Valsts cilvēktiesību biroja direktora vēstule

Bērnu tiesības Latvijā. To nepatiess atspoguļojums

LR tieslietu ministram Valdim Birkavam

Kopijas:

LR ārlietu ministram Indulim Bērziņam

LR izglītības un zinātnes ministram Mārim Vītolam

A.god. Birkava kungs!

Valsts cilvēktiesību birojs vēlas vērst jūsu uzmanību uz mūsu valstij apkaunojošas informācijas izplatīšanu starptautiskā mērogā, kas grauj tās prestižu un ataino Latviju kā drausmīgu cilvēktiesību, īpaši bērnu tiesību, pārkāpēju valsti.

Šā gada 9. februārī starptautiski izplatītais (vairāki miljoni eksemplāru) laikraksts "Argumenti i fakti" 20. lappusē publicējis tendenciozu informāciju par kādu slimu bērnu Latvijā, kuram it kā neviens mūsu valstī nevēlas palīdzēt. Tajā pašā laikā, kā norāda laikraksts, Latvijā vairāki simti bērnu tiek pārdoti uz ārzemēm, par to saņemot lielas naudas summas. Laikraksts min "šokējošu informāciju, ko izplatījis LR Kriminoloģisko pētījumu centra pētnieks A.Šulcs", kas arī ir par pamatu minētajam laikrakstam pasniegt šo informāciju kā augsti ticamus un pierādītus faktus.

Valsts cilvēktiesību birojs 1999. gada oktobra beigās izveidoja bērnu tiesību jautājumos īpašu darba grupu, kurā ietilpst LR Augstākās tiesas senators, Bērnu fonda prezidija loceklis Imants Fridrihsons, LR Bēgļu lietu apelācijas padomes loceklis LU pasniedzējs, LU Cilvēktiesību žurnāla galvenais redaktors Oskars Galanders, Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja Rita Aksenoka, Apvienoto Nāciju Latvijas Asociācijas programmu daļas vadītāja Mirta Jansone, rakstniece, Latvijas radio programmas vadītāja, LR Iekšlietu ministrijas Konsultatīvās padomes locekle Marina Kosteņecka. Darba grupas uzdevums ir noskaidrot mūsu presē izskanējušo apgalvojumu patiesumu par it kā bērnu nelikumīgo adopciju uz ārzemēm un citiem rupjiem bērnu tiesību pārkāpumiem.

Darba grupa savās sēdēs ir uzaicinājusi atbildīgas amatpersonas un uzklausījusi viņu liecības (Interpols, Labklājības, Tieslietu, Iekšlietu ministrijas pārstāvji, LR Ģenerālprokuratūra, TM Kriminoloģisko pētījumu centrs). Līdz šim nav apstiprinājušies izteiktie pārmetumi, smagie apvainojumi valsts iestāžu darbiniekiem un apgalvojumi par šausmīgiem bērnu tiesību pārkāpumiem no dažām atbildīgām amatpersonām. Visvairāk mēs esam satraukti un sašutuši par Tieslietu ministrijas Kriminoloģisko pētījumu centra izplatītajiem "pētījumiem", kur aizdomas un apgalvojumi pasniegti šausmu faktu veidā. Līdz ar to šādi paziņojumi ir nonākuši arī ārpus Latvijas mediju redzesloka, un mēs uzskatām, ka Latvijai tiek nodarīts neatsaucams kaitējums. LR Ģenerālprokuratūra ir sniegusi savu atzinumu par A.Šulca kunga izteiktajiem "faktiem" kā patiesībai neatbilstošiem.

Valsts cilvēktiesību birojs uzskata, ka šāda rīcība ir diskreditējusi arī LR Tieslietu ministriju, tās kompetenci un pakļautībā esošās iestādes. Šādi apgalvojumi, kas pasniegti kā šokējoši fakti no atbildīgas ministrijas iestādes, veido nepatiesu iespaidu par mūsu valsts tiesu praksi, likumību vispār, kā arī spiež domāt un pieņemt, ka Latvijā sevišķi rupji tiek pārkāptas bērnu tiesības.

Līdz ar to Valsts cilvēktiesību birojs vēlas norādīt, ka šādu apgalvojumu izpaltīšana no LR Tieslietu ministrijas Kriminoloģisko pētījumu centra ir faktiem pilnīgi neatbilstoša un noraidāma. Mēs ļoti ceram, ka turpmāk ikviena atbildīgā institūcija un amatpersona pirms šādu līdzīgu apgalvojumu izteikšanas vispirms centīsies rūpīgi iepazīties ar visiem apstākļiem, faktiem un uzklausīs lietpratēju viedokļus.

Patiesā cieņā, —

Valsts cilvēktiesību biroja direktors Olafs Brūvers

Rīgā 2000. gada 16. februārī