Baltijas asamblejas Igaunijas delegācijas vadītājs Trivimi Velliste:
Lai strādājam gan pie sarunu galda, gan sarunās ar tautu
Runa Baltijas asamblejas 15.sesijā Rīgā, Saeimas namā, 1999.gada 3.decembrī
Godājamā Latvijas Republikas prezidente Vaira Vīķe–Freibergas kundze! Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi no trīs Baltijas valstīm!
Šīs tūkstošgades pēdējā mēneša sākumā mēs esam sapulcējušies šajā 800 gadus vecajā pilsētā, lai kopīgi uz īsu brīdī atskatītos pagātnē, bet, galvenais, ielūkotos mūsu kopējā nākotnē. Aizejošais gads paliks mūsu atmiņā kā Baltijas vienotības gads. Man vēl joprojām acu priekšā ir 23. augusta saulainā pēcpusdiena tikai pāris simtu metru no šejienes Daugavas krastā. Tajā reizē mēs viens otram apliecinājām, ka mums ir jāmācās no vēstures. Tāpat mums arī ir jāmācās no kļūdām, kuras mēs esam pieļāvuši, par kurām esam dārgi samaksājuši un no kuru atkārtošanas mēs nekad nebūsim pilnībā pasargāti.
Pārejot pie mana ziņojuma galvenās daļas, vispirms es gribētu pakavēties pie rezolūciju projektiem, kas šodien ir uz mūsu galdiem. Es gribētu sākt ar tekstu, kas, kā jau es šeit teicu, ir saistīts ar mūsu vēsturisko atmiņu. Rezolūcija par politiski ieslodzīto un izsūtīto personu personisko lietu atdošanu, protams, ir svarīga mums visiem, jo bez tautas vēsturiskās atmiņas tas pat daudz vairāk skar mūsu kopējās jūtas, pašcieņu un godu. Tiem, kas to visu pārcieta, tā ir dziļi personiska lieta, tādēļ viņi grib zināt, kā tieši tas ar viņiem ir noticis, ieskaitot visus zemtekstus. Šie cilvēki jau ir cienījamos gados, tomēr neviens no viņiem nevar aizmirst to, kas ir pārdzīvots. Viņiem neapšaubāmi ir tiesības zināt visu, kas ir saistīts ar šo jautājumu.
Tas pats visā pilnībā attiecas uz rezolūciju par represēto Baltijas valstu iedzīvotāju kapu un apbedījumu vietu, kas atrodas Krievijā vai citur NVS, aprūpi. Mūsu tautas brāļu deportācijas vietas diemžēl daudziem kļuva par viņu mūža mājām. Bet viņu kapavietas ir neaprūpētas, tie ir kapi bez krustiem. Pretēji tam Igaunijā, Latvijā un Lietuvā pat to deportēto un kritušo, kas pie mums ieradās kā nelūgti viesi, apbedījumu vietas ir aprūpētas. Prasība noslēgt līgumu par deportēto kapavietu aprūpi mums ir principa jautājums.
Kad pirms sešdesmit gadiem Baltijas valstis kļuva par nežēlīgā Staļina — Hitlera pakta upuriem, demokrātiskajā pasaulē Amerikas Savienotās Valstis bija visprincipiālākais patiesības un taisnības aizstāvis. Mēs visi labi atceramies ASV konsekvenci aukstā kara gados, uzstājot uz mūsu brīvības atjaunošanu. Savienotās Valstis bija to dažu valstu starpā, kur trīs mūsu valstis varēja saglabāt savas diplomātiskās pārstāvniecības līdz pat mūsu neatkarības atjaunošanai. Šajā kontekstā pagājušā gada janvārī parakstītajai ASV un Baltijas hartai ir ļoti liela nozīme. Arī turpmāk Amerikai būs nozīmīga loma mūsu eksistenciālo rūpju atvieglošanā. Tieši tādēļ rezolūcija par Baltijas valstu parlamentu sadarbību ar ASV Kongresu ir ļoti apsveicama.
Tāpat Igaunijas delegācija uzskata, ka ļoti liela nozīme ir rezolūcijas projektam par pārrobežu sadarbību, kas ir apstiprināts ar atbilstošiem nolīgumiem. Ceļā uz Baltijas valstu sadarbību ļoti svarīga ir reģionālo un īpaši vietējo pašvaldību ieinteresētība. Šai sadarbībai ir ļoti nozīmīga loma Baltijas valstu ceļā uz Eiropas Savienību. Mums ir jāpievērš īpaša uzmanība pārrobežu sadarbības tiesiskajai bāzei, to nostiprinot ar attiecīgiem nolīgumiem. Tomēr rezolūcijas projekta tekstā mēs esam atraduši dažus akcentus, kas būtu jāpārskata.
Mēs visi zinām, ka Apvienoto Nāciju karogā ir balta zemeslode uz gaiši zila fona. Turpretī Baltijas asamblejas karogs — zils āboliņš uz balta fona — līdz pat šodienai ir nezināms, taču drīzumā to pazīs vismaz Baltijas jūras reģionā. Baltijas asamblejas karoga un citas simbolikas statūtu pieņemšana nešaubīgi ir solis uz priekšu Baltijas kopības veicināšanā. Tas ir veids, kā demonstrēt mūsu vienotību.
Ir teiciens, ka precizitāte ir pieklājības karaliene. Īpaši tas attiecināms uz finansiāliem jautājumiem. Pagājušajā pavasarī Viļņā mēs pieņēmām jaunus Baltijas asamblejas statūtus. Tomēr perfekts likums vēl joprojām nav uzrakstīts. Bet liksim mierā statūtus. Dzīvei ir pārāk daudz šķautņu. Tādēļ apsveicami, ka šodien mums ir nolikuma projekts ar precīzām norādēm, kā izmantot asamblejas rīcībā esošās finanses. Mums ir arī rezolūcijas projekts, kurā tiek aplūkoti Baltijas asamblejas Statūtu labojumi, lai tos varētu ratificēt nacionālie parlamenti un reģistrēt Apvienoto Nāciju sekretariātā. Igaunijas delegācija ir vienisprātis ar Baltijas asamblejas viedokli, ka apstiprināt rezolūcijas projektu pašreizējā formā nav mērķtiecīgi. Šis jautājums prasa pēc lielākas tiesiskās un politiskās analīzes.
Mūsuprāt, pāris citu projektu — es domāju tos, kuros runāts par akcīzes nodokli un nacionālās kultūras attīstību, — arī prasa dziļāku analīzi un diskusiju.
Godājamais priekšsēdētāja kungs!
Tagad es gribētu pievērsties Igaunijas delegācijas piedāvātajiem rīcības plāniem nākamajam pusgadam.
Mūsu Kultūras, izglītības un zinātnes komisija ierosina apmainīties ar ziņu un kultūras programmām mūsu valstu TV kanālos, kā arī no juridiskā viedokļa apspriest problēmas par obligātās izglītības iegūšanu. Mēs arī ar pateicību pievienojamies Ziemeļvalstu padomes priekšlikumam apspriest jaunatnes tūrisma attīstību gan starp Baltijas valstīm, gan starp Baltijas un Ziemeļvalstīm.
Sociālo un ekonomisko lietu komisija plāno apspriest tūrisma perspektīvu kā nozīmīgu ekonomikas nozari. Saistībā ar augošo tirgus ekonomiku mums ir jāatrod, vai nu mēs to gribam, vai ne, alternatīvs risinājums lauksaimniecības problēmām. Tūrisms nodrošina lielisku iespēju radīt jaunas darbavietas. Ir jārada nosacījumi šīs biznesa nozares attīstībai, pirmām kārtām jau ir jābūt atbilstošai infrastruktūrai. Tūrisma servisa attīstībai ir jābūt nozīmīgai. Mums ir jāreklamē mūsu valstis starptautiskajā tūrisma tirgū. Te ļoti nozīmīga ir sadarbība starp mūsu valstīm, lai tūristam būtu viegli ieceļot no vienas valsts otrā. Ņemot vērā iepriekšminēto, mēs gribētu rīkot Sāremā apaļā galda tikšanos par tūrismu nākamā gada maijā. Minētā komisija gribētu arī pievērst uzmanību pārtikas produktu kvalitātes pārbaudei un cīņai pret kontrabandu. Pēdējo būtu lietderīgi apspriest pierobežas pilsētā Valgā.
Juridiskā komisija ierosina sanākt Pērnavā, lai salīdzinātu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kriminālkodeksus, īpašu uzmanību pievēršot to vispārējam raksturam, pārkāpumu dažādajiem veidiem un ar likumu noteiktajām pārkāpumu definīcijām.
Tāpat ir jāapspriež iepriekšminētie Baltijas asamblejas statūtu iespējamie labojumi, ņemot vērā to ratifikācijas nepieciešamību.
Vides un enerģētikas komisijas dienaskārtībā ir rezolūcijas likumprojekts par starptautisko vides konvenciju ratificēšanu Baltijas valstīs, kā arī par to iedzīvināšanu praksē. Ir arī projekti par piesārņojuma ierobežošanu un kontroli, ilgstošu attīstību, arī par mežu sertificēšanu un resursu izšķērdēšanas samazināšanu. Komisija uzskata, ka ļoti svarīgi ir uzturēt ciešākas saites ar Baltijas vides forumu.
