Baltijas asamblejas Lietuvas delegācijas vadītāja Laima Andrikiene:

Lai panākam Baltijas valstu aktīvāku attīstību

Runa Baltijas asamblejas 15.sesijā Rīgā, Saeimas namā, 1999.gada 3.decembrī

Ekselences, kolēģi, Baltijas asamblejas locekļi, dāmas un kungi!

Lietuvas delegācijas vārdā sveicu Baltijas asamblejas 15.sesiju, kas noris Latvijas galvaspilsētā Rīgā, un pateicos saimniekiem — Latvijas delegācijai — par viesmīlību. Vēlos pateikties arī Latvijas delegācijas vadītājam, Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētājam Romualdam Ražuka kungam, Baltijas asamblejas prezidija loceklim Jurim Sinkas kungam, Baltijas asamblejas komiteju priekšsēdētājiem, kas pēdējā pusgadā vadīja Baltijas asamblejas darbu.

Kā zināms, Latvija savas prezidentūras laikā ir izvirzījusi divas pamatprioritātes: pirmkārt, vienotas ekonomiskās telpas izveidi, un, otrkārt, Baltijas valstu ārpolitikas koordināciju, ciešāku Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes sadarbību.

Nav apstrīdams, ka abas izvēlētās jomas ir ļoti svarīgas, taču ir skaidrs arī tas, ka šeit ir vēl daudz darāmā, lai panāktu visu triju Baltijas valstu aktīvāku ekonomisko attīstību, integrētos Eiropas Savienībā un NATO, efektīvāk koordinētu rīcību.

Izmantojot gadījumu, vēlos paust gandarījumu un apsveikt Latviju un Igauniju sakarā ar iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā. Lietuvai vēl jāgaida uz galīgo pozitīvo lēmumu, taču mēs ceram, ka gaidīšanas laiks nebūs ilgs.

Vēl kāds politisks lēmums, kuru nevar neminēt, — Eiropas Savienības lēmums par aktīvu sarunu sākšanu ar Latviju un Lietuvu sakarā ar dalību šaja organizācijā, ko gaidām jau šomēnes. Uzdrošinos apgalvot, ka šis lēmums ir nozīmīgs ne vien Latvijai un Lietuvai, bet arī Igaunijai, ar kuru sarunas jau notiek.

Latvijas prezidentūras laikā izvirzītās prioritātes atspoguļotas Baltijas asamblejas rezolūciju projektos, kas tiks apspriesti šajā sesijā. Tās ir rezolūcijas par lauksaimniecības politikas un akcīzes pieauguma saskaņošanu Baltijas valstīs, kā arī par pārrobežu sadarbību. Tomēr Baltijas asamblejas dokumenti, kas tiks pieņemti šajā sesijā, neatrisinās problēmas, kas rodas Lietuvā, Igaunijā un Latvijā sakarā ar brīvās tirdzniecības līguma īstenošanu. Šajā jomā īpaša nozīme ir saskaņotai un līdzsvarotai Baltijas Ministru padomes rīcībai, kas bieži vien izpaliek.

Runājot par Baltijas valstu ārpolitikas koordinācijas uzlabošanu, nevaru neminēt dažas problēmas, kuras rada bažas un piesaista starptautiskās sabiedrības uzmanību un kurām būtu pievēršama arī Baltijas asamblejas uzmanība.

Šīs sesijas darba kārtībā ir Baltijas asamblejas aicinājums sakarā ar Čečenijas notikumiem. Dokumentā pausts satraukums par cilvēktiesību pārkāpumiem un vardarbību pret civiliedzīvotājiem Čečenijā, kas notiek terorisma apkarošanas aizsegā. Baltijas asambleja vēršas pie starptautiskās sabiedrības un organizācijām ar aicinājumu aktīvi un efektīvi veicināt konflikta atrisināšanu mierīgā ceļā un novērst humāno katastrofu Ziemeļkaukāza reģionā. Nešaubos, ka Baltijas asambleja atbalstīs šo aicinājumu.

Es gribētu pievērst jūsu uzmanību vēl vienai problēmai — situācijai kaimiņvalstī Baltkrievijā. Baltkrievijā gan nav humānās katastrofas, nenotiek karadarbība, tomēr stāvoklis šajā valstī nevar neradīt bažas vispirms jau cilvēktiesību pārkāpumu un demokrātijas principu neievērošanas dēļ. Vairums Eiropas demokrātisko valstu parlamentu, Eiropas parlamants jau ir izteikuši solidaritāti 13.sasaukuma Baltkrievijas Augstākajai padomei — vienīgajai likumīgajai un demokrātiski ievēlētajai Baltkrievijas varas institūcijai. Baltkrievijas prezidenta A.Lukašenko pilnvaru laiks ir beidzies de facto (bet ne de iure ), un šajā valstī nekavējoties jānotiek prezidenta vēlēšanām, tām jābūt brīvām un demokrātiskām.

Esmu pārliecināta, ka jau šajā sesijā, īpaši ņemot vērā EDSO Stambulas tikšanās deklarācijas principu īstenošanas nozīmību, Baltijas asamblejai jāatrod laiks, lai apspriestu stāvokli Baltkrievijā un, iespējams, pieņemtu dokumentu starptautiskās sabiedrības centienu atbalstam, kuru mērķis ir demokrātiskā procesa normalizēšana un brīvu un demokrātisku vēlēšanu nodrošināšana šajā valstī. Vēlēšanām jānotiek 2000.gadā.

Gribētu nedaudz pakavēties pie Baltijas asamblejas pasākumiem Lietuvā Latvijas prezidēšanas laikā.

Pēc Ziemeļvalstu padomes iniciatīvas sadarbībā ar Ziemeļvalstu institūtiem notika seminārs "Plašsaziņas līdzekļu loma demokrātiskā sabiedrībā", kur tika apspriestas preses brīvības un masu saziņas līdzekļu privatizācijas problēmas.

Vēl viens kopīgs pasākums, kas notika Lietuvā — starptautiska konference "Molotova – Ribentropa pakts. Baltijas valstu tagadne un nākotne", kas bija veltīta Baltijas ceļa desmitgadei.

Šī konference kļuva par nozīmīgu politisku notikumu ne tikai Lietuvā, bet arī citās valstīs. Uzdrošinos to apgalvot, jo interese un vēlme tajā piedalīties, ko izteica citu valstu pārstāvji, bija tiešām plaša.

Vēlreiz gribu pateikties Latvijas delegācijai par Baltijas asamblejas vadību pēdējā pusgadā un novēlēt Igaunijai sekmes, vadot mūsu darbu 2000.gada pirmajā pusē.

Noslēgumā gribu novēlēt Baltijas asamblejas 15.sesijai veiksmīgu darbu! Paldies.

"Latvijas Vēstneša" (Juris Afremovičs)

neoficiāls tulkojums

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Baltijas asamblejas 15.sesijā

pieņemtie dokumenti — 10.lpp.