Tehnika un ikdienas sadzīve

Oļģerts Krastiņš, LZA akadēmiķis, - "Latvijas Vēstnesim"

Mūsdienās ikdienas sadzīvi atvieglo dažādas tehnikas ierīces, elektroaparatūra, individuālie pārvietošanās līdzekļi u.c.. Tādēļ mājsaimniecību dzīves līmeņa pētījums aptver arī ilglietošanas priekšmetus, kas ir mājsaimniecību rīcībā.

Pēc izplatības ilglietošanas priekšmetus var dalīt trīs grupās. Pie pirmās pieskaitām izplatītus priekšmetus, kas ir katrai mājsaimniecībai (pulksteņi, gludekļi u.tml.). Ievākt vēl kādas ziņas par to izplatību nav vajadzības. Otrai izplatības grupai pieskaitām tādus ilglietošanas priekšmetus, kas jau ir samērā izplatīti, bet nebūt vēl nav visām mājsaimniecībām (ledusskapji, putekļu sūcēji u.tml.). Tieši par tiem statistikā ir vislielākā interese (skat. tabulu). Trešajai grupai pieskaitām vēl mazizplatītus, samērā nesen tirgū nākušus nu tikai sabiedrības turīgākajai daļai pieejamus sadzīves priekšmetus (mikroviļņu krāsnis, gaisa kondicionētājus, videokameras u.tml.). Par šo priekšmetu ienākšanu sadzīvē statistika interesējas, taču saīsinātās pārskatu tabulās tos var neietvert.

Pārvietošanās līdzekļi

Galvenie individuālās vai ģimenes lietošanas pārvietošanās līdzekļi mūsdienās ir vieglās automašīnas, tām pieskaitot arī mikroautobusus un velosipēdus.

Vieglā automašīna ir pārvietošanās līdzeklis, bet daudziem, ja iespējams nopirkt dārgākas markas, arī prestiža līdzeklis. Neraugoties uz prāvas sabiedrības daļas nabadzību, vieglo automašīnu izplatība jau ir samērā liela. Katrai ceturtajai, pat nedaudz vairāk, mājsaimniecībai jau ir savs auto. Divu gadu laikā personīgo vieglo automašīnu izplatība ir pieaugusi par 4 procentu punktiem. Relatīvi izplatītākas vieglās automašīnas ir laukos nekā pilsētās, jo laukos tās sabiedriskā transporta trūkuma dēļ ir vairāk vajadzīgas. Tādēļ var vērtēt, ka valstī izplatītākās ir samērā lētās automašīnas, ko arī izmanto kā ikdienas transportlīdzekli. Luksusa mašīnu būs mazāk, kaut gan tiešu datu par sadalījumu pēc markām mums nav.

Tomēr automašīnas iegāde lielā mērā ir atkarīga no mājsaimniecības maksātspējas. Turīgāko labklājības deciļgrupā gandrīz katrai otrajai mājsaimniecībai ir savs auto, bet nabadzīgāko deciļgrupā - tikai 13 mājsaimniecībām no simta; arī tie, iespējams, iegādāti senos "labākos" laikos.

Kā pārvietošanās līdzekļi popularitāti zaudē motocikli, motorolleri, mopēdi, motorvelosipēdi. Laukos 1998.gadā, rēķinot uz 100 mājsaimniecībām, bija tikai 9 šādi braucamie, Rīgā - tikai 2.

Velosipēdi jāvērtē vienlaikus kā pārvietošanās un veselības sporta līdzekļi. To izplatība pēdējos gados mainījusies maz. Laukos katrai otrajai mājsaimniecībai ir pieaugušo velosipēds, un tas ir nepieciešams pārvietošanās līdzeklis. Rīgā pieaugušo veposipēds ir tikai katrai ceturtajai mājsaimniecībai, un to vairāk var vērtēt kā veselības sporta rīku.

Vēl par pārvietošanās līdzekli varētu uzskatīt laivu, kaut gan mūsdienās to biežāk izmanto atpūtai, dažreiz - sportam. Izņēmums - palu laiks Zemgalē. Laukos uz 100 mājsaimniecībām ir 2 laivas, Rīga - viena.

Saimniecības elektroaparatūra

Rīgā un augstākās labklājības deciļgrupās gandrīz visām mājsaimniecībām ir ledusskapis. Tomēr laukos un nabadzīgāko deciļgrupās šī mūsdienās vajadzīgā aparāta pietrūkst 20-30% mājsaimniecību.

Mazāk, bet tāpat samērā plaši ir izplatītas veļas mazgājamās mašīnas. To vēl trūkst apmēram katrai ceturtajai mājsaimniecībai. Arī šajā gadījumā sliktāks stāvoklis ir laukos un jo īpaši nabadzīgāko deciļgrupās.

Nedaudz pārsteidz, ka tikai 64% mājsaimniecību lieto putekļsūcēju. Šis aparāts taču ir ļoti vajadzīgs un salīdzinājumā ar citiem nav arī pārmērīgi dārgs. Arī putekļsūcēji vairāk izplatīti Rīgā un augstākas labklājības grupās, mazāk - laukos un nabadzīgāko grupās.

To gadu laikā, par kuriem mums ir dati, ir samazinājies šujmašīnu skaits Latvijas mājsaimniecībās. Laikam diezgan liela mūsu mājsaimnieču daļa vairs negrib ar tām strādāt, dodot priekšroku darbnīcu pakalpojumiem.

No retākiem saimniecības elektroaparātiem var minēt šādus: mikroviļņu krāsnis (4 uz 100 mājsaimniecībām), saldējamie skapji (4), gaisa kondicionētāji, trauku mazgājamās mašīnas, elektriskie grīdas spodrinātāji (visi mazāk par vienu). To izplatīšanās laiks vēl ir priekšā.

Kultūras un atpūtas inventārs

Šie ilglietošanas priekšmeti izceļas ar lielu dažādību. Daļa no tiem strauji izplatās, citi zaudē popularitāti.

Visizplatītākais ir televizors. Skaitot kopā krāsu un melnbaltos televizorus, vidēji valstī uz katrām 100 mājsaimniecībām ir 102 televizori, Rīgā - 107. Tas nozīmē, ka dažām ģimenēm jau ir divi aparāti. Vienīgi laukos un nabadzīgāko mājsaimniecību grupās biežāk sastopamas mājsaimniecības, kurām nav pa kabatai šis mūsdienās izplatītākais plašsaziņas līdzeklis.

Notiek televizoru maiņa, atsakoties no melnbaltiem un iegādājoties krāsu aparātu. Melnbaltie televizori vēl samērā izplatīti laukos un nabadzīgāko iedzīvotāju grupās (skat. tabulu).

Samazinās radiouztvērēju izplatība. Taču tas nenozīmē, ka sarucis radioklausītāju skaits, jo gandrīz tikpat strauji izplatās kompleksā atskaņošanas aparatūra (audiocentri), kuru sastāvā ir arī radiobloks.

Mazāk izplatīti ir videomagnetofoni un audiomagnetefoni, fotoaparāti. Šīs aparatūras pieejamība ir atkarīga no mājsaimniecības rīcībā esošā ienākuma, resp., labklājības grupas.

Kā izzūdoša skaņu tehnika jāvērtē skaņuplašu atskaņotāji, jo vairs gandrīz nevar iegādāties jaunas skaņuplates. Divu gadu laikā šīs aparatūras izplatība samazinājusies par trešdaļu.

Tāpat mazāk ir to, kas vēlas spēlēt "dzīvo" mūziku. 1996.gadā uz 100 mājsaimniecībām bija septiņas klavieres, bet 1998.gadā atlikušas sešas.

No jaunās kultūras un atpūtas aparatūras, kas tikai sāk izplatību, var minēt kompaktdisku atskaņotājus (5 uz 100 mājsaimniecībām) satelītantenas (2), skaits samazinās, pateicoties kabeļtelevīzijai, videokameras (1), kinokameras (mazāk par 1).

Dažās mājsaimniecībās ir parādījušies arī personālie datori. To izplatība gan vēl maza un tieši atkarīga no mājsaimniecību labklājības līmeņa. Pirmo divu labklājības deciļgrupu mājsaimniecībās datoru nav. 3.-6. deciļgrupas mājsaimniecībās ir 1 dators uz 100 mājsaimniecībām, 7.-9. deciļgrupas - 2 līdz 3, bet augstākās, desmitās deciļgrupas mājsaimniecībās - jau 6 datori uz 100 mājsaimniecībām.

Nav pētīta sadzīves tehnika, ko izmanto dzīvokļa stacionāro labierīcību atslēgšanas un nesavlaicīgas pieslēgšanas gadījumos: elektriskie sildītāji, elektrokamīni, pārvietojamās elektriskās plītiņas u.tml. Šo ierīču klātbūtne dzīvoklī kļūst arvien nepieciešamāka, jo mūsdienās stacionārās labierīcības atslēdz ne tikai tehnisku avāriju gadījumos, kā tas bija agrāk, bet arī dažādu starpnieku (namīpašnieku, pārvaldnieku u.c.) finansiālu kombināciju dēļ. Tad bez šādas ārkārtēju situāciju aparatūras nevar iztikt. Turpmākos mājsaimniecību budžeta pētījumos tas būtu jāņem vērā.

Ilglietošanas priekšmeti mājsaimniecībās,

kas atrodas lietošanas kārtībā, vidēji uz 100 mājsaimniecībām

Datu avoti: Mājsaimniecības budžets 1998.gadā - R.: CSP, 1999. - 127.-129.lpp.

Mājsaimniecības budžets 1996.gadā - R.: VSK, 1997.-109.lpp.