Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 2. decembra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

A.Poča (savienības "Latvijas ceļš" frakcija):

"Latvijas ceļa" frakcija uzskata, ka būtiskākais šīs nedēļas Saeimas darbā bija 2000.gada valsts budžeta likuma pieņemšana. Ļoti patīkami, ka budžets tiek pieņemts savlaicīgi, jo tādējādi iespējams laikus šo dokumentu arī izsludināt, un valsts institūcijas skaidri zinās, ar kādu līdzekļu apjomu tām jārēķinās jaunajā gadā. Atbilstoši finansēšanas plāniem savlaicīgi varēs uzsākt finansēšanu, un tas ir ļoti pozitīvs moments.

Runājot par pašu budžeta likumu, jāatzīmē, ka, neskatoties uz karstajām debatēm par vienu vai otru priekšlikumu, no kuriem visdiskutablākais bija par budžeta deficīta palielināšanu. Saeima tomēr nobalsoja par tādu ieņēmumu un izdevumu līmeni, kas nākamgad nodrošinās budžeta deficītu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Tādējādi mēs jau speram pirmos soļus, lai tuvotos sabalansētam budžetam.

Šodien, protams, izraisījās diskusijas par akcīzes nodokļa atmaksu zemniekiem. Kaut arī tika argumentēta nepieciešamība palielināt normu, par kādu zemniekiem atmaksā akcīzes nodokli, jāatzīmē, ka nākamā gada budžetā nauda šādai paaugstinātai apmaksai nav paredzēta, līdz ar to diskusijas ir nerezultatīvas un neauglīgas, jo, kamēr nav izdarītas izmaiņas budžetā, finansēšana būs atbilstoša budžetā noteiktajai.

Kopumā gribu teikt, ka šīs bija produktīvas dienas, un ļoti patīkamu akcentu tām pielika šodienas labdarības akcija — mēs redzējām, ar kādu sirsnību deputāti sniedza Salatētim sarūpētās rotaļlietas.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija):

Vispirms gribētu novēlēt jums jau tuvojošās Ziemassvētku dienas aizvien mīļākas un lēnprātīgākas, un es ceru, ka budžeta skopums, kāds tas pieņemts, nespēs jums sabojāt Ziemassvētku tuvošanās noskaņojumu.

Gribu uzsvērt, ka valdības partijas līdz galam nepateica, ka tika pieņemta virkne jaunu nodokļu, kas skar luksusa preces. Minēsim kaut vai luksus automašīnas ar 2,5 tūkstošiem kubikcentimetru un vēl vairāk, jahtas, kuterus. Arī dažus jaunus nodokļus, ko mēs mēģinājām apliecināt kā alternatīvu kafijas cenas paaugstināšanai, piemēram, motociklus. Un šie jaunie nodokļi dod iespēju rast papildlīdzekļus. Tā kā rezerve ir, un valdībai bija jāsaņem drosme un publiski jāpasaka, uz kuru pusi tā šo naudiņu grib virzīt. Rezerve būs, bet valdības partijas faktiski pieņēma lēmumu, ka nevis Ministru kabinets, bet finansu ministrs pēc saviem ieskatiem varēs virzīt šo naudu. Manuprāt, tas nav godīgi, jo vajadzību ir pietiekami daudz. Varēja šeit, protams, nesamazināt zemniekiem kompensāciju par apstrādātajiem zemes hektāriem no 120 uz 80 litriem dīzeļdegvielas. Domāju, ka iepriekšējais balsojums kopā ar virkni pozīcijas deputātu no "Tēvzemei un Brīvībai" un "Latvijas ceļa" bija daudz sakarīgāks. Ņemot vērā, ka šīs rezerves ir. Bet valdība vairs negrib to apspriest Saeimā, tā vienkārši grib to pieņemt finansu ministra kabineta klusumā, jo tādas likumdošanas tiesības viņiem tagad devušas valdības partijas. Es saprotu, ka tādā gadījumā arī skolotājiem visi šie solījumi netiks pildīti, jo ekonomiskajā memorandā ar Starptautisko valūtas fondu valdības vīri parakstījuši pavisam ko citu — ja arī būs kāds pieaugums ieņēmumiem, tas tiks virzīts uz deficīta samazināšanu. Tāpēc mēs, sociāldemokrāti, kā arī citas opozīcijas partijas, tostarp liberāli orientētā Jaunā partija, uzskatījām, ka neliels deficīta palielinājums šādos apstākļos būtu pieņemams. Un nebūtu nekāda nelaime, ja mēs pārkāptu Eiropas Savienības pieņemtās Māstrihtas normas. Taču valdības partijas teica, ka Eiropas Savienības kritēriji ne vienmēr ir obligāti Latvijai, jo naudu vienmēr var izlietot arī pēc citiem priekšstatiem.

Vēl gribu uzsvērt, ka ārsti un medmāsas vairs nesaņems tikpat lielu algu kā pagājušajā gadā, jo šeit pietrūkst 1,6 miljoni latu, tai skaitā arī inflācijas kompensācijai. Pietrūkst naudas slimīcām un poliklīnikām, nebūs pietiekami līdzekļu bērnu pabalstiem, arī pensijām. Darba devējiem ir nākts pretī ar valdības politisku izšķiršanos, jo samazināsies sociālais nodoklis, par 13 miljoniem palielinot sociālā nodokļa iztrūkumu pensiju budžetā.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija):

Nenoliedzami, ka svarīgākais notikums šajā nedēļā bija budžeta pieņemšana. Man ir liels prieks par to, ka spējām bez populisma pieņemt saprātīgu budžetu, kas nenozīmē neko vairāk kā to, ka valsts līdzekļi tiks tērēti tik daudz, cik nopelnīsim. Jāsaka gan, ka tikai gandrīz. Opozīcija, protams, ierosināja palielināt ārējo parādu, bija arī citi tamlīdzīgi ierosinājumi. Bet valdības koalīcija — Tautas partija, "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un "Latvijas ceļš" — spēja noturēties pret to, es saprotu, ka opozīcijai jākritizē valdība, bet, ja salīdzina iepiekšējo valdību un šo, kas tad ir mainījies? Tautas partija ienākusi valdībā, bet koalīcijas partneri — "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un "Latvijas ceļš" kā bija, tā ir valdībā. Vienīgā atšķirība — iepriekšējai valdībai tādu neoficiālu atbalstu sniedza sociāldemokrāti. Bet tieši tās valdības laikā skolotājiem algas nepielika, bet šīs valdības laikā pielika. Tātad, vienīgā izmaiņa ir tā, ka sociāldemokrātus nomainījusi Tautas partija.

Domāju, ka vēlētājiem jāsaprot, ka pašlaik sociāldemokrāti, kritizēdami Tautas partiju, kritizē paši sevi. Tas tā — pa pusei nopietni, pa pusei jokojot. Bet tagad ir pienācis laiks valstij tērēt tik, cik tā spēj nopelnīt. Un, lai nopelnītu vairāk, jāsamazina nodokli tautsaimniecībā. Un arī to spēj šī valdības koalīcija. Patiesībā opozīcija mūs kritizēja samērā konstruktīvi, un tas kopējam darbam nāk tikai par labu. Protams, ir daudz smagu lietu. Pats esmu lauksaimnieks, un jau par pieminēto akcīzes nodokli gribu teikt — mēs nedosim tukšus solījumus. Slikti būtu, ja mēs apsolītu samaksāt kompensāciju par 120 litriem dīzeļdegvielas uz hektāru un nesamaksātu neko. Naudas valstij nav, visi cieš, diemžēl arī zemnieki, jo arī viņus skars šīs jostas savilkšana. Tam nav nekāda cita izskaidrojuma — vienkārši valstij nav naudas. Mēs uzskatām, ka skarba patiesība ir labāka nekā saldi meli.

Bet runāsim par patīkamākām lietām. Tuvojas skaistākais laiks, tuvojas Ziemassvētki. Lai visiem labs noskaņojums, bet mēs vēl tiksimies!

R.Pauls (Jaunās partijas frakcija):

Man ir ļoti patīkami pirmo reizi uzstāties tādā svarīgā pārraidē un izteikt savu viedokli par to, kas noticis. Protams, budžeta pieņemšana ir svarīgs moments valsts dzīvē, un nu tas ir izdarīts. Kāds nu šis budžets ir, tāds ir; negribētu to analizēt sīkāk, tikai uzsvēršu, ka pats galvenais ir priekšā — cik tās naudiņas ienāks valsts kasē, kā tā nokļūs pie tiem cilvēkiem, kuriem tā visvairāk vajadzīga. Bet to jau parādīs nākamais — 2000.gads.

Šodien klusi pagājām garām vienam ļoti svarīgam jautājumam, bet pie tā mēs vēl atgriezīsimies. Tas ir arodbiedrību īpašums Vecrīgā, kurā mitinās ļoti pazīstami pašdarbības kolektīvi. Noteikti esmu šo kolektīvu pusē un uzskatu, ka šie kolektīvi jāsaglabā. Diemžēl tur izveidojusies konfliktsituācija, bet es ceru, ka mēs atradīsim kompromisa variantu, lai saglabātu šos pašdarbības kolektīvus un arī arodbiedrības būtu apmierinātas.

Runājot par svinamajām dienām, domāju, ka pašreizējā momentā šis jautājums ir diezgan sarežģīts un mākslīgi uzpūsts. Mums vienreiz jānonāk pie kaut kāda kopsaucēja un jāpasaka skaidri un gaiši, ko mēs svinēsim un ko nesvinēsim.

Nu bet par to, ko mēs noteikti svinēsim, man ir skaidrs — tie ir Ziemassvētki. Pats personīgi jau atrodos tādā Ziemassvētku noskaņojumā, mājās savā brīvajā laikā spēlēju Ziemassvētku dziesmas, jo tas man būs jādara Operas koncertos. Tāpēc aizmirsīsim uz kādu laiku savstarpēju ienaidu un kašķi, jo Ziemassvētki ir tie svētki, kas mierina cilvēkus. Es ceru, ka arī jūs jau esat pārslēgušies uz Ziemassvētku noskaņojumu un tādu sentimentālu, jauku, klusu Ziemassvētku vakaru.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija):

Man liekas, ka arī parlamenta deputāti sajūt to, ka tuvojas Ziemassvētki, daudzi deputāti arī saņem vēstules, kurās tik lūgts, lai Ziemassvētku vecītis atnes bērniem dāvanas, jo māte ir bezdarbniece vai vecāki pensionāri. Un patiešām Saeima šogad kārtējo reizi šiem bērniem un vecajiem cilvēkiem uzdāvināja kārtējo Ziemassvētku dāvanu. Tikai nevis mīļais Ziemassvētku vecītis ar baltu vārdu, bet cits vīrs ar baltu bārdu uzdāvināja to, ka nākamajā gadā medmāsu bērni nevarēs normāli dzīvot, jo viņiem būs jāiztiek no tā, ko valdība būs atmetusi, un tie būs sīki graši. Tāda pati situācija diemžēl veidosies arī skolotājiem. Un, iespējams, mums visiem jānes kopīga atbildība, jo, atdodot un paspēlējot savu referendumu, esam atdevuši arī savas sabiedrības skaistos Ziemassvētkus, skaisto nākotni un cerības kaut kādai nākotnes vīzijai.

Protams, budžets vienmēr bijis svarīgs. Diemžēl valdošais vairākums kārtējo reizi neuzklausīja pat opozīcijas mēģinājumus izteikt savu viedokli, samazinot runu laiku no 15 uz 2 minūtēm — lai nedzirdētu patiesību par situāciju valstī.

Šodien mēs arī redzējām, ka pat tie vairākuma deputāti, kuriem bija cilvēcība vai saprāts nobalsot un sākt pildīt solījumus zemniekiem par simts litriem atmaksājamās dīzeļdegvielas uz hektāru, šodien pēkšņi pieprasīja atkārtotu balsojumu un jauna likumprojekta izskatīšanu. Domāju, ka šis likumprojekts nākamajā sēdē tiks pieņemts un šī norma tiks samazināta līdz 80 litriem uz hektāra. Žēl, jo bieži vien Tautas partijas pārstāvji, braukājot pa reģioniem un apmeklējot latviskos novadus, stāsta, ka viņi mīl zemniekus. Bet reizēm rodas jautājums — kas tad īsti melo? Vai premjers A.Šķēle, kurš pateica, ka Latvijā zemniecība kā tāda jālikvidē, ka tā ir atavisms un ka Eiropā tai nav vietas; vai arī šie zemnieku kvēlie aizstāvji un runas vīri. Laikam jau mums jāmeklē tā saikne, kuru mēs saglabāsim, tāpēc jārada šiem cilvēkiem iespēja strādāt un saglabāt laukos noteiktu kultūrvidi. Tā ir nopietna problēma, un par to būtu jārunā atklāti.

Bet šodien, kamēr zemniecība nav spējīga pārveidot savu lauksaimniecības biznesu uz Eiropas Savienības normām, kamēr tās ir darbavietas un dzīvesvietas cilvēkiem, mums, valstij, un mums, parlamentam, būtu jāuzņemas atbildība.

Patiešām, tas ir sāpīgs sitiens, kas šodien notika ar akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Lai gan pēdējā laikā es par daudz ko vairs nebrīnos, jo mēs ar mierīgu sirdi aizveram vienu cukura rūpnīcu, mēs nerisinām jautājumu par darbavietu un siltuma saglabāšanu. Piemēram, Jēkabpils ir viens no lielākajiem bezdarba reģioniem. Es nezinu, kādi Ziemassvētki šogad būs Jēkabpils iedzīvotājiem un tiem zemniekiem, kuri visu savu gada ražu ieraka zemē un tādējādi neiegūs jaunus ieņēmumus. Tās ir mūsu problēmas.

Protams, vēl ir divas plenārsēdes. Bet diemžēl neesmu tik optimistisks kā kolēģi, kas tikko runāja. Domāju, ka nākamais gads būs ļoti smags un ar ļoti daudzām problēmām. Protams, būs virzība uz Eiropas Savienību.

Saeimas preses dienests