Rīgā no 2. līdz 4. decembrim notika Baltijas asamblejas 15. sesija

Baltijas asamblejas 15. sesijas prezidijā: Latvijas delegācijas sekretāre Anitra Jankeviča, Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētāja vietnieks, Igaunijas delegācijas vadītājs Trivimi Velliste, Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētājs, Latvijas delegācijas vadītājs Romualds Ražuks, Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētāja vietniece, Lietuvas delegācijas vadītāja Laima Andrikiene, Baltijas asamblejas sekretāre Baiba Moļņika; tribīnē: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Baltijas asamblejas priekšsēdētājs Romualds Ražuks:

Pārskata ziņojums Baltijas asamblejas 15.sesijā Rīgā, Saeimas namā, 1999.gada 3.decembrī

Godājamie klātesošie!

Latvijas prezidēšanas laiks sakrita ar pēdējo visnotaļ vēsturisko otrā gadu tūkstoša noslēdzošo posmu. Vēsturisku arī tāpēc, ka Eiropas Savienības vadītāju sanāksmi Helsinkos tieši pēc nedēļas sagaidām ar pārliecību, ka visas Baltijas valstis tiks iesaistītas ne tikai ES paplašināšanās, bet arī aktīvo sarunu procesā.

Lēmums sarunu procesā iesaistīt visas Baltijas valstis ne tikai atvieglos Baltijas valstu dziļākas sadarbības projektu realizāciju tādās jomās kā brīvā tirdzniecība, nodokļu politika, muitas politika un attiecības ar trešajām valstīm, kā arī tālāka sadarbība iekšlietu un tieslietu jomā, bet arī veicinās Baltijas valstu reģiona kā ES politikas subjekta pieaugumu.

Esam pārliecināti, ka Baltijas valstu pēc iespējas vienlaikus iestāšanās Eiropas Savienībā palielinās stabilitāti šajā reģionā un veicinās tā ekonomisko pievilcību.

Simboliski ir arī tas, ka pavisam nesenā pagātnē, šā gada 21. oktobrī, Latviju atstāja pēdējais Baltijā palikušais Krievijas armijas karavīrs. Līdz ar to noslēdzās Skrundas radiolokācijas stacijas likvidēšanas process.

Dzīvē nekas nebeidzas uzreiz un nekas nesākas pēkšņi. Taču šie Latvijai un visai Baltijai tik nozīmīgie notikumi, manuprāt, vislabāk raksturo tās vēsturiskās krustceles, kurās tagad atrodas Baltijas asambleja. Un šeit varētu meklēt arī atbildi uz jautājumu par tās turpmākā darba raksturu un virzieniem. Neapšaubāms un neapstrīdams ir fakts, ka Baltijas asamblejas darbā spēcīgi akcenti jāliek uz ekonomisko problēmu risināšanu. Ir pienācis laiks, kad Baltijas valstu sadarbība, tālāka to starptautiskās autoritātes celšana, kā arī ikviena Igaunijā, Latvijā vai Lietuvā mītoša cilvēka dzīve ir atkarīga no saskaņotas ekonomisko problēmu risināšanas. Piemēri tam rodami visur. Visvairāk problēmu ir bijis šā gada ziemā un pavasarī lauksaimniecības produkcijas ražotājiem Latvijā. Viņu spiediena rezultātā Latvijas valdība nolēma veikt cūkgaļas tirgu aizsargājošus pasākumus un līdz ar to izpelnījās kaimiņvalstu valdību nosodījumu. Pirms tam bija vērojami mazāk skaļi un sāpīgi "reņģu, olu, cukura kari". Tas, ka šīs problēmas tiek risinātas un beidzot arī atrisinātas, ir spilgts apliecinājums Baltijas sadarbības dzīvotspējai arī šajā ekonomiski mainīgajā situācijā.

Gan Baltijas sadarbības ideāli, kuru nozīmīgums nav mazinājies, gan arī skaidra un pragmatiska atziņa par to, ka mums ir nepieciešams šis 8 miljonu cilvēku lielais tirgus triju nelielu tirgu vietā kā pamats mūsu labklājības celšanai, ļauj šīs pretrunas atrisināt. Mūsu visu interesēs ir aktīvi darboties ekonomiskās vides veidošanā, jau laikus paredzot un novēršot apstākļus, kas varētu traucēt attīstību. Tāpēc šobrīd darba kārtībā ir nākamais solis — Baltijas valstu ekonomiskās politikas saskaņošana, lai nerastos dažādas pretrunas, kas varētu negatīvi ietekmēt lauksaimniecību, rūpniecības attīstību, veicināt akcizēto preču kontrabandu Baltijas valstu vidū. Tie ir galvenie apsvērumi, kāpēc Baltijas asamblejas Latvijas delegācija par prioritāti savas prezidēšanas laikā izvēlējās vienotas ekonomiskās telpas veidošanu Baltijas valstīs, pamatakcentu liekot tieši uz ekonomisko problēmu risināšanu. Lemt par to, daudz vai maz ir padarīts šajā pusgadā, kas, neapšaubāmi, ir ārkārtīgi īss un nepietiekams laiks nopietna darba izvēršanai, nemaz jau nerunājot par tā rezultātiem, kā arī ņemot vērā, ka puse no prezidēšanas laika sakrita ar vasaras sesijas pārtraukumu, varat jūs, Baltijas asamblejas deputāti. Mans pienākums ir informēt jūs par to, kāds ir Baltijas asamblejas komiteju veikums Latvijas delegācijas prezidēšanas laikā, kad tās vadīja Latvijas delegācijas pārstāvji.

Baltijas asamblejas Sociālekonomisko lietu komiteja turpināja darbu, atbalstot vienotas ekonomiskās telpas tālāku veidošanu Baltijā. Komitejas vadītājas Latvijas delegācijas deputātes Helēnas Soldatjonokas vadībā sagatavoti divi ļoti svarīgi, manuprāt, galvenie Baltijas asamblejas 15. sesijas nobeiguma dokumenti. Viens no tiem ir aicinājums Baltijas Ministru padomei saskaņot akcīzes nodokļa pieauguma tempu Baltijas valstīs. Ja mums izdosies izstrādāt vienotu politiku attiecībā uz akcīzes nodokļa pieauguma tempu atbilstoši ES prasībām un saistībā ar Baltijas valstu iekšējā tirgus aizsardzību, tādā veidā palielinot valstu ienākumus un novēršot kontrabandas iespējas, tas dos jūtamu stimulu mūsu valstu ekonomiskajai attīstībai. Otrs dokuments attiecas uz saskaņotu lauksaimniecības politiku. Tā pieņemšanas gadījumā Igaunija, Latvija un Lietuva gūs stimulu intensificēt darbu, iedibinot godīgu konkurenci tirdzniecībā ar lauksaimniecības un zivsaimniecības produktiem, īpašu uzmanību veltot lauksaimniecības aizsardzības un atbalsta politikai, kā arī ārējā un iekšējā tirgus pasākumu saskaņošanai. Par pamatu šai rezolūcijai, neapšaubāmi, kalpo Baltijas valstu valdību vēlme izveidot vienotu ekonomisko telpu, kā arī Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līgums par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm. Rezolūcija par saskaņotu lauksaimniecības politiku pilnībā atbilst Baltijas asamblejas stratēģiskajiem mērķiem un ir saskaņota ar Baltijas Ministru padomes Lauksaimniecības komiteju un Tirdzniecības komiteju. Runājot par Sociālekonomisko lietu komitejas nākamajiem darbiem un mūsu ieteikumiem attiecībā uz to Igaunijas prezidēšanas laikā, pirmām kārtām jāmin līgums par pakalpojumu un darbaspēka brīvu kustību, kuru jau gatavo Baltijas Ministru padomes Tirdzniecības komiteja.

Lielu darbu ir paveikusi Baltijas asamblejas Tieslietu komiteja Latvijas delegācijas deputāta Imanta Burvja vadībā, tālāk strādājot pie Baltijas asamblejas normatīvās bāzes veidošanas. Ir tapis Nolikums par Baltijas asamblejas karogu un Nolikums par Baltijas asamblejas simboliku, un abi šie nolikumi gaida jūsu spriedumu. Tiek turpināts darbs, pilnveidojot Baltijas asamblejas statūtus, un tos mēs droši vien varēsim izskatīt jau nākamajā — 16. sesijā.

