Latvijas demogrāfiskās prognozes: 1998. - 2025.gads

Pēc Latvijas Universitātes Demogrāfijas centra informatīvā materiāla

Redaktora priekšvārds

Šis informatīvais krājums ir pirmais plašākais izdevums par demogrāfiskās attīstības prognozēm Latvijas Republikā. Pētījums veikts Latvijas Zinātnes padomes (LZP) zinātniskās programmas "Latvijas iedzīvotāji un tautas veselība" ietvaros 1998.-1999. gadā. Ilgtermiņa demogrāfiskās prognozes izstrādāja Latvijas Universitātes Demogrāfijas centra un Statistikas un demogrāfijas katedras darbinieki. Atsevišķu izstrādņu veikšanā LU speciālisti cieši sadarbojās ar LR Centrālās statistikas pārvaldes Iedzīvotāju daļas speciālistiem.

Izstrādājot demogrāfiskās prognozes, autori izmantoja pieredzi, kas iegūta agrākajos pētījumos, it īpaši 1993. gadā, kad Latvijas Universitātes demogrāfi pirmo reizi izstrādāja valsts demogrāfiskās attīstības prognozes laikposmā līdz 2003. gadam. Šoreiz prognozējamais periods ir būtiski paplašināts.

Galvenā vērība šajā izdevumā ir veltīta valsts iedzīvotāju kopskaita un dzimumvecuma sastāva raksturošanai tuvākajā un vidēji tālā perspektīvā. Šis uzdevums īstenots, izmantojot detalizētus datus par katru no valsts 33 administratīvi teritoriālajām vienībām (rajoniem un lielākajām pilsētām). Minētā informācija veido lielāko daļu no šī izdevuma. Bez tam autori vēlējās noteikt perspektīvo iedzīvotāju sadalījumu pēc mājsaimniecību un ģimeņu skaita, kā arī etniskās pazīmes.

Izdevumu sagatavoja Mārtiņš Bergmanis, Ligita Ezera, Aigars Greitāns, Edvīns Vītoliņš un Pēteris Zvidriņš. Atsevišķu uzdevumu veikšanā piedalījās Atis Bērziņš, Zigrīda Goša, Juris Krūmiņš, Uldis Ušackis, Māra Zvidriņa. Autori izsaka pateicību ekspertiem, kuri piedalījās prognožu hipotēžu pamatošanā. Ceram, ka šis pētījums būs noderīgs demogrāfiem, statistiķiem, ekonomistiem, sociologiem, etnogrāfiem, valsts pārvaldes un pašvaldību darbiniekiem, politiķiem un studentiem, kuri interesējas par demogrāfisko problemātiku. Iespējams, ka prognožu rezultāti var kalpot par pamatu aktīvākai valsts un nevalstisko organizāciju rīcībai demogrāfiskās situācijas uzlabošanai mūsu valstī.

Projekta vadītājs prof. Pēteris Zvidriņš,

1999. gada jūlijs Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis

Saturs

Prognozēšanas metodika un hipotēžu pamatojums

Galvenie prognozēšanas rezultāti

Iedzīvotāju kopskaita izmaiņas

Sagaidāmās iedzīvotāju vecumstruktūras izmaiņas

Prognozētais iedzīvotāju skaits un vecuma struktūra

administratīvi teritoriālajā skatījumā

Iedzīvotāju sadalījums pa mājsaimniecībām

Etniskā sastāva prognozes

Galvenie prognožu rezultāti (grafiskie attēli un tabulas)

1. zīm. - Latvijas iedzīvotāju skaita prognozes līdz 2025. g.

2. zīm. - Latvijas iedzīvotāju skaits lielākajās pilsētās 1998.-2025. g.

Nosacīti reālais variants

3. zīm. - Latvijas iedzīvotāju skaits rajonos 1998.-2025. g.

Nosacīti reālais variants

Prognozētais iedzīvotāju skaits Latvijas pilsētās un rajonos 1998.-2025. g.

Nosacīti reālais variants

Prognozētais iedzīvotāju skaits Latvijas pilsētās un rajonos 1998.-2025. g.

Nosacīti reālais variants (auguma tempi procentos pret 1998. g.)

Prognozētā Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūra 1998.-2025. g.

Iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra. Latvija 1998.-2025. g.

Nosacīti reālais variants

Iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra. Latvijas 7 lielākās pilsētas

1998.-2025. g. Nosacīti reālais variants

Iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra. Latvijas rajoni 1998.-2025. g.

Nosacīti reālais variants

Iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra. Latvija 1998.-2025. g.

Optimistiskais variants

Iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra. Latvija 1998.-2025. g.

Pesimistiskais variants

Iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra. Latvija 1998.-2025. g.

Konstantais variants

Iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra. Rīga 1998.-2025. g.

Konstantais variants

Iedzīvotāju sadalījums pa mājsaimniecībām Latvijā 1998.-2020. g.

Nosacīti reālais variants

Latvijas iedzīvotāju etniskais sastāvs 1998.-2025. g.

Nosacīti reālais variants

Latviešu tautības iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra 1998.-2025. g.

Nosacīti reālais variants

Atsevišķu tautību iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra 1998.-2025. g.

Nosacīti reālais variants

Prognozēšanas metodika un hipotēžu pamatojums

Kā bāze demogrāfisko prognožu izstrādāšanā ir izmantoti statistiskie dati par iedzīvotāju skaitu, dzimuma un vecuma sastāvu valstī un tās rajonos un pilsētās pēc stāvokļa uz 1998.gada 1.janvāri, kā arī dati par iedzīvotāju dabisko kustību un migrāciju pēdējos gados.

Atbilstoši vispārpieņemtajai starptautiskajai prognozēšanas praksei šajos aprēķinos kā pamatpaņēmiems ir izmantota komponentu jeb vecuma pārbīdes metode. Dažādie variantu aprēķini pamatojās uz hipotēzēm par sagaidāmām dzimstības un mirstības līmeņa, kā arī iedzīvotāju migrācijas saldo pārmaiņām laikposmā līdz prognozējamā perioda beigām (2025.gadam). Dzimstības intensitātes raksturošanai izmantots summārais dzimstības koeficients, dzīvotspējas raksturošanai - vidējais mūža ilgums atsevišķi vīriešiem un sievietēm, bet par migrācijas rezultējošo rādītāju izmantots migrācijas pieaugums (samazinājums).

Iedzīvotāju perspektīvā skaita un sastāva aprēķināšanai tika izmantota īpaša programma DemProj (4.versija), kura ir SPECTRUM programmu paketes galvenais komponents. Lai veiktu prognozes ar minēto programmu, ir nepieciešama informācija par iedzīvotāju skaitu un dzimumvecuma struktūru bāzes gadā, esošie un prognozētie dzimstības intensitātes rādītāji (summārais dzimstības koeficients), dzimušo skaita sadalījums pa māšu vecuma grupām, paredzamais mūža ilgums jaundzimušajiem, attiecīgā dzimuma un vecuma pārdzīvotības rādītāji un starpvalstu migrācijas rādītāji.

Lai prognozētu mirušo skaita sadalījumu pa vecuma grupām, tika izmantotas modeļu tabulas, kuru izvēle tika veikta, balstoties uz esošajiem dzimuma un vecuma rādītājiem Latvijā un prognožu izstrādātāju pieredzes.

Migrācijas prognozēm tika izmantoti divu veidu ievaddati - migrācijas saldo pēc dzimuma un migrantu sadalījums pēc vecuma katram dzimumam.

Iedzīvotāju kopskaita un struktūras prognozes tika izstrādātas Latvijai kopumā un atbilstoši valsts administratīvi teritoriālajam iedalījumam - 7 lielākajām pilsētām un 26 rajoniem. Iedzīvotāju kopskaits (sastāvs) valstī kopumā tika iegūts, summējot aprēķinātos rajonu un pilsētu iedzīvotāju skaita (sastāva) rādītājus.

Prognozes tika izstrādātas četros variantos:

1. Konstantais variants, kas paredz gan iedzīvotāju dabiskās kustības, gan migrācijas rezultējošo rādītāju saglabāšanos 1997.-1998.gada intensitātes līmenī visā prognozējamā periodā;

2. Nosacīti reālais variants, kas paredz pakāpenisku, mērenu dzimstības pieaugumu un mirstības samazinājumu visā prognozējamā periodā. Iedzīvotāju dabiskās kustības sagaidāmās intensitātes noteikšanai tika veikta vadošo speciālistu aptauja (6 speciālisti). Vidējie ekspertu vērtējumu lielumi ir iestrādāti nosacīti reālā varianta aprēķinos. Līdz prognozējamā perioda beigām (2025.gadam) tiek prognozēts summārā dzimstības koeficienta pieaugums par 25%. Tiek paredzēts vidējā mūža ilguma palielinājums vīriešiem par 5,3 gadiem, bet sievietēm - par 2,7 gadiem. Ievērojot pēdējo gadu tendences, migrācijas saldo apjomu noteikšanā līdz 2000.gadam pakāpeniski ir samazināti negatīvie apjomi, bet pēc tam tie noteikti pozitīvā izteiksmē. No 2003.gada līdz 2025.gadam valstij kopā ir paredzēts ikgadējs nemainīgs pozitīvs saldo 2,0 tūkst. cilvēku apmērā;

3. Optimistiskais variants, kurā, salīdzinot ar nosacīti reālo variantu, visā prognozējamā periodā ir paredzēta par 8% augstāka dzimstība, kā arī iestrādāts augstāks vidējais mūža ilgums - līdz 2000.gadam par 1%, bet pēc 2000.gada - par 2%. Migrācijas saldo šajā variantā ir paredzēts par 5% mazāks pie sākotnēji negatīvajiem lielumiem un par 5% augstāks pie pozitīvajiem lielumiem;

4. Pesimistiskais variants paredz, ka dzimstība visā prognozējamā periodā ir par 8% zemāka, bet vidējais mūža ilgums attiecīgajos periodos ir par 1% un 2% mazāks nekā nosacīti reālajā variantā. Migrācijas saldo šajā variantā līdzs 2000.gadam pakāpeniski tiek samazināts, bet pēc 2000.gada noteikts nulles līmenī.

Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā notikušas krasas demogrāfisko procesu izmaiņas. Demogrāfiskās attīstības pašreizējās tendences nav stabilas, tāpēc hipotēžu (scenāriju) pamatošana prognožu aprēķiniem tālākai perspektīvai, it īpaši teritoriālajā iedalījumā, ir grūts uzdevums. Tālāk aplūkosim atsevišķu demogrāfisko procesu prognozējamās izmaiņas, kas ir pamatā iedzīvotāju skaita perspektīvajiem aprēķiniem.

Dzimstība. Kopš 1988.gada dzimstība Latvijā ir nepārtraukti samazinājusies. Galvenie cēloņi tam ir lielas iedzīvotāju daļas materiālās grūtības, bezdarba palielināšanās, kā arī vērtību orientācijas izmaiņas, ģimenes lomas samazināšanās u.c. Tomēr prognozēt dzimstības samazinājumu tālākai perspektīvai nebūtu pareizi. Dzimstības pazemināšanās pēdējos gados vairs nav tik strauja kā 90.gadu pirmajā pusē, bet 1999.gadā jau iezīmējusies tendence uz šī līmeņa minimālu pieaugumu. Turklāt pašreizējais dzimstības līmenis jau ir viens no viszemākajiem pasaulē. Nedaudz uzlabojusies ekonomiskā situācija valstī. Ir palielināta valsts palīdzība ģimenēm ar bērniem un visticamāk tā palielināsies arī turpmāk.

Sākotnējā informācija par dzimstības intensitāti bija attiecīgo rajonu un lielāko pilsētu summārie dzimstības koeficienti 1996.-1997.gadā. Pamatos šī diferenciācija saglabāta arī perspektīvajos aprēķinos.

Lai dzimstības prognozēšanā iekļautu pēc iespējas ticamākus hipotētiskos vērtējumus, tika veikta speciālistu aptauja. Visi 6 eksperti paredz pakāpenisku dzimstības pieaugumu valstī, gan dažādā līmenī. Ekspertu vidējais novērtējums ir ietverts prognožu nosacīti reālajā variantā. 1997.gadā summārais dzimstības koeficients Latvijā bija 1,11 un 1998.gadā - 1,09, bet 2025.gadā ekspertu vidējais vērtējums paredz pieaugumu līdz 1,37, pesimistiskajā variantā šis pieaugums ir gausāks, bet optimistiskajā - straujāks (skat. 1.zīm.). Visi eksperti prognozē, ka arī perspektīvā vienkāršā iedzīvotāju paaudžu nomaiņa netiks nodrošināta un līdz ar to arī tuvākajās desmitgadēs notiks iedzīvotāju depopulācija (izmiršana) un strauja to novecošanās.

Mirstība. Iedzīvotāju mirstība Latvijā strauji pieauga 90.gadu pirmajā pusē. Kopš 1995.gada situācija nedaudz uzlabojusies. Ir noteikts pamats uzskatīt, ka arī prognozējamā periodā iedzīvotāju mirstība turpinās samazināties un vidējais mūža ilgums palielināsies, it īpaši vīriešiem. Aptraujātie seši eksperti prognozē tā palielinājumu vidēji līdz 69,5 gadiem vīrišiem un 78,6 gadiem sievietēm 2025.gadā salīdzinājumā ar 64,2 un 75,9 gadiem attiecīgi 1997.gadā (2.zīm.). Galvenā rezerve mūža ilguma palielinājumam ir paredzamā mirstības samazināšanās no nedabiskās nāves cēloņiem, kuru dēļ pašlaik visvairāk bojā aiziet vīrieši darbspējas vecumā, kā arī zīdaiņu mirstības samazināšanās.

Prognozētās summārā dzimstības koeficienta izmaiņas līdz 2025.gadam

Changes in total fertility rate till 2025

1. zīmējums

Figure 1

Prognozētās vidējā mūža ilguma izmaiņas līdz 2025.gadam

Changes in average life expectancy till 2025

2.zīmējums

Figure 2

Izstrādātajās prognozēs paredzamais mūža ilgums teritoriāli ir diferencēts. Dažos rajonos un pilsētās, kurās 1995.-1997.gadā iedzīvotāju mirstība, īpaši zīdaiņu mirstība, bija zemāka nekā valstī kopumā, mūža ilgums gan vīriešiem, gan sievietēm prognozēs ir iestrādāts par 0,5 gadiem augstāks nekā vidēji valstī. Savukārt administratīvi teritoriālajās vienībās ar paaugstinātu mirstību (galvenokārt Latgalē) mūža ilgums ir attiecīgi samazināts visā prognozējamā periodā.

