Ievadot diskusiju, Latvijas ZA prezidents prof. Jānis Stradiņš uzsvēra, ka Latvijas sabiedrības interesēs ir nepieļaut faktiskas divvalodības veidošanos, kas nav savienojama ar integrācijas koncepciju. Un jautājumu par latviešu valodas pastāvēšanu un attīstību pozitīvi lems ne tik daudz likumdošana, likuma burts, kaut arī tas ir ļoti būtisks, cik mūsu stāja, noteiktība, gatavība reāli, ikdienā iestāties par latviešu valodu, lietot to, izkopt to un padarīt par visas sabiedrības valodu. (Prof. Jāņa Stradiņa ievadruna publicēta "Latvijas Vēstneša" vakardienas, 7.decembra, numurā.)

Ziņojumus sniedza Latvijas ZA akadēmiķe Aina Blinkena, Valsts valodas centra vadītāja Dzintra Hirša, Latvijas Universitātes profesore, ZA korespondētājlocekle Ina Druviete, ZA korespondētājloceklis, filozofijas doktors Vilnis Zariņš un Latvijas Juristu biedrības priekšsēdētājs Aivars Borovkovs. Diskusiju aizsāka Latvijas Rakstnieku savienības vadītājs Valdis Rūmnieks, pievēršot īpašu uzmanību tiem tiesiskajiem mehānismiem, kas iedzīvinās Valsts valodas likumu.

Ļoti svarīgi būtu, lai Valsts valodas centrs arī turpmāk saglabātu savu statusu kā tiesiski reglamentējoša institūcija. Diskusijas vadītāja rakstniece Māra Svīre sevišķi akcentēja lingvistiskās vides lielo nozīmi: "Valoda dzīvo cilvēkos. Bet valoda dzīvo arī vidē. Vide ietekmē cilvēka attieksmi pret valodu." Ar lielu, neatlaidīgu darbu pēdējo desmit gadu laikā izdevies kaut cik atjaunot latvisko vidi. Tāpēc Saeimai vajadzētu stingru roku, lai nobalsotu par tādu Valsts valodas likumu, kas neļautu šo latvisko valodas vidi iznīcināt.

Uz nepiekāpšanos to ārzemju investoru un pašmāju biznesmeņu prasībām, kuru vienīgās intereses Latvijā ir vairāk nopelnīt ar vismazāko piepūli, sabiedrību aicināja Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Ivars Kalviņš un tulkotājs Aldis Lautis. Valsts valodas likumam nevajadzētu pārāk ievērot to personu tiesības, kas nemaz nedomā šo likumu respektēt. Kā uzsvēra Latviešu valodas institūta direktors profesors Jānis Valdmanis, stingrs valodas likums varbūt arī radītu īslaicīgus sarežģījumus, taču tas mūs pasargātu no prasības pēc divkopienu valsts, ko latviešu valodas pozīciju vājināšanās varētu atnest pēc kādiem gadiem.

Jauniešu kluba "415" valdes locekļi students Krišs Kapenieks un grāmatizdevējs Valters Grīviņš ļoti asi nosodīja pazemīgo piekāpību Rietumu emisāriem un pauda jaunatnes apņēmību aizstāvēt latviešu valodu skolās, saietos, domubiedru vidē, it visur. Savu skolas biedru vārdā šādu apņēmību pauda arī Bauskas 1.vidusskolas mazā ministru kabineta prezidente Gita Granta.

Politiskās organizācijas "Māras zeme" priekšsēde Irēna Saprovska grūtības pienācīga valodas likuma izstrādāšanā saistīja ar joprojām nenokārtoto jautājumu par Okupācijas deklarācijas akceptēšanu un aicināja sarīkot referendumu gan par valodas likumu, gan Okupācijas deklarāciju.

Asociētā profesore, psiholoģijas doktore Rita Bebre atgādināja, ka latviešu valoda ar savām senajām saknēm ir liela kultūras vērtība, kuras saglabāšanā ieinteresēta visa civilizētā pasaule.

Diskusijā iesaistījās arī Saeimas deputāti Dzintars Ābiķis un Juris Dobelis.

Kā savā ziņojumā uzsvēra profesore Ina Druviete, tikai ar politiķu spēkiem valodas politika nav veidojama. Tā latviešu tautai ir pārāk nozīmīga sfēra, lai mēs varētu atļauties to politizēt. Tomēr politiķiem var pārmest, ka viņi nav pietiekami produktīvi darījuši savu tiešo darbu, kas saistīts ar Valsts valodas likuma pieņemšanu un Latvijas starptautisko tiesību apzināšanu un skaidrošanu. Politiķu nepadarītais darbs tagad liek zinātniekiem un sabiedrībai nostāties latviešu valodas aizstāvju pozīcijās, jo mūsu valoda bieži vien tiek vērtēta no prokurora pozīcijām. Valsts valodas likums nav pašmērķis, tas ir līdzeklis valodas situācijas sakārtošanai. Un neatkarīgi no tā, kas 9.decembrī notiks Saeimā, darbs turpināsies. Patiesību sakot, pēc Valsts valodas likuma pieņemšanas darbs tikai sāksies. Un tas būs atkarīgs no visiem un ikkatra — kā šis likums tiks uzņemts Latvijā un ārvalstīs, kā spēsim nodrošināt tā izpildi.

Šādā noskaņā tika pieņemta arī rezolūcija.

Liena Pilsētniece, Aina Rozeniece, "LV" nozaru redaktores

Latvijas Radošo savienību padomes un Latvijas Zinātņu akadēmijas rīkotās publiskās diskusijas "Par latviešu valodas tiesībām"

Rezolūcija

Diskusijas dalībnieki un klausītāji atzīst, ka latviešu valoda Latvijā joprojām cieš no kolonizācijas radītajām sekām, kā arī no politiskajām konsekvencēm, ko radījusi Saeimas atturēšanās virzīt tālāk 1996.gada 22.augustā pieņemto okupācijas deklarāciju. Tas nosaka nepieciešamību arī turpmāk pastiprināti aizsargāt latviešu valodu.

1999.gada 9.decembrī LR Saeima paredzējusi vēlreiz izskatīt Valsts valodas likumu. Valsts valodas likumā saskaņā ar starptautiski atzītām normām nepieciešams dot garantijas latviešu valodas noturībai, vienlaikus nodrošinot arī minoritāšu valodu brīvu lietojumu noteiktās funkcijās. Uzsktām, ka Likuma preambulā būtu dodams valodas situācijas izvērtējums. Viens no Latvijas valodas politikas pamatprincipiem ir nodrošināt likuma aizsardzību latviešu valodas lietošanai visās situācijās. Arī privātās uzņēmējdarbības veicēji nav atbrīvojami no prasības nodrošināt informāciju un pakalpojumus valsts valodā.

Tā kā pašreizējā situācijā latviešu valodas prioritātes saglabāšanai nepieciešams īpašs juridisks nodrošinājums, atzīstam, ka nav pieļaujams no valsts valodas likuma svītrot divas svarīgas normas:

1) nosacījumu, ka arī privātu iestāžu un organizāciju rīkotajos pasākumos, ja tie izņēmuma kārtā nenotiek valsts valodā, nepieciešams nodrošināt tulkojumu latviešu valodā,

2) nosacījumu, ka publiskā informācijā, izņemot īpašus likumā noteiktus gadījumus, arī turpmāk nav pieļaujams paralēls citu valodu lietojums.

Uzskatām, ka Likumā nepieciešams ietvert precīzas lietoto terminu definīcijas, kas nepieļautu to patvaļīgu interpretāciju likuma īstenošanas gaitā.

Aicinām LR Saeimu saglabāt 1999.gada 8.jūlijā pieņemto Valsts valodas likuma 11.panta un 21.panta redakciju, lai nodrošinātu latviešu tautas lingvistiskās tiesības un Latvijas sabiedrības integrāciju uz valsts valodas pamata.

1999.gada 6.decembrī