Ministru kabineta 2006.gada 19.septembra sēdē

 

AM: Par termiņa pagarināšanu NBS dalībai operācijā Afganistānā

Otrdien, 19. septembrī, Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais Saeimas lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”.

Saeimas lēmuma projekts paredz termiņa pagarināšanu līdz 2007.gada 13.oktobrim Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) dalībai NATO vadītajā starptautiskajā operācijā Afganistānā.

Saeima 2005.gada 27.oktobra sēdē pieņēma lēmumu Nr.4845 “Par termiņa pagarināšanu NBS vienības dalībai NATO vadītajā operācijā Afganistānā”, paredzot NBS atrašanos Afganistānā līdz ANO Drošības padomes 2005.gada 13.septembra rezolūcijā norādītajam termiņam – 2006.gada 13.oktobrim.

Drošības situācija Afganistānā norāda uz starptautisko bruņoto spēku klātbūtnes nepieciešamību. Tāpēc 2006.gada 12.septembrī ANO Drošības padome pieņēma jaunu rezolūciju Nr.1707, ar kuru pagarināja NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku klātbūtni Afganistānā vēl uz 12 mēnešiem – līdz 2007.gada 13.oktobrim.

Latvijas kontingenta rotācijas periods ir seši mēneši. Plānots kopumā uz Afganistānu nosūtīt ne vairāk kā 56 karavīrus vienas rotācijas periodā.

 

AM: Par NBS rezervju sistēmas izveides koncepciju

Otrdien, 19.septembrī, Ministru kabinetā atbalstīta Aizsardzības ministrijas izstrādātā koncepcija par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezervi. Koncepcijas mērķis, ņemot vērā atteikšanos no obligātā militārā dienesta un regulāro NBS komplektēšanu tikai ar profesionālā dienesta karavīriem, ir noteikt pamatprincipus NBS rezervju sistēmas izveidei, lai, pārejot uz profesionāliem bruņotajiem spēkiem, būtu apzināti personāla resursi NBS kaujas un mobilizācijas gatavības nodrošināšanai.

Ministru kabinets atbalstījis koncepcijā piedāvātā risinājuma variantu, kas paredz:

– aktīvajam dienestam derīgos Latvijas pilsoņus iedalīt rezerves karavīros un rezervistos;

– pašreizējos Militārā dienesta iesaukšanas centra uzdevumus (izņemot reģistrāciju obligātajam militārajam dienestam, obligātajā militārajā dienestā iesaucamo veselības pārbaudi un iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā) pamatā deleģēt LR Zemessardzei (kā arī Aizsardzības ministrijai, NBS Rekrutēšanas un atlases centram, NBS Nodrošinājuma pavēlniecības Militārās medicīnas centram un NBS Mācību vadības pavēlniecībai).

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības privatizāciju ar privātā kapitāla piesaistīšanu

Otrdien, 19.septembrī, Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi veicamās valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības privatizācijas kārtība”. Noteikumi precizē kārtību, kādā veicama valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības privatizācija ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi. Noteikumos arī precizēta kārtība, kādā iesniedzami privatizācijas priekšlikumi, kā tiek novērtētas valsts vai pašvaldības kapitāla daļas, un kārtība, kādā tiek palielināts valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību pamatkapitāls.

Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības privatizācija ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi tiek veikta, palielinot valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības pamatkapitālu. Tiesības iesniegt priekšlikumus par valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības privatizāciju ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi ir jebkurai personai, kura vēlas ieguldīt privāto kapitālu valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Priekšlikumus privatizēt valsts kapitālsabiedrību iesniedz Privatizācijas aģentūrā, bet par pašvaldības kapitālsabiedrībām – attiecīgajā pašvaldībā.

Noteikumi groza privatizējamās kapitālsabiedrības kapitāla daļu novērtēšanas, kā arī samaksas par novērtēšanu kārtību. Būtiski tiek grozīta pamatkapitāla palielināšanas kārtība valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībās, jo līdzšinējā kārtība neatbilda Komerclikuma noteikumiem.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par jaunas LTV ēkas projektēšanu un būvniecību

Otrdienas, 19. septembra, Ministru kabineta (MK) sēdē valdība pieņēma lēmumu par jaunas ēkas būvniecību Latvijas Televīzijai (LTV), uzdodot ēkas projektēšanu un būvniecību veikt valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) par tās rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem.

MK lēmums paredz, ka VNĪ būs atbildīgs par LTV jaunās ēkas projektēšanu, būvniecību un pielāgošanu televīzijas darbībai, ņemot vērā sabiedriskās televīzijas tehnoloģiskās attīstības koncepciju. Šo koncepciju valdība lūgs sagatavot Nacionālajai radio un televīzijas padomei (NRTP), lai līdz 2006.gada 30.oktobrim to varētu iesniegt izskatīšanai MK. Koncepcijā jāietver pamatojums nepieciešamajiem budžeta līdzekļiem tehnoloģiskā projekta izstrādei un jaunu tehnoloģisko iekārtu iepirkumam.

