Mūsu trim valstīm kopīgas ir rūpes par mūsu drošību un aizstāvības spējām

Rīgā no 2. līdz 4. decembrim notika Baltijas asamblejas 15. sesija

Baltijas asamblejas (BA) 15.sesijas galvenie temati bija vienotas ekonomiskās telpas izveide Baltijas valstīs un kopējas ārpolitikas koordinācija. Sesija bija arī noslēgums Latvijas prezidentūras laikam BA, nākamajā pusgadā BA prezidējošā valsts būs Igaunija, un 16.sesija notiks Igaunijas pilsētā Tartu no 2000. gada 25. līdz 27. maijam.

Raksturojot BA 15.sesijas darbu, Latvijas delegācijas vadītājs un BA prezidija priekšsēdētājs Romualds Ražuks atzīmēja, ka nevienā no iepriekšējām BA sesijām nav pieņemts tik liels skaits nobeiguma dokumentu.

"Turklāt starp tiem neredzu nevienu nenozīmīgu vai mazsvarīgu," uzsvēra R.Ražuks preses konferencē sestdien, 4.decembrī. Viņš arī pastāstīja, ka Latvijas prioritāte BA prezidentūras laikā bijusi ekonomisko jautājumu risināšana, vienotas Baltijas ekonomiskās telpas veidošana. Par to liecina arī Latvijas delegācijas sagatavotais ekonomisko dokumentu bloks - pēc mūsu valsts iniciatīvas BA savā 15.sesijā pieņēmusi rezolūciju par akcīzes nodokļa piemērošanas kārtību Baltijas valstīs, rezolūciju par saskaņotu lauksaimniecības politiku un pārrobežu sadarbības attīstību. Eiropas Savienības (ES) normatīvajos aktos īpaša uzmanība pievērsta akcīzes nodokļa noteikšanai trim preču grupām- naftas produktiem un minerāleļļām, alkoholam un alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem. BA uzskata, ka Baltijas valstu sadarbība akcīzes nodokļa noteikšanā varētu pozitīvi ietekmēt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ekonomisko attīstību vēl pirms iestāšanās ES. Līdz ar to savā rezolūcijā BA aicina Baltijas Ministru padomi uzsākt akcīzes politikas laukā sadarbību, kas izpaustos kā Baltijas valstu savstarpēja savlaicīga informācijas apmaiņa par akcīzes nodokļa ieviešanu vai to likmju grozīšanu, lai tādējādi kopīgi cīnītos par pastāvīgi pieaugošo kontrabandas tirdzniecību. BA rezolūcijā atzīmēta arī nepieciešamība uzlabot akcīzes nodokļu administrēšanas metodes, sadarbojoties attiecīgām Baltijas valstu institūcijām.

Jautājumam par vienotu akcīzes nodokļa politiku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā BA sesijas laikā pievērsās arī Latvijas Ministru prezidents Andris Šķēle (skat. 9.lpp.). Viņš atzīmēja, ka, izmantojot akcīzes nodokļu likmju starpību, noziedzīgas struktūras ik gadu nozog ievērojamas summas, kas, pat provizoriski rēķinot, ir simtiem miljonu. "Baltijas valstu akcīzes nodokļu saskaņošanai vēl pirms iestāšanās ES būtu pozitīva ietekme uz valstu ekonomisko attīstību. Nodokļu saskaņošana radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus katras valsts uzņēmējdarbībai, mazinātu kontrabandas un citu nelegālu darbību izplatības tendenci, tādējādi palielinot arī nodokļa ieņēmumu apjomu.

Izvērtējot BA 15.sesijas laikā pieņemtās politiskās rezolūcijas, R.Ražuks īpaši uzsvēra dokumentu par Baltijas valstu parlamentu sadarbību ar ASV Kongresu, kurā uzsvērts, ka nepieciešama vienota rīcība, lai veicinātu Baltijas valstu integrāciju starptautiskajās struktūrās. Lai to īstenotu, BA ierosina veidot kopīgu BA un ASV Kongresa sadarbības institūciju. BA pieņēmusi arī rezolūciju par situāciju Kaukāzā, par etniskās kultūras saglabāšanu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, par politiski ieslodzīto un izsūtīto personu personisko lietu atdošanu, par represēto Baltijas valstu iedzīvotāju kapu un apbedījuma vietu aprūpi (skat. zemāk).

Igaunijas delegācijas vadītājs, turpmāko pusgadu arī BA prezidija priekšsēdētājs Trivimi Velliste, runājot par Igaunijas prioritātēm BA prezidentūras laikā, atzīmēja, ka vienlaikus Igaunija būs arī Baltijas Ministru padomes prezidējošā valsts, kas, viņaprāt, ir veiksmīga sakritība un izaicinājums reizē. Igaunijas prezidentūras laikā notiks arī Helsinku sanāksme, kuras laikā Latvija un Lietuva tiks uzaicinātas uz sarunām par iestāšanos ES. Igaunijas delegācijas vadītājs apliecināja, ka nākamajā pusgadā vienlīdz svarīgs jautājums būs arī Baltijas valstu nacionālā drošība un integrācija NATO. Daudz uzmanības tiks pievērsts likumdošanas harmonizācijai ES kontekstā. Izmaiņas skars arī BA komiteju darbu - iecerēts decentralizēt BA darbību un komisiju sēdes noturēt dažādās Igaunijas vietās, kas palīdzētu gūt papildu informāciju par apspriežamajiem jautājumiem. Piemēram, tūrisma problēmas tiks apspriestas Sāremā salā un tamlīdzīgi. Nākamā, 16. sesija arī nenotiks Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, bet gan Tartu, "Baltdefcol" koledžā.

Lietuvas delegācijas vadītāja un BA prezidija priekšsēdētāja vietniece Laima Andrikiene, atskatoties uz BA 15.sesijas darbu, norādīja, ka Baltijas vienotība ir ne tikai mērķis, bet ikdienas realitāte un nemitīgi jāturpina darbs tās uzlabošanai un pilnveidošanai.

"BA būtība un jēga ir ekonomisko problēmu risinājums," L.Andrikienes domu turpināja Latvijas delegācijas vadītājs R.Ražuks. "Krievijas armija mūsu valstis ir atstājusi, pēc dažām dienām sāksies Helsinku forums. Pasaule nu jau zina, kas ir Baltija. Politisko runu laiks ir pagājis, tagad galvenais Baltijas valstis vienojošais faktors, kas reizē ir arī šķērslis, ir ekonomiskās problēmas, trīs nelieli tirgi viena liela vietā. Šo jautājumu risinājumam ir jābūt un tas būs BA viena no galvenajām prioritātēm."

BA 15.sesija bija iezīmīga ne tikai ar pieņemto dokumentu skaitu, apspriestajām ekonomiskajām un politiskajām problēmām. Piektdien, 2.decembrī, Doma baznīcā tika pasniegtas BA balvas par sasniegumiem zinātnē, mākslā un literatūrā. Balvu par ieguldījumu zinātnē saņēma literatūrpētniece Janīna Kursīte par pēdējo gadu publikācijām un grāmatu "Mītiskais folklorā, literatūrā un mākslā". Lietuviešu baletdejotājam Mindaugam Baužim tika pasniegta BA balva par ieguldījumu mākslā, bet igauņu rakstniekam Jānam Krosam bija jāsaņem BA atzinība par ieguldījumu literatūrā. Diemžēl romāna "Lidojums uz vietas" autors nevarēja ierasties uz svinīgo pasākumu Rīgas Domā slimības dēļ.

Pieminēts un godināts svinīgās ceremonijas laikā tika arī BA balvas iedibinātājs un pirmais žūrijas komisijas priekšsēdētājs profesors Edgars Imants Siliņš.

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Baltijas asamblejas 15.sesijas dokumenti. 1999.gada 2.-4.decembrī Rīgā

Baltijas asamblejas 15.sesijas Nobeiguma dokuments

 

Baltijas asambleja,

sanākusi uz 15.sesiju Rīgā 1999.gada 2. - 4.decembrī;

novērtējusi Baltijas valstu sadarbību un tās tālākās attīstības iespējas;

apspriedusi jautājumus par vienotas ekonomiskās telpas izveidi Baltijas valstīs un Baltijas valstu ārpolitikas koordināciju,

pieņēma šādus dokumentus:

Rezolūcija par akcīzes nodokļu piemērošanas kārtību Baltijas valstīs;

Rezolūcija par saskaņotu lauksaimniecības politiku;

Rezolūcija par pārrobežu sadarbības attīstību;

Rezolūcija par Baltijas valstu parlamentu sadarbību ar ASV Kongresu;

Rezolūcija par situāciju Kaukāzā;

Rezolūcija par etniskās kultūras saglabāšanu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā;

Rezolūcija par politiski ieslodzīto un izsūtīto personu personisko lietu atdošanu;

Rezolūcija par represēto Baltijas valstu iedzīvotāju kapu un apbedījuma vietu aprūpi;

Nolikums par Baltijas asamblejas finansu līdzekļu izmantošanu;

Nolikums par Baltijas asamblejas karogu;

Nolikums par Baltijas asamblejas simboliku;

Lēmums par Baltijas asamblejas budžetu 2000.gadam;

apstiprināja Baltijas asamblejas budžetu 2000.gadam.

Baltijas asambleja nolēma, ka pavasara sesija notiks Igaunijas Republikā, Tartu 2000.gada 25.-27.maijā.

 

Romualds Ražuks,        Trivimi Velliste,      Laima Ļucija Andrikiene,

Baltijas asamblejas      Baltijas asamblejas     Baltijas asamblejas

Prezidija priekšsēdētājs,    Prezidija priekšsēdētāja   Prezidija priekšsēdētāja   vietnieks,   vietniece,

Latvijas Republika  Igaunijas Republika  Lietuvas Republika

Rīgā 1999.gada 4.decembrī

 

Rezolūcija. Par akcīzes nodokļu piemērošanas kārtību Baltijas valstīs

Baltijas asambleja,

atzīmējot Baltijas valstu trīspusējās sadarbības pozitīvo attīstību pēdējā laikā un kopējo mērķi - vienotas ekonomiskās telpas izveidi Baltijas reģionā un integrāciju Eiropas Savienībā;

norādot, ka Eiropas Savienības normatīvajos aktos īpaša uzmanība pievērsta akcīzes nodokļu noteikšanai trim preču grupām - naftas produktiem un minerāleļļām, alkoholam un alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem;

uzskatot, ka Baltijas valstu sadarbība akcīzes nodokļu noteikšanā varētu pozitīvi ietekmēt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ekonomisko attīstību vēl pirms iestāšanās Eiropas Savienībā,

aicina Baltijas Ministru Padomi:

uzsākt akcīzes politikas jomā sadarbību, kuru īstenojot Baltijas valstis savlaicīgi informētu cita citu par akcīzes nodokļu ieviešanu vai to likmju grozīšanu nolūkā kopīgi cīnīties ar pastāvīgi pieaugošo kontrabandas tirdzniecību;

uzlabot akcīzes nodokļu administrēšanas metodes, sadarbojoties attiecīgajām Igaunijas, Latvijas un Lietuvas institūcijām.

Rīgā 1999.gada 4.decembrī

 

Rezolūcija. Par saskaņotu lauksaimniecības politiku

Baltijas asambleja,

ņemot vērā Baltijas valstu noteikto prioritāti - integrāciju Eiropas Savienības kopējā tirgū, atbalstot Eiropas Savienības kopējo lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku, kā arī izprotot lauku attīstības īpašo lomu Eiropas valstīs;

pamatojoties uz Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm, kurā pausta vēlme radīt labvēlīgus apstākļus savstarpējas tirdzniecības attīstībai un diversifikācijai un sekmēt komerciālo un ekonomisko sadarbību kopīgo interešu jomā uz līdztiesības, godīgas konkurences noteikumu un savstarpēja izdevīguma pamata;

novērtējot Baltijas valstu savstarpējo uzticēšanos attiecībā uz tirdzniecības tehnisko un sanitāro barjeru atcelšanu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ražotajām precēm;

uzsverot Baltijas valstu valdību vēlmi izveidot vienotu ekonomisko telpu,

aicina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas varas institūcijas intensificēt darbu nolūkā nodrošināt godīgu konkurenci tirdzniecībā ar lauksaimniecības un zivsaimniecības produkciju, īpašu uzmanību veltot lauksaimniecības aizsardzības un atbalsta politikai, kā arī operatīvai informēšanai par veicamajiem iekšējā un ārējā tirgus regulēšanas pasākumiem.