Migrācija. Visā pēckara posmā iedzīvotāji Latvijā vairāk ieceļoja nekā izceļoja. Situācija pretēja kļuva tikai kopš 1990.gada, izceļošana maksimumu sasniedza 1992.gadā, kad valsti atstāja prāvi PSRS (Krievijas) karaspēka kontingenti un militārpersonu ģimenes locekļi, kā arī tika slēgtas daudzas kopmītnes, kurās galvenokārt uzturējās iebraucēji no bijušās PSRS republikām. Pēc tam negatīvie migrācijas saldo apjomi sistemātiski samazinājās un pēdējos gados kļuvuši salīdzinoši nelieli (1998.g. - 3,2 tūkst.iedzīvotāju). Prognozēs ir saglabāta šī tendence. Pamatojoties uz 12 ekspertu uzskatiem paredzēts, ka, sākot ar 2001. gadu, migrācijas saldo kļūs pozitīvs (sākotnēji minimālos apjomos).

Izpildot darba uzdevumu, bija nepieciešams hipotētiski novērtēt ne tikai starpvalstu migrācijas saldo, bet arī iekšējo migrāciju starp rajoniem un 7 lielākajām pilsētām. Rajonu un pilsētu iedzīvotāju skaita prognozēs visumā ir saglabātas pēdējos gados vērojamās tendences iedzīvotāju iekšējā migrācijā.

Etniskais sastāvs. Iedzīvotāju etniskā sastāva noteikšanai par bāzi izmantots Centrālās statistikas pārvaldes 1998. gada iedzīvotāju sadalījums pa tautībām un Iedzīvotāju reģistra dati par atsevišķu tautību iedzīvotāju dzimumvecuma sastāvu. Hipotēžu pamatošanā izmantoti arī ekspertu aptaujas rezultāti par skaitliski lielāko Latvijas tautību dzimstības, mūža ilguma un migrācijas attīstību perspektīvā.

Ar programmas DemProj palīdzību aprēķinātais skaita ziņā lielāko Latvijas tautību iedzīvotāju pašreizējais sastāvs tika koriģēts ar Latvijas Universitātes Demogrāfijas centrā izstrādāto etniskās asimilācijas koeficientu palīdzību.

Etnisko asimilāciju raksturojošo rādītāju aprēķini veikti uz Iedzīvotāju reģistra 1998. gada materiālu bāzes par pastāvīgo iedzīvotāju (vecumā no 16 līdz 25 gadiem) tautību un viņu vecāku tautību. Izmantojot šos materiālus, tika iegūti dati par bērnu, kas dzimuši jauktajās laulībās, tautības izvēli, sasniedzot 16 gadu vecumu. Tika noteikti etniskās asimilācijas procesu raksturojošie rādītāji: etniskās asimilācijas koeficienti un etnonīmijas un patronīmijas indeksi1.

Etniskās asimilācijas koeficienti parāda, cik reizes lielāks (vai mazāks) ir faktiskais atbilstošās tautības bērnu skaits, kuri dzimuši kādā noteiktā laika posmā, attiecībā pret šīs tautības mātēm dzimušo bērnu skaitu šajā laikā. 1989.-1998. gadā šie koeficienti bija: latviešiem - 1,07, krieviem - 1,02, baltkrieviem - 0,61, ukraiņiem - 0,72, poļiem - 0,75, lietuviešiem - 0,57, ebrejiem - 1,09. Šie asimilācijas koeficienti ir izmantoti etnisko prognožu izstrādāšanai, koriģējot ar programmas DemProj palīdzību prognozētos dzimušo skaita lielumus atsevišķu tautību iedzīvotājiem laikposmā līdz 2025. gadam.

Jāatzīmē, ka prognozējamā etniskās asimilācijas intensitāte pieņemta 1988.-1998. gada līmenī (uz šo laika periodu attiecināmi 1998. gada Iedzīvotāju reģistra materiāli par otrās paaudzes pārstāvju tautības izvēli jauktajās laulībās).

Visu demogrāfisko procesu intensitātes prognozēšanā autori plaši izmantoja arī starptautisko organizāciju veiktās prognozes, tai skaitā ANO un EUROSTAT prognozes.

1 Etnonīmijas indeksi parāda atsevišķu tautību izvēles vidējo svērto biežumu otrās paaudzes pārstāvju vidū atsevišķu tautību pāriem jauktajās laulībās, bet patronīmijas indeksi parāda to otrās paaudzes pārstāvju vidējo īpatsvaru, kuri pieņem tēva tautību.

Galvenie prognozēšanas rezultāti

Iedzīvotāju kopskaita izmaiņas

Izstrādātās prognozes liecina, ka iedzīvotāju skaits Latvijā sistemātiski samazināsies. Ļoti zema dzimstība un iedzīvotāju atražošanās intensitāte (1998. g. summārais dzimstības koeficients - 1,09, iedzīvotāju neto atražošanās koeficients - 0,51) ir galvenais faktors, kas nosaka straujo iedzīvotāju izmiršanas (depopulācijas) tendenci. Pēdējo gadu dzimstības līmenis ir apmēram puse no nepieciešamā, kas nodrošinātu vienkāršo paaudžu nomaiņu. Pašlaik nepastāv reāli priekšnoteikumi, lai dzimstība jūtami palielinātos. Visticamāk tuvākajos gados dzimstības intensitāte tomēr varētu nedaudz palielināties. Šāda tendence ar dažādu intensitātes pakāpi ir ietverta visos prognožu variantos (izņemot konstanto).

Salīdzinot ar Eiropas vidējiem rādītājiem, Latvijā joprojām ir ļoti augsta iedzīvotāju mirstība (īpaši vīriešiem darbspējas vecumā), kas arī negatīvi ietekmē iedzīvotāju dinamiku. Visticamāk prognozētajā laika posmā (līdz 2025. gadam) iedzīvotāju mirstība samazināsies un vidējais mūža ilgums pakāpeniski pietuvosies ekonomiski attīstītajās valstīs sasniegtajam līmenim. Tomēr izmaiņas mirstības intensitātē salīdzinoši mazāk nekā izmaiņas dzimstības līmenī ietekmē iedzīvotāju kopskaita un vecuma struktūras dinamiku.

Nosacīti reālajā variantā un optimistiskajā variantā ir paredzēts neliels iedzīvotāju skaita pieaugums uz starpvalstu iedzīvotāju migrācijas rēķina, tomēr tas ir nepietiekami, lai novērstu depopulāciju.

Kā redzams no 1. tabulas, iedzīvotāju skaits valstī turpinās sistemātiski sarukt. Saskaņā ar nosacīti reālo variantu tas samazināsies no 2458 tūkstošiem 1998. gadā līdz 2156 tūsktošiem 2025. gadā jeb par 12%. Atbilstoši optimistiskajam variantam šis samazinājums būs par 10%, bet pesimistiskajā variantā - par 18%. Ja visā prognozējamā laika posmā saglabātos 1997.-1998. g. iedzīvotāju kustības intensitāte (teorētiskais variants), tad līdz 2025. gadam iedzīvotāju skaits noslīdētu līdz 1,9 miljoniem, tādējādi samazinoties gandrīz par ceturtdaļu.

Sagaidāmās iedzīvotāju vecuma struktūras izmaiņas

Ļoti straujas un nelabvēlīgas izmaiņas ir sagaidāmas iedzīvotāju vecuma struktūrā. Zemais dzimstības līmenis neizbēgami izraisīs tālāku iedzīvotāju novecošanos.

Lai vērtētu iedzīvotāju vecuma struktūras izmaiņas, parasti tiek izdalītas trīs galvenās vecuma grupas:

- iedzīvotāji vecumā līdz 14 gadiem (bērni);

- iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 59 gadiem (darbspējas vecuma iedzīvotāji);

- iedzīvotāji vecumā 60 gadu un vairāk (pensijas vecuma iedzīvotāji).

Iedzīvotāju vecuma struktūras izmaiņu prognožu raksturīgākā iezīme ir straujš bērnu skaita absolūts un relatīvs samazinājums. Vēl 90. gadu sākumā bērni sastādīja 22% no iedzīvotāju kopskaita, pašlaik viņu īpatsvars ir 19%, bet jau 2005.gadā šis īpatsvars sastādīs tikai 14%, ar tendenci samazināties arī turpmāk (2.tab.). Vēl satraucošāka aina sagaidāma, ja ilgstoši saglabātos 1997.-1998.g. demogrāfisko procesu intensitāte. Atbilstoši konstantajam variantam bērnu skaits prognozējamā periodā samazinātos vairāk nekā 2 reizes, un to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā saruktu līdz 11%.

1.tabula

Prognozētais iedzīvotāju skaits Latvijā 1998.-2025.g.

Projected population of Latvia in 1998-2025

	1998	2005	2010	2015	2020	2025
Nosacīti reālais variants
Medium variant
Tūkst. cilv. (Thousands of people)	2458	2373	2315	2263	2211	2156
Augšanas tempi,% (Growth rate %)	100	96,5	94,2	92,1	90	87,7
Optimistiskais variants
High variant
Tūkst. cilv. (Thousands of people)	2458	2394	2356	2314	2272	2210
Augšanas tempi,% (Growth rate %)	100	97,4	95,9	94,1	92,4	89,9
Pesimistiskais variants
Low variant
Tūkst. cilv. (Thousands of people)	2458	2353	2275	2196	2117	2021
Augšanas tempi,% (Growth rate %)	100	95,7	92,6	89,3	86,1	82,2
Konstantais variants
Constant variant
Tūkst. cilv. (Thousands of people)	2458	2343	2247	2140	2032	1905
Augšanas tempi,% (Growth rate %)	100	95,3	91,4	87,1	82,7	77,5

Jau pašlaik valstī ir vērojama bērnudārzu audzēkņu un pirmo klašu skolēnu skaita samazināšanās. Atbilstoši dzimstības intensitātes samazinājumam 90. gados nākamā gadsimta sākumā turpinās samazināties skolēnu skaits. Ap 2010. gadu dzimstības samazinājuma vilnis sāks būtiski ietekmēt armijā iesaucamo jauniešu skaitu un arī potenciālo studentu skaitu. Saskaņā ar nosacīti reālā varianta aprēķiniem jauniešu skaits 15-19 gadu vecumā 2020.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, samazināsies apmēram divas reizes. Šajā laika posmā strauji samazināsies to iedzīvotāju skaits, kas sasniedz darbspējas vecumu.

Kopumā līdz 2010.gadam sagaidāma darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita stabilizācija. To īpatsvars pat pieaugs uz bērnu īpatsvara samazinājuma rēķina. Pēc 2010.gada iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā un to īpatsvars strauji samazināsies, notiks arī strauja šī kontingenta novecošanās. 1998.gadā starp darbspējas vecuma iedzīvotājiem 15-34 gadu vecuma grupa sastādīja 45,6%, bet 2025.gadā atbilstoši nosacīti reālajam variantam šīs jaunākās darbspējas vecuma iedzīvotāju grupas īpatsvars būs tikai 34%.

2.tabula

Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūra 1998.-2025.g.

Nosacīti reālais variants

Latvian population age structure in 1998-2005. Medium variant

	1998	2005	2010	2020	2025
Bērni (tūkst. cilv.)	473,4	335,1	285,4	310,6	293,2
(Children (thsd.people))
% no kopskaita (Percentage)	19,2	14,1	12,3	14,0	13,6
Darbspējas vecums (tūkst. cilv.)	1496,5	1512,9	1511,6	1345,9	1278,5
(Working age (thsd.people))
% no kopskaita (Percentage)	60,9	63,8	65,3	60,9	59,3
Pensijas vecums (tūkst. cilv.)	488,5	524,6	518,2	554,8	584,5
% no kopskaita (Percentage)	19,9	22,1	22,4	25,1	27,1
(Pension age (thsd.people))

Izkropļotās iedzīvotāju vecuma struktūras sekas, kuras veidojas galvenokārt ļoti zemās dzimstības ietekmē, labi redzamas iedzīvotāju dzimumvecuma struktūras diagrammā (3.zīm.). Atbilstoši nosacīti reālā varianta aprēķiniem iedzīvotāju skaits vecumā no 0 līdz 29 gadiem 2025.gadā būs gandrīz divas reizes mazāks nekā vecumā no 35 līdz 64 gadiem.

Visā prognozējamā periodā nenovēršami saglabāsies pensijas vecuma iedzīvotāju skaita pieauguma tendence. Visstraujāk absolūti, bet īpaši relatīvā skatījumā šī vecuma iedzīvotāji pieaugs pēc 2010.gada. Sagaidāma arī pensijas vecuma iedzīvotāju tālāka novecošanās. Salīdzinoši straujāk visā prognozējamā periodā pieaugs to pensionāru īpatsvars, kuri ir vecāki par 80 gadiem.

Prognozētais iedzīvotāju skaits un vecuma struktūra administratīvi teritoriālajā skatījumā

Saskaņā ar prognozēm sagaidāms, ka līdz 2025.gadam iedzīvotāju skaits samazināsies visās lielākajās pilsētās un gandrīz visos rajonos (izņemot Rīgas rajonu). Salīdzinoši straujāk iedzīvotāju skaits samazināsies Rīgā (galvenokārt ārkārtīgi zemās dzimstības dēļ) un Latgalē (Balvu, Krāslavas, Ludzas, Preiļu rajonā), kur jau pašlaik iedzīvotāju vecuma struktūra ir ļoti novecojusi. Turpretim Ventspilī, Jelgavā un dažos centrālajos rajonos sagaidāms salīdzinoši neliels iedzīvotāju skaita samazinājums.

Īpašā situācijā ir Rīgas rajons. 90.gadu otrajā pusē, neskatoties uz relatīvi nelabvēlīgiem dabiskās kustības rādītājiem, iedzīvotāju skaits rajonā pieauga, jo iebraucēju skaits ievērojami pārsniedza izbraucēju skaitu. Visticamāk, ka šāda situācija varētu saglabāties arī prognozējamā periodā.

Galvenokārt ļoti zemās dzimstības dēļ iedzīvotāju novecošanās procesa padziļināšanās sagaidāma visās lielākajās pilsētās un rajonos. Jau pašlaik bērnu īpatsvars lielākajās pilsētās, jo sevišķi Rīgā, ir ievērojami zemāks nekā rajonos. Prognožu aprēķini rāda, ka šī atšķirība saglabāsies arī turpmāk. Aptuveni līdz 2010.gadam sagaidāms, ka bērnu īpatsvars samazināsies visās pilsētās un rajonos. Pēc tam tas varētu nedaudz pieaugt. Dažās pilsētās (Rīgā, Daugavpilī), kur dzimstība pašlaik ir viszemākā un tāda sagaidāma arī turpmāk, bērnu īpatsvara samazinājums kļūs dramatisks - 2010.-2025.gadā apmēram līdz 10% no iedzīvotāju kopskaita. Arī pārējās lielākajās pilsētās bērnu īpatsvars būs ļoti zems (11-13%), bet rajonos tas varētu būt augstāks (15-20%).

Tuvākajā perspektīvā iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā lielākajā daļā pilsētu un rajonu izmainīsies nedaudz, taču tā īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pieaugs. Visos rajonos un lielākajās pilsētās tas pārsniegs 60%. Atsevišķās lielākajās pilsētās šis īpatsvars varētu sasniegt 66-68%. Pašlaik attālakajos no centra zonas rajonos darbspējīgo iedzīvotāju īpatvars ir 54-58%.

Latvijas iedzīvotāju dzimumvecuma struktūra 1998. un 2025.gadā.

Nosacīti reālais variants

Latvian population age/sex structure in 1998 and 2025. Medium variant

3.zīmējums

Figure 3

Krasas izmaiņas sagaidāmas laikposmā pēc 2010.gada, kad darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita un īpatsvara dinamiku pilsētās un rajonos būtiski ietekmēs deviņdesmito gadu zemie dzimstības rādītāji. Visās pilsētās un rajonos strauji samazināsies darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits un īpatsvsrs. Sagaidāms, ka 2025.gadā darbspējīgo īpatsvara atšķirības rajonos un pilsētās varētu būt nelielas - no 58 līdz 62%.

Pensijas vecuma iedzīvotāju skaits un īpatsvars nenovēršami pieaugs visās lielākajās pilsētās visā prognozējamā periodā. 2025.gadā īpaši liels šī vecuma iedzīvotāju īpatsvars sagaidāms Rīgā - 31,4% jeb gandrīz trešdaļa no visiem iedzīvotājiem. Pārējās lielākajās pilsētās tas varētu svārstīties no 27 līdz 29%. Arī lielākajā daļā rajonu pieaugs vecāka gadagājuma iedzīvotāju skaits un īpatsvars, tomēr pieauguma tempi nebūs tik strauji kā pilsētās. Dažos rajonos, galvenokārt Latgalē, kur jau pašlaik pensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvars ir ļoti augsts, tas varētu pat nedaudz samazināties, īpaši nākošā gadsimta sākumā.

Iedzīvotāju sadalījums pa mājsaimniecībām

Pēc LU Demogrāfijas centra aprēķiniem, 1998.gada sākumā valstī bija ap 1000 tūkstošu mājsaimniecību, bet vidējais mājsaimniecību lielums - 2,42 cilvēki. Lielākā daļa Latvijas mājsaimniecību ir samērā mazas. Izteikts skaitlisks pārsvars ir mājsaimniecībām ar 2 vai 3 ģimenes locekļiem. To īpatsvars 1998.gadā sasniedza 47%. 1998.gada sākumā katrs septītais no visiem iedzīvotājiem dzīvoja vienas personas mājsaimniecībās.

Mājsaimniecību pētījumi liecina, ka tuvāko 20-25 gadu laikā mājsaimniecību skaits samazināsies. Sagaidāms, ka mājsaimniecību skaits samazināsies nedaudz gausāk nekā iedzīvotāju kopskaits (attiecīgi par 7% un 10%), kas saistīts ar mājsaimniecību skaita strukturālajām izmaiņām. Vienas personas mājsaimniecību skaits samazināsies gandrīz par 15 tūkstošiem, divu un trīs personu - par vairāk nekā 12 tūkstošiem, bet četru un piecu un vairāk personu mājsaimniecību skaits - attiecīgi par 25 un 20 tūkstošiem.

Attiecīgi izmainīsies arī šajās mājsaimniecībās dzīvojošo locekļu skaits. Iedzīvotāju skaits, kuri dzīvo divu un trīs cilvēku mājsaimniecībās, samazināsies par 30 tūkstošiem, bet četru un vairāk cilvēku mājsaimniecībās - par apmēram 200 tūkstošiem (4.zīm). Tā rezultātā vidējam mājsaimniecību lielumam būs tendence uz samazināšanos (no 2,42 1998.gadā līdz 2,35 2020.gadā).

Sagaidāms, ka no 1998.gada līdz 2020.gadam iedzīvotāju skaits, kuri dzīvo vienas personas mājsaimniecībās, samazināsies par 4,9%, divu personu mājsaimniecībās - par 2,1%, trīs personu mājsaimniecībās - par 3,1%, četru personu mājsaimniecībās - par 17,6%, bet piecu un vairāk mājsaimniecībās - par 23,7%.

Etniskā sastāva prognozes

Prognozes liecina, ka perspektīvā samazināsies gan latviešu skaits, gan arī visu skaitliski lielāko etnosu iedzīvotāju skaits. Latviešiem šis samazinājums gan būs gausāks nekā cittautiešiem. Tas izskaidrojams ar nedaudz augstāku latviešu dzimstību un dzīvotspēju, pozitīvu asimilācijas ievirzi un augstākiem migrācijas saldo raksturojumiem. Jāatzīmē, ka arī minoritāšu pārstāvju vidējais dzīvojošo vecums tagad ir augstāks nekā latviešiem. Īpaši augsts tas ir ebrejiem, baltkrieviem, poļiem un lietuviešiem.

Iedzīvotāju sadalījums pa mājsaimniecībām 1998.-2025.g.

Population distribution by households 1998-2025

4.zīmējums

Figure 4

Saskaņā ar prognožu nosacīti reālo variantu latviešu skaits samazināsies no 1,37 miljoniem 1998.gadā līdz 1,33 miljoniem 2010.gadā un 1,29 miljoniem 2025.gadā. Tātad sagaidāms, ka šajā laikposmā latviešu skaits nokritīsies par vairāk nekā 100 tūkstošiem cilvēku. Prognozes apstiprina plaši izplatītos uzskatus, ka latviešu tautas pastāvēšana ir nopietni apdraudēta. Tomēr sakarā ar cittautiešu skaita straujāku samazināšanos latviešu īpatsvars valsts iedzīvotāju kopskaitā palielināsies no 55,9% 1998.gadā līdz 59,9% 2025.gadā. Kā redzams no 5.zīmējuma, īpaša nozīme latviešu skaita palēninātākā samazinājumā, salīdzinot ar cittautiešu skaita kritumu, ir asimilatīvajam procesam.

Krievu skaits prognozejamā periodā visticamāk samazināsies no gandrīz 800 tūkstošiem pašreiz līdz apmēram 640-650 tūkstošiem jeb par vairāk nekā 150 tūkstošiem cilvēku, bet to īpatsvars saruks no 32,5% līdz nepilniem 30%. Strauji saruks arī citu slāvu tautību pārstāvju skaits. Visstraujāk samazināsies ebreju skaits, un to, kā arī vāciešu minoritātes, pakāpenisks izsīkums Latvijā praktiski nav novēršams. No skaitliski lielākajām minoritātēm vienīgi čigānu skaits visticamāk turpinās palielināties.

Latviešu skaita dinamika 2000.-2025.gadā

Trend in number of Latvians 2000-2025

5.zīmējums

Figure 5

Galvenie prognožu rezultāti

(Grafiskie attēli un tabulas)

The main results of projections

(Figures and tables)

Latvijas iedzīvotāju skaita prognozes līdz 2025.g.

Population projections in Latvia till 2025

1.zīmējums

Figure 1

Latvijas iedzīvotāju skaits lielākajās pilsētās 1998-2025.g.

Nosacīti reālais variants

Population size in major cities in 1998-2025. Medium variant

2.zīmējums

Figure 2

Latvijas iedzīvotāju skaits rajonos 1998-2025.g. Nosacīti reālais variants

Population size in districts in 1998-2025. Medium variant

3.zīmējums

Figure 3

Prognozētais iedzīvotāju skaits Latvijas pilsētās un rajonos 1998.-2025.g.

Nosacīti reālais variants

Projected population size in major cities and districts in 1998-2025

Medium variant

	1998	2000	2005	2010	2020	2025
Kopā
Total	2458403	2424593	2372655	2315106	2211377	2156118
Pilsētas
Cities
Rīga	805997	788532	764146	736993	685246	660594
Daugavpils	116530	114610	113031	110596	105882	103601
Jelgava	71004	70856	69791	68937	67260	66437
Jūrmala	58975	58775	57122	55834	53344	52141
Liepāja	96268	94657	92813	90421	85820	83608
Rēzekne	41069	40457	39875	39045	37434	36654
Ventspils	46600	46491	46471	46379	46195	46103
Rajoni
Districts
Aizkraukles	42646	41839	40682	39084	37399	36476
Alūksnes	27215	26916	26533	26057	25129	24678
Balvu	31529	30636	29722	28563	26994	26198
Bauskas	51755	51304	50206	49365	47717	46461
Cēsu	61510	61072	60320	59485	57848	57047
Daugavpils	44412	43813	43128	42276	40387	37939
Dobeles	41020	40619	40228	39671	38581	38047
Gulbenes	29197	28838	28387	27822	26726	26194
Jelgavas	35351	34667	34231	33453	31949	31223
Jēkabpils	57357	56886	56387	55547	53866	52498
Krāslavas	37961	37199	35941	34630	32034	30587
Kuldīgas	38432	37873	37452	36797	35844	35204
Liepājas	50178	49282	48283	47166	45758	44852
Limbažu	40711	40416	39598	38988	38260	37628
Ludzas	38664	37901	36604	35038	32310	30861
Madonas	47600	47253	45139	43686	42083	41243
Ogres	63589	63627	62904	62152	60490	59036
Preiļu	41931	41111	38995	37193	34670	33414
Rēzeknes	41962	41185	40664	39761	38015	37171
Rīgas	145187	146921	148921	149921	151921	152921
Saldus	39022	38602	37552	36782	35935	35381
Talsu	49450	49106	47574	46504	44984	44289
Tukuma	55351	54780	53470	52566	51439	50668
Valkas	35218	34712	33801	32789	31028	30009
Valmieras	60651	59764	58900	58014	55613	53924
Ventspils	14061	13893	13786	13594	13216	13031

 

Prognozētais iedzīvotāju skaits Latvijas pilsētās un rajonos 1998.-2025.g.

Nosacīti reālais variants

Population size in major cities and districts in 1998-2025

Medium variant

(auguma tempi, procentos pret 1998.g - growth rate, as per cent of 1998)

	1998	2000	2005	2010	2020	2025
Kopā
Total	100.0	98.6	96.5	94.2	90.0	87.7
Pilsētas
Cities
Rīga	100.0	97.8	94.8	91.4	85.0	82.0
Daugavpils	100.0	98.4	97.0	94.9	90.9	88.9
Jelgava	100.0	99.8	98.3	97.1	94.7	93.6
Jūrmala	100.0	99.7	96.9	94.7	90.5	88.4
Liepāja	100.0	98.3	96.4	93.9	89.1	86.8
Rēzekne	100.0	98.5	97.1	95.1	91.1	89.2
Ventspils	100.0	99.8	99.7	99.5	99.1	98.9
Rajoni
Districts
Aizkraukles	100.0	98.1	95.4	91.6	87.7	85.5
Alūksnes	100.0	98.9	97.5	95.7	92.3	90.7
Balvu	100.0	97.2	94.3	90.6	85.6	83.1
Bauskas	100.0	99.1	97.0	95.4	92.2	89.8
Cēsu	100.0	99.3	98.1	96.7	94.0	92.7
Daugavpils	100.0	98.7	97.1	95.2	90.9	85.4
Dobeles	100.0	99.0	98.1	96.7	94.1	92.8
Gulbenes	100.0	98.8	97.2	95.3	91.5	89.7
Jelgavas	100.0	98.1	96.8	94.6	90.4	88.3
Jēkabpils	100.0	99.2	98.3	96.8	93.9	91.5
Krāslavas	100.0	98.0	94.7	91.2	84.4	80.6
Kuldīgas	100.0	98.5	97.5	95.7	93.3	91.6
Liepājas	100.0	98.2	96.2	94.0	91.2	89.4
Limbažu	100.0	99.3	97.3	95.8	94.0	92.4
Ludzas	100.0	98.0	94.7	90.6	83.6	79.8
Madonas	100.0	99.3	94.8	91.8	88.4	86.6
Ogres	100.0	100.1	98.9	97.7	95.1	92.8
Preiļu	100.0	98.0	93.0	88.7	82.7	79.7
Rēzeknes	100.0	98.1	96.9	94.8	90.6	88.6
Rīgas	100.0	101.2	102.6	103.3	104.6	105.3
Saldus	100.0	98.9	96.2	94.3	92.1	90.7
Talsu	100.0	99.3	96.2	94.0	91.0	89.6
Tukuma	100.0	99.0	96.6	95.0	92.9	91.5
Valkas	100.0	98.6	96.0	93.1	88.1	85.2
Valmieras	100.0	98.5	97.1	95.7	91.7	88.9
Ventspils	100.0	98.8	98.0	96.7	94.0	92.7

 

Prognozētā Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūra 1998.-2025.g.

Nosacīti reālais variants

Population age structure in 1998-2025. Medium variant

(procentos, percentage)

Iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra.

Latvija 1998.-2025.g.