Lai nodrošinātu jaunas, mūsdienīgas un LTV darbībai atbilstošas ēkas projektēšanu un būvniecību, VNĪ jāizvēlas zemesgabals no valstij piederošām vai piekrītošām zemēm vai arī citu personu īpašumā esošajām zemēm, saskaņojot to ar LTV. Gadījumā, ja tiks slēgts citu personu īpašumā esoša zemesgabala pirkuma līgums, līgumslēdzēja puse būs valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”, bet pirkuma maksa tiks segta no tās rīcībā esošajiem līdzekļiem. Par LTV nodrošināšanu ar jaunu ēku Finanšu ministrijai katru gadu līdz 1.decembrim būs jāsniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums, kurš jāsaskaņo ar NRTP.

Sākotnēji koncepcija par LTV ēkas būvniecību tika virzīta kā likumprojekts, kas jau bija iesniegts izskatīšanai Saeimā. Taču, tā kā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzskatīja, ka šī jautājuma risināšanai nav nepieciešams likums, MK nolēma lūgt Valsts kancelejai atsaukt iesniegto likumprojektu. Tādējādi LTV ēkas būvniecības organizēšanas gaita tiek noteikta ar MK sēdes protokollēmumu.

 

FM: Par jauniem kazino apmeklētāju reģistrācijas noteikumiem

No nākamā gada būs spēkā jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi par kazino apmeklētāju reģistrācijas un apmeklētāju reģistrā iekļaujamās informācijas apstrādes kārtību, ko izstrādājusi Finanšu ministrija. MK noteikumus valdība apstiprināja otrdien, 19.septembrī.

Jaunu MK noteikumu izstrādāšanas nepieciešamību noteica Azartspēļu uz izložu likuma 39.panta sestā daļa, kurā MK paredzēts pilnvarojums šādu noteikumu izdošanai. Līdzšinējie noteikumi par kazino apmeklētāju reģistrācijas kārtību, reģistrā iekļaujamās informācijas uzglabāšanas, apkopošanas, tālāk nodošanas kārtību, kā arī citi ar kazino apmeklētāju reģistru saistīti tehniskie un organizatoriskie pasākumi, kas nodrošina personas datu aizsardzību, nav būtiski mainījušies, tomēr noteikumu jaunajā redakcijā ir precizēta lietotā terminoloģija.

Noteikumi paredz, kā jāveic kazino apmeklētāju reģistrācija un kā informācija tiek apkopota un nodota Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai. Noteikumos arī reglamentēta informācijas glabāšana un informācijas tālāknodošana.

Jaunie MK noteikumi “Kazino apmeklētāju reģistrācijas un kazino apmeklētāju reģistrā iekļaujamās informācijas apstrādes kārtība” stāsies spēkā ar 2007.gada 1.janvāri. Līdz ar jauno noteikumu stāšanos spēkā par spēku zaudējušiem tiks atzīti MK 2002.gada 20.augusta noteikumi Nr.378 “Kazino apmeklētāju reģistrācijas un kazino apmeklētāju reģistrā iekļaujamās informācijas apstrādes kārtība”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par Cēsu sanatorijas internātskolas rīcībā esošā nekustamā īpašuma saglabāšanu valsts īpašumā un sakārtošanu

Ministru kabineta (MK) 19.septembra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK rīkojuma projektu “Par nekustamā īpašuma Cēsīs saglabāšanu valsts īpašumā”.

IZM sagatavotais MK rīkojuma projekts “Par nekustamā īpašuma Cēsīs saglabāšanu valsts īpašumā” paredz sakārtot Cēsu sanatorijas internātpamatskolas rīcībā esošo valsts nekustamo īpašumu.

Atbilstoši Valsts vēstures arhīva izziņai nekustamais īpašums Bērzaines ielā 34, Dārtas ielā 1, Jēkaba ielā 3 un Jēkaba ielā 11, kura lietotājs pašreiz ir Cēsu sanatorijas internātpamatskola, kas 1940.gada 21.jūlijā piederēja Latvijas valstij Izglītības ministrijas Skolu departamenta personā. Valsts vēstures arhīva 1993.gada 8.marta izziņa apliecina, ka nekustamais īpašums Cēsīs, Dārza ielā 32, nacionalizēts 1940.gada 3.novembrī, tās īpašnieks bija Izglītības ministrija.

Cēsu sanatorijas internātpamatskola daļēji izvietota uz Cēsu pilsētas pašvaldības zemesgabaliem. Cēsu pilsētas dome ar 1997.gada 3.jūlija lēmumu piekrita nodot valsts īpašuma zemesgabalus un ēkas, kurās izvietota Cēsu sanatorijas internātskola un internāts. Cēsu pilsētas domes Zemes komisija izziņā apliecina, ka uz vēsturiskajiem zemesgabaliem Cēsīs, Bērzaines ielā 34, agrāk Dārza ielā 32, citi bijušo īpašnieku vai to mantinieku zemes pieprasījumi nav saņemti.