Rīgā 1999.gada 4.decembrī Rīgā, 1999.gada decembrī

 

Rezolūcija. Par pārrobežu sadarbības attīstību

Baltijas asambleja,

uzsverot, ka pārrobežu sadarbības attīstībai ir būtiska loma Baltijas valstu ceļā uz Eiropas Savienību;

atzīstot, ka nepieciešams dziļāk izpētīt un novērst apstākļus, kas kavē Baltijas valstu pārrobežu sadarbības attīstību;

pievēršot īpašu uzmanību tam, ka ir nepieciešams pilnveidot pārrobežu sadarbības attīstības tiesisko bāzi, kuru nosaka Baltijas valstu un Eiropas Savienības valstu savstarpējie līgumi;

izmantojot Beniluksa valstu pieredzi pārrobežu sadarbības īstenošanā,

ierosina izveidot darba grupu, iekļaujot tajā Baltijas valstu parlamentu un valdību locekļus, kā arī reģionālo un vietējo pašvaldību asociāciju pārstāvjus, un uzdot tai izstrādāt priekšlikumus pārrobežu sadarbības uzlabošanai.

Rīgā 1999.gada 4.decembrī

 

Rezolūcija. Par Baltijas valstu parlamentu sadarbību ar ASV Kongresu

Baltijas asambleja,

pamatojoties uz 1998.gada 16.janvārī Vašingtonā parakstīto Partnerības hartu starp Igaunijas Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku un Amerikas Savienotajām Valstīm;

vadoties pēc Hartā deklarētajiem valstu sadarbības principiem;

novērtējot Baltijas valstu un ASV sadarbības pozitīvo attīstību;

ņemot vērā ASV Kongresa ilgstošo ievērojamo atbalstu Baltijas valstu ārpolitiskajiem centieniem un

uzsverot, ka nepieciešama vienota rīcība, lai veicinātu Baltijas valstu integrāciju starptautiskajās struktūrās,

ierosina :

1) attīstīt regulārus kontaktus starp Baltijas valstu parlamentiem un Baltijas valstu atbalsta grupu ASV Kongresa Pārstāvju palātā;

2) nodibināt kopīgu Baltijas asamblejas un ASV Kongresa sadarbības institūciju.

Rīgā 1999.gada 4.decembrī

 

Rezolūcija. Par situāciju Kaukāzā

Baltijas asambleja,

paužot bažas sakarā ar Krievijas karadarbību Čečenijā un pastāvīgi pieaugošo saspīlējumu Kaukāzā;

nosodīdama terorismu jebkurās tā izpausmēs;

uzsvērdama, ka nedrīkst iznīcināt mierīgos iedzīvotājus, aizbildinoties ar cīņu pret terorismu;

ņemot vērā to, ka karadarbības dēļ Čečenijas teritoriju bija spiesti pamest simtiem tūkstošu cilvēku, kas tagad dzīvo zem klajas debess humanitāras un ekoloģiskas katastrofas apstākļos;

pievienojoties starptautiskās sabiedrības paustajām bažām sakarā ar cilvēka tiesību pārkāpumiem Kaukāzā un necieņu pret tautu tiesībām uz pašnoteikšanos,

vēršas pie Krievijas Federācijas likumdevējas varas un izpildvaras, kā arī pie politisko partiju pārstāvjiem ar priekšlikumu nekavējoties īstenot Stambulas tikšanās laikā pieņemtajā un arī Krievijas parakstītajā EDSO deklarācijā noteikto pienākumu censties panākt esošo problēmu politisko risinājumu sarunu ceļā;

aicina Krievijas Federācijas varas institūcijas veikt steidzamus pasākumus, lai radītu starptautiskajām organizācijām nepieciešamos apstākļus neatliekamas humānās palīdzības sniegšanai cietušajiem reģiona iedzīvotājiem.

Rīgā 1999.gada 4.decembrī

 

Rezolūcija. Par etniskās kultūras saglabāšanu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā

Etniskā kultūra ir tautu pastāvēšanas, izdzīvošanas un nesatricināmības priekšnoteikums un nacionālās kultūras pamats, kas palīdz saglabāt tautu pašapziņu un ļauj sabiedrībai un valstij patstāvīgi eksistēt Eiropas un pasaules sabiedrībā.

Etniskajai kultūrai Baltijas valstīs svešu kultūru elementu varmācīgas iespiešanās rezultātā ir nodarīts un arī turpmāk var tikt nodarīts vēstures pavērsienu izraisīts visai liels kaitējums.

