Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi Nr.146

Rīgā 2006.gada 15.septembrī (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes

sēdes protokols Nr.41, 3.p.)

Nedzīvības apdrošinātāju pārskatu sagatavošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 6. panta 1. punktu, 7.panta pirmās daļas 1. punktu un 17. panta 2. punktu un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma 51. pantu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. “Nedzīvības apdrošinātāju pārskatu sagatavošanas noteikumi” (tālāk tekstā — noteikumi) ir izstrādāti, pamatojoties uz Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumu, lai iegūtu informāciju uzraudzības veikšanai, kā arī Finanšu kontu, Maksājumu bilances un EUROSTAT statistiskā pārskata sagatavošanai.

2. Noteikumi nosaka nedzīvības apdrošināšanas komercsabiedrību akciju sabiedrības formā un savstarpējās nedzīvības apdrošināšanas kooperatīvo biedrību (tālāk tekstā — apdrošināšanas sabiedrība), kā arī nedalībvalstu nedzīvības apdrošinātāju filiāļu darbības pārskata un ceturkšņa pārskata un dalībvalstu nedzīvības apdrošinātāju filiāļu ceturkšņa pārskatu saturu, formu un iesniegšanas kārtību.

3. Noteikumos lietotie termini:

3.1. ISIN kods (International Securities Identification Number) — starptautisks vērtspapīru identifikācijas numurs;

3.2. kritisko slimību apdrošināšana — līgumi, kuros apdrošināšanas gadījums, kad apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta vienreizēja maksājuma veidā, ir apdrošinātās personas saslimšana ar kādu no līgumā uzskaitītajām slimībām. Pārskatos informāciju par kritisko slimību apdrošināšanu atspoguļo pie vispārējās veselības apdrošināšanas;

3.3. nākotnes līgumi — atvasinātie finanšu instrumenti, kuri nosaka saistības pirkt vai pārdot līgumā noteikto bāzes aktīva daudzumu par noteiktu cenu noteiktā datumā. Nodala regulētā tirgū iekļautos nākotnes līgumus (futures) un pārējos nākotnes līgumus (forwards);

3.4. mijmaiņas līgumi (swaps) — regulētā tirgū neiekļauti atvasinātie finanšu instrumenti, kas paredz apmaiņu ar maksājumu plūsmām, kuru lielums atkarīgs no atvasinātā finanšu instrumenta nosacītās pamatvērtības, starp divām līgumslēdzējām pusēm noteiktā periodā;

3.5. iespējas līgumi (options) — atvasinātie finanšu instrumenti, kuri iespējas līguma pārdevējam rada saistības un iespējas līguma pircējam dod tiesības (bet nerada saistības) nopirkt (call option) vai pārdot (put option) līgumā noteiktu bāzes aktīva daudzumu par noteiktu cenu jebkurā datumā no līguma noslēgšanas datuma līdz līguma izpildes datumam (American option) vai līguma izpildes datumā (European option);

3.6. rezidenti — visas institūcijas, arī ārvalstu, kas reģistrētas un darbojas Latvijas Republikā, un privātpersonas, kuru mājsaimniecības atrodas Latvijas Republikā un kuras neizbrauc ārpus Latvijas Republikas uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu (izņēmums — studenti). Par rezidentiem uzskata arī Latvijas Republikas valsts diplomātiskās, konsulārās un citas pārstāvniecības ārvalstīs;

3.7. nerezidenti — visas institūcijas, kas reģistrētas ārvalstīs, un privātpersonas, kuru mājsaimniecības atrodas ārpus Latvijas Republikas vai kuras ieradušās Latvijas Republikā uz laiku, kas īsāks par vienu gadu (izņēmums — ārvalstu studenti). Par nerezidentiem uzskata arī ārvalstu diplomātiskās, konsulārās, starptautisko institūciju un citas pārstāvniecības Latvijas Republikā;

3.8. īstermiņa prasības un saistības — prasības un saistības ar sākotnējo atmaksāšanas vai izpildes termiņu līdz vienam gadam (ieskaitot), ko nosaka saskaņā ar darījuma slēgšanas brīdī darījuma aktā noteikto izpildes termiņu;

3.9. ilgtermiņa prasības un saistības — prasības un saistības ar sākotnējo atmaksāšanas vai izpildes termiņu ilgāku par vienu gadu, ko nosaka saskaņā ar darījuma slēgšanas brīdī darījuma aktā noteikto izpildes termiņu;

3.10. centrālā valdība — valsts institūcijas, t.sk. ministrijas, vēstniecības, pārstāvniecības, aģentūras, padomes, izglītības, veselības aizsardzības, tiesībsargājošās, kultūras un citas valsts iestādes, kuru kompetence attiecas uz visu valsts ekonomisko teritoriju. Centrālā valdība ietver valsts bezpeļņas institūcijas, kuras centrālā valdība kontrolē un finansē. Informācija par Latvijas Republikas centrālās valdības institucionālajām vienībām atrodama sarakstā, kuru pēc Eiropas Kontu sistēmas (tālāk tekstā — EKS) prasībām sagatavo un uztur Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde;

3.11. vietējā valdība — valsts institūcijas, kuru kompetence attiecas tikai uz vietējo ekonomisko teritoriju. Vietējā valdība ietver valsts bezpeļņas institūcijas, kuras vietējā valdība kontrolē un finansē. Latvijas Republikā vietējā valdība ir pašvaldības. Informācija par Latvijas Republikas vietējās valdības institucionālajām vienībām atrodama sarakstā, kuru pēc EKS prasībām sagatavo un uztur Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde;