Ar Cēsu pilsētas domes lēmumu apstiprināts Cēsu pilsētas domes īpašuma un plānošanas dienestā izstrādātais zemes ierīcības – robežu sakārtošanas projekts zemesgabaliem Cēsīs, uz kuriem atrodas Cēsu sanatorijas internātpamatskola. Cēsu pilsētas domes izziņa apliecina, ka bijušo zemes īpašnieku vai to mantinieku zemes pieprasījumi uz minētajiem zemesgabaliem nav saņemti. Cēsu pilsētas domes Zemes komisijas izziņas apliecina, ka bijušo zemes īpašnieku vai viņu likumīgo mantinieku zemes pieprasījumi īpašuma tiesību atjaunošanai uz zemesgabaliem Cēsīs, Dārtas ielā 1, Jēkaba ielā 3 un Jēkaba ielā 11, nav reģistrēti. Atbilstoši likumam “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” zemesgabali Cēsīs, Bērzaines ielā 34, Dārtas ielā 1, Jēkaba ielā 3 un Jēkaba ielā 11, piekrīt valstij.

Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas izraksts no inventarizācijas lietām un Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra par zemes un būvju īpašumu apliecina, ka uz zemesgabala Cēsīs, Bērzaines ielā 34, izvietotas deviņas būves. Pašreiz tiek izmantotas piecas ēkas, kuru ekspluatācija uzsākta pirms 1940.gada 21.jūlija. Cēsu pilsētas Būvvaldes izziņa informē, ka ēkas Cēsīs, Bērzaines ielā 34, Nr.003 un Nr.007 (šķūņi) ir klasificējamas kā īslaicīgas lietošanas būves un kā tādas nav ierakstāmas zemesgrāmatā.

Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas izraksts no inventarizācijas lietām un Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra par zemes un būvju īpašumu apliecina, ka uz zemesgabala Cēsīs, Dārtas ielā 1, izvietotas sešas būves. Pašreiz tiek izmantotas divas ēkas, kuru ekspluatācija uzsākta pirms 1940.gada 21.jūlija. Cēsu pilsētas Būvvaldes izziņa informē, ka ēkas Cēsīs, Dārtas ielā 1, Nr.003, Nr.004, Nr.005 un Nr.006 (šķūņi) ir klasificējamas kā īslaicīgas lietošanas būves un kā tādas nav ierakstāmas zemesgrāmatā.

Uz nekustamo īpašumu (namīpašumu) Cēsīs, Bērzaines ielā 34, 1994.gada 31.martā īpašuma tiesību atjaunošanai pieteicās I.Krišjāne. Ar Cēsu pilsētas domes lēmumu nolemts neatjaunot īpašuma tiesības pieteicējai. Vidzemes apgabaltiesas izziņa informē, ka Vidzemes apgabaltiesā nav saņemts I.Krišjānes prasības pieteikums par īpašuma tiesību atzīšanu uz īpašumu Cēsīs, Bērzaines ielā 34. Cēsu pilsētas domes izziņa apliecina, ka citi pieteikumi uz namīpašuma denacionalizāciju Bērzaines ielā 34 (tagad Bērzaines ielā 34, Dārtas ielā 1, Māras ielā 1 un Māras ielā 3) Cēsīs, Cēsu pilsētas Zemes un namīpašumu denacionalizācijas komisijā nav saņemti un ēkas nav denacionalizētas. Saskaņā ar Civillikumu nekustamās bezīpašnieka lietas piekrīt valstij.

Neapbūvētie zemesgabali Cēsīs, Jēkaba ielā 3 un Jēkaba ielā 11, atbilstoši zemes robežu plānu eksplikācijas daļā esošai informācijai pamatā ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, pašreiz tā tiek izmantota Cēsu sanatorijas internātskolas palīgsaimniecības vajadzībām un dabasmācības stundās.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par minimālās algas palielināšanu 2007.gadā līdz 120 latiem

Otrdien, 19.septembrī, izskatot informatīvo ziņojumu par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu 2007.gadā, valdība atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) ierosinājumu no nākamā gada 1.janvāra minimālo darba algu palielināt no 90 uz 120 latiem.

Labklājības ministrija (LM), sagatavojot ziņojumu, balstījās uz 2003.gadā izstrādāto koncepciju par minimālo darba algu. Tā paredz septiņu gadu laikā minimālo algu paaugstināt līdz 50% no strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas. Pērn tā bija 245,75 lati. Pēc provizoriskiem aprēķiniem, minimālās algas paaugstināšanai no 90 uz 120 latiem no nākamā gada budžetā papildus nepieciešami 14,5 miljoni latu. Plānots, ka papildu ieņēmumi budžetā būs 45,3 miljoni latu. Galīgos aprēķinus par papildus nepieciešamo finansējumu atbildīgās institūcijas veiks pēc tam, kad valdība atbalstīs lēmumu par minimālās algas paaugstināšanu.

Paredzamais minimālās algas neto (uz rokas) apmērs:

	Esošā	Plānotā
Minimālā bruto mēneša darba alga, Ls	90,00	120,00
Minimālā neto mēneša darba alga, Ls:
–strādājošiem bez apgādībā esošām personām (plānotais neapliekamais minimums mēnesī – Ls 50)	73,93	94,40
Starpība, salīdzinot ar pašreizējo minimālo darba algu, Ls		+24,97
– strādājošiem ar vienu apgādībā esošu personu (plānotais atvieglojums mēnesī par apgādībā esošu personu – Ls 35)	81,90	103,15
Starpība, salīdzinot ar pašreizējo minimālo darba algu, Ls		+28,22

Pēc informatīvā ziņojuma apstiprināšanas valdībā LM izstrādās Ministru kabineta noteikumus par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi.

Pēc LM rīcībā esošiem statistikas datiem, 2005.gadā minimālo darba algu vai mazāk saņēma 82,9 tūkstoši cilvēki jeb 12% no strādājošo kopskaita. Visvairāk minimālās algas saņēmēju – 75,3 tūkstoši cilvēku jeb 91% – strādā privātajā sektorā, savukārt sabiedriskajā sektorā – 7,6 tūkstoši (9%).

Minimālai mēneša darba algai 2007.gadā jābūt 47% apmērā no strādājošo vidējās darba algas par iepriekšējo gadu. To nosaka noteikumi par kārtību, kādā nosakāma un pārskatāma minimālā mēneša darba alga.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par Valsts zemes politikas koordinācijas padomes darbības nodrošināšanu

Valsts zemes politikas koordinācijas padomes darbību nodrošinās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), paredz otrdien, 19.septembrī, Ministru kabinetā pieņemtie grozījumi šīs padomes nolikumā.

2005.gada 25.janvārī Ministru kabinets pieņēma Valsts zemes politikas koordinācijas padomes nolikumu, kurš paredzēja šādu padomi izveidot Tieslietu ministrijas (TM) vadībā.

Saskaņā ar rīkojumu par Valsts zemes dienesta reorganizāciju atsevišķas funkcijas ģeodēzijas un kartogrāfijas jomā tika nodotas Aizsardzības ministrijai, vēl citas – VSIA “Latvijas valsts mērnieks”. Rezultātā būtiski sašaurinājās TM kompetence zemes politikas jautājumos un atbilstoši tika grozīts arī TM nolikums.

Savukārt RAPLM nolikums paredz, ka šī ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde reģionālās politikas, pašvaldību attīstības, telpiskās plānošanas politikas, mājokļu politikas un pašvaldību darbības pārraudzības jomās. Telpiskās politikas jomā RAPLM veic nacionālā plānojuma izstrādi. Nacionālā plānojuma izstrāde nav iespējama bez zemes kā resursa attīstības analīzes, bez vienotas politikas šī resursa izmantošanas noteikšanai.

Zemes politikas jautājumi vistiešāk skar pašvaldību attīstības, telpiskās plānošanas politiku, mājokļu politiku, kā arī risina reģionālās politikas uzdevumus.

Ņemot vērā minēto, izstrādātas izmaiņas Zemes politikas koordinācijas padomes nolikumā, paredzot, ka padomes darbu, kā arī zemes politikas izstrādi un īstenošanu turpmāk nodrošinās RAPLM.

Vienlaikus grozījumu anotācijā norādīts, ka koordinācijas padomes darbības nodrošināšanai nepieciešams nostiprināt RAPLM kapacitāti – izveidot papildus piecas štata vietas. Lai nodrošinātu efektīvu padomes darbu, jāveic analītisks darbs, jānodrošina informācijas apkopošana, jāveic dialogs ar citām ieinteresētajām institūcijām, jāapkopo ārvalstu pieredze, jāizstrādā likumdošana un tehniski jānodrošina koordinācijas padomes darbs.

Vairāki ar zemes politikas izstrādi saistīti jautājumi – zeme kā attīstības resurss, transporta infrastruktūras attīstība, piekrastes attīstība, pilsētvide – ir jārisina sarunu un diskusiju ceļā. Līdz ar to nepieciešams papildu finansējums semināru, konferenču organizēšanai, t.sk. metodiskā materiāla izstrādei, publicitātes nodrošināšanai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par derīgo izrakteņu ieguves kārtību

Otrdien, 19.septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē akceptēts Vides ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība”. Noteikumu projekts sagatavots saskaņā ar likumu “Par zemes dzīlēm”.

Izstrādātais noteikumu projekts nosaka prasības ģeoloģiskajā izpētē, derīgo izrakteņu ieguves projektos un projektu akceptēšanas kārtībā, ieguves procesā, kā arī derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivācijā.

Šis noteikumu projekts regulēs tādus derīgo izrakteņu ieguves posmus kā derīgo izrakteņu ieguves vietas sagatavošana ieguvei, ieguves vietas ekspluatācija, iegūto derīgo izrakteņu un atlikušo derīgo izrakteņu krājumu uzskaite. Tie arī noteiks derīgo izrakteņu ieguves vietas konservācijas vai rekultivācijas kārtību.

Pašlaik saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem nav atsevišķu noteikumu, kas regulētu derīgo izrakteņu ieguvi. Derīgo izrakteņu ieguve notiek, ņemot vērā ģeoloģijas zinātnes atziņas un praktisko pieredzi, kā arī pamatojoties uz agrāk izstrādātajiem ieguves projektiem.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par sausuma nodarīto zaudējumu kompensācijām lauksaimniekiem

Otrdien, 19.septembrī, Zemkopības ministrija (ZM) informēja valdību par nepieciešamību šā gada budžeta grozījumos sausuma nodarīto zaudējumu kompensācijai paredzēt vairāk nekā 25 miljonus latu. ZM aprēķini nosaka augkopībai paredzēt 12505387 latus, lopkopībai – 12725856 latus, bet mežaudžu atjaunošanai – 300000 latu.

Pirmdien, 18.septembrī, Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē zemkopības ministrs Mārtiņš Roze informēja Eiropas Komisiju par šā gada nelabvēlīgo laika apstākļu nodarītajiem zaudējumiem un nepieciešamību Latvijas lauksaimniekiem saņemt kompensācijas. Tika izteikts lūgums Eiropas Komisiju atļaut no 16.oktobra sākt izmaksāt platību tiešmaksājumus lauksaimniekiem.

Izmantojot vairāk nekā 12000 lauksaimnieku iesniegtās anketas, ZM veiktie aprēķini liecina – zaudējumi augkopībā šogad lēšami 123130863 latu vērtībā. No anketām apkopotā informācija arī liecina, ka ievākti 24% no iepriekšējo gadu zaļbarības un skābbarības ražas, 51% no iepriekšējo gadu zaļbarībai un skābbarībai paredzētās kukurūzas un 46% no iepriekšējo trīs gadu sēto zālāju apjoma. Informatīvajā ziņojumā valdībai norādīts, ka visvairāk augkopībā cietuši vasarāji, kartupeļi un lauku dārzeņi. Savukārt ziemas rudzu raža vērtējama kā normāla.

Zemkopības ministrs akcentē, ka sausuma nodarīto zaudējumu kompensēšanai nav nepieciešama papildu naudas summa. Aptuveni 21 miljons latu tiks iegūti no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju daļas neizmantotās naudas, aptuveni 4 miljoni latu – no samazinātās dotācijas Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda virzības daļas līdzfinansēto projektu īstenošanai paredzētā finansējuma, kā arī finansējuma daļa no samazinātās dotācijas intervences pasākumiem.

M.Roze arī uzsver, ka ZM ir izstrādājusi lauksaimniecības riska vadības koncepciju, kuru tuvākajā laikā izskatīs valdībā. Tā kā šogad no sausuma cietusi liela daļa Eiropas reģionu, M.Roze cer, ka “arī citas dalībvalstis mūs atbalstīs riska vadības sistēmas ieviešanā”.

 

ZM: Par valsts atbalstu meža ilglaicīgo funkciju stabilizācijai privātos mežos

Valdība otrdien, 19.septembrī, akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto kārtību, kādā 2006.gadā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu meža ilglaicīgo funkciju stabilizēšanai privātos mežos.

Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu. Normatīvais akts nosaka valsts atbalsta piešķiršanas kārtību ilglaicīgo funkciju stabilizēšanai privātos mežos 2006.gadā, kritērijus un procedūras, kā izvērtēt atbalsta saņēmēju pieteikto mežaudžu atbilstību valsts atbalsta saņemšanas nosacījumiem, kā arī Lauku atbalsta dienesta un tā reģionālo iestāžu un Valsts meža dienesta pienākumus valsts atbalsta administrēšanā.

Projekts paredz, ka 2006.gadā atbalsta piešķiršanas un administrēšanas kārtība būtiski neatšķirsies no 2005.gada noteiktās kārtības.

Tā kā, sākot ar 2006.gada 1.janvāri, ir veiktas strukturālas izmaiņas Valsts meža dienestā, ir samazinājies mežniecību skaits. Paredzēts, ka viens pretendents šogad varēs saņemt atbalstu ne vairāk kā par pieciem hektāriem (2005.gadā tas bija par trijiem hektāriem) atbilstoši nosacījumiem koptu mežaudžu platību tā īpašumā esošajos mežos attiecīgās mežniecības teritorijā. Atbalsts netiks piešķirts par to mežaudžu kopšanu, kuru kopšanai pretendents saņēmis valsts atbalstu 2005.gadā. Finansējums projekta realizēšanai piešķirts no Meža attīstības fonda.

 

ZM: Par valsts meža zemes atsavināšanas kārtību

Valdība otrdien, 19.septembrī, akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Valsts meža zemes atsavināšanas kārtība”.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā zemesgrāmatā ierakstīto valsts meža zemi atsavina šādu likumā “Par pašvaldībām” noteikto pašvaldības autonomo funkciju veikšanai – ceļu būvniecībai, kapsētu izveidošanai vai paplašināšanai, parku ierīkošanai vai uzturēšanai. Normatīvajā aktā arī noteikts, kādi dokumenti ir jāiesniedz valsts meža zemes atsavināšanai.

 

ZM: Par vadlīnijām un veidlapām investīciju projektiem lauksaimniecības uzņēmumos

Valdība otrdien, 19.septembrī, akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus par atklāta projektu iesniegumu konkursa “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” vadlīnijām un projekta iesnieguma veidlapu.

Lai sekmīgi nodrošinātu investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos, tiek izstrādāti šie noteikumi, kuros sniegta informācija, kas palīdzēs pieteikties Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma saņemšanai, skaidrotas Vienotā programmdokumenta noteiktās prioritātes, pasākumi un aktivitātes, ko paredzēts ieviest Latvijā. Dokumentā arī izklāstītas pamatprasības, kas jāievēro, piesakoties uz struktūrfonda finansējumu.

Pasākums “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” ir paredzēts, lai veicinātu lauksaimniecības produkcijas efektivitāti un konkurētspēju, saņemot investīcijas lauksaimniecības produktu konkurētspējas uzlabošanai vietējā un ārējā tirgū, kā arī lai nodrošinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu lauku attīstību, samazinot sociālekonomiskās atšķirības starp laukiem un pilsētām, saglabājot daudzveidīgu lauku vidi un veicinot lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāti un konkurētspēju.

Pasākums ietver aktivitātes kvalitātes, higiēnas, pārtikas drošības, vides un darba drošības standartu paaugstināšanai lauksaimniecības uzņēmumos. Šī pasākuma mērķa grupa ir lauksaimniecības uzņēmumi, kuri ir juridiskas personas vai individuālie komersanti un kuri ražo lauksaimniecības produktus, un to kooperatīvi.

Projektu iesniegumiem, kas iesniegti, sākot ar 2006.gadu, attiecināmo izmaksu kopsumma vienam struktūrfondu finansējuma saņēmējam nepārsniedz 126504 latus (180000 eiro). Gadījumos, kad struktūrfondu finansējums paredzēts augļu un ogu glabātavu būvēm, attiecināmo izmaksu kopsumma vienam struktūrfondu finansējuma saņēmējam nepārsniedz 1405608 latus (2000000 eiro).

Pasākuma ietvaros pieejamais sabiedriskais finansējums tiek piešķirts no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) un nacionālā budžeta līdzekļiem saskaņā ar Vienotā programmdokumentā paredzēto finansējuma apjomu atbilstoši ELVGF vadības komitejas saskaņotajam pieejamo finanšu līdzekļu sadalījumam.

Struktūrfonda finansējums tiek piešķirts tikai par projekta iesniegumā ietvertajām šajās vadlīnijas noteiktajām attiecināmajām izmaksām. Projekta iesniegumi tiks izvērtēti struktūrfondu finansējuma piešķiršanai, ņemot vērā projekta iesniedzēja iesniegto projekta iesniegumu, biznesa plānu un pavaddokumentus.

 

ZM: Par vadlīnijām un veidlapām meliorācijas un skābo augšņu kaļķošanas projektiem

Valdība otrdien, 19.septembrī, akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus par atklāta projektu iesniegumu konkursa “Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana” aktivitātes “Zemes uzlabošana” apakšaktivitāšu “Valsts un koplietošanas meliorācijas sistēmu jaunbūve, rekonstrukcija un renovācija”, “Skābo augšņu kaļķošana” vadlīnijām un projekta iesnieguma veidlapu.

Lai sekmīgi nodrošinātu valsts un koplietošanas meliorācijas sistēmu jaunbūvi, rekonstrukciju un renovāciju, kā arī skābo augšņu kaļķošanu, tika izstrādāti MK noteikumi par atklāta projektu iesniegumu konkursa “Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana” aktivitātes “Zemes uzlabošana” apakšaktivitāšu “Valsts un koplietošanas meliorācijas sistēmu jaunbūve, rekonstrukcija un renovācija”, “Skābo augšņu kaļķošana” vadlīnijām un projekta iesnieguma veidlapu.

Šajos noteikumos sniegta informācija, kas palīdzēs pieteikties Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma saņemšanai, skaidrotas Vienotā programmdokumenta noteiktās prioritātes, pasākumi un aktivitātes, kuras paredzēts ieviest Latvijā, un izklāstītas pamatprasības, kas jāievēro, piesakoties uz struktūrfonda finansējumu.

Latvijā lielā mērā lauksaimniecības produkcijas ražošana ir atkarīga no augsnes mitruma apstākļiem, kurus nodrošina meliorācijas sistēmu un polderu būvju efektīva darbība. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecību, ir nepieciešama skābo augšņu kaļķošana. Aktivitāte paredzēta, lai samazinātu negatīvo dabas un klimatisko apstākļu ietekmi uz lauku saimniecībām, lai sekmētu lauksaimniecības un potenciālo meža zemju ilgtspējīgu izmantošanu un produktivitāti, kā arī lai nodrošinātu apstākļus konkurētspējīgas produkcijas ražošanai.

Skābo augšņu kaļķošanai projekta attiecināmo izdevumu kopsummas vienam struktūrfondu finansējuma saņēmējam laika periodā no 2004. līdz 2006.gadam nedrīkst pārsniegt 379514 latus (540000 eiro).

 

ZM: Par vadlīnijām un veidlapām amatniecības projektiem

Valdība otrdien, 19.septembrī, akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus par atklāta projektu iesniegumu konkursa “Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana” aktivitātes “Lauku tūrisms un amatniecības veicināšana” apakšaktivitātes “Amatniecības attīstība” vadlīnijām un projekta iesnieguma veidlapu.

Šajos noteikumos sniegta informācija, kas palīdzēs pieteikties Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējuma saņemšanai, skaidrotas Vienotā programmdokumenta noteiktās prioritātes, pasākumi un aktivitātes, kuras paredzēts ieviest Latvijā, un izklāstītas pamatprasības, kas jāievēro, piesakoties uz struktūrfonda finansējumu.

Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšanas aktivitātes “Lauku tūrisma un amatniecības aktivitāšu veicināšana” apakšaktivitāte “Amatniecības attīstība” ir saistīta ar lauksaimnieciskās ražošanas dažādošanu, kā arī ar alternatīviem uzņēmējdarbības veidiem, ko var savienot ar lauksaimniecisko ražošanu. Mērķis ir dažādot ekonomiskās aktivitātes un nodrošināt alternatīvas ienākumu iespējas, veicinot ar amatniecību saistītas aktivitātes.

Apakšaktivitātes ietvaros pieejamo sabiedrisko finansējumu piešķir no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) un nacionālā budžeta līdzekļiem.

Dokumentā norādīts, ka maksimālais projektu skaits vienam projekta iesniedzējam nav ierobežots, bet projektu attiecināmo izmaksu kopējā summa vienam struktūrfondu finansējuma saņēmējam no 2006.gada nevar pārsniegt 126 504 latus (180 000 eiro). Ja projekta finansēšanai piesaista pašvaldības vai sabiedrisko fondu līdzekļus, tad par attiecīgo summu jāsamazina Latvijas valsts budžeta un ES struktūrfonda finansējuma apjoms.

Projekta aktivitāšu beigu termiņš ir ne vēlāk kā 2008.gada 31.augusts, struktūrfondu pieprasījuma galīgā maksājuma iesniegšanas termiņš ir ne vēlāk kā 2008.gada 15.septembris. Struktūrfonda finansējumu piešķir tikai par projekta iesniegumā ietvertajām vadlīnijās noteiktajām attiecināmajām izmaksām.

 

ZM: Par vadlīnijām un veidlapām mežizstrādes un koksnes pirmapstrādes projektiem

Valdība otrdien, 19.septembrī, akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus par atklāta projektu iesniegumu konkursa “Ieguldījumi mežizstrādes, koksnes pirmapstrādes un tirdzniecības uzlabošanā un racionalizācijā” vadlīnijām un projekta iesnieguma veidlapu.

Noteikumi izstrādāti, lai atbalstītu ieguldījumus, kas saistīti ar meža kā izejvielas izmantošanu līdz koksnes rūpnieciskai apstrādei un pārstrādei, izmantojot dabai draudzīgas un meža dabiskajam attīstības procesam atbilstošas meža izmantošanas metodes, samazinot izraisītos riskus cilvēkam, sabiedrībai un dabai.

Šajos noteikumos sniegta informācija, kas palīdzēs pieteikties Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma saņemšanai, skaidrotas Vienotā programmdokumenta noteiktās prioritātes, pasākumi un aktivitātes, kuras paredzēts ieviest Latvijā, un izklāstītas pamatprasības, kas jāievēro, piesakoties uz struktūrfonda finansējumu.

Pasākums “Mežsaimniecības attīstība”, kurā ietverta aktivitāte “Ieguldījumi mežizstrādes, koksnes pirmapstrādes un tirdzniecības uzlabošanā un racionalizācijā”, ir paredzēts, lai veicinātu meža platības nesamazināšanos, meža zemju ražības un vērtības saglabāšanu un paaugstināšanu caur investīcijām mežsaimniecības produktu konkurētspējas uzlabošanā vietējā un ārējā tirgū, kā arī ekoloģisko, sociālo un ekonomisko vērtību paaugstināšanu mežsaimniecībā.

Aktivitātes ietvaros pieejamais sabiedriskais finansējums tiek piešķirts no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) un nacionālā budžeta līdzekļiem saskaņā ar Vienotajā programmdokumentā paredzēto finansējuma apjomu atbilstoši ELVGF Vadības komitejas apstiprinātajam pieejamo finanšu līdzekļu sadalījumam.

Struktūrfonda finansējums tiks piešķirts tikai par projekta iesniegumā ietvertajām šajās vadlīnijās noteiktajām attiecināmajām izmaksām. Projekta iesniegumi tiks izvērtēti struktūrfondu finansējuma piešķiršanai, ņemot vērā projekta iesniedzēja iesniegumu un pavaddokumentus.

 

ZM: Par Lauku atbalsta dienesta direktora apstiprināšanu

Otrdien, 19.septembrī, valdība par Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktoru apstiprināja līdzšinējo LAD direktora vietnieku Andi Rukmani. Līdz šim A.Rukmanis bija arī direktora vietas izpildītājs.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, vērtējot A.Rukmaņa darbu Lauku atbalsta dienestā, uzskata: “Andis Rukmanis, darbojoties Lauku atbalsta dienestā kā direktora vietnieks Eiropas Savienības jautājumos un kopš šā gada janvāra pildot direktora vietas izpildītāja pienākumus, pierādījis, ka ir profesionāls, atbildīgs un kompetents. Viņam ir piemērota izglītība un pieredze tiesību zinātnēs, lieliskas vadītāja iemaņas. Andis Rukmanis ir piemērots Lauku atbalsta dienesta direktora amatam, un esmu pārliecināts, ka viņa vadībā dienesta darbs tiks veiksmīgi turpināts un attīstīts.”

A.Rukmanis šajā amatā izvirzīts, jo viņam ir Lauku atbalsta dienesta direktora amata izpildei izvirzītajām prasībām atbilstoša augstākā izglītība, kas papildināta ar nozarei atbilstošām speciālajām zināšanām. A.Rukmanis iestādē strādā jau kopš 2000.gada, bet kopš 2002.gada janvāra iecelts par Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieku.

Iestādes vadītāja amata kandidāts vadījis Lauku atbalsta dienesta struktūrvienības darba koordināciju un kontroli jautājumos, kas saistīti ar Eiropas Savienības prasībām atbilstošas SAPARD aģentūras un Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda garantiju daļas maksājumu aģentūras izveidi un pastāvīgu akreditāciju, tajā skaitā arī vispārējās struktūras izveidi un pienākumu un kompetenču sadali, iekšējās kontroles sistēmas jeb administratīvo procedūru izstrādi un akreditācijas audita pārbaužu dokumentācijas sakārtošanu.

Ar 2006.gada 12.janvāri A.Rukmanis pilda Lauku atbalsta dienesta direktora pienākumus un šajā laikā ir sevi apliecinājis kā prasmīgu vadītāju.

 

ZM: Par pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisiju

Valdība otrdien, 19.septembrī, akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto rīkojumu par pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisiju, kas paredz izvērtēt pretendentu atbilstību ZM padotībā esošo iestāžu vadītāju amatiem, kā arī novērtēt iestāžu vadītāju darbību un tās rezultātus.

Rīkojuma projekts sagatavots tādēļ, ka daļa no komisijā iekļautajām amatpersonām nestrādā Zemkopības ministrijā, mainīti amatu nosaukumi, kā arī daļa no amatpersonām vairs nepilda attiecīgā amata pienākumus. Savukārt šobrīd apstiprinātās amatpersonas varēs iekļaut pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Par valsts kopbudžeta izpildi augustā

Valsts kases oficiālais pārskats par valsts budžeta izpildi liecina, ka šī gada pirmajos astoņos mēnešos valsts kopbudžeta fiskālais pārpalikums ir 283,587 miljoni latu. Augustā valsts kopbudžeta fiskālais pārpalikums ir 34,805 miljoni latu.

Valsts kopbudžeta ieņēmumi (valsts pamatbudžets un speciālais budžets, pašvaldību pamatbudžets un speciālais budžets, ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) šī gada pirmajos astoņos mēnešos ir 2,554 miljardi latu, bet izdevumi – 2,292 miljardi latu. Augustā kopbudžeta ieņēmumi bijuši 340,025 miljoni latu, izdevumi – 307,008 miljoni latu.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi laikā no janvāra līdz augustam ir 2,104 miljardi latu, izdevumi šogad ir 1,897 miljardi latu, bet fiskālais pārpalikums – 196,836 miljoni latu. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi augustā bijuši 277,241 miljons latu, izdevumi – 247,79 miljoni latu, bet fiskālais pārpalikums – 22,323 miljoni latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi augustā bijuši 194,559 miljoni latu, izdevumi – 177,098 miljoni latu un fiskālais pārpalikums –10,333 miljoni latu. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi augustā bijuši 83,983 miljoni latu, izdevumi – 71,993 miljoni latu, bet fiskālais pārpalikums – 11,99 miljoni latu.

Pašvaldību konsolidētā budžeta pirmo astoņu mēnešu ieņēmumi ir 631,034 miljoni latu, izdevumi – 577,036 miljoni latu, bet fiskālais pārpalikums – 54,655 miljoni latu. Pašvaldību konsolidētā budžeta augusta ieņēmumi ir bijuši 74,315 miljoni latu, izdevumi – 71,006 miljoni latu, bet fiskālais pārpalikums – 3,333 miljoni latu.

Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi augustā bijuši 75,263 miljoni latu, izdevumi – 71,994 miljoni latu un fiskālais pārpalikums 3,27 miljoni latu. Pašvaldību speciālā budžeta ieņēmumi augustā bijuši 7,799 miljoni latu, izdevumi – 7,425 miljoni latu, bet fiskālais pārpalikums – 397,674 tūkstoši latu.

Valsts kases birojs