Komunikāciju komisija uzskata par svarīgu turpināt diskusijas par "Via Baltica" projektu, īpašu uzmanību veltot infrastruktūras celtniecībai lielo autoceļu tuvumā, kā arī ceļotāju personīgās drošības jautājumiem. Kā jauns projekts tas piedāvā apspriest jaunu komunikācijas ceļu izveidošanu starp kaimiņvalstīm un citu starpā arī Baltijas jūras salu ceļu. Projekta autori iesaka jūras ceļam "Via Baltica" salas no Kotkas vai Helsinkiem līdz Hanko — Lehtma — Soru — Trīgi — Romasāre un tālāk līdz Rīgai vai Rojai. Tāds ceļš veicinās tūrismu un mazo biznesu, dažādos ekonomisko telpu, piešķirot tai dziļumu reģionālā līmenī. Papildinot pārrobežu sadarbību, ir plānots iepazīstināt ar iespējām, kuras sniedz tie reģioni, kas robežojas ar Peipusa ezeru, tādējādi atkārtoti pasvītrojot, ka mūsu ekonomiski politiskā darbība izriet no Baltijas valstu ģeogrāfiskā stāvokļa.
Kas attiecas uz Ārlietu un drošības komisiju, mūsu divas galvenās prioritātes — ceļš uz Eiropas Savienību un NATO — arvien vēl ir vissvarīgākās. Īpaši svarīgi ir Baltijas kopējās drošības projekti. Te es gribētu pievērst uzmanību Baltijas Aizsardzības koledžai, kas darbojas gandrīz pusgadu, bet jau ir izpelnījusies daudzas uzslavas. Es gribētu minēt to, ka mūsu asamblejas nākamā sesija notiks Tartu maija beigās Baltijas Aizsardzības koledžas telpās. Protams, tas ir ļoti simbolisks fakts.
Ir jāattīsta analogi sadarbības projekti starp mūsu valstīm ne tikai ar aizsardzību saistītajās, bet arī citās nozarēs.
Saistībā ar tikko teikto mēs nevaram klusēt par notikumiem Krievijā. Situācija Čečenijā nav tikai pieaugošu rūpju objekts. Visām valstīm ir jāievēro cilvēktiesības un starptautiskās tiesību normas. Mēs uzskatām, ka Baltijas asambleja nevar klusēt par šo jautājumu.
Priekšsēdētāja kungs!
Kā jūs zināt, laiks nestāv uz vietas. Gadi iet, pieaugusi kļūs jaunā paaudze. Bērni ir mūsu nākotne. Un tomēr ātri aizejošais laiks mūsu sejās ievelk jaunas rūpju rievas, saistītas ar bērnu audzināšanu. Tāpēc es gribētu atgādināt, ka bērniem veltīto forumu, kas notiks nākamā gada septembrī Tallinā, organizēs Ziemeļvalstu padome sadarbībā ar Baltijas asambleju un UNICEF. Pasākuma galvenās tēmas ir — kā iemācīties būt atbildīgam; kā skola var cīnīties pret noziedzību; kā dzimst dialogs starp jaunatni un politiķiem. Foruma dažādās tēmas tiks apkopotas zem viena virsraksta "Bērni briesmās — vecāku uzmanības un sabiedrības atbalsta trūkums".
Cienījamais priekšsēdētāja kungs!
Nobeigumā es gribētu teikt dažus vārdus par Baltijas valstu integrāciju, par ko tik daudz ir diskutēts. Es ticu, ka Baltijas valstu integrācija nevienam no mums nav pašmērķis. Bet mums ir jābūt diviem kopējiem mērķiem — aizsardzība un ekonomiskā politika. Trīs mūsu valstis kā galveno savas ārpolitikas mērķi ir deklarējušas kļūšanu par pilntiesīgām Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm. Mēs zinām, ka šie mērķi bez pūlēm nav sasniedzami. Mums ir diezgan smagi jāstrādā gan pie sarunu galda parlamentā, gan sarunās ar tautu, lai īstenotu to, ko mēs esam nolēmuši. Vienlaicīgs darbs abos šajos līmeņos tad arī nozīmē integrāciju Eiropā. Jo vieglāk un mierīgāk tas notiks, jo stiprāka būs Igaunijas, Latvijas un Lietuvas integrācija.
Pēc dažām dienām Helsinkos sāksies Eiropas Savienības sanāksme. Mēs ticam, ka tajā arī Latvija un Lietuva tiks uzaicinātas uzsākt iestāšanās sarunas, un izsakām savu prieku un gandarījumu par to. Mūsu trīs valstis iet pretī nākotnei. Nevienam no mums nav kristāla bumbas, kurā mēs varētu izlasīt mūsu nākotni. Bet mums būtu jāatceras līdzība par rīksti — katrs atsevišķs tās zariņš ir viegli salaužams, bet visa rīkste kopā — nekad.
Paldies par jūsu uzmanību!
"Latvijas
Vēstneša" (Rūta Kesnere)
neoficiāls tulkojums