzams, ka projekts noteiks nodokļa piemērošanas kārtību iekšzemes darījumiem ar kokmateriāliem un nebūs attiecināms uz kokmateriālu eksportu un importu. Saskaņā ar Eiropas Padomes 2006.gada 24.janvāra lēmumu Latvijai ir atļauts pagarināt pašreiz spēkā esošo PVN piemērošanas kārtību, kas nosaka, ka darījumos ar kokmateriāliem nodokli par kokmateriālu piegādēm un saistītajiem pakalpojumiem valsts budžetā maksā kokmateriālu un pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ar PVN apliekamo personu reģistrā.

Projektā plānots arī noteikt ar kokmateriālu piegādi saistīto pakalpojumu veidus, darījumos ar kokmateriāliem iesaistīto personu savstarpēju norēķinu kārtību, kā arī iekļaut atsevišķas normas VID izstrādātajiem metodiskajiem materiāliem par PVN nodokļa uzskaiti grāmatvedībā darījumiem ar kokmateriāliem, kurās noteikti ar kokmateriāliem veikto darījumu uzskaites reģistru veidlapu paraugi un to aizpildīšanas kārtība.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par patvēruma piešķiršanas kārtību Latvijā

Valsts sekretāru 14.septembra sanāksmē izsludināts Iekšlietu ministrijas sagatavotais likumprojekts “Likums par patvērumu Latvijas Republikā”, kas izstrādāts, lai nodrošinātu divu Eiropas Savienības direktīvu par patvēruma procedūru un patvēruma piešķiršanas tiesiskajiem pamatiem ieviešanu.

Likumprojekts, kas izstrādāts, pamatojoties uz pašreiz spēkā esošo Patvēruma likumu, detalizētāk nosaka kritērijus patvēruma piešķiršanai, kā arī patvēruma pieteikumu izskatīšanas kārtību. Papildus precizēti nosacījumi, kā piešķirama pagaidu aizsardzība personu grupām, kuras spiestas atstāt savas izcelsmes valstis bruņotu konfliktu vai arī cilvēktiesību apdraudējuma dēļ un par kurām Latvija varētu uzņemties atbildību, ja nākotnē Eiropas Savienības Padome pieņems attiecīgo lēmumu.

Pēc jaunā likuma ieviešanas tiks ieviestas Eiropas Savienības direktīvu 2004/83/EK un 2005/85/EK prasības un uzlabota normatīvā bāze patvēruma jomā Latvijā.

IeM: Par veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtību

Valsts sekretāru 14.septembra sanāksmē izsludināti Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotie noteikumi, kas nosaka IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm un personu, kuras vēlas iestāties dienestā, veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību prasības un kārtību, kādā veic pārbaudi.

Noteikumu projekts “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātu veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību prasības un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtība” izstrādāts saskaņā ar IeM sistēmas iestāžu un IeVP amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumu.

IeM: Par detektīvdarbības licencēšanas un sertifikācijas noteikumiem

Valsts sekretāru 14.septembra sanāksmē izsludināts Iekšlietu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Detektīvdarbības licencēšanas un sertifikācijas noteikumi”.

Projekts nosaka speciālās atļaujas un sertifikāta detektīvdarbības veikšanai izsniegšanas, darbības laika pagarināšanas, anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību. Tas arī paredz maksājamās valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību par licences un sertifikāta izsniegšanu un darbības laika pagarināšanu.

Noteikumu projekts, kas izteikts jaunā redakcijā, lai veiktu vairākus precizējumus dažādās jomās, paredz samazināt iesniedzamās informācijas apjomu valsts pārvades pakalpojumu saņemšanai.

Jaunie noteikumi nosaka, ja iestāde pieprasa informāciju, kas atrodas citas iestādes rīcībā, turpmāk privātpersona varēs arī pati iesniegt šo informāciju. Tie arī precizē noteikto iesnieguma izskatīšanas kārtību.