Milzīgu darbu paveikusi Baltijas asamblejas Budžeta un kontroles komiteja Latvijas delegācijas deputāta Dzintara Kuduma vadībā. Tā ir sagatavojusi Nolikumu par Baltijas asamblejas finansu līdzekļu izmantošanu, kā arī lēmumu par Baltijas asamblejas budžetu 2000. gadam un Baltijas asamblejas 2000. gada budžetu kopumā. Saskaņā ar Baltijas asamblejas 14. sesijā Viļņā nolemto turpinās Baltijas asamblejas kā starptautiskas organizācijas tālāka attīstība un sakārtošana. Mēs pakāpeniski — soli pa solim — tuvojamies statūtos deklarētajiem mērķiem. Taču ne bez grūtībām. Šeit jāatzīmē, ka tikai Igaunija ir pavisam gatava pilnā apjomā pildīt savas saistības trīspusējā Baltijas asamblejas izdevumu segšanā. Izsaku savu pateicību Igaunijas delegācijai, apņemos gādāt, lai arī Latvijas iemaksas tuvotos igauņu kolēģu panāktajām, kā arī aicinu to darīt Lietuvas delegāciju.

Baltijas asamblejas Izglītības, zinātnes un kultūras komiteja Latvijas delegācijas deputātes Helēnas Demakovas vadībā var lepoties ar patiesi lielu veikumu, kas savu augstāko sasniegumu guva 1999. gada 23. augustā — "Baltijas ceļa" 10. gadadienas atceres pasākumu dienās. Latvijas prezidēšanas laiks sakrita ar šiem jubilejas pasākumiem, kas tika īstenoti visās trijās Baltijas valstīs saskaņā ar Baltijas asamblejas rezolūciju un guva plašu sabiedrības atbalstu. Tas bija jauns apliecinājums Baltijas vienotības idejas dzīvotspējai. Tālāk sekoja kopīgi ar Ziemeļu padomi rīkotais plašsaziņas līdzekļu pārstāvju seminārs Viļņā un Molotova–Ribentropa paktam, Baltijas valstu pagātnei un nākotnei veltītā konference Viļņā, kas izvērsās par patiesi plašu starptautisku forumu. No nākotnē īstenojamiem darbiem, kas būtu veicami Izglītības, zinātnes un kultūras komitejai, jāmin kopīgas Baltijas valstu izglītības telpas izveides atbalstīšana un veicināšana.

Ekoloģijas un enerģētikas komiteja Latvijas delegācijas deputāta Jāņa Lāčplēša vadībā turpināja darbu pie Baltijas enerģētikas stratēģijas ieviešanas, uzklausot Baltijas Ministru padomes Enerģētikas komitejas pārstāvjus. Saskaņā ar līgumu par Baltijas valstu sadarbību enerģētikas jomā šā darba galamērķis ir Baltijas valstu kopējā enerģētikas tirgus izveide.

Baltijas asamblejas Drošības un ārlietu komitejas Latvijas delegācijas deputāta Jura Dalbiņa vadībā turpināja darbu, veicinot Baltijas valstu sadarbību aizsardzības jomā, kas sasaucas ar veiksmīgo sadarbību Baltijas aizsardzības projektos — BALTBAT, BALTRON, BALTNET, BALTDEFCOL. Tas ir īpaši svarīgi, akcentējot integrāciju NATO. Šīs komitejas stratēģiskie mērķi neapšaubāmi, paliek nemainīgi un ir saistīti ar Baltijas valstu integrāciju Eiropas Savienībā un NATO. Viena no līdz šim neizmantotajām iespējām Baltijas valstu un ASV hartas kontekstā ir Baltijas valstu parlamentāriešu ASV likumdevēju institūciju kontaktu attīstīšana. Tādēļ Latvijas delegācija ir sagatavojusi rezolūciju par Baltijas valstu parlamentu sadarbību ar ASV Kongresu un cer uz jūsu atbalstu tās pieņemšanā.

Man ir jāpateicas Baltijas asamblejas Prezidija locekļiem par saskaņoto un pašaizliedzīgo darbu, kas ļāva gan pabeigt jau iesāktos projektus, gan īstenot lielus starptautiskus pasākumus Lietuvā, gan arī uzsākt intensīvu darbu pie galvenā nākamajā gadā rīkojamā pasākuma Igaunijā — II bērnu foruma. Īpašu uzmanību Baltijas asamblejas Prezidijs Latvijas prezidēšanas laikā veltīja Baltijas asamblejas budžeta, sekretariāta un dokumentu normatīvās bāzes izveidošanai, respektīvi, mēs, manuprāt, veiksmīgi turpinājām likt pamatus Baltijas asamblejas efektīvai darbībai, un šā darba augļi parādīsies jau tuvākajā nākotnē. Liels lēciens Latvijas prezidēšanas laikā tika izdarīts Baltijas asamblejas sekretariāta struktūras attīstībā — mēs pirms nepilna gada to izveidojām pilnīgi no jauna. Baltijas asamblejas sekretāres Baibas Moļņikas vadībā šī institūcija strauji pārvēršas par nopietnu instrumentu Baltijas asamblejas pārveidē, pievēršoties Baltijas asamblejas starptautiskās autoritātes celšanai un sakaru attīstībai.