Baltijas asambleja,

apzinoties, cik liela nozīme ir etniskajai kultūrai tautu un valstu kultūras un etniskās savdabības saglabāšanā;

ņemot vērā to, kāda nozīme ir etniskajai kultūrai pasaules kultūrā un mūsu valstu tautu dzīvē;

paužot bažas sakarā ar to, ka etniskā kultūra tagad tiek aizvien vairāk apdraudēta;

uzsverot tagadējās paaudzes atbildību par mūsu priekšteču radītās etniskās kultūras saglabāšanu un nepieciešamību nodrošināt mantoto tradīciju pēctecību;

saprotot, ka etniskās kultūras saglabāšanas līdzekļiem jābūt daudzveidīgiem,

atgādina Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas parlamentiem un valdībām, ka tās ir atbildīgas par etniskās kultūras saglabāšanu un mantoto tradīciju pēctecību, un

iesaka izstrādāt konkrētu pasākumu kompleksu un nodrošināt to finansēšanu no valsts budžeta.

Rīgā 1999.gada 4.decembrī

 

Rezolūcija. Par politiski ieslodzīto un izsūtīto personu personisko lietu atdošanu

Padomju okupācijas gados simtiem tūkstošu Baltijas valstu pilsoņu (iedzīvotāju) tika represēti un izsūtīti uz dažādiem bijušās Padomju Savienības reģioniem. Katram represētajam bija iekārtota personiskā lieta, kas šo personu pavadīja visu laiku, kamēr tā atradās cietumā, nometnē vai izsūtījumā. Šajās lietās tika fiksēti visi ar ieslodzījumu vai izsūtījumu saistītie fakti: sodi, pārvešana no vienas nometnes uz citu, represēto raksturojumi utt. Ja būtu šīs lietas vai to kopijas, tas tagad ļautu labāk izzināt represēto cilvēku apcietinājuma un smagā darba apstākļus, un tās kļūtu par nozīmīgu padomju režīma īstenoto represiju izpētes avotu.

Baltijas asambleja,

paužot bažas sakarā ar šo problēmu,

aicina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības turpināt sarunas ar Krievijas Federāciju un citām valstīm par represēto Baltijas valstu pilsoņu personisko lietu (vai to kopiju) atdošanu attiecīgajai valstij.

Rīgā 1999.gada 4.decembrī

 

Rezolūcija. Par represēto Baltijas valstu iedzīvotāju kapu un apbedījuma vietu aprūpi

Laikā no 1940.gada līdz 1953.gadam padomju okupācijas režīma īstenoto masveida represiju rezultātā simtiem tūkstošu Baltijas valstu iedzīvotāju tika deportēti. Dažādos bijušās Padomju Savienības reģionos terors, skarbie un nepanesamie apstākļi, bads un slimības iznīcināja lielāko daļu represēto cilvēku. Baltijas valstu iedzīvotāju izsūtījuma un ieslodzījuma vietas ir kļuvušas par viņu mūžīgās atdusas vietām. Tās ne vienmēr ir ņemtas uzskaitē un zināmas un netiek pienācīgi koptas. Laika zobs un dabas apstākļi ir gandrīz pilnīgi iznīcinājuši neaprūpētos kapus, apbedījuma vietas un to simbolus.

Baltijas asambleja,

paužot raizes attiecībā uz iepriekšteikto un uzsverot nepieciešamību parādīt pienācīgu cieņu mūsu tautiešu piemiņai,

aicina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības sākt konsultācijas ar Krievijas Federācijas valdību un citu NVS valstu valdībām nolūkā izveidot komisijas represēto Baltijas valstu iedzīvotāju kapu un apbedījuma vietu noskaidrošanai, dokumentēšanai un apzīmēšanai dabā, kā arī noslēgt attiecīgus starpvalstu līgumus.

Rīgā 1999.gada 4.decembrī

 

Nolikums. Par Baltijas asamblejas finansu līdzekļu izmantošanu

1. Finansu līdzekļu izmantošanas nolikuma mērķis ir regulēt Baltijas asamblejas finansu līdzekļu izmantošanas kārtību nolūkā nodrošināt to racionālu un efektīvu izlietojumu.

