• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006.gada 19.septembra sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.09.2006., Nr. 150 https://www.vestnesis.lv/ta/id/143917

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Apspriežot Latvijas un ASV medicīnas speciālistu sadarbību

Vēl šajā numurā

20.09.2006., Nr. 150

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta 2006.gada 19.septembra sēdē

 

TM: Par Latvijas nacionālo pozīciju neformālajai ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmei

Ministru kabinets otrdien, 19.septembrī, apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju par neformālajā Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomē izskatāmajiem Tieslietu ministrijas (TM) kompetencē esošajiem jautājumiem.

Neformālā ES Tieslietu un iekšlietu ministru padome (Padome) no 20. līdz 22.septembrim notiks Somijas pilsētā Tamperē.

Sanāksmē tiks izskatīti trīs TM kompetencē esoši jautājumi – par lēmumu pieņemšanas uzlabošanu policijas un tiesu iestāžu sadarbībā; par savstarpējās atzīšanas principu tiesu nolēmumu atzīšanai krimināllietās un par efektīvu tiesvedību un labākas likumdošanas principiem civiltiesību jomā.

Policijas un tiesu iestāžu sadarbība ir tā sauktā III pīlāra jeb dalībvalstu kompetences jautājumi. III pīlāra jautājumos dalībvalstis vienbalsīgi pieņem ietvarlēmumus, un, atšķirībā no tā sauktā I pīlāra jeb Kopienas kompetences tiesību aktiem (direktīvām, regulām, lēmumiem), to ieviešanu dalībvalstu nacionālajās tiesībās neuzrauga Komisija un dalībvalstīm ir tiesību aktu iniciatīvas tiesības. Izvērtējot līdzšinējo pieredzi lēmumu pieņemšanā, Eiropas Komisija piedāvā šos jautājumus pārcelt uz I pīlāru, kas nozīmētu, ka policijas un tiesu iestāžu sadarbības jautājumi pārietu Eiropas Kopienas kompetencē (Eiropas Parlamenta iesaiste lēmumu pieņemšanā; iespēja Eiropas Komisijai iesūdzēt dalībvalstis Eiropas Kopienu tiesā par nepārņemtiem ietvarlēmumiem; kvalificētā balsu vairākuma izmantošana, pieņemot ietvarlēmumus). To iespējams piemērot tikai tad, ja panākta dalībvalstu vienprātīga vienošanās un dalībvalstu parlamenti ir ratificējuši šīs izmaiņas. Ministru diskusijām Somijas prezidentūra piedāvā tēzi, ka III pīlāra jautājumu pārnešana uz I pīlāru nodrošinātu lielāku efektivitāti lēmumu pieņemšanā padomē.

Kā teikts TM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par Padomē izskatāmajiem jautājumiem, Latvija piesardzīgi vērtē nepieciešamību izmantot policijas un tiesu iestāžu sadarbības jautājumu pārcelšanu uz I pīlāru, jo primāri ir jāizmanto tie lēmumu pieņemšanas mehānismi, kas ir esošo procedūru ietvaros.

Padomē arī tiks debatēts par to, vai Eiropas Komisijas pētījums par problēmām, ar kurām sastopas dalībvalstis savstarpējas atzīšanas principa apspriešanā un piemērošanā, un par nepilnībām pašreizējā sadarbībā krimināllietās palīdzētu risināt problēmas lēmumu pieņemšanā savstarpējās atzīšanas jomā. Latvija uzskata, ka šāds pētījums ir nepieciešams, jo pirms jaunu tiesību aktu projektu ierosināšanas ir vajadzīgs vērtējums, vai konkrētais tiesību akts praktiski ir nepieciešams un kāda ir ES dalībvalstu likumdošana attiecīgajā jomā.

Trešais sanāksmē izskatāmais jautājums ir par efektīvu tiesvedību un labākas likumdošanas principu civiltiesību jomā. Pašlaik Eiropas Kopienas ietvaros ir pieņemti vairāki instrumenti civillietās, kas nosaka tādus jautājumus kā pārrobežu lietu piekritība, piemērojamie tiesību akti, spriedumu atzīšana un izpilde, pārrobežu dokumentu izsniegšana un pierādījumu iegūšana. Šo tiesību aktu pieņemšanas mērķis ir bijis veicināt tiesu iestāžu sadarbību civillietās, atvieglot un veicināt indivīdu pieeju tieslietām.

Somijas prezidentūra uzskata, ka Eiropas Kopienas pieņemto instrumentu skaits civiltiesību jomā ir samērā plašs un šie instrumenti ir savstarpēji nesaskaņoti. Tādēļ Somijas prezidentūra kā galveno jautājumu izvirza nepieciešamību samazināt Eiropas Kopienas instrumentu skaitu un veicināt to savstarpējo sabalansētību, pieņemot vienu kopīgu tiesību aktu.

Latvija savā pozīcijā pauž, ka vispirms būtu jāizvērtē šī procesa laikietilpīgums, tāpat jānoskaidro, ar kādām grūtībām sastopas dažādo tiesisko instrumentu piemērotāji, kā arī jāizskata Eiropas Kopienu tiesas veiktā šo tiesību aktu interpretācija. Pēc Latvijas domām, sākotnēji jāpanāk vienošanās par to, kā saskaņot Eiropas Kopienas instrumentu savstarpējo mijiedarbību, saglabājot šos tiesību aktus, nevis pārstrādājot vienā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!