Šodien, 18.februārī, Zemkopības ministrija iecerējusi nosūtīt uz Briseli neatkarīgu ekspertu vērtējumam koriģētu Latvijas Lauku attīstības plānu Eiropas Savienības (ES) pirmsiestāšanās pasākumiem lauksaimniecības un lauku attīstībai.

— Kāpēc ir vajadzīgs ekspertu slēdziens?

— Zemkopības ministrija Lauku attīstības plānu sagatavoja un nosūtīja Eiropas komisijai (EK) jau aizvadītā gada 13.decembrī. EK norādīja uz sagatavotā materiāla galveno trūkumu — tam nebija sākotnējā novērtējuma.

Sākotnējais novērtējums ir neatkarīgu ekspertu atzinums par izstrādātā plāna atbilstību ES likumdošanai, vai tas ir stratēģiski, politiski un juridiski pareizi noformēts un saplānots atbilstoši ES plānošanas pamatprincipiem. Ekspertu uzdevums ir izskatīt Lauku attīstības plānu, novērtēt to un norādīt trūkumus un nepilnības tajā. Tiks sagatavota sākotnējā novērtējuma atskaite, kuru pievienos Lauku attīstības plānam kā vienu no tās sadaļām. Tikai pēc tam šos divus dokumentus paredzēts iesniegt Eiropas Komisijai. Tur tos izskatīs ne tikai lauksaimniecības ģenerāldirektorātā, bet arī pārējos ģenerāldirektorātos.

— Vai Eiropas Komisija nenorādīja esošos trūkumus izstrādātajā dokumentā?

— Daļu no tiem atklāja, taču sākotnējā novērtējuma veikšana ir obligāts pasākums visām kandidātvalstīm, arī Latvijai. Lai mēs saņemtu SAPARD līdzekļus, attīstības perspektīvas ir ne tikai šeit uz vietas jāuzraksta un jāizrunā, bet arī jāsaņem kompetentu ekspertu viedoklis. Šo prasību nosaka Eiropas Padomes nolikums, kas reglamentē SAPARD programmas īstenošanu.

— Kas finansē ekspertu darbu?

— Finansējums nāk no PHARE līdzekļiem. Eksperti nav pakļauti ne Zemkopības ministrijai, ne EK. Divi eksperti darbu sāka jau janvāra beigās, tas jāpabeidz marta sākumā, Zemkopības ministrijai ir jāņem vērā norādījumi, tie jāizpilda, jo sākotnējā novērtējuma atskaite EK ir ļoti būtiska, ES ierēdņi nespēj pilnībā iepazīties ar izstrādātā plāna detaļām, pārbaudīt tās, jo sastādītais dokuments aptver apmēram 100 lapas.

— Tomēr — vai šis darbs nav aizkavējies?

— Tomēr — vai šis darbs nav aizkavējies?

— Nekas nav nokavēts. To atzina arī EK. Jā, šim sākotnējam novērtējumam jau vajadzēja būt gatavam decembrī, taču tad vēl nebija noslēgts līgums ar ekspertiem. Briseles ierēdņi par to tika informēti, viņi jau kopš pērnā gada maija bija lietas kursā par mūsu veikumu plāna izstrādē.

— Kādi galvenie trūkumi konstatēti Lauku attīstības plānā?

— Vispirms jāmin salīdzinoši vājais stratēģiskais redzējums. Tagad tas ir uzlabots. Mēs plānā neparādījām īstenoto pasākumu gaidāmos rezultātus. Piemēram, pārstrādes modernizācijai esam paredzējuši gandrīz 30 procentus no SAPARD sabiedriskā finansējuma, bet līdz šim nebija aprēķinu, kāds ieguvums no šo miljonu izlietošanas būs Latvijas lauksaimniecības un zivsaimniecības pārstrādei, arī valsts ekonomikai

kopumā. Tagad ir veikti šādi aprēķini. Lūk, piemērs. Šobrīd ir deviņi zivsaimniecības pārstrādes uzņēmumi, kas atzīti ES, bet 2006.gadā, izlietojot SAPARD finanses, šo uzņēmumu skaits varētu palielināties līdz 37. Nepietiek tikai ar to, ka sakām — modernizēsim. Ir arī vairākas iebildes, ko tuvākajā laikā nespēsim atrisināt. Viena no problēmām, kas savukārt rada daudzas citas, ir statistikas sistēmas nepilnības. ES ir pieraduši, ka tur jebkurā laikā var saņemt perfektu informāciju, taču mums diemžēl tā nav. Tas traucē risināt vairākus jautājumus.

— Kas vēl veicams, lai iespējami drīzāk saņemtu SAPARD naudu?

—Jānodrošina Latvijas administratīvā kapacitāte, jāveic Lauku atbalsta dienesta starptautiska akreditācija, tas nepieciešams, lai EK būtu pārliecināta, ka šī institūcija, kas veiks SAPARD programmas ieviešanu un administrēšanu, ir spējīga darboties. Šis uzdevums noteikti jāveic šovasar. Gadījumā, ja septembrī neiesniegsim EK vajadzīgos dokumentus, Latvijas 2000.gada paredzētais finansējums ir apdraudēts.

— Vai šogad paredzētos līdzekļus varēsim izmantot nākamajā gadā?

— Ja kavēsimies ar akreditāciju, tad ne, jo EK nevar nodrošināt finansu līguma noslēgšanu par 2000.gadu. Tas nozīmē, ka arī SAPARD programmu neuzsāksim 2000.gadā.

— Cik reāli ir visu paveikt laikus?

— Ja strādāsim, tad ir reāli. Vēl ir daudz darāmā. Akreditāciju veiks neatkarīga auditu firma. Pēc šī audita veikšanas Latvija iesniegs Eiropas Komisijai akreditācijas aktu un audita slēdzienu. EK izskatīs šos abus dokumentus, papildus inspicēs Lauku atbalsta dienestu šeit uz vietas, Latvijā, pārbaudīs, vai slēdziens ir atbilstošs. Ja ir kādas nepilnības, tās jānovērš, pirms EK apstiprina Lauku atbalsta dienestu kā maksājumu aģentūru. Tikai pēc tam politiķi parakstīs finansu līgumu starptautiskā līmenī par SAPARD finansējumu.

— Vai no EK ir saņemta SAPARD programmas finansu direktīva?

— Nē, EK to sola sagatavot martā. Arī tas aizkavē mūsu darbu, jo precīzi nezinām, kāda būs finansēšanas sistēma.

— Kā ar SAPARD programmu veicas pārējām kandidātvalstīm?

— Nesen bijām darba vizītē Briselē, un neformālā tikšanās reizē ES ierēdņi sacīja, ka Lauku attīstības plāna izstrādē Latvija droši atrodas vienā no līderpozīcijām. Savukārt maksājumu aģentūru veidošanas process kandidātvalstīs notiek tik strauji, ka tam ir grūti izsekot, situācijas mainās ik dienu. Par to, kā šie procesi notiek Latvijā, informējām čehu kolēģus.

Dagnija Muceniece

— "Latvijas Vēstnesim"