2. Lēmumu par Baltijas asamblejas finansu līdzekļu izmantošanu savas kompetences ietvaros pieņem Baltijas asamblejas sesija, Prezidijs, Budžeta un kontroles komiteja un Baltijas asamblejas sekretārs.

3. Baltijas asamblejas finansu līdzekļi tiek izmantoti saskaņā ar Baltijas asamblejas Statūtiem, Baltijas asamblejas apstiprināto budžetu un šo nolikumu.

4. Baltijas asamblejas finansu līdzekļus veido Baltijas asamblejas dalībvalstu iemaksas, kā arī ziedojumi, ienākumi no Baltijas asamblejas Statūtos atļautās saimnieciskās darbības un citi ienākumi, kas ar Prezidija lēmumu iekļauti Baltijas asamblejas budžetā.

5. Baltijas asamblejas budžeta līdzekļi tiek izmantoti Baltijas asamblejas un tās struktūru (Baltijas asamblejas sesijas, Prezidija, komiteju, Sekretariāta utt.) darbības un rīkoto pasākumu (Baltijas asamblejas balvas, semināri u.c.) nodrošināšanai. Izmantot līdzekļus ar Baltijas asamblejas darbību nesaistītiem mērķiem nav atļauts.

Budžeta izstrādāšana un apstiprināšana

6. Budžeta projekts jāplāno tā, lai tas nodrošinātu Baltijas asamblejas struktūru darbību un paredzēto pasākumu norisi. Budžeta projektam jābūt pietiekami detalizētam, tam jāsniedz skaidrs un pilnīgs priekšstats par plānoto budžeta līdzekļu izlietojumu.

7. Baltijas asamblejas budžeta projekts tiek sastādīts, pamatojoties uz Baltijas asamblejas darbības plānu. Izstrādājot darbības programmas, Baltijas asamblejas delegācijām jāiesniedz arī to realizācijai nepieciešamo finansu līdzekļu aprēķins.

8. Līdz katra gada aprīlim Baltijas asamblejas sekretārs sagatavo un iesniedz Baltijas asamblejas dalībvalstu parlamentiem nākamā gada budžeta kontrolskaitļus.

9. Baltijas asamblejas budžeta projektu sagatavo kopīgi Baltijas asamblejas Prezidijs un sekretārs. Pirmais budžeta projekts ir jāsagatavo līdz 20.septembrim un jāiesniedz Budžeta un kontroles komitejai. Budžeta un kontroles komiteja kopīgi ar komiteju pārstāvjiem izskata iesniegto budžeta projektu un izdara tajā grozījumus. Budžeta projekts līdz 1.novembrim tiek iesniegts Prezidijam, kas to savukārt iesniedz Baltijas asamblejas rudens sesijai apstiprināšanai saskaņā ar Baltijas asamblejas Statūtos noteikto kārtību.

10. Baltijas asamblejas rudens sesija izskata iesniegto budžeta projektu un apstiprina to.

Budžeta grozījumi

11. Ja nepieciešams, Baltijas asamblejas budžeta sadalījumā var izdarīt grozījumus. Lēmumu par šo grozījumu izdarīšanu sagatavo Baltijas asamblejas Sekretariāts un iesniedz to Prezidijam. Pēc saskaņošanas ar Budžeta un kontroles komiteju Prezidijs lēmuma projektu iesniedz apstiprināšanai Baltijas asamblejas sesijai.

12. Neplānotu ienākumu gūšanas gadījumā tiek sagatavots Prezidija lēmuma projekts par šo līdzekļu iekļaušanu Baltijas asamblejas budžetā. Lēmuma projektā tiek norādīta šo ienākumu tāme un motivēts to izlietojums. Sagatavotā tāme tiek nodota saskaņošanai Budžeta un kontroles komitejai. Pēc saskaņošanas tā tiek apstiprināta un gūtie ienākumi iekļauti Baltijas asamblejas budžetā.

Budžeta līdzekļu izlietošana

13. Baltijas asamblejas dalībvalstis izdara iemaksas Baltijas asamblejas budžetā līdz kārtējā gada 1.martam.

14. Ar Baltijas asamblejas finansu līdzekļiem rīkojas Baltijas asamblejas sekretārs. Finansu līdzekļi tiek izmantoti tikai saskaņā ar Baltijas asamblejas apstiprināto budžetu. Baltijas asamblejas sekretārs ar budžeta līdzekļiem rīkojas tā, lai tiktu nodrošināts Baltijas asamblejas struktūru darbs.