3.12. nefinanšu sabiedrība — saimnieciska vienība, kas veic preču ražošanu vai sniedz nefinanšu pakalpojumus, lai gūtu peļņu vai citus augļus. Latvijas Republikā par nefinanšu sabiedrību uzskatāms arī individuālais komersants, ja viņš reģistrējis savu darbību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā;

3.13. monetārās finanšu iestādes (tālāk tekstā — MFI) — kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kas pieņem noguldījumus vai tuvus noguldījumu aizstājējus no klientiem, kuri nav MFI, uz sava rēķina piešķir kredītus un veic ieguldījumus vērtspapīros, kā arī valstu centrālās bankas. Latvijas Banka izveido un regulāri atjaunina “Latvijas Republikas monetāro finanšu iestāžu sarakstu” (sk. Latvijas Bankas interneta mājas lapas www.bank.lv izvēlni “Normatīvie akti”). Eiropas Centrālā banka savā interneta mājas lapā regulāri publicē Eiropas Savienības (tālāk tekstā — ES) valstu MFI sarakstu (sk. Latvijas Bankas interneta mājas lapas www.bank.lv izvēlni “Saites”). Tās centrālās bankas, kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kuras atrodas ārpus ES, šo noteikumu kontekstā jāuzskata par MFI, ja to darbība atbilst minētajiem nosacījumiem;

3.14. citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošinātājus, pārapdrošinātājus un privātos pensiju fondus (tālāk tekstā — CFS) — finanšu iestādes, kuras iesaistītas galvenokārt finanšu starpniecībā, uzņemoties tādas saistības, kas nav valūta, noguldījumi un noguldījumu aizstājēji, pret klientiem, kas nav MFI, vai apdrošināšanas tehniskās rezerves. CFS ir kreditēšanā iesaistītās sabiedrības (piemēram, finanšu līzinga sabiedrības, faktūrkreditēšanas sabiedrības, eksporta vai importa finansēšanas sabiedrības), ieguldījumu fondi, ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu instrumentsabiedrības (financial vehicle corporations), finanšu pārvaldītājsabiedrības, riska kapitāla sabiedrības (venture capital corporations), kā arī citas finanšu iestādes, ja to darbība atbilst minētajiem nosacījumiem;

3.15. finanšu palīgsabiedrības — finanšu iestādes, kas iesaistītas galvenokārt finanšu palīgdarbībās, t.i., darbībās, kuras cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet nav finanšu starpniecība, piemēram, ieguldījumu brokeri, kas neveic finanšu starpniecības pakalpojumus savā vārdā, sabiedrības, kas nodrošina finanšu tirgu infrastruktūru, iestādes, kas uzrauga MFI, finanšu iestādes un finanšu tirgu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (tālāk tekstā — Komisija) un Rīgas Fondu birža uzskatāmas par finanšu palīgsabiedrībām;

3.16. mājsaimniecības — fiziskās personas vai fizisko personu grupas, kuru pamatdarbība ir patēriņš un kuras ražo preces vai pakalpojumus vienīgi pašu patēriņam. Latvijas Republikā par mājsaimniecībām uzskatāmi arī individuālā darba veicēji, ja viņi nav reģistrējuši savu darbību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā;

3.17. mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas institūcijas — institūcijas, kas nodrošina preces un pakalpojumus fiziskajām personām vai fizisko personu grupām un kas resursus gūst galvenokārt no brīvprātīgām iemaksām naudā vai natūrā, piemēram, arodbiedrības, profesionālās vai izglītības apvienības, patērētāju asociācijas, politiskās partijas, baznīcas, reliģiskās kopienas, kā arī kultūras, atpūtas un sporta klubi, žēlsirdības, atbalsta un palīdzības organizācijas;

3.18. pārējās institūcijas — nerezidentiem tās ir citas institūcijas, kas nav CFS un finanšu palīgsabiedrības, apdrošinātāji, pārapdrošinātāji un privātie pensiju fondi, un centrālā valdība;

3.19. citi termini atbilst Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma, Finanšu instrumentu tirgus likuma, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likuma, Komisijas padomes apstiprināto noteikumu par apdrošinātāju gada pārskatu sagatavošanu un noteikumu par tehnisko rezervju izveidošanas un aprēķināšanas metodēm terminu lietojumam.

II. Nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību pārskati

4. Nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības darbības pārskatu veido:

4.1. “Nedzīvības apdrošinātāja bilances pārskats” (UPDK 0651221; 1. pielikums);

4.2.“Nedzīvības apdrošinātāja peļņas vai zaudējumu aprēķins” (UPDK 0651222; 2.pielikums);

4.3. “Nedzīvības apdrošinātāja naudas plūsmas pārskats” (UPDK 0651223; 3. pielikums);

4.4. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskats par pieņemto pārapdrošināšanu” (UPDK 0651224; 4.pielikums);

4.5. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskats par tehnisko rezervju segumu ar aktīviem, to izvietojumu un saskaņošanu pa valūtām” (UPDK 0651225; 5. pielikums);

4.6. “Pārskats par nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības pašu līdzekļiem un maksātspējas prasību izpildi” (UPDK 0651226; 6.pielikums);

