Par Valsts kancelejas direktora disciplinārlietas izmeklēšanu

1999. gada 16. februārī Valsts civildienesta pārvaldē (VCP), saņemot Ministru prezidenta Andra Šķēles lūgumu, ir uzsākta disciplinārlietas izmeklēšana pret Valsts kancelejas (VK) direktoru Alvi Vītolu par valsts budžeta līdzekļu nepamatotu tērēšanu atpūtas telpu izbūvei, uzturēšanai un izmantošanai VK ēkā un šī fakta slēpšanu. Tuvākajās dienās disciplinārlietas izmeklēšanai, ko veiks VCP priekšnieka vietnieks Māris Knoks, VCP saņems nepieciešamos dokumentus no VK, kā arī paskaidrojumus no A.Vītola. Sakarā ar to, ka Valsts kontrole ir plānojusi pabeigt revīziju VK līdz 31. martam, VCP paredz, ka disciplinārlietas izmeklēšana varētu tikt pabeigta divu mēnešu laikā.

VCP atbilstoši likumam "Par valsts civildienestu" ir patstāvīga valsts pārvaldes iestāde valsts civildienesta politikas īstenošanas jomā.

Saskaņā ar VCP darbības stratēģiju tā tiek veidota par aktīvu, atklātu, sabiedrības interesēs strādājošu profesionālu iestādi, kas konsultē un pārrauga procesus, kas ir saistīti ar Valsts civildienesta likuma īstenošanu un civildienesta attīstību.

Viena no galvenajām VCP funkcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem ir disciplinārlietu ierosināšana un izskatīšana pēc VCP un citu tiesību subjektu iniciatīvas.

1999. gadā VCP ir izmeklējusi 31 disciplinārlietu, saņemot gan sūdzības disciplinārlietu ierosināšanai, gan iestāžu un ierēdņu lūgumus pārņemt ierosinātās disciplinārlietas, gan ierēdņu pārsūdzības, kā arī pēc pašas VCP iniciatīvas.

To vidū tika izmeklētas arī vairākas disciplinārlietas pret valsts iestāžu vadītājiem par valsts budžeta līdzekļu lietderīgu izmantošanu. 1999. gada decembrī, pārbaudot četru valsts civiliestāžau — Tieslietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Naturalizācijas pārvaldes un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes — darbības likumību dienesta automašīnu iegādē, VCP konstatēja, ka šajos gadījumos nav pamata disciplinārlietu ierosināšanai pret minēto iestāžu amatpersonām.

1999. gadā VCP par valsts budžeta līdzekļu tiesisku izmantošanu, izmeklējot disciplinārlietas pret Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāru Aivaru Gaili un Izglītības un zinātnes ministrijas (IzM) valsts sekretāru Andri Priekuli, tika konstatēts un dokumentāli pierādīts, ka likumam neatbilstošas KM un IzM vadības darbības rezultātā tika nodarīti būtiski materiāli zaudējumi valstij un kaitējums valsts civildienestam. Ņemot vērā nodarīto kaitējumu lielo apmēru, kā arī to, ka atbildība par valsts budžeta līdzekļu tiesisku izlietošanu ir viens no likumā noteiktajiem valsts iestāžu vadītāju pamatpienākumiem, abos gadījumos tika piemērots MK noteikumu Nr. 158 "Par ierēdņu disciplinārsodiem" 17. panta otrajā daļā paredzētais disciplinārsods — atlaišana no ierēdņa amata.

Valsts civildienesta pārvaldes informācija