Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Šķēle:

Visu Baltijas valstu mērķis ir Eiropas Savienība

Runa Baltijas asamblejas 15.sesijā Rīgā, Saeimas namā, 1999.gada 3.decembrī

Cienījamie Baltijas asamblejas dalībnieki!

Mēs dzīvojam reģionā, kura attīstības un konkurētspējas potenciāls vēl joprojām ne tikai nav izsmelts, bet, domāju, nav arī pilnībā apzināts. Saskaldītība un nevēlēšanās atzīt kopīgās intereses līdz šim ir bremzējusi visu Baltijas valstu attīstības iespējas. Tagad, pēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atgūšanas, kad daudzi no šķēršļiem ir likvidēti, strauji pieaudzis šī reģiona kopīgais potenciāls.

Jau šobrīd Baltijas tirgus Latvijai ir daudz nozīmīgāks par visu NVS valstu tirgu kopā. Līdzīga situācija ir arī Lietuvā un Igaunijā. Skandināvijas valstis ir nepārprotami paudušas atbalstu idejai par vienotu, ekonomiski un politiski integrētu Baltijas reģionu. Zviedrija 2000.gadu jau ir pasludinājusi par Baltijas valstu gadu. Vēlēšanās sadarboties ir liela, un es esmu pārliecināts - dinamisms, ar kādu Baltijas valstu kopiena spēj pieteikt sevi globālā mērogā, vistuvākajā laikā var padarīt to par konkurētspējīgāko reģionu Eiropā.

Un izvērtējot lietas, kuras mēs kopīgiem spēkiem varētu pavirzīt uz priekšu jau tagad, es īpašu uzmanību gribētu pievērst jautājumam par vienotu akcīzes nodokļu politiku.

Eiropas Savienības normatīvie akti paredz akcīzes nodokļa harmonizēšanu, kas nozīmē vienādu nodokļa objektu noteikšanu, vienotu akcīzes preču aprites vispārējo kārtību, kā arī tādu nodokļa likmju ieviešanu, kas sasniedz vai pārsniedz minimālo pieļaujamo apmēru. Šī harmonizēšana attiecas uz trim preču grupām - naftas produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Tā kā visu trīs Baltijas valstu mērķis ir iestāšanās Eiropas Savienībā, akcīzes nodokļa likumdošanas aktu saskaņošana ir neizbēgams mājasdarbs, ko katra valsts paveiks tuvāko gadu laikā. Tomēr nav noslēpums, ka nodokļu izmaiņas vienā valstī vienmēr ietekmē kaimiņvalstu ekonomiskos procesus. Mēs visi esam ieinteresēti veikt šos soļus saskaņoti, precīzi un plānveidīgi. Baltijas valstu akcīzes nodokļu saskaņošanai vēl pirms iestāšanās Eiropas Savienībā būtu pozitīva ietekme uz valstu ekonomisko attīstību. Nodokļa saskaņošana radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus katras valsts uzņēmēju darbībai, mazinātu kontrabandas un citu nelegālu darbību izplatības tendenci, tādējādi palielinot arī nodokļa ieņēmumu apjomu.

Tagad mēs esam spiesti atzīt, ka, izmantojot akcīzes nodokļu likmju starpību, Baltijas valstīs noziedzīgās struktūras ik gadus nopelna, vai pareizāk sakot - nozog, ievērojamas summas. Pat provizoriski rēķinot, tas varētu būt nevis desmitiem, bet simtiem miljonu. Nesaskaņotas izmaiņas sekmē kontrabandistu ietekmes zonu paplašināšanos - zaudējot izdevīgumu vienā tirgus sektorā, viņi ir spējīgi ātri pāriet uz nākamo, kļūstot par labi organizētu un bīstamu noziedzīgu grupējumu.

Vienlaikus, tie paši faktori, kas labvēlīgi ietekmē kontrabandu, apgrūtina vai pat padara neiespējamu vietējo uzņēmēju darbību, vienotas loģiskas telpas trūkuma dēļ Baltijā interesi zaudē ārvalstu investori. Skatoties no ārpuses, Baltijas reģions ir dabiska vienota zona, kurā gluži dabiskā kārtā būtu jāveidojas vienotai nodokļu politikai. Un, ja tas nav novērojams, tātad kaut kas nav kārtībā. Un tas ir trešais faktors, kas mums ir jāņem vērā. Nespēja vienoties par akcīzes nodokļu likmēm liecina arī par Baltijas valstu politiskās vienotības trūkumu.

Kāda tad ir reālā situācija?

Pašlaik akcīzes nodokļa likmes praktiski visu preču grupām Baltijas valstīs ir atšķirīgas. Pastāv arī neatbilstības nodokļa objektu definīcijās, līdz ar to ir apgrūtināta nodokļa likmju salīdzināšanas iespēja.

Turpmāk par katru preču grupu atsevišķi.

Naftas
produkti

Šobrīd naftas produktiem visaugstākās likmes ir Latvijā. Lai sasniegtu Eiropas Savienības minimālo pieļaujamo likmju līmeni naftas produktiem, katrā no Baltijas valstīm ir noteikts pārejas periods, kura laikā paredzēts pakāpeniski paaugstināt nodokļa likmes. Latvijā šis periods noteikts līdz 2003.gadam.

Akcīzes nodokļa likmes benzīnam un dīzeļdegvielai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā dotas 1.tabulā.

Akcīzes nodokļa naftas produktiem likmju saskaņošanas rezultātā:

* tiktu radīti vienlīdzīgi apstākļi uzņēmējdarbībai katrā no Baltijas valstīm;

* mazinātos kontrabandas un citu nelegālu darbību izplatības tendence valstīs ar augstākām nodokļa likmēm;

* sakārtotos degvielas tirgus. Īpaši tas attiecas uz tranzīta kravu pārvadātājiem, kuriem būtu vienādas iespējas iegādāties degvielu jebkurā no valstīm.