4.7. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskats par tiešajā apdrošināšanā parakstīto bruto prēmiju un izmaksāto bruto atlīdzību ģeogrāfisko sadalījumu” (UPDK 0651227; 7. pielikums);

4.8. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskats par izdevumu struktūru” (UPDK 0651228; 8.pielikums);

4.9. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskats par tiešo apdrošināšanu” (UPDK 0651229; 9.pielikums);

4.10. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskats par ieguldījumu vērtību” (UPDK 0651230; 10.pielikums);

4.11. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskats par filiālēm, pārstāvniecībām, darbiniekiem un apdrošināšanas aģentiem” (UPDK 0651231; 11. pielikums);

4.12. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskats par tā ārvalstu filiāļu darbību tiešajā apdrošināšanā” (UPDK 0651232; 12. pielikums);

4.13. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskats par tā darbību tiešajā apdrošināšanā, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu dalībvalstīs” (UPDK 0651233; 13. pielikums).

5. Nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības ceturkšņa pārskatu veido 4.1.–4.7. un 4.9. punktā minētie pielikumi un:

5.1. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskats par ārpusbilances saistībām” (UPDK 0651234; 14.pielikums);

5.2. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskats par nodoto pārapdrošināšanu” (UPDK 0651236; 15.pielikums);

5.3.“Nedzīvības apdrošinātāja pārskats par dalībvalstīs apdrošinātajiem riskiem” (UPDK0651237; 16. pielikums);

5.4. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskats par lielākajām piekritušajām atlīdzību prasībām” (UPDK 0651238; 17.pielikums);

5.5. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskats par lielākajām saistībām” (UPDK 0651239; 18.pielikums);

5.6. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskats par prioritāriem prasījumiem un to segumu ar aktīviem” (UPDK 0651241; 19. pielikums);

5.7. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskats par tiesā pieteiktajām prasībām, kurās apdrošinātājs ir minēts kā atbildētājs” (UPDK 0651242; 20. pielikums);

5.8. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskats par nemateriālajiem un materiālajiem aktīviem un izveidotajām tehniskajām rezervēm” (UPDK 0651243; 21. pielikums);

5.9.“Atsevišķu nedzīvības apdrošinātāja bilances pārskata pozīciju izvērsums” (UPDK0651244; 22. pielikums).

III. Ārvalstu nedzīvības apdrošinātāju filiāļu pārskati

6. Nedalībvalsts nedzīvības apdrošinātāja filiāles darbības pārskatu veido 4.1.–4.5. un 4.7.–4.11. punktā minētie pielikumi un “Pārskats par nedalībvalsts nedzīvības apdrošinātāja filiāles pašu līdzekļiem, maksātspējas prasību izpildi un pašu līdzekļu segumu ar aktīviem” (UPDK 0651245; 23.pielikums).

7. Nedalībvalsts nedzīvības apdrošinātāja filiāles ceturkšņa pārskatu veido 4.1.–4.5., 4.7., 4.9. un 5.1.–5.9. punktā minētie pielikumi un “Pārskats par nedalībvalsts nedzīvības apdrošinātāja filiāles pašu līdzekļiem, maksātspējas prasību izpildi un pašu līdzekļu segumu ar aktīviem” (UPDK 0651245; 23.pielikums).

8. Dalībvalsts nedzīvības apdrošinātāja filiāles ceturkšņa pārskatu veido 4.7., 5.8. un 5.9. punktā minētie pielikumi un “Dalībvalsts nedzīvības apdrošinātāja filiāles pārskats par tiešo apdrošināšanu” (UPDK0651246; 24. pielikums).

IV. Paskaidrojumi par nedzīvības apdrošinātāja pārskatos atspoguļojamo informāciju

9. Sagatavojot pārskatus, ņem vērā Komisijas apstiprināto noteikumu par apdrošinātāju gada pārskata sagatavošanu prasības attiecībā uz šiem noteikumiem atbilstošo pārskatu posteņu saturu, ja šajos noteikumos nav dots atsevišķs skaidrojums.

10. “Nedzīvības apdrošinātāja bilances pārskatā” (1. pielikums):

10.1. postenī 23000 “Tehniskās rezerves” atspoguļo saskaņā ar apdrošinātāja vadības apstiprināto kārtību aprēķinātās tehniskās rezerves, ievērojot Komisijas apstiprināto noteikumu par tehnisko rezervju izveidošanas un aprēķināšanas kārtību prasības. Šajā postenī atspoguļo arī saskaņā ar apdrošinātāja vadības apstiprināto kārtību aprēķināto pārapdrošinātāja daļu tehniskajās rezervēs, ievērojot pārapdrošināšanas līgumu nosacījumus;

10.2. pārskata 3.1. daļā “Debitori un kreditori no tiešās apdrošināšanas operācijām — starpnieki” un 3.2. daļā “Debitori un kreditori no pārapdrošināšanas operācijām” sniedz detalizētu informāciju par darījumiem ar apdrošināšanas, pārapdrošināšanas starpniekiem un pārapdrošinātājiem, kā arī informāciju par samaksāto provīziju tiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekiem (juridiskām personām), ar kuriem veiktie darījumi netiek atspoguļoti pārskata 1. daļas 14120. un/vai 26120. pozīcijā;

10.3. pārskata 3.3. daļā “Pārējie debitori un citi kreditori” sniedz attiecīgo pārskata 1. daļas pozīciju izvērsumu darījumiem, kuru bilances vērtība pārsniedz 5000 latu, izņemot nedalībvalstu nedzīvības apdrošinātāju filiāles, kas sniedz pilnu šo pozīciju izvērsumu;