Strauja un ļoti labvēlīga attīstība vērojama mūsu attiecībās ar Ziemeļu padomi — parlamentāru struktūru, kuras iespaidā izveidojās un attīstījās Baltijas asambleja. Kā mūs visus šeit, Rīgā, informēja Ziemeļu padomes prezidente Guna Helsvīkas kundze, pēdējā Ziemeļu padomes sesijā šā gada novembrī tika atbalstīts konservatīvo partiju grupas priekšlikums veidot darba grupas konkrētu problēmu risināšanai, iekļaujot to sastāvā arī Baltijas asamblejas deputātus, lai veicinātu Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes sadarbību. Aicinu mūsu Drošības un ārlietu komiteju iepazīties ar šo priekšlikumu un bez kavēšanās atbalstīt šo mūsu ziemeļu kaimiņu iniciatīvu.

Baltijas asamblejas starptautisko sakaru un starptautiskās sadarbības attīstībai ļoti nozīmīga bija Baltijas asamblejas kā starptautiskas parlamentāras institūcijas piedalīšanās Baltijas jūras reģiona valstu astotajā parlamentārajā konferencē Marienhamā (Somija). Šī konference bija spilgts apliecinājums tam, ka Baltijas jūras reģiona politiskā, stratēģiskā un ekonomiskā nozīme gan Eiropas, gan starptautiskajā kontekstā strauji pieaug.

Baltijas asamblejas delegācija piedalījās arī Eiropas drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas rīkotajā otrajā konferencē par subreģionālo sadarbību. Tā notika Nantē (Francija). Baltijas sadarbības mērķi sakrīt ar EDSO Parlamentārās asamblejas deklarētajiem mērķiem — padarīt reģionu sadarbību par starptautiskās drošības reģionu, ekonomiskās attīstības un labklājības sasniegšanas līdzekli. Baltijas valstu sadarbība ir neapšaubāms un spilgts subreģionālās sadarbības paraugs, un pats fakts, ka sadarbība starp Baltijas valstīm ir pastāvējusi jau pirms valstiskās neatkarības atjaunošanas atzīšanas, izraisīja nenoliedzamu konferences dalībnieku interesi un vēlmi vairāk uzzināt par mums.

Svarīga bija arī mūsu līdzdalība Briselē notikušajā Beniluksa ekonomiskās savienības konferencē par pārrobežu sadarbību. Tā ļāva mums rast atbildi uz jautājumu, kāpēc arī tagad, kad visas trīs Beniluksa valstis jau sen ir ES locekles, šī institūcija — Beniluksa starpparlamentu konsultatīvā padome — turpina pastāvēt un tai ir nozīmīga loma ekonomisko problēmu risināšanā. Šī konference rosināja domāt par to, kāda būs Baltijas asamblejas loma tuvākā un tālākā nākotnē.

