Par daudzvalodības darba grupu Eiropas Komisijā

Eiropas Komisija 20.septembrī pieņēma lēmumu izveidot daudzvalodības jautājumu augsta līmeņa darba grupu. Grupa, kurā ietilpst 11 speciālisti no dažādām Eiropas valstīm, pirmo reizi oficiālā sanāksmē tiksies 2006.gada 3.oktobrī. Tā ir izveidota saistībā ar 2005.gada paziņojumu “Jauna daudzvalodības pamatstratēģija”, kurā aicināts izveidot augsta līmeņa darba grupu, kas darbotos kā padomdevēja izglītības, mācību, kultūras un daudzvalodības komisāram, attīstot iniciatīvas, kā arī sniedzot iedvesmu un jaunas idejas visaptverošai pieejai daudzvalodībai Eiropas Savienībā.

Paziņojot par darba grupas izveidi, komisārs Jans Figels teica: “Daudzvalodība ir Eiropas projekta pamatā. Augsta līmeņa darba grupā tiksies vislielākie šīs jomas speciālisti, no kā ieguvējas būs visas Eiropas Savienībā runātās valodas. Esmu lūdzis darba grupai izskatīt vairākas tēmas, kas ir ārpus valstu valodu ekspertu grupu parastā darbības lauka. Tās ir tādas tēmas kā saikne starp valodām un pētniecību, valodas un plašsaziņas līdzekļi, valodas uzņēmējdarbībai, jaunu tehnoloģiju izmantošana rakstiskajā un mutiskajā tulkošanā un stratēģijas valodu mācīšanas veicināšanai.” Komisārs piebilda: “Esmu pārliecināts, ka šī darba grupa dos ievērojamu ieguldījumu Eiropas daudzvalodības mantojuma veicināšanā un saglabāšanā.”

Eiropas Komisija 2005.gada novembrī pieņēma pirmo paziņojumu par daudzvalodību Eiropas Komisijas pastāvēšanas vēsturē. Viens no tā galvenajiem priekšlikumiem bija izveidot daudzvalodības jautājumu augsta līmeņa darba grupu. Nupat izveidotajā darba grupā ietilpst personas, kas ir politiski neatkarīgas un nepārstāv kādas konkrētas valsts vai valodas intereses. Grupa ar saviem ieteikumiem nāks klajā 2007.gadā Eiropas Valodu dienā– 26.septembrī. Līdz tam laikam darba grupai notiks sešas komisāra J.Figela vadītas sanāksmes, kuru precīzi datumi un tēmas būs atrodamas valodām veltītajā Europa tīmekļa vietnē http://europa.eu/languages/

Augsta līmeņa darba grupā ietilpst šādas personas:

Barbara Kasēna (Francija, pētniecības direktore, Centre National de la Recherce Scientifique, Parīze);

Ābrams de Svāns (Nīderlande, socioloģijas profesors, Amsterdamas universitāte);

Rita Frančeskīni (Itālija, valodas zinātnes un lingvistikas profesore, Bozen-Bolzano Brīvās universitātes rektore);

Braņislavs Hochels (Slovākija, tulkošanas studiju profesors, Comenius universitāte, Bratislava);

Hanna Komorovska (Polija, praktiskās valodniecības un valodu mācīšanas profesore, Varšavas universitāte);

Volfgangs Mackievičs (Vācija, angļu filoloģijas goda profesors, Berlīnes Brīvā universitāte);

Izabella Mora (Lielbritānija, Valsts valodu centra direktore);

Barbara Mozere-Merkere (Austrija, konferenču tulkošanas profesore, Ženēvas universitāte);

Džozeps Palomero (Spānija, Academia Valenciana de la Llengua viceprezidents);

Ineta Savickiene (Lietuva, Reģionālo studiju vadītāja, Vītauta Dižā universitāte);

Jāna Sormunena (Somija, moderno valodu izpildproducente).