10.4. pārskata 6. daļas “Izdevumi uzkrājumu veidošanai un ienākumi no uzkrājumu samazināšanas” A ailē “Aktīvi, kuriem izveidoti uzkrājumi” sniedz to aktīvu uzskaitījumu, kuriem izveidoti uzkrājumi;

10.5. pārskata 6. daļas “Izdevumi uzkrājumu veidošanai un ienākumi no uzkrājumu samazināšanas” B ailē “Norāde uz bilances posteni” norāda tā bilances posteņa nosaukumu, kurā šādi aktīvi atspoguļoti;

10.6. pārskata 6. daļas “Izdevumi uzkrājumu veidošanai un ienākumi no uzkrājumu samazināšanas” 2. ailē “Citi tehniskie ienākumi” un 4. ailē “Citi tehniskie izdevumi” sniedz informāciju par ienākumiem no uzkrājumu samazināšanas vai izdevumiem uzkrājumu veidošanai, kas atspoguļoti “Nedzīvības apdrošinātāja peļņas vai zaudējumu aprēķina” (2.pielikums) 1. daļas “Tehniskais rezultāts” pozīcijās “Citi tehniskie ienākumi, neto” un “Citi tehniskie izdevumi, neto”;

10.7. pārskata 6. daļas “Izdevumi uzkrājumu veidošanai un ienākumi no uzkrājumu samazināšanas” 3. ailē “Citi ienākumi” un 5. ailē “Citi izdevumi” sniedz informāciju par ienākumiem no uzkrājumu samazināšanas vai izdevumiem uzkrājumu veidošanai, kas atspoguļoti “Nedzīvības apdrošinātāja peļņas vai zaudējumu aprēķina” (2. pielikums) 2. daļas “Netehniskais rezultāts” pozīcijās “Citi ienākumi” un “Citi izdevumi, ietverot pārvērtēšanu”.

11. “Nedzīvības apdrošinātāja peļņas vai zaudējumu aprēķina” (2. pielikums):

11.1. pārskata 1. daļas “Tehniskais rezultāts” pozīcija 12000 “No netehniskā rezultāta pārnestais ieguldījumu darbības rezultāts” tiek aprēķināta šādi:

11.1.1. nedzīvības apdrošinātājs daļu no ieguldījumu darbības rezultāta peļņas vai zaudējumu aprēķinā pārnes no netehniskā rezultāta uz tehnisko rezultātu, to atskaitot no peļņas vai zaudējumu aprēķina netehniskā rezultāta (pārskata 2. daļa “Netehniskais rezultāts”, pozīcija 140) un pieskaitot peļņas vai zaudējumu aprēķina tehniskajam rezultātam (pārskata 1. daļa “Tehniskais rezultāts”, pozīcija 12000);

11.1.2. nedzīvības apdrošinātājs, aprēķinot ieguldījumu darbības rezultāta daļu, kuru pārnes no peļņas vai zaudējumu aprēķina netehniskā rezultāta uz tehnisko rezultātu, pielieto šādu bilances posteņu attiecību:

tehniskās rezerves

––––––––––––––––––––––––––––––––––––––

kapitāls un rezerves + tehniskās rezerves;

11.2. pārskata 1. daļas “Tehniskais rezultāts” pozīcijā 17300 “Administratīvie izdevumi” atspoguļotos administratīvos izdevumus, kuri tieši neattiecas uz konkrētu apdrošināšanas veidu, sadala, pamatojoties uz parakstītajām prēmijām vai izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām. Apdrošinātājs var piemērot citu valdes apstiprinātu administratīvo izdevumu sadalīšanas metodi, ja tā sniedz patiesāku priekšstatu par administratīvo izdevumu apmēru, kas attiecināms uz katru apdrošināšanas veidu. Administratīvo izdevumu sadales rakstveida pamatojumu pievieno apdrošinātāja darbības pārskatam. Izvēlētā administratīvo izdevumu sadales metode jāpielieto konsekventi.

12. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskata par pieņemto pārapdrošināšanu” (4. pielikums):

12.1. pārskata 1. daļā “Pieņemtā pārapdrošināšana valstu dalījumā” sniedz informāciju par pārapdrošināšanā pieņemtajām saistībām sadalījumā pa valstīm, ņemot vērā cedējošā apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja reģistrācijas vietu;

12.2. pārskata 2. daļā “Pieņemtā pārapdrošināšana apdrošināšanas veidu dalījumā” sniedz informāciju par saistībām, kas pieņemtas no cita apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja, sadalījumā pa apdrošināšanas veidiem.

13. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskatā par tehnisko rezervju segumu ar aktīviem, to izvietojumu un saskaņošanu pa valūtām” (5. pielikums) sniedz informāciju par tehnisko rezervju segumam izmantotajiem aktīviem, ņemot vērā tiem piesaistīto atvasināto finanšu instrumentu tīro vērtību, t.i., ņemot vērā “Nedzīvības apdrošinātāja bilances pārskata” (1.pielikums) 1.daļas “Bilance” aktīvos un pasīvos (pozitīvās un negatīvās izmaiņas) atspoguļoto informāciju. Ja atvasinātais finanšu instruments piesaistīts vienlaicīgi vairākiem aktīviem, tā uz katru aktīvu attiecināmo vērtību aprēķina proporcionāli aktīvu apmēram:

13.1. pārskata 1. daļā “Kopsavilkums” sniedz informāciju par aktīvu, kurus izmanto tehnisko rezervju segumam, atrašanās, reģistrācijas vietu (debitoriem — fiziskām personām — dzīves vietu) vai emitenta reģistrācijas valsti;

13.2. pārskata 2. daļā “Tehnisko rezervju segumam izmantotie atvasinātie finanšu instrumenti” sniedz informāciju par katrā ieguldījumu veidā ietvertajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem atvasināto finanšu instrumentu dalījumā, norādot regulētā tirgus (ja instruments ir ietverts regulētā tirgū), kurā ietverts atvasinātais finanšu instruments, valsts nosaukumu un mājas lapas internetā adresi, kurā atrodama informācija par šajā tirgū ietvertajiem vērtspapīriem;

13.3. atvasināto finanšu instrumentu nosacīto pamatvērtību nosaka:

13.3.1. ārvalstu valūtas atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kad notiek ārvalstu valūtas pirkšana vai pārdošana par latiem, — ārvalstu valūtas daudzums, kuru apdrošinātājs pērk vai pārdod,

13.3.2. ārvalstu valūtas atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kad notiek vienas ārvalstu valūtas apmaiņa pret citu ārvalstu valūtu, — tās ārvalstu valūtas daudzums, kuru apdrošinātājs saņems,

13.3.3. procentu atvasinātajiem finanšu instrumentiem — to parāda vērtspapīru vērtība vai nosacītā vērtība, kuriem atvasinātais finanšu instruments ir piesaistīts,

13.3.4. kapitāla vērtspapīru atvasinātajiem finanšu instrumentiem — to kapitāla vērtspapīru vai akciju indeksu vērtība, kuriem atvasinātais finanšu instruments ir piesaistīts;

13.4. pārskata 3. daļā “Tehnisko rezervju segums ar ieguldījumiem zemes gabalos un ēkās”, 4. daļā “Tehnisko rezervju segums ar ieguldījumiem ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībās, kapitāla vērtspapīros, hipotekārajās ķīlu zīmēs un parāda vērtspapīros”, 5. daļā “Tehnisko rezervju segums ar hipotēku nodrošinātiem aizdevumiem” un 7. daļā “Tehnisko rezervju segums ar noguldījumiem kredītiestādēs” norāda atvasinātā finanšu instrumenta bilances vērtību, ja tāds izmantots;

13.5. pārskata 4. daļā “Tehnisko rezervju segums ar ieguldījumiem ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībās, kapitāla vērtspapīros, hipotekārajās ķīlu zīmēs un parāda vērtspapīros” norāda regulētā tirgus, kurā ietverts attiecīgais vērtspapīrs, valsts nosaukumu un mājas lapas internetā adresi, kurā atrodama informācija par regulētā tirgū ietvertajiem vērtspapīriem. Gadījumā, ja tehnisko rezervju segumam tiek izmantoti parāda vērtspapīri, kuri nav ietverti regulētā tirgū, bet tikai reģistrēti Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā noteiktajās valstīs, tad norāda šo vērtspapīru reitingu un reitingu piešķīrušās aģentūras nosaukumu. Ja pārskatā atspoguļotajiem vērtspapīriem ir piesaistīti atvasinātie finanšu instrumenti, sniedz informāciju par regulēto tirgu, kurā ietverts vērtspapīrs, nevis atvasinātais finanšu instruments;

13.6. pārskata 6. daļā “Apdrošinājuma ņēmēju debitoru parādi no tiešās apdrošināšanas operācijām” sniedz informāciju par apdrošinājuma ņēmēju debitoru parādiem sadalījumā pa parāda termiņiem;

13.7. pārskata 8. daļā “Tehnisko rezervju un to seguma saskaņošana pa valūtām” sniedz informāciju par tehnisko rezervju un to seguma saskaņošanu pa valūtām atbilstoši Komisijas apstiprinātajiem noteikumiem par tehnisko rezervju ieguldījumu saskaņošanu pa valūtām.

14. “Pārskatā par nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības pašu līdzekļiem un maksātspējas prasību izpildi” (6. pielikums) un “Pārskatā par nedalībvalsts nedzīvības apdrošinātāja filiāles pašu līdzekļiem, maksātspējas prasību izpildi un pašu līdzekļu segumu ar aktīviem” (23.pielikums) pašu līdzekļus un maksātspējas normu aprēķina, garantijas fonda minimālo lielumu nosaka un maksātspējas prasību izpildi nosaka, pamatojoties uz Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma, kā arī Komisijas apstiprināto noteikumu par nedzīvības apdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķinu prasībām. Ja apdrošinātājs nedzīvības apdrošināšanas līgumus piedāvā mazāk nekā trīs gadus, tad apdrošinātāja maksātspējas norma tiek aprēķināta, tikai pamatojoties uz parakstītajām prēmijām, un pārskata 3. daļa “Maksātspējas normas aprēķins, pamatojoties uz izmaksātajām atlīdzībām” nav jāaizpilda.

15. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskatā par tiešajā apdrošināšanā parakstīto bruto prēmiju un izmaksāto bruto atlīdzību ģeogrāfisko sadalījumu” (7. pielikums) sniedz informāciju par tiešajā apdrošināšanā parakstītajām bruto prēmijām, pamatojoties uz apdrošinātā riska atrašanās vietu vai apdrošinātās personas pastāvīgo dzīves vai reģistrācijas vietu. Ja līgums noslēgts ar juridisku personu par tās darbinieku apdrošināšanu un, parakstot prēmijas, nav iespējams identificēt apdrošināto personu pastāvīgo dzīvesvietu, pieņem, ka tā ir juridiskās personas reģistrācijas valsts.

16. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskatā par izdevumu struktūru” (8. pielikums) sniedz informāciju par visiem ar apdrošinātāja darbību saistītajiem izdevumu veidiem:

16.1. atlīdzību noregulēšanas izdevumus sadala personāla izmaksās (algas un sociālie maksājumi darbiniekiem, kas noregulē atlīdzību prasības) un izdevumos par pakalpojumiem (maksājumi trešajām pusēm — advokātiem, ekspertiem, u.c., kas tiek pieaicināti atlīdzību noregulēšanā);

16.2. klientu piesaistīšanas izdevumu kopsummu (t.i., ņemot vērā izmaiņas atliktajos klientu piesaistīšanas izdevumos) sadala apdrošināšanas komisijas naudā un izdevumos par pakalpojumiem (netiešie izdevumi, piemēram, reklāmai);

16.3. administratīvos izdevumus sadala personāla izmaksās (algas un sociālie maksājumi darbiniekiem, komandējumu izdevumi) un izdevumos par pakalpojumiem (materiālo aktīvu nolietojums un pārvērtēšana, maksājumi par pakalpojumiem trešajām pusēm);

16.4. citus tehniskos izdevumus sadala komisijas naudā (maksa citiem apdrošinātājiem par produktu izplatīšanu) un izdevumos par pakalpojumiem (maksa par kopapdrošināšanas līgumu administrēšanu, procentu maksājumi pārapdrošinātājiem par pārapdrošinātāja noguldījumu pie cedenta);

16.5. ieguldījumu pārvaldīšanas izdevumus sadala personāla izmaksās (algas un sociālie maksājumi darbiniekiem, kuri nodarbojas ar ieguldījumu pārvaldi) un izdevumos par pakalpojumiem (komisijas nauda par ieguldījumu pārvaldi).

17. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskatā par tiešo apdrošināšanu” (9. pielikums) un “Dalībvalsts nedzīvības apdrošinātāja filiāles pārskatā par tiešo apdrošināšanu” (24. pielikums) sniedz informāciju par apdrošināšanas portfeli, neietverot līgumus, kas pieņemti pārapdrošināšanā.

18. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskata par tiešo apdrošināšanu” (9. pielikums) 2. daļā “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā izmaksātās atlīdzības” sniedz informāciju par šajā apdrošināšanas veidā pārskata gadā izmaksāto atlīdzību sadalījumu. Pārskata ietvaros par vienu izmaksāto atlīdzību tiek uzskatītas par vienu ceļu satiksmes negadījumu vienas apdrošināšanas polises ietvaros trešajām personām saskaņā ar attiecīgā apdrošināšanas līguma nosacījumiem izmaksātās bruto atlīdzības.

19. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskatā par ieguldījumu vērtību” (10. pielikums) sadala attiecīgos ieguldījumus pēc to bilancē atspoguļotās vērtības (iegādes vērtībā vai patiesajā vērtībā).

20. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskata par filiālēm, pārstāvniecībām, darbiniekiem un apdrošināšanas aģentiem” (11. pielikums) pozīcijā “Apdrošināšanas aģenti” norāda to apdrošināšanas aģentu skaitu, kuri pārskata periodā apdrošinātāja vārdā slēguši līgumus. Nedalībvalsts nedzīvības apdrošinātāja filiāle šajā pārskatā aizpilda tikai pozīcijas “Apdrošinātāja darbinieki” un “Apdrošināšanas aģenti”.

21. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskatā par tā ārvalstu filiāļu darbību tiešajā apdrošināšanā” (12. pielikums) sniedz informāciju par apdrošinātāja ārvalstīs izvietotajās filiālēs parakstītajām bruto prēmijām, piekritušajām bruto atlīdzībām un apdrošināšanas komisijas naudas kopsummas (t.i., ņemot vērā izmaiņas atliktajos izdevumos) apmēriem tiešajā apdrošināšanā apdrošināšanas veidu dalījumā. Papildus sniedz informāciju par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskajā apdrošināšanā (gan brīvprātīgajā, gan obligātajā apdrošināšanā, izņemot pārvadātāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu) pārskata gada laikā piekritušo atlīdzību prasību skaitu.

22. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskatā par tā darbību tiešajā apdrošināšanā, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu dalībvalstīs” (13. pielikums) sniedz informāciju par apdrošinātāja dalībvalstīs, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, parakstītajām bruto prēmijām, piekritušajām bruto atlīdzībām un apdrošināšanas komisijas naudas kopsummas (t.i., ņemot vērā izmaiņas atliktajos izdevumos) apmēriem tiešajā apdrošināšanā apdrošināšanas veidu dalījumā. Papildus sniedz informāciju par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskajā apdrošināšanā (gan brīvprātīgajā, gan obligātajā apdrošināšanā, izņemot pārvadātāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu) pārskata gada laikā piekritušo atlīdzību prasību skaitu.

23. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskatā par nodoto pārapdrošināšanu” (15. pielikums):

23.1. pārskata 1. daļā “Nodotās pārapdrošināšanas sadalījums pa apdrošināšanas veidiem” sniedz informāciju par visa apdrošināšanas portfeļa, ietverot līgumus, kas pieņemti pārapdrošināšanā, pārapdrošināšanu;

23.2. pārskata 2. daļā “Nodotās pārapdrošināšanas sadalījums pa pārapdrošinātājiem” sniedz informāciju par visiem pārapdrošināšanas starpniekiem, pārapdrošinātājiem, retrocedentiem, kam risks nodots pārapdrošināšanā. Ja izmantoti pārapdrošināšanas starpnieku pakalpojumi, tad pakārtoti starpnieka nosaukumam uzskaita arī visus pārapdrošinātājus, pārapdrošināšanas sabiedrībām norādot reitingu aģentūru un tās piešķirto reitingu, kas ir spēkā pārskata datumā. Ja pārapdrošinātājam piešķirti vairāki reitingi, tad norāda zemāko. Par starpniekiem sniedz tikai A, E, 1. un 2. ailē prasīto informāciju. Ja vienā darījumā izmantoti divu vai vairāk pārapdrošināšanas starpnieku pakalpojumi, tad pārskatā norāda informāciju par visiem darījumā iesaistītajiem pārapdrošināšanas starpniekiem.

24. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskatā par dalībvalstīs apdrošinātajiem riskiem” (16.pielikums) sniedz informāciju tikai par tiem apdrošinātajiem riskiem, kas izvietoti dalībvalstīs, vai tām apdrošinātajām personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir kāda no dalībvalstīm. Nelaimes gadījumu apdrošināšanā, veselības apdrošināšanā un palīdzības apdrošināšanā, ja līgums noslēgts ar juridisko personu par tās darbinieku apdrošināšanu un, parakstot prēmijas, nav iespējams identificēt apdrošināto personu pastāvīgo dzīvesvietu, pieņem, ka tā ir juridiskās personas reģistrācijas valsts.

25. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskatā par lielākajām piekritušajām atlīdzību prasībām” (17. pielikums) sniedz informāciju par katra apdrošināšanas veida piecām lielākajām pārskata periodā piekritušo atlīdzību prasību summām (bruto). Izvērtējot piecas lielākās katra apdrošināšanas veida piekritušo atlīdzību prasības, ņem vērā gan tiešo apdrošināšanu, gan pieņemto pārapdrošināšanu.

26. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskatā par lielākajām saistībām” (18. pielikums) sniedz informāciju par piecām apdrošināšanas polisēm ar lielākajām saistībām (bruto) par vienu apdrošināto risku attiecībā uz vienu apdrošināto objektu vai vienu apdrošināto personu un piecām apdrošināšanas polisēm ar lielākajām apdrošinātāja paturētajām saistībām (neto) par vienu apdrošināto risku attiecībā uz vienu apdrošināto objektu vai vienu apdrošināto personu. Gadījumā, ja vienā polisē ietverti vairāki objekti vai personas, izvērtē saistības (bruto un neto), ko apdrošinātājs uzņēmies, apdrošinot katru polisē ietverto objektu vai personu, un informāciju sniedz par katru atsevišķi. Šajā pārskatā atspoguļo informāciju tikai par tiešo apdrošināšanu par tiem apdrošināšanas līgumiem, kuri ir stājušies spēkā pārskata periodā, pat tad, ja apdrošināšanas līgums pārskata perioda beigās vairs nav spēkā.

27. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskata par prioritāriem prasījumiem un to segumu ar aktīviem” (19. pielikums) 1. daļas “Prioritārie prasījumi” C ailē “Norāde uz bilances posteni” norāda tās “Nedzīvības apdrošinātāja bilances pārskata” (1. pielikums) 1. daļas “Bilance” pozīcijas nosaukumu, kurā atspoguļota “Nedzīvības apdrošinātāja pārskata par prioritāriem prasījumiem un to segumu ar aktīviem” 1. daļas pozīcijās norādītā informācija. Sniedzot informāciju par prioritāro prasījumu segumam izmantotajiem aktīviem, ņem vērā aktīviem piesaistīto atvasināto finanšu instrumentu tīro vērtību, t.i., ņem vērā “Nedzīvības apdrošinātāja bilances pārskata” (1. pielikums) 1. daļas “Bilance” aktīvos un pasīvos atspoguļoto informāciju.

28. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskatā par tiesā pieteiktajām prasībām, kurās apdrošinātājs ir minēts kā atbildētājs” (20. pielikums) atspoguļo informāciju par visām apdrošinātājam zināmajām prasībām, kuras ir pieteiktas tiesā. Pārskata E ailē “Komentārs par prasības izskatīšanas gaitu” apdrošinātājs sniedz informāciju par to, kādā stadijā ir prasība.

29. “Nedzīvības apdrošinātāja pārskata par nemateriālajiem un materiālajiem aktīviem un izveidotajām tehniskajām rezervēm” (21. pielikums) 1. daļā “Nemateriālie un materiālie aktīvi” sniedz “Nedzīvības apdrošinātāja bilances pārskata” (1. pielikums) 1. daļas “Bilance” 12000.pozīcijā (“Nemateriālie aktīvi”) un 15100. pozīcijā (“Materiālie aktīvi”) ietverto informāciju sīkākā dalījumā. 2. daļā “Tehniskās rezerves ģeogrāfiskā dalījumā” sniedz informāciju, tehniskās rezerves sadalot, pamatojoties uz apdrošinātā riska atrašanās vietu vai apdrošinātās personas pastāvīgo dzīves vai reģistrācijas vietu. Ja līgums noslēgts ar juridisko personu par tās darbinieku apdrošināšanu un, parakstot prēmijas, nav iespējams identificēt apdrošināto personu pastāvīgo dzīvesvietu, pieņem, ka tā ir juridiskās personas reģistrācijas valsts.

30. “Pārskata par nedalībvalsts nedzīvības apdrošinātāja filiāles pašu līdzekļiem, maksātspējas prasību izpildi un pašu līdzekļu segumu ar aktīviem” (23. pielikums) 5. daļā, sniedzot informāciju par pašu līdzekļu segumam izmantotajiem aktīviem, ņem vērā aktīviem piesaistīto atvasināto finanšu instrumentu tīro vērtību, t.i., ņem vērā “Nedzīvības apdrošinātāja bilances pārskata” (1. pielikums) 1. daļas “Bilance” aktīvos un pasīvos atspoguļoto informāciju. Pārskata 6. daļā “Pašu līdzekļu segums ar ieguldījumiem Latvijas Republikā minimālā garantijas fonda apmērā” sniedz informāciju par nedalībvalsts nedzīvības apdrošinātāja filiāles pašu līdzekļu garantijas fonda apmērā segumu ar ieguldījumiem Latvijas Republikā. 7.daļu “Pašu līdzekļu segums ar ieguldījumiem dalībvalstīs aprēķinātās maksātspējas normas apmērā” aizpilda tikai tad, ja aprēķinātā maksātspējas norma (5000.pozīcija) ir lielāka nekā garantijas fonda minimālais lielums (6000. pozīcija). Šajā daļā atspoguļo tikai to ieguldījumu daļu, kas pārsniedz garantijas fonda segumam atbilstošos pašu līdzekļu ieguldījumus, bet nepārsniedz aprēķinātās maksātspējas normas apmēru.

31. Visos pārskatos, atspoguļojot informāciju par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, drīkst norādīt informāciju tikai par apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti atbilstoši Latvijas Republikas Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumam.

V. Pārskatu iesniegšanas kārtība

32. Nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības darbības pārskatu vai nedalībvalsts nedzīvības apdrošinātāja filiāles darbības pārskatu iesniedz Komisijai vienlaicīgi ar gada pārskatu Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā noteiktajā termiņā.

33. Apdrošinātāja ceturkšņa pārskata periods ir periods no gada sākuma līdz pārskata ceturkšņa pēdējā mēneša pēdējam datumam (31. marts, 30. jūnijs, 30. septembris, 31.decembris). Apdrošinātājs nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības ceturkšņa pārskatu, nedalībvalsts nedzīvības apdrošinātāja filiāles ceturkšņa pārskatu vai dalībvalsts nedzīvības apdrošinātāja filiāles ceturkšņa pārskatu iesniedz Komisijai līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša 30. datumam, izņemot “Nedzīvības apdrošinātāja pārskatu par tiešajā apdrošināšanā parakstīto bruto prēmiju un izmaksāto bruto atlīdzību ģeogrāfisko sadalījumu” (7. pielikums), “Nedzīvības apdrošinātāja pārskatu par nemateriālajiem un materiālajiem aktīviem un izveidotajām tehniskajām rezervēm” (21.pielikums) un “Atsevišķu nedzīvības apdrošinātāja bilances pārskata pozīciju izvērsuma” (22. pielikums) pārskatu, ko iesniedz Komisijai līdz pārskata ceturksnim sekojošā otrā mēneša 15. datumam.

34. Ja Komisija konstatē, ka apdrošinātāja iesniegtais pārskats sagatavots kļūdaini, tas pa e-pastu tiek paziņots pārskata izpildītājam. Ja Komisija nav norādījusi citu termiņu, pārskats atkārtoti jāiesniedz ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc paziņojuma par kļūdu esamību saņemšanas no Komisijas.

35. Konsultācijas par pārskatu, izņemot “Nedzīvības apdrošinātāja pārskatu par nemateriālajiem un materiālajiem aktīviem un izveidotajām tehniskajām rezervēm” (21.pielikums) un “Atsevišķu nedzīvības apdrošinātāja bilances pārskata pozīciju izvērsuma” (22. pielikums) pārskatu, sagatavošanu sniedz Komisijas Regulējošo prasību un statistikas departaments. Konsultācijas par “Nedzīvības apdrošinātāja pārskata par nemateriālajiem un materiālajiem aktīviem un izveidotajām tehniskajām rezervēm” (21. pielikums) un “Atsevišķu nedzīvības apdrošinātāja bilances pārskata pozīciju izvērsuma” (22. pielikums) pārskata sagatavošanu sniedz Latvijas Bankas Statistikas pārvaldes Tautsaimniecības un finanšu statistikas daļa.

VI. Noslēguma jautājumi

36. Apdrošinātāja pārskatus saskaņā ar šo noteikumu prasībām apdrošinātājs sagatavo un iesniedz, sākot ar apdrošinātāja ceturkšņa pārskatu par 2006. gada 3. ceturksni.

37. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē ar Komisijas padomes 2004.gada 3. septembra lēmumu Nr. 199 apstiprinātie “Nedzīvības apdrošinātāju pārskatu sagatavošanas noteikumi”.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs U.Cērps

Pielikumi 1-24

ZIP 276 kb