Galvenais notikums Latvijas prezidēšanas laikā, neapšaubāmi, bija pārrobežu sadarbības problemātikai veltītā konference, kura notika Rīgā, Saeimas namā, šā gada 5. novembrī un kuru Baltijas asambleja rīkoja kopīgi ar Beniluksa starpparlamentu konsultatīvo padomi. Šī konference bija nozīmīga ne tikai tādēļ, ka tā pievērsās šim ļoti svarīgajam tematam, bet arī tādēļ, ka tika atjaunota un intensificēta sadarbība ar ļoti ietekmīgu un spēcīgu parlamentāru struktūru — Beniluksa starpparlamentu konsultatīvo padomi, kurai ir milzīga pieredze pārrobežu sadarbības attīstības jomā. Šī pieredze arī bija viens no galvenajiem priekšnoteikumiem konferences veiksmīgai norisei. Baltijas asamblejas deputāti, triju Baltijas valstu valdību pārstāvji un, galvenais, pierobežas pašvaldību darbinieki, sanākuši kopā, noskaidroja būtiskākos šķēršļus un noteica neatliekamos darbus, kas veicami šajā jomā. Atsaucoties uz šīs konferences dokumentu, ir tapusi arī Baltijas asamblejas 15. sesijas rezolūcija par pārrobežu sadarbību, kuras galvenais mērķis ir panākt 5. novembra konferencē iesāktā darba turpināšanu, izveidojot darba grupu, kuras sastāvā tiktu iekļauti Baltijas valstu valdību un parlamentu locekļi, kā arī reģionālo un vietējo pašvaldību asociāciju pārstāvji un kuras uzdevums būtu izstrādāt priekšlikumus pārrobežu sadarbības uzlabošanai. Tāpēc gribu izmantot iespēju izteikt savu gandarījumu par līdz šim kopā paveikto un lūgt šeit klātesošajai Beniluksa starpparlamentu konsultatīvās padomes prezidentei Villijai Svildenai–Rozendālei pateikt milzīgu paldies Beniluksa parlamenta viceprezidentam Kristiānam Mora kungam, ekspertiem Janam Bukhardam un van Vasenhofam, kuru līdzdalība pasākuma organizēšanā lielā mērā nodrošināja tā veiksmīgo norisi. Baltijas asamblejas Latvijas delegācija arī turpmāk uzskatīs pārrobežu sadarbības jautājumus par vienu no savām prioritātēm un sadarbosies ar Beniluksa parlamenta pārstāvjiem šajā jautājumā.

Pēdējais, noslēdzošais pasākums, Latvijas prezidēšanas laikā bija Ziemeļu padomes un Baltijas asamblejas 1999. gada 1. decembrī kopīgi rīkotais seminārs par jautājumiem, kas saistīti ar Baltijas valstu integrāciju Eiropā. Tas notika nupat Helsinkos, vietā, kur pēc nedēļas tiks pieņemts mūsu turpmākajai attīstībai tik svarīgais lēmums. Šo vietu un laiku Baltijas asambleja un Ziemeļu padome izraudzījās apzināti, lai arī no savas puses veicinātu šo procesu. Noslēdzot Latvijas prezidēšanas periodu, vēlos uzsvērt — mēs turpinājām Lietuvas prezidēšanas laikā iesākto, ar lietuviešu un igauņu kolēģu atbalstu aizsākām daudzas jaunas iniciatīvas un turpināsim tās īstenot, kā arī visnotaļ atbalstīsim igauņu kolēģus viņu prezidēšanas laikā. Tāda ir Baltijas asamblejas dialektika, kuru pēc nostrādātā gada ir sapratusi un pieņēmusi Latvijas delegācija. Mūsu darba nozīme ir turpinājumā. Rezultāts ir atkarīgs no tā, kā idejas tiek attīstītas tālāk, kā tiek saglabāta pamatnosacījumu pēctecība.

Godājamais Trivimi Velistes kungs! Baltijas asamblejas Latvijas delegācija jau rīt nodos jums prezidēšanas stafeti, un nākamajā pusgadā jums būs uzticēts godpilnais un visnotaļ sarežģītais uzdevums — vadīt Baltijas asamblejas darbu. Jūsu prezidēšanas laiks sakrīt arī ar Igaunijas prezidēšanu Baltijas Ministru padomē, un tas katrā ziņā palīdzēs sasniegt vienu no stratēģiskajiem mērķiem — Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes darba tuvināšanu, attīstot ciešāku sadarbību starp Baltijas asambleju un Baltijas Ministru padomi. Tas, neapšaubāmi, veicinās vienotas ekonomiskās telpas izveidi Baltijā, bet tieši šim mērķim bija veltītas Latvijas delegācijas domas un darbi pēdējā pusgadā.

Pateicos visiem Baltijas asamblejas deputātiem par pēdējā pusgadā paveikto. Milzīgs paldies Baltijas asamblejas sekretariātam, nacionālajiem sekretāriem, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai, Latvijas Republikas Saeimas Kancelejai un darbiniekiem, tulkiem, redaktoriem, visiem, kas ar savu darbu nodrošina šā pasākuma veiksmīgu norisi.

Pateicos visiem sesijas viesiem, ārvalstu diplomātiem, starptautisko organizāciju pārstāvjiem par to, ka viņi ar savu klātbūtni pagodinājuši šo sesiju.

Paldies par uzmanību!