1992.gada 31.marta sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, ieņemiet vietas! Mums šodienas darba kārtībā ir palicis viens jautājums: “Par grozījumiem Civilprocesa kodeksā”. Endziņa kungs ir uz vietas. Tā ka viņš var ziņot interesentiem par šā dokumenta būtību. Lūdzu! Tas ir pirmais lasījums.

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Vispirms atļaujiet man atvainoties, ka nebiju zālē pirms pusdienām, jo tad mēs būtu varējuši izdarīt jau pirms pusdienām.

Būtība ir šāda. Mums jāizskata 328.dokuments “Par grozījumiem Latvijas Civilprocesa kodeksā”. Atļaujiet jūs informēt, kāpēc šādi grozījumi ir nepieciešami. Pagājušā gada 13.augustā mēs izdarījām grozījumus Latvijas Kriminālprocesa kodeksā un Latvijas Civilprocesa kodeksā. Proti, Civilprocesa kodeksa 286.pants tika izteikts jaunā redakcijā, saskaņā ar kuru Latvijas Republikas pirmās instances tiesas spriedumus puses, kā arī citas personas, kas ir piedalījušās lietā, var pārsūdzēt Civilprocesa kodeksa noteiktajā kārtībā, izņemot tos spriedumus, kuru pārsūdzēšanu likums neparedz. Un jāsaka, ka šī kārtība tika attiecināta arī uz Augstākās tiesas pieņemtajiem spriedumiem, kuri pirms tam nebija pārsūdzami. Arī Civilprocesa kodeksa 287.panta 1.daļa tika grozīta, nosakot, ka to spriedumus var pārsūdzēt likumīgā kārtībā. Tos, kas nav stājušies spēkā likumīgā kārtībā, var pārsūdzēt vai par tiem var iesniegt protestu Augstākās tiesas Civillietu tiesas kolēģijā. Bet tajā pašā laikā Latvijas Civilprocesa kodeksa 209.panta 2.daļa, kas ir spēkā arī pašreiz, nosaka, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā tūlīt pēc tā pasludināšanas. Tātad, neskatoties uz tiem grozījumiem, kuri tika izdarīti pagājušā gada 13.augustā, no likuma izriet, ka nav iespējams kasācijas kārtībā pārsūdzēt Augstākās tiesas spriedumu, ja Augstākā tiesa ir izskatījusi konkrēto lietu kā pirmās instances tiesa. Un tātad, lai pilnā apjomā sāktu darboties tās izmaiņas, kuras izdarījām pagājušā gada 13.augustā, proti, Civilprocesa kodeksa 26.panta 1.daļā, ir jāizslēdz no Civilprocesa kodeksa 209.panta, lūk, šī 2.daļa, bet pārējais, šī te nobīde, ir jau tīri tehnisks jautājums.

Otrs. Tātad no 321.panta 1.daļas ir jāizslēdz vārdi “…izņemot Latvijas Republikas Augstākās tiesas lēmumus”. Kāpēc tas ir jāizdara? Proti, lieta ir tāda, ka Latvijas Civilprocesa kodeksā noteiktajos gadījumos ir paredzēta iespēja kasācijas kārtībā pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumus un lēmumus, un tad šāda iespēja ir jāparedz arī attiecībā uz Augstākās tiesas lēmumiem. Lūk, šajā nolūkā ir nepieciešams izdarīt šīs izmaiņas Civilprocesa kodeksa 321.pantā, proti, svītrojot no tā šos vārdus “…izņemot Latvijas Republikas Augstākās tiesas lēmumus”, jo tas dod iespēju arī šeit pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Un beidzot. Par šīm izmaiņām 290.panta 2.daļā, 291.panta 1.daļā, 290.panta 1., 2. un 3.daļā un 296.panta 2.daļā. Šeit lietas būtība ir tāda, ka tātad lietas saskaņā ar Civilprocesa kodeksu izmainās, un gan tautas tiesnesis, tautas tiesas priekšsēdētājs, gan Augstākās tiesas tiesnesis līdz ar to varētu būt. Tātad, lai šeit atkal nebūtu izslēgti Augstākās tiesas tiesneši, jo viņam nav šis priekšvārds “tautas”, tāpēc ir nepieciešama šāda izmaiņa. Tas man īsumā būtu viss. Lūdzu atbalstīt šos priekšlikumus, kurus ir iesniegusi Augstākā tiesa, un akceptēt Augstākās tiesas plēnuma lēmumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi ir jautājumi ziņotājam? Jautājumu nav. Paldies, Endziņa kungs! Vai kāds no deputātiem vēlas uzstāties debatēs? Nav tādas vēlēšanās. Lūdzu reģistrēsimies! Rezultātu! Reģistrējušies 78 deputāti. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Latvijas Republikas likuma “Par grozījumiem Civilprocesa kodeksā” akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par 61, pret – nav, atturas – 7. Tātad likumprojekts ir akceptēts pirmajā lasījumā. Paldies.

Godājamie kolēģi! Tātad šodienas darba kārtība ir izskatīta. Atliek rītdienas darba kārtība. Vai ir kāds no šiem lēmumu vai likumu projektiem, par ko komisijas būtu gatavas ziņot tūlīt un pieņemt? Tātad Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija, kā es saprotu, nav gatava šo tiešām globālo likumprojektu skatīt. Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisija? Nav.

A.Endziņš: Varbūt, ja kolēģiem nav iebildumu, mēs šo labojumu varam izskatīt arī otrajā lasījumā, jo šeit ir tīri procesuāli jautājumi, lai beidzot paātrinātu iespēju pārsūdzēt tiesas spriedumu un arī Augstākās tiesas spriedumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai nav nekas iebilstams, godājamie kolēģi, lai mēs šo likumprojektu izskatītu otrajā lasījumā? Nav. Paldies. Lūdzu, vai kāds par otro lasījumu vēlas uzstāties vai iesniegt kādus labojumus, papildinājumus? Nav. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo likumprojektu – 328.dokumentu otrajā lasījumā. Viena papildu balss “par”. Lūdzu rezultātu. 56 – par, 2 – pret, 6 – atturas. Tātad likumprojekts ir akceptēts otrajā lasījumā. Lūdzu Endziņa kungu to gatavot uz trešo lasījumu, bet to laikam darīsim rīt.

Godājamie kolēģi! Tādējādi vairs nevienu no mūsu nedēļas darba kārtībā paredzētajiem jautājumiem šobrīd izskatīt nevaram, tāpēc turpināsim darbu komisijās. Tiksimies rīt pulksten 10. Uz redzēšanos!

(Sēdes beigas)