Par Ziemeļu dimensijas jauno politiku un sadarbības pamatprincipiem

2006.gada nogalē beigsies otrās Ziemeļu dimensijas rīcības plāna termiņš. Nākamgad stāsies spēkā pamatdokuments un politiskā deklarācija, kurā tiks definēta jaunā Ziemeļu dimensijas politika, nosakot Eiropas Savienības, Krievijas, Norvēģijas un Islandes tālākās savstarpējās sadarbības pamatprincipus. Ziemeļu dimensijas ietvardokumenta galīgā saskaņošana notiks šī gada 22.septembrī Imatrā (Somija) vecāko amatpersonu sanāksmes laikā. Dokumentu politiskā līmenī paredzēts apstiprināt pirms Eiropas Savienības un Krievijas samita 24. novembrī Helsinkos.

Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejā jau sākta diskusija par rezolūcijas priekšlikumu Baltijas jūras reģiona stratēģijai attiecībā uz Ziemeļu dimensiju. Zīmīgi, ka tieši Somijas prezidentūras laikā tiek intensificēts darbs Ziemeļu dimensijas ietvaros, kura līdz šim vairāk bija pazīstama kā Somijas un Krievijas projekts.

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere: “Šobrīd ir īstais laiks padarīt Ziemeļu dimensiju par pastāvīgu politiku, līdzīgi tam, kā notiek Eiropas un Vidusjūras dialogs. Ir apsveicami, ka EP rezolūcijas projektā vairāk uzmanības pievērsts arī Ziemeļu dimensijas iekšējam aspektam. Ievērojot Eiropas Savienības pēdējo paplašināšanos, šo politiku bija nepieciešams padarīt aptverošāku, iesaistot arī jaunās dalībvalstis, tostarp Baltijas valstis. Ziemeļu dimensijas ietvaros ir jāpanāk prioritāra loma Baltijas jūras reģionam, izmantojot iespējas, ko sniedz tā dinamiskā izaugsme, pakāpeniski kļūstot par vienu no viskonkurētspējīgākajiem reģioniem pasaulē.
Svarīgi, lai rezolūcijā tiktu uzturēta prasība izveidot atsevišķu budžeta līniju Ziemeļu dimensijas politikai. Iepriekšējais sadrumstalotais finansējums šo politiku padarīja visai necaurskatāmu, radot īpašas priekšrocības sadarbībā ar Krieviju pieredzējušākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, īpaši Somijai. Jaunā budžeta līnija ļautu īstenot arī vairākus Latvijai būtiskus projektus – piemēram, austrumu robežas nostiprināšanu, “RailBaltica” izveidi u.tml.
Šobrīd, pirms dokumenta galīgās pieņemšanas, nepieciešams intensīvs atbildīgo Latvijas institūciju darbs, lai pamatdokumentā un politiskajā deklarācijā parādītos atbalsts tiem projektiem, kas Latvijai ir īpaši svarīgi. Šo iespēju nedrīkstam palaist garām.”

EP rezolūcijas projektā Krievija tiek aicināta ratificēt ESPO konvenciju, lai novērstu situāciju, kad ar enerģētikas infrastruktūru saistītie projekti Baltijas jūrā var tikt īstenoti bez iepriekšēja starptautiska ietekmes uz vidi novērtējuma. EP Ārlietu komitejas balsojums par rezolūcijas projektu plānots 10.oktobrī, savukārt galīgā dokumenta apstiprināšana EP notiks oktobra plenārsesijā Strasbūrā.

Inga Žaimunde, EP deputātes Ineses Vaideres palīdze