Par priekšlikumiem zvejas iespēju noteikšanā 2007.gadam

Eiropas Komisija 15.septembrī pieņēma paziņojumu, kurā izklāstīti principi, ko paredzēts ievērot, nosakot ikgadējās zvejas iespējas 2007.gadam. Šo priekšlikumu pamatā kā parasti būs jaunākie zinātniskie atzinumi, kas būs pieejami oktobrī. Galvenais mērķis ir panākt ilgtspējību visos zvejas veidos, kuros atbilstoši kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem ir nodarbināti Eiropas zvejnieki. Tā kā jāsaglabā attiecīgi zivju krājumi un vienlaikus jāievēro taisnīguma princips attiecībā pret ieinteresētajām personām un zvejniecības kopienām, tiek ierosināti kopēji principi. Tiktu piemērota pakāpeniska, bet ilgtspējīga pieeja, izņemot gadījumus, kad steidzami jāveic stingrāki pasākumi. Šis paziņojums ir viens no Komisijas centieniem uzlabot apspriešanos Eiropas zivsaimniecības pārvaldībā, kā izklāstīts agrāk sniegtajā Komisijas 2006.gada 24.maija paziņojumā. Šāds pasākums, ko Komisija gatavojas atkārtot katru pavasari, dos vairāk laika, lai apspriestos, pirms Padome decembrī pieņems galīgo lēmumu par zvejas iespējām.

Paziņojumu ievadot, Džo Borgs, zivsaimniecības un jūrlietu komisārs, teica: “Šajā paziņojumā ir izklāstīts kopējs pamats diskusijām ar ieinteresētajām personām par to, kā labāk nodrošināt ilgtermiņa stabilitāti zvejniecībā, cenšoties novērst zaudējumu izraisošus traucējumus īstermiņā. Es ceru, ka ar ieinteresētajām personām notiks konstruktīva diskusija par šo būtisko tematu.”

Komisija ierosina noteikt tādus pārvaldības pasākumus, kas vienmēr būtu proporcionāli attiecīgajam bioloģiskajam riskam. Tādēļ zivju krājumus iedala kategorijās, ko nosaka pēc bioloģiskā riska līmeņa. Visiem minēto kategoriju zivju krājumiem tiks ierosināti vienādi pārvaldības pasākumi. Tas nodrošinās godprātīgu un izlīdzinātu pieeju. Zivju krājumu sešas noteiktās kategorijas ir šādas: 1) krājumi, kurus pašreiz zvejo, nepārsniedzot maksimāli iespējamo ilgtspējīgo daudzumu (MID), 2) krājumi, kuri ir pārzvejoti, ņemot vērā MID, bet nepārsniedz drošas bioloģiskās robežas, 3) krājumi, kuri neiekļaujas drošās bioloģiskās robežās, 4) krājumi, uz kuriem attiecas ilgtermiņa plāni, 5) neilgi dzīvojošu sugu krājumi un 6)krājumi, kuru precīzs stāvoklis nav zināms, bet kuriem nav raksturīga augsta bioloģiskā apdraudētība.

Lēmumu pieņemšanas pamatā ir ilgtermiņa plāni, ko ES sāka pieņemt pēc 2002.gada kopējās zivsaimniecības politikas reformas. Ikgadējās zvejas iespējas un jūrā pavadīto dienu skaits jāierosina saskaņā ar attiecīgajiem ilgtermiņa plāniem, lai krājumi atjaunotos un stāvoklis nozarē uzlabotos.

Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz to krājumu atjaunošanas plāniem, kuri ir tuvu izsīkumam. Līdz šim ES ir pieņēmusi atjaunošanas plānus četriem (mencas, heka, Jaunzēlandes merlūzas un Norvēģijas omāra) krājumiem. Komisija ir arī ierosinājusi plānus attiecībā uz mencu Baltijas jūrā, jūrasmēli Lamanša rietumdaļā, zeltpleksti un jūrasmēli Ziemeļjūrā, un tos patlaban izskata Ministru padomē un Eiropas Parlamentā.

Lai uzlabotu stāvokli nozarē, jāsamazina zvejas intensitāte, bet tas jāveic pakāpeniski, lai saglabātu darbavietas. Tādēļ Komisija pēc apspriešanās ar zivsaimniecības nozares pārstāvjiem ir nolēmusi paplašināt dažos gadījumos jau piemēroto noteikumu mērogu, lai no viena gada uz nākamo gadu pārnestās KPN ierobežojumu izmaiņas nepārsniegtu aptuveni 15%. Kaut arī var nebūt iespējams ievērot šo noteikumu steidzamu pasākumu dēļ, kurus veic, lai novērstu zivju krājumu samazināšanos, Komisija iesaka, lai minētā pamatnostādne, ja vien iespējams, tiktu ievērota attiecībā uz visiem nozīmīgākajiem Eiropas zivju krājumiem.

Papildus pasākumiem attiecībā uz sešām iepriekš raksturotajām krājumu grupām Komisija arī norāda, ka jāpastiprina spēkā esošie pasākumi par mencu krājumiem, uz kuriem attiecas atjaunošanas plāni, jo līdz šim nav ievērojami samazināta zivju mirstība zvejas laikā. Tādēļ Komisija ir uzsākusi minēto pasākumu pārskatīšanas procesu. Atsauce izdarīta arī uz dziļjūras sugu zvejas iespējām un zvejas piepūli, attiecībā uz ko Komisija drīzumā nāks klajā ar priekšlikumu 2007.gadam. Citas sugas, piemēram, Norvēģijas omāri un putasu, arī ir iekļautas paziņojumā, jo tās iegūst jauktajā zvejā.

KPN un kvotas, kas ierosinātas katram gadam, ir atkarīgas arī no ES starptautiskajām saistībām. Starp tām ir vienošanās, kas noslēgtas ar Norvēģiju un citām tuvumā esošajām valstīm, kā arī ar citu reģionālo zivsaimniecības organizāciju līgumslēdzējām pusēm.

Līdz šim ikgadējais KPN un kvotu noteikšanas process formāli netika sākts, iekams Komisija nenāca klajā ar priekšlikumu novembra beigās. Tādējādi atlika maz laika, lai apspriestos ar ieinteresētajām personām par lēmumu pieņemšanas gaitu. Kā turpmāku uzlabojumu Komisija paredz arī noteikt KPN priekšlikumus jau iepriekš gada gaitā, lai novērstu vajadzību risināt vairākus svarīgus jautājumus īsā laikposmā līdz Zivsaimniecības padomes ikgadējai decembra sanāksmei. Komisija jau ir pieņēmusi priekšlikumu attiecībā uz KPN Baltijas jūrā 2007.gadam, un priekšlikums attiecībā uz dziļjūras sugām tiks iesniegts vēlāk šajā mēnesī. Komisija sagatavoja šos divus priekšlikumus saskaņā ar principiem, kas izklāstīti 15.septembrī publicētajā Komisijas paziņojumā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa