Valsts sekretāru 2006.gada 21.septembra sanāksmē

FM: Par grozījumiem likumā par nodokļu piemērošanu brīvostās un SEZ

Valsts sekretāru 21.septembra sanāksmē saskaņošanai ministrijās izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ). Izmaiņas likumā jāveic, lai pildītu prasības, ko paredz Eiropas Kopienas (EK) Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2007.–2013.gadam.

Grozījumi likumā precizēs zonas kapitālsabiedrības vai licencētas kapitālsabiedrības veikto ieguldījumu definīciju, kā arī nodokļu atbalsta piemērojamās normas ieguldījumu projektiem, kas pārsniedz 50 miljonus eiro. Veicot grozījumus, likuma normas tiks saskaņotas ar EK pamatnostādnēm, kā arī Eiropas Komisijas regulas projektu. Tāpat tiks precīzi noteiktas nozares, kurām nodokļu atbalsts saskaņā ar ES normām nav pieļaujams.

Nodokļu atbalsta regulējums Latvijai mainīsies tikai nedaudz – grozījumi likumā paredz diferencēt atbalsta apjomu mazajām un vidējām komercsabiedrībām. Latvijai vispārēji (lielajām komercsabiedrībām) maksimāli pieļaujamā atbalsta pamata intensitāte ir palikusi nemainīta, t.i., 50% apmērā no uzkrātās ieguldījumu summas, papildu 10% bonuss piemērojams vidējo komercsabiedrību gadījumā, bet 20% bonuss – mazo komercsabiedrību gadījumā (tātad attiecīgi 60% vidējām komercsabiedrībām un 70% mazajām komercsabiedrībām). Līdz šim atbalsts netika diferencēts un bija 65%.

Par grozījumiem likumā ir notikušas konsultācijas ar Rīgas un Ventspils brīvostām, kā arī Liepājas un Rēzeknes SEZ. Likumprojekta saskaņošanas laikā to plānots izskatīt arī Latvijas Ostu padomē.

Ieviešot likuma grozījumus, ilgtermiņā varētu palielināties budžeta ieņēmumi no nodokļu maksājumiem veiksmīgas komercdarbības rezultātā, savukārt, nodokļu atvieglojumi varētu veicināt investīciju, kā arī komercsabiedrību skaita pieaugumu.

Paredzams, ka izmaiņas likumā stāsies spēkā 2007.gada 1.janvārī.

FM: Par ziņojuma iesniegšanu azartspēļu un izložu organizēšanai

Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par kārtību, kādā iesniedzams ziņojums par azartspēļu un izložu organizēšanu. Valsts sekretāru 21.septembra sanāksmē noteikumu projekts tika izsludināts saskaņošanai ministrijās.

MK noteikumi regulēs kārtību, kādā kapitālsabiedrības, kas saņēmušas licenci azartspēļu un izložu organizēšanai un uzturēšanai, kā arī biedrības, arodbiedrības un reliģiskās organizācijas, kas saņēmušas licenci, iesniedz ziņojumu par azartspēļu vai izložu organizēšanu pārskata ceturksnī. Noteikumos reglamentēti ziņojuma iesniegšanas termiņi, ziņojuma forma un ziņojumā iekļaujamā informācija.

Gan ziņojuma par izložu organizēšanu, gan ziņojuma par azartspēļu organizēšanu veidlapas paraugi ir iekļauti MK noteikumu “Kārtība, kādā iesniedzams ziņojums par azartspēļu un izložu organizēšanu” pielikumos.

Jaunajiem noteikumiem stājoties spēkā, par spēku zaudējušiem tiks atzīti MK 2000.gada 14.marta noteikumi Nr.102 “Kārtība, kādā iesniedzams ziņojums par izložu vai azartspēļu organizēšanu”, taču līdzšinējā kārtība netiks būtiski mainīta.

FM: Par ceturkšņa pārskata iesniegšanu interaktīvo azartspēļu un izložu organizētājiem

Valsts sekretāru 21.septembra sanāksmē saskaņošanai ministrijās tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par kārtību, kādā interaktīvo azartspēļu un izložu organizētājs iesniedz paziņojumu par pārskata ceturksni. Paziņojumā par pārskata ceturksni jānorāda iemaksāto likmju kopsumma un izmaksāto laimestu kopsumma.

MK noteikumi “Kārtība, kādā interaktīvo azartspēļu un izložu organizētājs iesniedz paziņojumu par pārskata ceturksni” reglamentēs, kāda informācija jāsniedz ceturkšņa pārskatā, ja tiek organizētas izlozes, totalizatori vai derības. Saskaņā ar noteikumiem paziņojumu par pārskata ceturksni paraksta licences saņēmēja vadītājs un grāmatvedis.

MK noteikumus pielikumā papildinās šādi veidlapu paraugi:

• paziņojums par pārskata ceturksnī iemaksāto interaktīvo azartspēļu dalības likmju kopsummu un izmaksāto laimestu kopsummu;

• paziņojums par izlozes biļetēm, kas pārskata ceturksnī pārdotas ar elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību, un izmaksāto laimestu kopsummu;

• paziņojums par totalizatora vai derību likmēm, kas pārskata ceturksnī pieņemtas ar elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību, un izmaksāto laimestu kopsummu.

Azartspēļu un izložu likumā teikts, ka spēļu, totalizatora vai derību organizētājam ne vēlāk kā 15 dienas pēc pārskata ceturkšņa beigām paziņojums jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai. Jāiesniedz arī kredītiestādes izziņa par pārskata ceturksnī savstarpējos norēķinos ar spēlētājiem izmantotajā kontā veiktajiem darījumiem.

Līdzšinējie noteikumi par kārtību, kādā interaktīvo azartspēļu un izložu organizētājs iesniedz paziņojumu par pārskata ceturksni, būtiski mainīti netiek, tomēr jaunajos noteikumos precizēta lietotā terminoloģija.

Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti 2004.gada 24.februāra MK noteikumi Nr.106 “Kārtība, kādā interaktīvo spēļu organizētājs, izložu, totalizatora vai derību organizētājs, kas izmanto telekomunikācijas, iesniedz paziņojumu par pārskata ceturksnī iemaksāto likmju kopsummu un izmaksāto laimestu kopsummu”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par nepieciešamajiem dokumentiem uzturēšanās atļauju saņemšanai

Valsts sekretāru 21.septembra sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījums MK 2005.gada 27.septembra noteikumos Nr.732 “Uzturēšanās atļauju noteikumi””.

Imigrācijas likuma 24.panta piektajā daļā ir dots deleģējums MK papildus valsts valodas prasmes apliecībai noteikt citu attiecīga apjoma valsts valodas prasmi apliecinošu dokumentu atzīšanas kārtību. Ievērojot minēto, IZM ir izstrādājusi MK noteikumu projektu “Grozījumi MK 2006.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.252 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību ārzemniekiem, kas ir tiesīgi pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju””.

Ievērojot, ka arī MK 2005.gada 27.septembra noteikumi Nr.732 “Uzturēšanās atļauju noteikumi” nosaka dokumentus, kas uzrādāmi, ārzemniekam pieprasot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 2., 3., 6. un 7.punktu, grozījums ir izdarāms arī šajos noteikumos.

MK noteikumu projektā “Grozījums MK 2005.gada 27.septembra noteikumos Nr.732 “Uzturēšanās atļauju noteikumi”” noteikts, ka ārzemnieks valsts valodas prasmes apliecības vietā var uzrādīt arī pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības sertifikātu, kas apliecina centralizētā eksāmena vērtējumu latviešu valodā vismaz E līmenī, vai izziņu, kas apliecina latviešu valodas apguvi nepieciešamā apjomā attiecīgā valstī atzītas pamata, vidējās vai augstākās izglītības programmas ietvaros.