Piedāvātais risinājums:

* ievērojot ES noteiktās minimālās pieļaujamās nodokļa likmes, Baltijas valstis nosaka saskaņotu pārejas perioda ilgumu šo likmju sasniegšanai katram naftas produktu veidam, kā arī konkrētās akcīzes nodokļa likmes un to pieauguma tempus šajā periodā. Iespējams arī noteikt katrā pārejas perioda gadā nodokļa likmju izvēles diapazonu (piemēram, par 1000 litriem benzīna 2001. gadā 270-290 EUR).

Alkoholiskie dzērieni

Alkoholisko dzērienu likmju salīdzināšana Baltijas valstīs ir apgrūtināta, jo katrā no tām ir atšķirīgi definēti ar akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem apliekamie objekti jeb šo dzērienu sadalījums pa grupām.

Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmju salīdzinājums Baltijas valstīs pa atsevišķiem alkoholisko dzērienu veidiem atspoguļots 2.tabulā. Akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem visās Baltijas valstīs jau šobrīd pārsniedz ES noteikto minimālo robežu (izņemot alu).

Nodokļa likmju saskaņošanas pamatojums:

* tiks ierobežota alkoholisko dzērienu kontrabanda;

* tiks radīti vienlīdzīgi konkurences apstākļi alkoholisko dzērienu ražotājiem Baltijas valstīs;

* palielināsies ieņēmumi no šī nodokļa visās Baltijas valstīs.

Piedāvātais risinājums:

* sadalīt alkoholiskos dzērienus pa grupām un definēt šīs grupas saskaņā ar ES direktīvās noteikto;

* noteikt atbilstoši katrai alkoholisko dzērienu grupai nodokļa likmju izvēles diapazonu (piemēram, par 100 litriem stipro alkoholisko dzērienu 910-930 EUR).

Tabakas izstrādājumi

Attiecībā uz akcīzes nodokļa saskaņošanu visproblemātiskākā preču grupa ir tabakas izstrādājumi un īpaši cigaretes. Akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem Baltijas valstīs parādītas 3.tabulā. ES normatīvie akti paredz cigaretēm noteikt kombinēto akcīzes nodokļa likmi, kas sastāv no procentuālās (atkarīga no preces vērtības) un fiksētās (par cigarešu vienību). Kopējā likme nedrīkst būt mazāka par 57 procentiem no cigarešu mazumtirdzniecības cenas). Šobrīd nevienā no Baltijas valstīm nav ieviestas šādas likmes un tās ir stipri zemākas par ES noteiktajām.

Likmju saskaņošanas nepieciešamība:

* tiks ierobežota kontrabanda, kas tabakas izstrādājumu gadījumā ir visizplatītākā un salīdzinoši visvieglāk realizējamā;

* tiks nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi tabakas izstrādājumu ražošanas uzņēmumiem;

* tiks palielināti ieņēmumi no šī nodokļa.

Piedāvātais risinājums:

* Baltijas valstis nosaka saskaņotu pašreizējo nodokļa likmju (fiksēto likmju) paaugstināšanas grafiku, sākot ar 2001. gadu, kā arī konkrētās akcīzes nodokļa likmes un to ikgadējo pieauguma apmēru. Nepieciešamības gadījumā var tikt noteiktas katra gada likmju diapazona robežas.

* Baltijas valstis nosaka vienu kopēju brīdi, kad ieviest ES paredzēto nodokļa likmju sistēmu cigaretēm, kas tiek saskaņots ar ES sarunās par iestāšanos tajā. Iespējamais variants - 2010.gads.

Akcīzes preču aprites
vienotas kārtības ieviešana

Lai uzlabotu akcīzes nodokļa iekasēšanu, nepieciešama arī nodokļu administrācijas darba pilnveidošana, vienlaikus atvieglojot un vienkāršojot legālo uzņēmējdarbību ar akcīzes precēm. Šajā sakarā būtu lietderīgi:

* izveidot vienotu akcīzes preču noliktavu sistēmu visās Baltijas valstīs, ievērojot ES direktīvu prasības;

* saskaņot dokumentu apriti;

* savstarpēji atzīt Baltijas valstīs piemērotos nodokļa nodrošinājumus;

* nodrošināt nepieciešamās informācijas apmaiņu akcīzes nodokļa administrēšanas uzlabošanai.

Citas ar akcīzes nodokli
apliekamās preces

Baltijas valstīs pastāv arī citi akcīzes nodokļa objekti, kuru aplikšana ar nodokli nav jāsaskaņo ar ES normām. Šo preču uzskaitījums atspoguļots 4.tabulā. Tā kā papildu akcīzes preču noteikšana no ES normatīvo aktu viedokļa ir katras valsts iekšējā lieta, uzskatām, ka arī Baltijas valstīs saskaņot šo preču sarakstu pagaidām nav nepieciešams.

Latvijas valdības vārdā es apliecinu gatavību nekavējoties uzsākt sarunas ar jebkuru kaimiņvalsti par visu akcīzes nodokļu spektru.

Šobrīd ir ideāla situācija, lai uzsāktu kopīgu darbu, - pabeigts darbs pie 2000.gada budžeta un mums ir gan laiks, gan iespējas vienoties par principiem, kādus ievērot, izstrādājot 2001. gada budžetu.

1.tabula

Akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem Baltijas valstīs

Akcīzes nodokļa likmes benzīnam Baltijas valstīs, EUR par 1000 litriem