Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ceļā starp likumprojektu un jaunu likumu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.12.1999., Nr. 406/407 (1866/1867) https://vestnesis.lv/ta/id/14407

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas demogrāfiskās prognozes: 1998. - 2025.gads

Vēl šajā numurā

08.12.1999., Nr. 406/407 (1866/1867)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ceļā starp likumprojektu un jaunu likumu

Vakar, 7. decembrī, norisinājās seminārs Saeimas deputātiem par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu Latvijā

Pēc semināra preses konferencē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns atzīmēja, ka semināru rīkojusi Ekonomikas ministrija sadarbībā ar "Blezūra — Konsultāciju biroja" speciālistiem. Semināra mērķis bija informēt deputātus par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas pamatprincipiem un nepieciešamību izskaidrot regulatora aģentūru būtību un funkcijas, kā arī regulēšanas sistēmas institucionālo un finansu infrastruktūru un atšķirības nacionālā un municipālā līmeņa regulēšanā.

— Jau trešo reizi Latvijas Republikas Saeima saskaras ar likumprojektu, kas mēģina noteikt vienotu regulatoru visām pakalpojumu sfērām Latvijā, — teica Kārlis Leiškalns. — Acīmredzot gan Ekonomikas ministrija (EM), gan Ministru kabinets (MK) labi saprot, ka bez deputātu informēšanas, bez darba ar deputātiem nav iespējams vienā elpas vilcienā pilnīgi mainīt tarifu regulēšanas sistēmu valstī. Tādēļ EM kopā ar "Blezūra — Konsultāciju biroju" ir nopietnāk ķērušies pie šī jautājuma un vēl pirms likumprojekta iesniegšanas Saeimā sarīkojuši semināru, kurā no dažādiem aspektiem izskatīja problēmas, kas ir saistītas ar tarifu vai pakalpojumu maksas regulāciju pasaulē vispār un kas būtu pieņemams Latvijas situācijai. Seminārs deva Saeimas deputātiem un, es domāju, arī ministriju pārstāvjiem ieskatu par to, kā šī sistēma varētu attīstīties Latvijā. Seminārs bija labi apmeklēts. Seminārā pirmais uzstājās ekonomikas ministrs Vladimirs Makarovs un iepazīstināja ar likumprojektu. EM pieaicinātie ārzemju eksperti vairāk runāja par sistēmu, par problēmām, ar kurām saskaras attiecīgie regulētāji citās pasaules valstīs. Ekspertu ziņojumus komentēja Saeimas komisiju priekšsēdētāji, iezīmējot problēmas, kādas varētu būt ar attiecīgā likuma pieņemšanas gaitu Latvijā un arī ar attiecīgā likuma sekām. Ļoti īss, koncentrēts un interesants komentārs bija EM Latvijas ekspertam Jurim Ozoliņam, kurš iezīmēja vairākas vietas likumprojektā, kas būtu labojamas izskatīšanas gaitā. Ļoti precīzi uz iespējamām likumprojekta nepilnībām norādīja Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Aija Poča. Viņa arī runāja par attiecīgo nākotnes finansējuma modeli šai institūcijai jeb regulatoram. Katrā gadījumā deputāti bija ļoti pārsātināti ar dažāda rakstura informāciju. Cik sapratu, nākamā gada aprīļa sākumā likumprojektam ir jāpārtop likumā.

EM valsts sekretāra vietniece Ilga Preimate atzīmēja, ka šī ministrijā ir pirmā reize, kad tiek mēģināts organizēt semināru deputātiem par likumprojektu, kurš vēl ir ceļā no MK uz Saeimu:

— Saprotot, ka šis likumprojekts ir sarežģīts un ļoti dažādi vērtējams, ir ļoti svarīgi runāt un iepazīstināt deputātus ar starptautisko pieredzi un vienlaikus apjaust, kā šis likums varētu virzīties tālāk. Kādas būs iespējamās problēmas? Šīs problēmas ļoti veiksmīgi jau seminārā izvirzīja gan paši deputāti, gan Latvijas un ārvalstu eksperti. Mēs, protams, neceram uz vieglu šā likumprojekta pieņemšanu Saeimā, jo diskusijas būs — to parādīja šis seminārs. Taču arī mūsu speciālistiem pēc semināra būs daudz vieglāk aizstāvēt likumprojektu diskusiju laikā komisijās, pārvērtējot un izvērtējot dažādus viedokļus, kas šodien šeit izskanēja. Valdība ir pieņēmusi lēmumu, ka līdz 2001. gada 1. janvārim ir jāizveido vienots profesionāls neatkarīgs sabiedrisko pakalpojumu regulators, un ekonomikas ministra uzrunā izskanēja vēlme, ka šo likumprojektu tiešām varētu Saeima apstiprināt 2000. gada pavasarī, jo ministrijā ir tālākie plāni, kā strādāt, lai iedzīvinātu likumu un izveidotu pilnvērtīgu sabiedrisko pakalpojumu regulatoru.

Konsultāciju biroja direktors Rolands Blezūrs teica, ka viņa biroja uzdevums ir sniegt objektīvu skatu uz jautājumiem, kas sabiedrībā tiek uztverti ļoti jutīgi, un sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jautājums ir viens no šādiem, jo tas saistīts ar iedzīvotāju naudiņu. Taču dažādi viedokļi palīdz lēmējiem atrast pareizo atbildi, lai sasniegtu visobjektīvāko un efektīvāko ceļu.

— Tā kā pašlaik norisinās pašvaldību reforma, un reģionālā līmenī būs savi regulatori,— teica Rolands Blezūrs, — šis ir izdevīgs brīdis, lai veiktu arī reformu regulatoru sistēmā. Es vēlētos uzsvērt, ka daudz labāk un efektīvāk ir strādāt kopā, pirms nonākam pie konkrētu dokumentu izskatīšanas Saeimas plenārsēdē. Visi šodien seminārā izteiktie viedokļi tiks apkopoti un publicētu materiālu veidā sagatavoti Saeimas deputātiem, lai likumprojekta apspriešanas gaitā varētu vienu vai citu lietu atkārtoti izskatīt. Pēc pāris dienām līdzīgs seminārs par šo pašu tematu notiks arī pašvaldību pārstāvjiem.

EM PHARE programmas konsultante Ieva Feldmane konsultēja gaidāmās attiecības starp vienoto regulatoru un pašvaldībām:

— Likumprojekta otrajā pantā ir nodalītas jomas, kas ir regulējamas valsts līmenī un kas — pašvaldību līmenī. Tie ir atšķirīgi sabiedriskie pakalpojumi. Valsts līmenī tiek regulēti tie pakalpojumi, kas tiek sniegti visā valsts teritorijā, bet pašvaldības regulēs tos pakalpojumus, kam ir vairāk reģionāls vai pašvaldību teritoriju raksturs. Taču valsts regulētājam būs tiesības deleģēt pašvaldībām, ja tās piekrīt, dažu regulēšanas funkciju izpildi. Pašlaik ir neskaidrības ar autotransporta pārvadājumiem, jo šie pakalpojumi tiek regulēti divos līmeņos — Satiksmes ministrijas un pašvaldību līmenī. Gatavojamā likumprojektā nav paredzēts nosaukt regulējamos sabiedrisko pakalpojumu veidus, kuriem jābūt valsts, kuriem — pašvaldību līmenī. Jo regulatoru uzdevums ir veicināt konkurenci. Un, tikko parādās konkurence kādā pakalpojumu veidā, viss ir kārtībā un regulēšana vairs nav nepieciešama. Valsts līmenī regulēšanas jautājumus risinās Ministru kabinets, pašvaldību līmenī — katra konkrētā pašvaldība.

Kārlis Leiškalns iepriekšējos neveiksmīgos mēģinājumus pieņemt likumu par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem komentēja šādi:

— Tas notika divas reizes 6. Saeimas laikā. Pirmais mēģinājums šo likumu apspriest un pieņemt bija 6. Saeimas darbības sākumā, un tas bija neveiksmīgs — tika noraidīts jau pirmajā lasījumā. Vēl 6. Saeimas darbības beigās tika atkārtots mēģinājums strādāt pie šī regulatoru likuma. Pirmajā lasījumā likumprojekts tika atbalstīts, otrajā divreiz atsaukts, un tad tas tika pārcelts uz 7. Saeimas darbības sākumu. Ministru kabinets, ko tolaik vadīja Krištopana kungs, neuzturēja prasību par šā likumprojekta apspriešanu. Līdz ar to šis likumprojekts nomira dabiskā nāvē. Jāteic, ka tieši Satiksmes ministrija bija viena no ministrijām, kas pretojās kopīgo regulatoru izveidošanai. Nu ir trešais valdības un EM mēģinājums pārliecināt deputātus, ka šāds likums ir vajadzīgs.

Ilga Preimate komentēja gaidāmās atšķirības starp esošo regulatoru sistēmu valstī un to, kas gaidāma nākotnē:

— Likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem ir jumta likums. Tas vērsts uz to, ka ir jāsakārto sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēma Latvijā. Pašlaik valstī faktiski ir divi regulatori — enerģētikas un telekomunikāciju. Bet valstī vēl ir tādas lietas kā pasts, dzelzceļš, kuros regulators nav izveidots un regulēšana notiek Satiksmes ministrijas pārraudzībā. Runājot par cita veida pasažieru pārvadājumiem, katra pašvaldība savā teritorijā šo lietu regulē pēc saviem ieskatiem utt. Bet nav valstī izveidota tāda sistēma, ka sabiedrisko pakalpojumu un dabīgo monopoluzņēmumu pakalpojumu regulēšana notiktu pilnīgi neatkarīgi no ražotāja, no patērētāja un no dažāda līmeņa politiskās ietekmes un lai šī sistēma būtu caurskatāma. Tas ir arī pārmetums no ES. Tādēļ mums ir jārada regulatori arī tajās nozarēs, kur vēl šādas lietas nav. Tas būs jaunums. Pastāvošajā sistēmā, protams, arī būs izmaiņas, bet te pārmaiņas notiks uz jau esošo regulatoru bāzes. Bet viss būs atkarīgs no tā, kāds tiks izveidots un pieņemts jaunais likums. Tikai pēc tam mēs varēsim radīt normālu sistēmu.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!