Šrilankai Latvijā jauna vēstniece

Vakar savu akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Sarala Manurija Fernando

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Uzrunājot Latvijas Republikas Valsts prezidenti, Šrilankas vēstniece Sarala Manurija Fernando (Sarala Manourie Fernando) teica:

— Jūsu ekselence, man ir liels gods un privilēģija iesniegt jums savu akreditācijas vēstuli, ar kuru Viņas ekselence prezidente Čandrika Bandaranaike Kumaratunga mani iecēlusi par Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā.

Jūsu ekselence, atļaujiet man vienlaikus nodot jums arī Šrilankas prezidentes Čandrikas Bandaranaikes Kumaratungas, kā arī vadības un tautas sveicienus un vislabākos novēlējumus, kā arī miera un uzplaukuma vēlējumus Jūsu ekselencei un Latvijas tautai.

Kaut arī diplomātiskās attiecības starp Šrilanku un Latviju nodibinātas samērā nesen, mēs esam patiesi savos centienos sekmēt mūsu divu valstu sakaru tālāku nostiprināšanos un paplašināšanos politikā, ekonomikā un kultūrā. Mēs vēlamies iecelt Latvijā Šrilankas goda konsulu un ceram, ka jūsu valsts oficiālās personas palīdzēs mums atrast šim amatam atbilstošu kandidatūru.

Izmantojot gadījumu, gribu Jūsu ekselencei sniegt īsu informāciju par Šrilankas valdību, kas stājās amatā 1994. gadā. Valdības galvenais uzdevums bijis veidot multietnisku sabiedrību ar daudzām ticībām. Prezidente Kumaratunga savā uzrunā Tautas alianses valdībai tās piecu gadu darba jubilejā aicināja visas politiskās partijas paplašināt savu atbalstu etnisko konfliktu politiskai atrisināšanai, lai visas mūsu valsts nacionālās kopienas jaunajā gadsimtā varētu vienlīdzīgi baudīt mūsu valsts attīstības nestos labumus un attīstīt savu nacionālo identitāti, dzīvojot mierā un saskaņā.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Mums Šrilankā ir ļoti patīkami redzēt, ka Latvija kopš savas neatkarības atgūšanas 1991. gada augustā sekmīgi turpinājusi attīstīties politikas, ekonomikas un sociālajā jomā. Latvijā, tāpat kā Šrilankā, galvenais liberalizācijas ieguvums bijis ekonomikas pieaugums un daudzās privātajam sektoram un kooperācijai pavērtās iespējas. Tāpat kā Latvija cenšas paplašināt Baltijas jūras reģiona sadarbību un integrāciju Eiropas Savienībā, Šrilanka, būdama Dienvidāzijas reģionālās sadarbības asociācijas prezidējošā valsts, cenšas paplašināt savu reģionālo sadarbību. Tādējādi mūsu valstis viena no otras var daudz ko mācīties.

Mans galvenais mērķis sava darba laikā būs stiprināt sakarus starp mūsu valstīm un cerēt uz Latvijas palīdzību un labu sadarbību šajā virzienā.

Ekselence, lūdzu, atļaujiet jums novēlēt labklājību, panākumus un laimi.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga savā atbildes runā teica:

— Jūsu ekselence!

Sveicu jūs kā Šrilankas Demokrātiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā!

Latvija ir jūras valsts. Gadsimtu ritumā jūra ir kalpojusi par Latvijas iedzīvotāju vārtiem uz garīgu un materiālu turību. Vienlaikus jūra ir bijusi vārti, caur kuriem mūsu senči satikuši draugus un sadarbības partnerus.

Laikā, kad cilvēce tuvojas nākamajam gadu tūkstotim, ir jāsecina, ka atrodamies globālā un savstarpēji cieši saistītā laikā un telpā. Globalizācijas fenomens, šķiet, ir sašaurinājis telpu. Šodien pastāv nepieciešamība spēt paskatīties pēc iespējas tālāk par sava ģeogrāfiskā reģiona robežām, lai saprastu pasaules attīstības tendences, lai ietu kopā ar laiku.

Šī gadsimta pēdējā desmitgadē Latvija un Šrilanka ir izveidojušas sekmīgas divpusējās sadarbības formas. Mūsu valstu starpā pastāv attīstīta uzņēmēju sadarbība. Ir izvērsta abpusēji izdevīga tirdzniecība. Sekmīga ir abu valstu sadarbība izglītībā. Mūsu valstī studē daudzi Šrilankas studenti, un Latvija vēlas attīstīt šo valstu divpusējo attiecību jomu.

Gribu uzsvērt, ka viens no nozīmīgākajiem mūsdienu starpvalstu politiskās sadarbības veidiem ir sadarbība daudzpusējo struktūru ietvaros. Latvija augstu novērtē mūsu valstu līdzšinējo kooperāciju Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros. Šeit saredzu plašas iespējas abu valstu attiecību padziļināšanai.

Pēc dažām dienām Latvija sagaida vēsturisku uzaicinājumu sākt sarunas par dalību Eiropas Savienībā. Dalība Eiropas Savienībā ir ne tikai viens no stratēģiskajiem Latvijas ārpolitikas mērķiem. Pilntiesīgas Eiropas Savienības dalībvalsts statuss Latvijai dos iespēju pilnībā izmantot globalizācijas pozitīvās iespējas.

Jūsu ekselence! Vēlreiz sveicu jūs sakarā ar stāšanos augstajā amatā un novēlu panākumus nozīmīgajā postenī!

 

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 7.decembrī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Saralu Fernando.

Saeimas priekšsēdētājs sveica Šrilankas vēstnieci sakarā ar jauno vēstnieces amatu Latvijas Republikā un izteica gandarījumu par Latvijas un Šrilankas draudzīgajām attiecībām. Tikšanās dalībnieki akcentēja, ka abās valstīs patlaban noris līdzīgi procesi — investīciju piesaiste un privatizācija. S.Fernando teica, ka Šrilankā ekonomisko jautājumu risināšanā tiek ievērota zināma piesardzība, visa attīstība nav reducējama uz privatizācijas procesu. Valsts nodrošina bezmaksas izglītību, bet problēmas ir sociālajā sektorā. Saeimas priekšsēdētājs atzina, ka arī Latvijā sociālie jautājumi ir uzmanības centrā, jo sociālās sfēras nostiprināšana saistīta ar visas tautsaimniecības attīstību, tāpēc valdība un parlamentārieši seko līdzi lielo uzņēmumu privatizācijai.

Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvijas goda konsuls Šrilankā un Šrilankas goda konsuls Latvijā veicinātu abu valstu divpusējo attiecību attīstību un rosinātu aktīvi sadarboties uzņēmējus, stiprinot privātsektora kontaktus. Vēstniece uzaicināja Saeimas priekšsēdētāju apmeklēt Šrilanku un izteica pārliecību par abu valstu parlamentāriešu sadarbības lietderību.

 

Pie ārlietu ministra

Vakar, 7. decembrī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Saralu Manurija Fernando.

Sarunas sākumā I. Bērziņš apsveica Šrilankas vēstnieci Latvijā un norādīja, ka tas ir svarīgs notikums savstarpējo attiecību tālākai attīstībai. Ārlietu ministrs uzsvēra, ka Latvijas puse ir ieinteresēta veidot divpusējās attiecības ar Šrilanku un uzskata par svarīgu izvērst ekonomisko sadarbību, kuras veicināšanā liela nozīme būtu tiešajiem biznesa kontaktiem un abpusējām iepazīšanās vizītēm.

Abas puses bija vienisprātis, ka viens no perspektīviem sadarbības veidiem varētu būt sadarbība starptautiskajās organizācijās. Šrilankai un Latvijai ir izveidojusies sadarbība izglītībā, un Latvijas puse būtu ieinteresēta to turpināt.

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Šrilanku ir nodibinātas 1996. gada 19. septembrī. S.M.Fernando vēstnieces amatā nomaina pirmo Šrilankas vēstnieku Latvijā Alfredu K. Deividu.

 

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieces kundze, vispirms atļaujiet jūs apsveikt dzimšanas dienā!

— Es jums sirsnīgi pateicos! Tā ir tiešām skaista sagadīšanās.

— Kāds jums palika iespaids no sarunas ar mūsu Valsts prezidenti?

— Viņa ir ļoti spēcīga personība, brīnišķīga līdere. Viņa ļoti labi izprot valsts un tautas vajadzības. Mēs pārrunājām arī mūsu valstu divpusējo attiecību paplašināšanas iespējas, balstoties uz jau pastāvošajiem kontaktiem ekonomikā un tirdzniecībā, kā arī par ļoti svarīgo sadarbību izglītībā.

— Vēstnieces kundze, kā jūs uzņēmāt savu iecelšanu par vēstnieci Latvijā?

— Es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgs norīkojums, un esmu ļoti priecīga par šo iespēju pārstāvēt savu valsti Latvijā. Es biju arī ļoti priecīga iesniegt savu akreditācijas vēstuli jūsu Valsts prezidentei tieši tagad, Ziemassvētku priekšvakarā.

Mūsu valstīm jau ir labas attiecības, vispirms tirdzniecības un ekonomisko kontaktu jomā. Vakar man bija ļoti patīkami, pastaigājoties pa jūsu pilsētu, redzēt uz Rīgas autobusiem Šrilankas tējas reklāmu. Tātad šeit jau ir pārstāvēts Šrilankas ekonomikas privātais sektors un starp mūsu uzņēmējiem jau pastāv laba sadarbība. Tas mani iepriecināja. Šī privātā sektora iniciatīva mums ir jāsekmē un jāattīsta.

— Kādas būs prioritātes jūsu vēstnieces darbā ?

— Tādu būs daudz. Vispirms mēs gribam tālāk attīstīt privātā sektora kontaktus, sekmēt Latvijas un Šrilankas biznesmeņu tikšanās un sarunas. Vēlamies sekmēt arī tiešos cilvēku kontaktus. Šajā kontekstā es esmu ļoti pateicīga jūsu laikrakstam "Latvijas Vēstnesis" par šī gada februārī, Šrilankas valsts svētku reizē, publicēto informāciju par mūsu valsti. Tā bija ļoti laba zīme no Latvijas puses. Latvieši no šīs publikācijas uzzināja vairāk par Šrilanku. Es ļoti gribētu, lai vairāk latviešu apciemotu Šrilanku arī kā tūristi un labāk iepazītu mūsu zemi, tās dabu un cilvēkus. Gan Šrikanka, gan Latvija ir nelielas valstis, un tām ir daudz kopēja. Abas mūsu valstis tiecas pēc ekonomiskā progresa, nostiprinot savu sabiedrību atvērtību un demokrātiskumu.

— Jūsu rezidence ir Stokholmā. Cik bieži plānojat apmeklēt Rīgu?

— Ļoti bieži. Man ļoti patīk jūsu galvaspilsēta. Vakar es ilgi staigāju pa Rīgu, un ļoti daudz uzzināju un sapratu par jūsu pagātni, par jūsu zemes vēsturi.

— Pavisam drīz sāksies jaunais gadu tūkstotis.

— Jā, un es, izmantojot šo izdevību, gribu novēlēt Latvijai un latviešu tautai patiesu laimi un uzplaukumu jaunajā gadu tūkstotī. Savu brīvību jūs atguvāt jau 1991. gada augustā. Tagad es vēlu, lai Latvija piedzīvotu arī īstu ekonomikas uzplaukumu. Lai Latvijā jūsu prezidentes vadībā valda miers un progress.

Sarala Manurija Fernando ( Sarala Manourie Fernando ) dzimusi 1947. gada 7. decembrī Kolombo, Šrilankā. Beigusi Svētā Bridžeta Konventu Kolombo un Kolombo Universitāti — ar humanitāro zinātņu bakalaura grādu. 1973. gadā ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu, bet gadu vēlāk — ASV, Kolumbijas universitātē, filozofijas zinātņu doktora grādu. 1993. gadā Džona Hopkinsa universitātē ASV ieguvusi starptautiskās sabiedriskās politikas maģistra grādu. Šrilankas Ārlietu ministrijā sākusi strādā 1973. gadā. No 1978. līdz 1980. gadam bijusi Šrilankas vēstniecības Vašingtonā otrā sekretāre, bet pēc tam divus gadus pirmā sekretāre un konsule Šrilankas pārstāvniecībā Ņujorkā. No 1982. līdz 1985. gadam — Šrilankas augstā komisāre Nairobi, Kenijā, pēc tam atgriezusies Kolombo, kur divus gadus strādājusi par Šrilankas Ārlietu ministrijas ekonomikas nodaļas direktora vietnieci. No 1987. līdz 1991. gadam strādājusi Šrilankas vēstniecībā Vašingtonā par konsuli. 1991. un 1992. gadā vadījusi Šrilankas Ārlietu ministrijas ekonomikas nodaļu, bet pēc tam bijusi ministrijas ANO un daudzpusējo attiecību nodaļas direktore. 1995. gadā iecelta par Šrilankas vēstnieci Taizemes Karalistē, vienlaikus pārstāvot Šrilanku arī Vjetnamā, Laosā un Kambodžā. Pašlaik pārstāv Šrilanku visās Skandināvijas un Baltijas valstīs. Rezidence ir Stokholmā. Vairākkārt vadījusi Šrilankas augsta ranga delegācijas ārzemēs. Ir arī vairāku sabiedrisko organizāciju dibinātāja un vadības locekle.

Valsts prezidentes preses dienests

Saeimas preses dienests,

Ārlietu ministrijas preses centrs,

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors