Ministru kabineta noteikumi Nr.772

Rīgā 2006.gada 19.septembrī (prot. Nr.48 15.§)

Mājokļu monitoringa sistēmas izveides, uzturēšanas un attīstības kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 59.panta pirmās daļas 11.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā izveido, uztur un attīsta situācijas novērošanas, analīzes, prognozēšanas un kontroles informācijas sistēmu mājokļu jomā (turpmāk – mājokļu monitoringa sistēma).

2. Mājokļu monitoringa sistēmai ir šādi uzdevumi:

2.1. nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām mājokļu politi­kas veidošanai nepieciešamās informācijas ierosināšanu, radīšanu, apkopošanu, uzkrāšanu, apstrādi un izmantošanu;

2.2. nodrošināt fiziskajām un juridiskajām personām nepieciešamo infor­māciju par mājokļiem Latvijā.

3. Mājokļu monitoringa sistēmas pārzinis ir valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra".

II. Mājokļu monitoringa sistēmas izveide

4. Mājokļu monitoringa sistēmu izveido uz dzīvojamo māju privatizācijas elektroniskās datu bāzes pamata, to aktualizējot, sasaistot un papildinot ar šādiem informācijas laukiem:

4.1. mājokļu politikas monitorings:

4.1.1. ar mājokļu politiku saistītie makroekonomiskie rādītāji;

4.1.2. fiskālā politika mājokļu jomā;

4.1.3. finanšu resursu pieejamība mājokļa vajadzībām;

4.1.4. mājokļu programmu un projektu monitorings;

4.2. mājokļu nodrošinājuma, pieejamības un izvēles monitorings:

4.2.1. iedzīvotāji un mājsaimniecības;

4.2.2. dzīvojamā fonda īpašuma piederība;

4.2.3. mājokļu nodrošinājums:

4.2.3.1. dzīvojamā fonda kopējais apjoms;

4.2.3.2. iedzīvotāju nodrošinājums ar dzīvojamo platību;

4.2.3.3. dzīvojamā fonda labiekārtojums un kvalitāte;

4.2.3.4. jaunbūvētais dzīvojamais fonds;

4.2.4. izīrētais dzīvojamais fonds;

4.2.5. bezpeļņas īres dzīvojamais fonds;

4.2.6. mājokļu pieejamība:

4.2.6.1. mājokļu sadalījums pēc tipa;

4.2.6.2. mājsaimniecību izdevumi par mājokli;

4.2.6.3. sociālais īres fonds;

4.2.6.4. palīdzība mājokļa jautājumu risināšanā;

4.2.6.5. pašvaldību dzīvokļu palīdzības reģistros reģistrētās personas;

4.3. mājokļu ilgtspējas monitorings:

4.3.1. energoefektivitāte;

4.3.2. dzīvojamo māju tehniskā apsekošana;

4.3.3. dzīvojamo māju apsaimniekošana un renovācija;

4.3.4. mājokļa vides kvalitāte;

4.4. mājokļu attīstības un tirgus darbības monitorings:

4.4.1. investīcijas mājoklī;

4.4.2. jaunu mājokļu būvniecība, rekonstrukcija, dzīvojamo māju nojaukšana;

4.4.3. mājokļu tirgus darījumi, pieprasījums, piedāvājums, cena, īre;

4.4.4. dzīvojamo māju privatizācija;

4.5. normatīvajos aktos noteiktie reģistrējamie objekti mājokļu jomā.

III. Mājokļu monitoringa sistēmas uzturēšana un attīstība

5. Mājokļu monitoringa sistēmas darbības nodrošināšanā sadarbojas šādas valsts un pašvaldību institūcijas:

5.1. Ekonomikas ministrija;

5.2. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija;

5.3. Centrālā statistikas pārvalde;

5.4. Valsts zemes dienests;

5.5. Uzņēmumu reģistrs;

5.6. Tiesu administrācija;

5.7. Valsts ieņēmumu dienests;

5.8. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;

5.9. pilsētu, novadu un pagastu pašvaldības.

6. Mājokļu monitoringa sistēmas darbībai nepieciešamos datus no šo noteikumu 5.punktā minētajām institūcijām iegūst, izmantojot integrēto valsts informācijas sistēmu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

7. Mājokļu monitoringa sistēmā izmanto šādus Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus:

7.1. par kadastra subjektu – vārds, uzvārds, personas kods (fiziskajām personām) vai reģistrācijas numurs, nosaukums (juridiskajām personām), piederošo daļu skaits;

7.2. par īpašumu – kadastra numurs, nosaukums lauku teritorijās vai domājamā daļa dzīvokļa īpašumā;

7.3. par zemes vienību – kadastra apzīmējums, adreses kods, platība, kadastrālā vērtība, apgrūtinājumi;

7.4. par ēku – kadastra apzīmējums, funkcionāli saistīto objektu kadastra apzīmējums, adreses kods, kopējā platība, kadastrālā vērtība, galvenais lietošanas veids, pirmreizējā pieņemšana ekspluatācijā (gads), ēkas fiziskais stāvoklis (procentos), konstruktīvo elementu materiāli, patvaļīgas būvniecības pazīme, kopējais telpu grupu skaits būvē, atsavināšanas aizliegumi;

7.5. par telpu grupu un telpu – kadastra apzīmējums, adreses kods, lietošanas veids, platība, augstums, patvaļīgās būvniecības pazīme, skaits ēkā, telpas numurs telpu grupā, nosaukums (norāda, ja projekta dokumentācijā attiecīgā informācija ir norādīta), telpu platības sadalījums pēc lietošanas;

7.6. labiekārtojuma veids un apjoms.

8. Mājokļu monitoringa sistēmā izmanto šādus Valsts zemes dienesta Valsts adrešu reģistra datus:

8.1. vietas tips:

8.1.1. rajons;

8.1.2. pilsēta (novada pilsēta);

8.1.3. novads;

8.1.4. pagasts vai pilsētas lauku teritorija (novada pagasts vai novada pilsētas lauku teritorija);

8.1.5. ciems;

8.1.6. iela;

8.2. ēka vai apbūvei paredzēts zemesgabals;

8.3. telpu grupa;

8.4. adreses kods;

8.5. adresācijas objekta statuss;

8.6. apstrādes statuss;

8.7. ēku un apbūvei paredzētu zemes vienību koordinātas.

9. Mājokļu monitoringa sistēmā izmanto šādus Uzņēmumu reģistra datus:

9.1. personas, kas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā (nosaukums, reģistrācijas datums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese);

9.2. dzīvojamās mājās reģistrētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), komersanti, kooperatīvās sabiedrības un biedrības.

10. Mājokļu monitoringa sistēmā izmanto šādus Tiesu administrācijas Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datus:

10.1. nekustamā īpašuma sastāvs, servitūti un reālnastas;

10.2. no nekustamā īpašuma atdalītie zemesgabali, servitūti un reālnastu pārgrozījumi un dzēsumi;

10.3. nekustamā īpašuma īpašnieks un tā personas kods vai nodokļu maksātāja kods, nekustamā īpašuma atrašanās vieta, tiesību pamats;

10.4. atzīmes par aizliegumiem;

10.5. lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamo īpašumu;

10.6. ķīlas tiesības un to pamats;

10.7. pārgrozījumi ķīlas tiesībās, pārgrozījumu dzēsumi;

10.8. ķīlu dzēsumi (pilnībā vai daļēji).

11. Mājokļu monitoringa sistēmā izmanto Valsts ieņēmumu dienesta datus par juridiskajām un fiziskajām personām, kuras reģistrētas ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā (juridiskajām personām – nosaukums, juridiskā adrese, fiziskajām personām – vārds, uzvārds, deklarētā dzīvesvieta, reģistrācijas numurs, reģistrācijas datums, izslēgšanas datums).

12. Mājokļu monitoringa sistēmā izmanto šādus Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datus:

12.1. personas kods;

12.2. personas vārds (vārdi), uzvārds;

12.3. personas deklarētā dzīvesvieta.

13. Mājokļu monitoringa sistēmā izmanto šādus pilsētu, novadu un pagastu pašvaldību datus:

13.1. mājokļu programmas un projekti pašvaldībā;

13.2. dati par denacionalizētajām ēkām;

13.3. informācija par maznodrošinātajiem dzīvokļu īrniekiem un īpašniekiem;

13.4. pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo dzīvojamo ēku apsekošanas rezultāti;

13.5. dati par pašvaldībai piederošu vai uz likumīga pamata pašvaldības lietojumā esošu dzīvojamo telpu izīrēšanu;

13.6. dati par sociālo dzīvokļu izīrēšanu;

13.7. dati par personu nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu;

13.8. dati par pabalstiem dzīvojamās telpas īres maksas, apsaimnie­košanas maksas un maksas par pakalpojumiem segšanai;

13.9. dati par dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem;

13.10. dati par palīdzības sniegšanu dzīvojamo telpu iegādei vai būvniecībai;

13.11. dati par apsaimniekotājiem, kas reģistrēti pašvaldībās;

13.12. pašvaldības dzīvojamais fonds (tajā skaitā sociālās mājas un sociālie dzīvokļi);

13.13. būvvalžu izsniegtās dzīvojamo māju būvatļaujas un ar tām saistītie dati;

13.14. dati par pašvaldību pastāvīgās funkcijas nodrošināšanu un papildus nepieciešamajiem līdzekļiem, lai nodrošinātu pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

14. Valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra" un dzīvojamo māju pārvaldnieks var slēgt līgumu par mājokļu monitoringa sistēmai nepieciešamo datu iegūšanu, datu apmaiņas biežumu, to turpmāku izmantošanu un nodošanu trešajām personām.

15. Fiziskās un juridiskās personas var reģistrēties mājokļu monitoringa elektroniskajā sistēmā lietotāja statusā, iesniedzot pieteikumu mājokļu monitoringa sistēmas turētājam. Iesniegumā norāda lietotāja vārdu, uzvārdu, nosaukumu, personas kodu, reģistrācijas numuru, deklarēto dzīvesvietu, juridisko adresi. Lietotājam ir tiesības saņemt par maksu mājokļu monitoringa sistēmā esošo informāciju (izņemot Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto ierobežotas pieejamības informāciju) saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto maksas pakalpojumu cenrādi un pakalpojumu samaksas kārtību.

16. Mājokļu monitoringa sistēmas lietošanas noteikumus šo noteikumu 15.punktā minētajām personām regulē sistēmas turētāja un attiecīgā lietotāja noslēgtais līgums.

17. Valsts un pašvaldību institūcijas mājokļu monitoringa sistēmas ietvaros apmainās ar informāciju bez maksas, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

18. Pašvaldībām tiek nodrošināta iespēja pieslēgties mājokļu monitoringa elektroniskajai sistēmai tiešsaistes režīmā un bez maksas izmantot tajā esošos datus, kas attiecas uz konkrēto pašvaldību (izņemot Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto ierobežotas pieejamības informāciju).

Ministru prezidents A.Kalvītis

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 27.septembri.