15. Baltijas asamblejas sekretārs apstiprina un paraksta visus finansu dokumentus, organizē grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem.

16. Baltijas asamblejas finansu līdzekļi glabājas bankas kontā. Lēmumu par Baltijas asambleju apkalpojošās bankas izvēli pieņem Budžeta un kontroles komiteja pēc Baltijas asamblejas sekretāra ieteikuma.

Budžeta līdzekļu izmantošanas kontrole

17. Budžeta līdzekļu izmantošanu savas kompetences ietvaros kontrolē Baltijas asamblejas Prezidijs, Budžeta un kontroles komiteja un Baltijas asamblejas sesija.

18. Budžeta un kontroles komitejai ir tiesības jebkurā laikā izskatīt un pārbaudīt Baltijas asamblejas finansu dokumentus.

19. Baltijas asamblejas sekretārs pirms Baltijas asamblejas pasākuma organizēšanas iesniedz Prezidijam šā pasākuma izdevumu tāmi. Prezidijs izskata tāmi un, ja nepieciešams, izdara tajā grozījumus.

20. Katru ceturksni Baltijas asamblejas sekretārs sagatavo un iesniedz Prezidijam un Budžeta un kontroles komitejai pārskatu par budžeta līdzekļu izlietojumu iepriekšējā ceturksnī. Katra gada janvārī Baltijas asamblejas sekretārs sagatavo pārskatu par budžeta līdzekļu izlietojumu iepriekšējā gadā un iesniedz to Prezidijam un Budžeta un kontroles komitejai. Budžeta un kontroles komiteja pārbauda un izskata šo pārskatu un, ja nepieciešams, izdara tajā grozījumus. Pēc pārskata apstiprināšanas komiteja sagatavo atzinumu par Baltijas asamblejas izdevumu pamatotību. Pārskatu par iepriekšējā gada budžeta izlietojumu un atzinumu par izdevumu pamatotību Budžeta un kontroles komiteja iesniedz Baltijas asamblejas pavasara sesijai.

21. Budžeta un kontroles komiteja kārtējā sesijā ziņo par Baltijas asamblejas sesiju starplaikā saņemto ziedojumu vai citu neplānoto ienākumu izlietojumu.

22. Šis nolikums ir Baltijas asamblejas Statūtu pielikums.

Rīgā 1999.gada 4.decembrī

 

Nolikums. Par Baltijas asamblejas karogu

1. Karoga apraksts

1.1. Baltijas asamblejas karogs ir taisnstūra formas audums baltā krāsā, tā augšējā stūrī pie kāta - zils stilizēts āboliņa lapas trīskontūru attēls (atbilstoši Nolikumam par Baltijas asamblejas simboliku).

1.2. Karoga izmēri - 1 x 2 m vai 1,5 x 3 m.

1.3. Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētājs lieto standartu. Standarta izmēri - 15 x 30 cm.

1.4. Galda karodziņa izmēri - 14 x 28 cm.

1.5. Vimpeļa izmēri - 28 x 14 cm.

1.6. Neatkarīgi no karoga lieluma tā izmēriem proporciju ziņā jāatbilst apstiprinātajiem izmēriem.

2. Karoga lietošana

2.1. Baltijas asamblejas karogu izkar:

2.1.1. Baltijas asamblejas sesiju un citu pasākumu laikā, novietojot to kreisajā pusē no valsts karoga (raugoties no fasādes puses);

2.1.2. pie Baltijas asamblejas Sekretariāta ēkas fasādes (pastāvīgi). Sēru dienās karogs lietojams kārtībā, kāda noteikta valsts karogiem;

2.1.3. Baltijas asamblejas Prezidija akceptētajos pasākumos;

2.1.4. citos gadījumos - pēc komiteju iniciatīvas un Baltijas asamblejas Prezidija lēmuma.

2.2. Galda karodziņu izmanto Baltijas asamblejas struktūru un starpparlamentu delegāciju sēžu laikā.

2.3. Aizliegts lietot bojātu Baltijas asamblejas karogu.

2.4. Baltijas asamblejas karogu, galda karodziņu un vimpeli drīkst izmantot kā dāvinājumu reprezentācijas nolūkos.

3. Nobeiguma noteikums

3. Šis nolikums ir Baltijas asamblejas Statūtu pielikums.

Rīgā 1999.gada 4.decembrī

 

Nolikums. Par Baltijas asamblejas simboliku

1. Baltijas asamblejas vizuālais simbols ir zils stilizēts āboliņa lapas trīskontūru attēls uz balta fona un vārdi "Baltijas asambleja" trijās oficiālajās valodās (simbola grafiskais attēls - rasējums un krāsas nosaukums - pielikumā).

2. Baltijas asamblejas simbolika tiek izmantota Baltijas asamblejas dokumentos, veidlapās, izdevumos, kā arī sabiedriskās vietās Baltijas asamblejas pasākumu laikā.

3. Baltijas asamblejas simboliku Baltijas asamblejas popularizēšanas nolūkā var izmantot arī kvalitatīvu preču, suvenīru un iesaiņojumu mākslinieciskajam noformējumam.

4. Visos gadījumos, kad Baltijas asamblejas simbolika tiek izmantota Baltijas asamblejas popularizēšanas vai arī komercdarbības nolūkā, ir jāsaņem Baltijas asamblejas Prezidija atļauja attiecībā uz katru izmantošanas veidu, laiku un vietu.

5. Baltijas asamblejas Prezidija uzdevums ir:

1) izskatīt juridisko un fizisko personu iesniegumus par atļaujas piešķiršanu Baltijas asamblejas simbolikas izmantošanai;

2) noteikt kvalitātes prasības priekšmetiem, kuru mākslinieciskajam noformējumam tiek izmantota Baltijas asamblejas simbolika;

3) izskatīt Baltijas asamblejas simbolikas izmantošanas pārkāpumus un pieņemt lēmumus;

4) izstrādāt un apstiprināt metodiku samaksas aprēķināšanai par Baltijas asamblejas simbolikas izmantošanu.

6. Baltijas asamblejas simbolikas izmantošanas rezultātā iegūto līdzekļu izlietošanas kārtību izstrādā Budžeta un kontroles komiteja.

7. Baltijas asamblejas Sekretariāts, pamatojoties uz Prezidija izstrādāto metodiku:

1) nosaka maksu par tiesībām izmantot Baltijas asamblejas simboliku;

2) uzrauga Baltijas asamblejas simbolikas izmantošanu atbilstoši šim nolikumam (Baltijas asamblejas Statūtu 50.panta 12.apakšpunkts).

8. Lai saņemtu atļauju izmantot Baltijas asamblejas simboliku, Baltijas asamblejas Sekretariātā jāiesniedz:

1) iesniegums;

2) attiecīgā izstrādājuma skice vai paraugs;

3) izmantošanas mērķa un veida apraksts;

4) samaksas garantijas vēstule.

9. Šis nolikums ir Baltijas asamblejas Statūtu pielikums.

Rīgā 1999.gada 4.decembrī

 

Lēmums. Par Baltijas asamblejas budžetu 2000.gadam

Baltijas asambleja apstiprina Baltijas asamblejas budžetu 2000.gadam 288 993 ASV dolāru apmērā saskaņā ar pievienoto Baltijas asamblejas budžeta sadalījumu.

Atbilstoši Baltijas asamblejas statūtu 54.panta otrajai daļai Baltijas asamblejas darbības nodrošināšanai paredzētos izdevumus vienlīdzīgās daļās sedz Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamenti.

Baltijas asamblejas sesija uzdod Baltijas asamblejas Prezidijam pēc tam, kad Igaunija, Latvija un Lietuva būs pieņēmušas valsts budžetus 2000.gadam, (uz to pamata) ja nepieciešams, izdarīt grozījumus Baltijas asamblejas 15.sesijā pieņemtajā budžetā. Ja šādi grozījumi tiks izdarīti, Baltijas asamblejas budžets 2000.gadam iesniedzams apstiprināšanai Baltijas asamblejas 16.sesijā.

 

Romualds Ražuks,	Trivimi Velliste,	Laima Ļucija Andrikiene,
Baltijas asamblejas	Baltijas asamblejas	Baltijas asamblejas
Prezidija priekšsēdētājs	Prezidija priekšsēdētāja	Prezidija priekšsēdētāja
	vietnieks	vietniece

Rīgā 1999.gada 4.decembrī