Projekts sagatavots, lai nodrošinātu Latvijas Republikas normatīvo aktu atbilstību Eiropas Savienības acquis communitaire prasībām uzņēmējdarbības un pakalpojumu sniegšanas jomā. Vienlaikus tas paredz tiesiski noregulēt jautājumu par nodevas likmju apmēru un maksāšanas kārtību.

Šobrīd detektīvdarbības veikšanai nepieciešamās licences un sertifikāta izsniegšanas, darbības laika pagarināšanas, kā arī to anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta 2002.gada 5.marta noteikumi Nr.98 “Detektīvdarbības licencēšanas un sertifikācijas noteikumi”, bet valsts nodevas par detektīvdarbības speciālas atļaujas un sertifikāta izsniegšanu nosaka Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumi Nr.48 “Noteikumi par valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem”.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

LM: Par pensiju pārklāšanās gadījumu samazināšanu

Valsts sekretāru 14.septembra sanāksmē izsludināts līgumprojekts starp Latviju un Igauniju, kas paredz novērst apdrošināšanas periodu pārklāšanos gadījumos, kad valstis, piešķirot pensiju saviem pilsoņiem, ņem vērā vienu un to pašu bijušajā PSRS teritorijā uzkrāto apdrošināšanas laika periodu.

Pašreiz, ja cilvēks ir strādājis, piemēram, gan Latvijā, gan Igaunijā (vai arī citās bijušās PSRS republikās), viņam pensiju piešķir abas minētās valstis, turklāt abas valstis apdrošināšanas stāžā ieskaita arī citās bijušās PSRS republikās uzkrātos apdrošināšanas periodus līdz 1991.gadam. Tādējādi cilvēks saņem pensiju par vieniem un tiem pašiem apdrošināšanas periodiem no divām valstīm. Izstrādātais Latvijas un Igaunijas līgums paredz, ka bijušās PSRS apdrošināšanas periodus ņems vērā tikai tā valsts, pēc kuras normatīvajiem aktiem kopējais uzkrātais apdrošināšanas periods ir garāks. Savukārt, ja šis periods abās valstīs ir bijis vienāds, tad bijušās PSRS apdrošināšanas periodus ņem vērā tā valsts, pēc kuras normatīvajiem aktiem persona pēdējoreiz apdrošināta.

Līguma izpildi nodrošinās esošās valsts institūcijas.

Tuvākajā laikā līgumu par PSRS republikās uzkrāto apdrošināšanas periodu pārskaitīšanu plānots slēgt arī ar Lietuvu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

Par pensiju palielināšanu oktobrī

Labklājības ministrija (LM) informē, ka no 1.oktobra kārtējās indeksācijas rezultātā valsts pensijas palielināsies vidēji par 6,60 latiem.

Pensijām, kuras nepārsniedz Ls 135, piemēros indeksu 1,0812, savukārt pensijām no Ls 135 līdz Ls 225 – indeksu 1,0681.

Atlīdzības par darbspēju zaudējumu un apgādnieka zaudējumu (sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimībām) vidēji palielināsies par Ls 5,11, piemērojot indeksu 1,0681.

Jaunās pensijas apjomu katrs var aprēķināt, pašreizējo pensiju (neieskaitot piemaksu) reizinot ar atbilstošo indeksu.

Labklājības ministrija atgādina, ka pensiju indeksācija ir paredzēta, lai aizsargātu pensionārus no dzīves dārdzības pieauguma un saglabātu viņu pirktspēju līdzšinējā līmenī. Viens no rādītājiem, ko izmanto, aprēķinot pensiju indeksācijas lielumu, ir inflācija. Tādējādi, jo lielāka bijusi inflācija, jo vairāk tiek palielinātas pensijas. Otrs rādītājs ir apdrošināšanas iemaksu algas reālais pieaugums.

Vidējā apdrošināšanas iemaksu alga ir tā alga, no kuras vidēji valstī tiek veiktas sociālās iemaksas. 2005. gadā iemaksu algas apmērs bija 219,92 lati, bet 2004. gadā – 191,84 lati.

Kā iepriekš prognozēts, šī gada laikā pensiju apmērs indeksācijas rezultātā ir pieaudzis vidēji par gandrīz 10 latiem. Šā gada aprīlī pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 135 latus, tika palielinātas vidēji par 3,05 latiem.

Kopējie izdevumi oktobra indeksācijai, ietverot pensijas, atlīdzības par darbnespēju zaudējumu un apgādnieka zaudējumu, līdz gada beigām vērtēti aptuveni 11,6 miljonos latu.

Atgādinām, ka pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (3 x Ls 45 = Ls 135), indeksē divas reizes gadā – 1.aprīlī, ņemot vērā inflāciju, un 1.oktobrī, ņemot vērā inflāciju un apdrošināšanas iemaksu algas pieaugumu.

Savukārt valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu (3 x Ls 45 = Ls 135), bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (5 x Ls 45 = Ls 225), pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā inflāciju.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

Par sabiedrības atbalstu Latvijas dalībai NATO

Latvijas sabiedrības atbalsts Latvijas dalībai NATO turpina augt un sasniedzis līdz šim visaugstāko līmeni. Pēdējā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu firmas “Latvijas fakti” veiktā aptauja liecina, ka Latvijas dalību NATO atbalsta 78,8% Latvijas iedzīvotāju.

Salīdzinājumā ar 2005.gada jūniju atbalsts Latvijas dalībai NATO ir palielinājies par 1,1% (2005.gada jūnijā – 77,7%).

Latvijas iedzīvotāji atbalstu NATO visbiežāk (30,7%) pamato ar to, ka Latvijas dalība NATO veicina valsts un iedzīvotāju drošību, ka kopīgā aizsardzība ir lētāka nekā individuālā (15,5%), kā arī ar to, ka tā ceļ Latvijas starptautisko prestižu un palielina Latvijas starptautisko ietekmi (13,3%).

Par NATO galveno uzdevumu Latvijas iedzīvotāji uzskata līdzdalību miera uzturēšanā pasaulē (41,1%). Kā svarīgi NATO uzdevumi tiek minēti arī drošība/aizsardzība (39,5%), cīņa pret terorismu (17,1%), NATO dalībvalstu aizsardzība (13%), kā arī karavīru profesionālā apmācība (6%).

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka NATO iesaiste starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās ir nepieciešama. Šogad šādu viedokli pauž 57,1% aptaujāto (2005.gadā – 55,1%).

Būtisks ir arī Latvijas iedzīvotāju atbalsts Latvijas karavīru dalībai starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās. Tikai 17,7% uzskata, ka šāda dalība nav nepieciešama. 37,6% iedzīvotāju savu atbalstu Latvijas karavīru dalībai starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās pamato ar to, ka tā attīsta karavīru profesionālās iemaņas. 29,2% aptaujāto uzskata, ka iesaiste ir Latvijas kā sabiedrotās pienākums, savukārt 20,9% aptaujas dalībnieku uzskata, ka Latvijas karavīru dalība starptautiskajās miera uzturēšanas operācijas veicina Latvijas drošību.

Šī gada sabiedriskās domas aptaujā tika iekļauti arī jautājumi par gaidāmo NATO valstu un valdību sanāksmi Rīgā šī gada 28. un 29.novembrī. Gandrīz puse aptaujāto (47,6%) Latvijas iedzīvotāju ir lepni, ka samita norisei izvēlēta tieši Rīga.

Kopumā jautājumos par NATO Rīgas samitu relatīvi neliels procents aptaujāto nav izlēmuši par to, kā viņi vērtē notiekošo. Respondenti ir sekojoši līdzi informācijai, kas norāda uz vispārēju Latvijas iedzīvotāju interesi par NATO samita jautājumiem.

Sabiedrības vairākums (60,3%) uzskata, ka NATO samita norise ir ieguvums Latvijai un Rīgai. Respondenti uzskata, ka pēc NATO samita politiskā interese par mūsu valsti pieaugs, kā arī pieaugs arī tūristu un investoru plūsma. Tikai 4,5% atbildētāju uzskatīja, ka samita norise Latvijā atstās negatīvu iespaidu.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments