ATSAUCĒ IETVERT:
Lauksaimnieki un nodokļi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.12.1999., Nr. 406/407 https://www.vestnesis.lv/ta/id/14426
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Lauksaimnieki un nodokļi
Sarežģītā situācijā pašlaik ir
gan paju sabiedrības, gan SIA, kā arī jaunizveidotās
lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības, jo to darbību ietekmē
nelabvēlīgā nodokļu politika — šādu viedokli vakar, 7. decembrī,
pauda lauksaimniecības statūtsabiedrību un kooperatīvo sabiedrību
vadītāji.
Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs
Jūlijs Beļavnieks:
— Lielam skaitam mūsu dalīborganizāciju ir lielāki vai mazāki nodokļu parādi. Rūgta, bet patiesa ironija ir kāda kolēģa teiktajā, ka viņa vadītā saimniecība savā rajonā ir lielākā nodokļu maksātāja un arī lielākā nodokļu parādniece. Valdībai un Saeimai ir jārod risinājumi nodokļu atvieglošanai lauksaimniecības statūtsabiedrībām un lauksaimniecības kooperatīvajām sabiedrībām. Tām saimniecībām, kurām ir parādi, vajadzētu parādu maksājumu termiņu pagarināt vismaz uz trim gadiem vai arī to pārformēt par valsts ilgtermiņa aizdevumu.
Lauksaimnieki uzsvēra, ka netiek ievērots lauksaimniecības likums, kas nosaka lauksaimniecības subsīdijas 3 procentu apmērā no valsts pamatbudžeta kopējiem izdevumiem. Tāpat daļa subsīdiju līdzekļu paredzēta nevis tiešajiem ražotājiem, bet gan ar lauksaimniecības nozari saistītiem pasākumiem un programmām. J.Beļavnieks nosauca galvenos principus, kas būtu jāņem vērā, sadalot valsts atbalstu: šie maksājumi maksimāli jāvienkāršo, lielāku īpatsvaru paredzot piena lopkopības attīstībai, būtiski jāpalielina atbalsts lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.
Zemkopības ministrs
Aigars Kalvītis
apstiprināja, ka nākamā gada subsīdiju nolikums tiek izstrādāts sadarbībā ar lauksaimniecības pašpārvaldes sabiedriskajām organizācijām. Šo organizāciju ieteikumi ir ņemti vērā. Paredzēts, ka 2000. gada subsīdiju nolikumu apstiprinās Ministru kabinetā līdz Ziemassvētkiem. A.Kalvītis pieļāva iespēju, ka nākamgad varētu tikt pārstrādāts lauksaimniecības likums, jo tas neveicina lauksaimniecības attīstību. Savukārt sabiedrisko organizāciju galvenais uzdevums ir nodarboties ar lauksaimniecības produkcijas tirdzniecību, nevis ar politisku jautājumu risināšanu. Vairāku lauksaimniecības pašpārvaldes organizāciju prasības un priekšlikumi ir pamatoti, tāpēc ik mēnesi Zemkopības ministrijas vadība tiekas ar lauksaimnieku sabiedriskajām organizācijām, bet reizi trijos mēnešos — ar Ministru prezidentu Andri Šķēli.
Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"