Saeimas Prezidija lēmums

Par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

pēc Saeimas 1999.gada 2.decembra sēdes

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes pēc Saeimas 1999.gada 2.decembra sēdes.

1.

Dokuments, reģ.nr.33

Deputātu I.Burvja, L.Bojāra, J.Čevera, P.Salkazanova, J.Lejas jautājums

LR iekšlietu ministram Marekam Segliņam:

Par Ceļu policijas pasākumiem gājēju audzināšanai un autobraucēju drošības nodrošināšanai

1. Ņemot vērā, ka nedicsiplinētie gājēji bieži izraisa ceļu satiksmes negadījumus, kādus pasākumus veiks Ceļu policija gājēju audzināšanai?

2. Ņemot vērā to, ka ir bijis pietiekami daudz gadījumu, kad autobraucējus aiztur par policistiem pārģērbušies laupītāji, kā tiks nodrošināta autobraucēju drošība tagad, kad policijai dotas tiesības apstādinātos autobraucējus aicināt pie policijas (it kā) automašīnas?

(Atbildes dok.nr.1268)

2.

Dokuments, reģ.nr.38

Deputātu I.Burvja, J.Lejas, L.Bojāra, R.Labanovska un P.Salkazanova jautājums

LR iekšlietu ministram god. M.Segliņa kungam:

Par Ceļu policijas 1999.gada 8.novembrī veiktās akcijas radītajiem zaudējumiem

Šā gada 8.novembrī Ceļu policija veica akciju, lai pārbaudes laikā konstatētu, vai autobraucēju vidū nav personas, kas būtu lietojušas alkoholu vai narkotiskās vielas. Minētā akcija notika laikā, kad lielākā daļa cilvēku devās uz darbu. Piemēram, pie Kalnciema ielas tilta šī akcija notika pulksten 8.30, tādējādi tika aizturēti arī tie cilvēki, kuriem darba diena sākās pulksten 8.30 vai 9. Saprotams, ka katram jādara savs darbs, arī Ceļu policijai, tomēr — vai tas bija īstais brīdis, kad vajadzēja veikt pārbaudi, jo, kā jau minējām, daudzi cilvēki kavēja darbu, iespējams, kādam šāds kavējums bija ar tālejošām sekām.

1. Vai LR Iekšlietu ministrijai ir tiesības veikt akcijas, kuras rada tiešus zaudējumus nodokļu maksātājiem, liekot tiem kavēt darbu?

2. Vai LR Iekšlietu ministrija ir gatava segt radušos zaudējumus, ja kāds no nodokļu maksātājiem vērsīsies tiesā un pieprasīs zaudējumu atlīdzību, ja šādas akcijas dēļ būs zaudējis darbu?

3.

Dokuments, reģ.nr.39

Deputātu I.Burvja, E.Baldzēna, J.Čevera, J.Ādamsona, J.Lejas, L.Bojāra, P.Salkazanova, O.Zvejsalnieka, A.Kalniņa, G.Bojāra jautājums

Latvijas Republikas Ministru prezidentam:

Par Ministru prezidenta nostāju, uzstājoties Latvijas radio — aicinot Latvijas tautu ignorēt Satversmē noteiktās likumdošanas tiesības

Šā gada 10.novembrī LR Ministru prezidents Andris Šķēle, uzstājoties Latvijas radio, aicināja Latvijas Republikas pilsoņus nepiedalīties referendumā par Pensiju likuma grozījumu atcelšanu — tātad aicināja ignorēt Satversmē paredzētās pilsoņu tiesības noraidīt vai atbalstīt sociāli nozīmīgus likuma grozījumus.

Vai tā ir Ministru prezidenta cienīga nostāja — aicināt Latvijas tautu ignorēt Satversmē noteiktās likumdošanas tiesības? (Atbildes dok.nr.1262a)

4.

Dokuments, reģ.nr.41

Deputātu B.Cileviča, J.Plinera, M.Mitrofanova, J.Sokolovska, P.Maksimova jautājums

LR ārlietu ministram I.Bērziņa kungam:

Par Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ratifikāciju

Augsti godātais Bērziņa kungs!

Pēdējos gados Eiropas institūcijas, tai skaitā EDSO un Eiropas Padome, ir vairākkārt ieteikušas Latvijas Republikai ratificēt Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Saeimas deputāti arī vairākkārt ir uzdevuši ārlietu ministram jautājumus par šīs konvencijas ratifikāciju. Ir saņemtas bijušā ārlietu ministra V.Birkava kunga atbildes (1998.gada 9.februārī nr.42/115996 un 1999.gada 2.martā nr.42/247–1998).

Kopš pēdējās atbildes ir pagājis vairāk nekā pusgads. Mēs gribētu noskaidrot Jūsu kā jaunā ārlietu ministra nostāju jautājumā par minētās konvencijas ratifikācijas nepieciešamību un iespējamību. Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai, jūsuprāt, šī konvencija jāratificē?

2. Kādi ir galvenie šķēršļi konvencijas iesniegšanai Saeimā?

Rīgā 1999.gada 29.novembrī Saeimas priekšsēdētājs J.Straume