Nosacīti reālais variants

Population by age and sex 1998-2025 Medium variant

Latvia

	1998	2010	2025
	0-14	15-59	60+	0-14	15-59	60+	0-14	15-59	60+
Kopā
Total	19.3	60.9	19.9	12.3	65.3	22.4	13.6	59.3	27.1
Pilsētas
Cities
Rīga	16.4	63.2	20.4	9.6	66.2	24.1	10.5	58.1	31.4
Daugavpils	17.5	63.9	18.6	10.3	67.5	22.2	10.5	60.6	28.9
Jelgava	18.4	63.9	17.7	11.4	67.7	20.9	11.3	61.7	27.1
Jūrmala	17.2	61.5	21.3	11.1	64.1	24.7	11.6	58.6	29.7
Liepāja	18.9	62.4	18.7	11.2	66.2	22.7	11.9	59.3	28.8
Rēzekne	17.8	63.8	18.4	10.9	66.9	22.2	11.7	59.0	29.3
Ventspils	18.4	64.7	16.9	12.4	65.7	21.9	12.4	58.4	29.2
Rajoni
Districts
Aizkraukles	22.1	56.1	21.8	14.4	63.9	21.7	16.9	60.3	22.9
Alūksnes	23.1	57.6	19.4	16.3	63.4	20.4	18.1	60.0	21.9
Balvu	21.0	55.0	24.1	14.2	61.9	23.8	17.6	58.4	24.0
Bauskas	23.2	60.8	16.0	14.3	66.8	18.9	15.5	61.4	23.1
Cēsu	21.9	57.1	20.9	15.1	63.6	21.3	17.7	60.3	22.0
Daugavpils	20.2	59.2	20.5	12.7	65.6	21.8	12.6	62.6	24.9
Dobeles	23.6	60.3	16.1	15.2	66.2	18.6	16.7	59.9	23.4
Gulbenes	22.4	58.4	19.2	15.5	64.2	20.4	17.8	59.4	22.8
Jelgavas	23.6	59.7	16.7	15.1	66.2	18.7	17.5	59.9	22.6
Jēkabpils	21.4	59.7	18.9	13.5	65.6	20.9	15.1	59.6	25.3
Krāslavas	19.3	58.5	22.2	13.0	63.6	23.4	14.7	58.3	27.0
Kuldīgas	23.4	58.5	18.2	15.6	64.9	19.5	17.3	60.4	22.3
Liepājas	22.3	57.3	20.4	15.4	63.8	20.9	17.7	59.6	22.7
Limbažu	22.3	56.3	21.4	15.0	63.3	21.7	17.4	59.9	22.6
Ludzas	17.4	55.5	27.1	12.8	61.0	26.3	14.8	57.8	27.4
Madonas	22.4	55.8	21.8	14.8	63.1	22.1	18.1	59.1	22.8
Ogres	20.6	60.6	18.8	13.9	64.7	21.4	15.0	59.9	25.1
Preiļu	20.1	56.2	23.7	14.0	62.7	23.3	16.3	57.8	25.9
Rēzeknes	20.4	53.9	25.7	16.0	60.9	23.1	18.3	59.3	22.4
Rīgas	19.8	62.7	17.5	12.8	65.8	21.4	13.2	59.7	27.1
Saldus	23.5	57.1	19.4	17.0	63.2	19.8	19.3	59.2	21.5
Talsu	22.9	56.0	21.1	16.2	62.7	21.1	18.3	60.3	21.5
Tukuma	22.1	58.2	19.6	16.4	63.0	20.6	18.3	60.0	21.7
Valkas	21.1	59.1	19.8	13.6	64.8	21.6	15.2	60.6	24.1
Valmieras	22.0	60.0	17.9	13.6	65.2	21.2	15.1	60.1	24.8
Ventspils	24.1	59.0	16.8	16.9	64.5	18.6	18.9	58.6	22.5
	1998	2000	2005
	Kopā	Vīrieši	Sievietes	Kopā	Vīrieši	Sievietes	Kopā	Vīrieši	Sievietes
	Total	Males	Females	Total	Males	Females	Total	Males	Females
0-4	108807	55939	52868	90526	46173	44352	94284	47698	46588
5-9	170895	87709	83186	151269	77667	73602	89843	45577	44264
10-14	193663	98482	95181	189072	96336	92734	151021	77288	73733
15-19	168772	85663	83109	178488	90496	87991	188763	95856	92908
20-24	163030	82709	80321	160715	81306	79408	178103	90015	88088
25-29	177089	91184	85905	171020	87567	83452	160623	81001	79622
30-34	173163	87845	85318	172274	88152	84120	170728	87151	83577
35-39	190311	93482	96829	183028	90819	92208	170913	87145	83768
40-44	172213	82774	89439	178604	86307	92295	180707	89048	91659
45-49	160087	74938	85149	163467	76955	86511	174837	83582	91255
50-54	132372	59906	72466	136249	62144	74105	158441	73344	85097
55-59	159456	69876	89580	145181	63646	81534	129832	57715	72117
60-64	136625	56606	80019	141964	59318	82647	134693	56859	77834
65-69	127990	49787	78203	122614	48766	73849	126527	50177	76350
70-74	114297	33733	80564	113883	36867	77020	102843	38007	64836
75-79	63891	17269	46622	73741	19965	53779	86524	25646	60878
80+	45742	10599	35143	52498	12357	40142	73971	17530	56441
Kopā
Total	2458403	1138501	1319902	2424593	1124840	1299750	2372655	1103639	1269017
0-14	473365	242130	231235	430867	220177	210688	335148	170563	164585
15-59	1496493	728377	768116	1489026	727390	761624	1512948	744857	768091
60+	488545	167994	320551	504701	177273	327437	524559	188220	336340

2010 2020 2025

	Kopā	Vīrieši	Sievietes	Kopā	Vīrieši	Sievietes	Kopā	Vīrieši	Sievietes
	Total	Males	Females	Total	Males	Females	Total	Males	Females
0-4	103071	52178	50893	99695	50661	49037	84158	42806	41352
5-9	93463	47030	46433	108751	54962	53791	99858	50558	49300
10-14	88832	44876	43957	102200	51396	50808	109176	55037	54140
15-19	150092	76532	73562	92667	46358	46312	102637	51475	51162
20-24	188207	95245	92959	87981	44189	43794	93170	46489	46680
25-29	177893	89597	88296	149892	76077	73822	88615	44400	44215
30-34	159973	80390	79584	188193	94770	93429	150869	76349	74521
35-39	169194	86024	83170	177094	88678	88421	189074	94864	94209
40-44	168583	85423	83161	157812	78619	79202	177276	88293	88984
45-49	176817	86224	90593	165049	82796	82242	156994	77551	79444
50-54	169641	79793	89847	161756	80256	81489	162750	80634	82116
55-59	151184	68280	82904	165440	77888	87552	157087	76449	80636
60-64	120608	51701	68908	152589	67997	84592	156667	71536	85128
65-69	119838	48027	71810	127468	53170	74296	139346	59426	79919
70-74	106768	39559	67207	92677	35585	57087	110300	43301	67001
75-79	77969	26667	51303	77887	27188	50696	72633	25975	46656
80+	92973	23662	69315	104227	30597	73620	105510	31758	73754
Kopā
Total	2315106	1081205	1233901	2211377	1041187	1170191	2156118	1016903	1139216
0-14	285366	144083	141283	310646	157019	153635	293192	148401	144792
15-59	1511584	747506	764076	1345883	669631	676264	1278471	636503	641967
60+	518156	189616	328543	554848	214536	340291	584455	231997	352458

 

Iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra.

Rīga 1998.-2025.g.

Nosacīti reālais variants

Population by age and sex 1998-2025 Medium variant

Rīga

	1998	2000	2005
	Kopā	Vīrieši	Sievietes	Kopā	Vīrieši	Sievietes	Kopā	Vīrieši	Sievietes
	Total	Males	Females	Total	Males	Females	Total	Males	Females
0-4	27893	14327	13566	22973	11702	11271	23999	12166	11833
5-9	46730	24058	22672	39949	20537	19412	22543	11393	11150
10-14	57813	29499	28314	54381	27801	26580	39637	20269	19369
15-19	53400	26884	26516	54929	27827	27102	54208	27595	26613
20-24	54463	26808	27655	52456	25704	26752	54918	27746	27172
25-29	60840	32619	28221	58453	30574	27880	52606	25723	26883
30-34	57336	28483	28853	57580	29826	27754	58490	30563	27927
35-39	65415	30868	34547	61534	29415	32119	57181	29596	27585
40-44	60973	27948	33025	62354	28814	33540	60684	28840	31844
45-49	56843	25239	31604	57941	25911	32031	61037	27897	33140
50-54	45719	19586	26133	47499	20512	26987	56213	24713	31500
55-59	54245	22522	31723	49485	20504	28981	45340	19065	26276
60-64	45539	18136	27403	47376	18873	28503	46011	18325	27686
65-69	44282	16973	27309	41962	16166	25796	42451	16048	26403
70-74	35845	10785	25060	37340	12132	25208	35466	12767	22699
75-79	19065	5215	13850	21996	6001	15995	28602	8618	19984
80+	19596	4668	14928	20322	4803	15518	24758	5931	18827
Kopā
Total	805997	364618	441379	788532	357103	431429	764146	347256	416890
0-14	132436	67884	64552	117304	60040	57264	86179	43828	42351
15-59	509234	240957	268277	502232	239087	263146	500679	241739	258940
60+	164327	55777	108550	168996	57976	111020	177288	61689	115599

2010 2020 2025

	Kopā	Vīrieši	Sievietes	Kopā	Vīrieši	Sievietes	Kopā	Vīrieši	Sievietes
	Total	Males	Females	Total	Males	Females	Total	Males	Females
0-4	25133	12760	12374	23440	11947	11494	19056	9734	9323
5-9	23675	11923	11752	26282	13305	12977	23690	12031	11658
10-14	22102	11089	11013	24861	12490	12370	26565	13406	13160
15-19	39348	20035	19313	23288	11599	11689	25083	12561	12522
20-24	54175	27508	26666	21733	10809	10924	23530	11699	11831
25-29	55021	27741	27279	39612	20088	19523	22056	10962	11094
30-34	52562	25656	26907	54782	27716	27066	40238	20387	19852
35-39	58105	30316	27790	55265	27763	27503	55502	28034	27468
40-44	56384	29063	27321	52156	25280	26875	55708	27882	27826
45-49	59449	27973	31475	56934	29368	27565	52219	25131	27087
50-54	59335	26697	32637	54363	27492	26871	56515	28844	27671
55-59	53819	23077	30742	56128	25488	30640	53196	26443	26752
60-64	42272	17125	25148	53974	22975	30999	53658	23655	30003
65-69	41231	15584	25648	45973	18167	27806	49826	20318	29508
70-74	36110	12757	23354	33008	11948	21060	40267	14986	25280
75-79	27086	9042	18044	27328	8974	18354	26218	8850	17368
80+	31184	8059	23126	36119	10288	25831	37266	10728	26538
Kopā
Total	736993	336405	400588	685246	315697	369549	660594	305653	354941
0-14	70910	35771	35139	74583	37742	36841	69311	35171	34141
15-59	488198	238067	250131	414261	205604	208657	384047	191944	192103
60+	177885	62566	115319	196402	72351	124051	207236	78538	128697

 

Iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra.

Daugavpils 1998.-2025.g.

Nosacīti reālais variants

Population age and sex 1998-2025 Medium variant

Daugavpils

	1998	2000	2005
	Kopā	Vīrieši	Sievietes	Kopā	Vīrieši	Sievietes	Kopā	Vīrieši	Sievietes
	Total	Males	Females	Total	Males	Females	Total	Males	Females
0-4	4300	2185	2115	3495	1773	1722	3877	1966	1911
5-9	7621	3868	3753	6604	3349	3255	3490	1762	1728
10-14	8453	4280	4173	8260	4192	4067	6643	3361	3283
15-19	8056	3937	4119	8156	4065	4091	8316	4210	4106
20-24	8214	3838	4376	7856	3631	4225	8214	4083	4130
25-29	10037	5584	4453	9353	4931	4422	7918	3649	4270
30-34	9209	4884	4325	9540	5246	4294	9408	4948	4460
35-39	9094	4399	4695	9018	4504	4515	9553	5241	4312
40-44	8293	3843	4450	8469	3965	4505	8979	4460	4519
45-49	7976	3586	4390	8039	3643	4396	8369	3879	4490
50-54	6469	2777	3692	6792	2946	3845	7867	3509	4357
55-59	7109	3043	4066	6607	2802	3805	6539	2768	3771
60-64	6520	2637	3883	6539	2668	3871	6187	2530	3658
65-69	6028	2349	3679	5896	2306	3590	5890	2286	3604
70-74	4639	1426	3213	4910	1626	3285	5011	1833	3178
75-79	2399	723	1676	2813	812	2001	3777	1161	2617
80+	2113	516	1597	2262	568	1694	2993	764	2228
Kopā
Total	116530	53875	62655	114610	53028	61582	113031	52410	60621
0-14	20374	10333	10041	18359	9315	9044	14011	7089	6921
15-59	74457	35891	38566	73830	35733	38098	75162	36747	38415
60+	21699	7651	14048	22421	7980	14441	23858	8573	15285
	Kopā	Vīrieši	Sievietes	Kopā	Vīrieši	Sievietes	Kopā	Vīrieši	Sievietes
	Total	Males	Females	Total	Males	Females	Total	Males	Females
0-4	4033	2048	1985	3585	1823	1761	2992	1527	1465
5-9	3873	1958	1916	4107	2079	2027	3667	1863	1803
10-14	3485	1755	1730	4107	2071	2035	4206	2130	2076
15-19	6664	3363	3301	3948	1983	1964	4205	2121	2084
20-24	8349	4217	4132	3545	1775	1770	4039	2029	2010
25-29	8248	4089	4159	6818	3419	3398	3633	1819	1814
30-34	7938	3646	4292	8538	4282	4255	6979	3498	3481
35-39	9394	4925	4470	8397	4130	4266	8720	4369	4351
40-44	9491	5182	4308	8024	3644	4380	8543	4191	4353
45-49	8857	4361	4496	9383	4847	4534	8115	3663	4452
50-54	8178	3735	4443	9318	4988	4327	9391	4807	4584
55-59	7564	3295	4268	8486	4037	4449	9178	4844	4334
60-64	6132	2506	3626	7538	3259	4280	8165	3786	4380
65-69	5565	2164	3401	6543	2630	3915	7001	2908	4094
70-74	5016	1822	3194	4851	1772	3081	5760	2186	3575
75-79	3838	1302	2536	3732	1260	2473	3874	1323	2551
80+	3973	1071	2902	4962	1459	3506	5131	1526	3605
Kopā
Total	110596	51439	59156	105882	49460	56422	103601	48589	55012
0-14	11391	5760	5630	11799	5973	5824	10864	5520	5344
15-59	74682	36814	37868	66458	33106	33344	62804	31341	31463
60+	24523	8865	15658	27625	10381	17255	29932	11727	18205

Turpinājums seko