Svētdien, 5. decembrī, tika svinēta Viņa Majestātes karaļa Bumibola Aduliadeja dzimšanas gadadiena

Prasarts Mansuvans (Prasart Mansuwan), Taizemes Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Taju, tāpat kā citu tautu, dzīvē valsts svētki varētu tikt uzskatīti par pašu nozīmīgāko notikumu. Šī diena liek atskatīties pagātnē, atceroties mūsu brīvības cīņas, izjūtot nacionālo lepnumu un mūsu neatkarības īsteno vērtību. Taču taju tautai šī diena nav tikai nacionālā lepnuma demonstrēšana. Tā parāda taju jūtas pret Viņa majestāti karali. Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ mēs saviem valsts svētkiem izvēlējāmies tieši 5. decembri, Viņa majestātes karaļa dzimšanas dienu. Vairāk nekā piecus gadu desmitus kopš nākšanas tronī Viņa majestāte karalis nenogurstoši strādājis, lai paaugstinātu visiem tajiem dzīves standartu, īpaši rūpējoties par nabagajiem un visneaizsargātākajiem sabiedrības slāņiem nomaļos lauku rajonos. Viņa personīgā labvēlība, ko taji augstu vērtē, ir plaši zināma un atzīta. Karalis ir izstrādājis daudzas teorijas un projektus lauksaimniecības attīstībai, plūdu kontroles sistēmai, notekūdeņu attīrīšanai, mežu atjaunošanai, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopšanai. Viņa majestātes radošais skatījums ļāvis attīstīt vairāk nekā divtūkstoš projektus, kas tagad ir karaliskajā aprūpē. Kopš Taizeme ir agrāri orientēta valsts, tās ienākumu lielākā daļa pirmām kārtām tiek atvēlēta nabadzīgajiem lauku iedzīvotājiem. Plūdu novēršanas sistēmas projekts, ko personīgi ierosināja, plānoja un koordinēja Viņa majestāte karalis, daudzos gadījumos jau palīdzējis mazināt cilvēku ciešanas galvaspilsētas Bangkokas apkaimē. Un tie ir tikai daži piemēri tam, cik dziļš pamats ir taju tautas mīlestībai un cieņai pret savu karali.

— Kāda bijusi jūsu valsts jaunākā ekonomiskā un politiskā attīstība?

— Saskaņā ar valsts jauno konstitūciju taji pilnībā baudījuši plašākas tiesības un brīvības visdažādākajās jomās, arī preses, vārda un akadēmisko brīvību. Jaunā konstitūcija garantē, ka valsts mehānisms — parlaments, tiesu sistēma un ministru kabinets — aizsargā šīs tiesības.

Mūsu valsts ekonomika pēc diviem lejupslīdes un finansiālu grūtību gadiem sākusi uzplaukt. Taizeme iekļāvusies Starptautiskā valūtas fonda programmā un sākusi noteikti pārvarēt kritisko situāciju — rekonstruējusi banku un finansu institūcijas, uzlabojusi vadības stilu, padarot to atklātāku, veikusi vairākus pasākumus rūpniecības un lauksaimniecības preču eksporta, kā arī pakalpojumu eksporta palielināšanai. Mēs esam cītīgi strādājuši un turpinām darīt visu iespējamo, lai ievirzītu valsts sistēmu atkal normālā gultnē, tauta atgūtu zaudēto pašapziņu. Var teikt, ka mēs jau redzam gaismu tuneļa galā. Jaunā gadu tūkstoša priekšvakarā es esmu optimists un ticu, ka XXI gadsimts mums nodrošinās labākas iespējas tirdzniecības apjoma un investīciju apjoma palielināšanai.

— Jā, viss Dienvidaustrumāzijas reģions pēdējos gados pārdzīvojis jūtamus finansiālus un politiskus satricinājumus. Kā vērtējat pašreizējo situāciju jūsu reģionā?

— Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (ASEAN) ir paplašinājusi savu dalībvalstu sadarbību jomās, kas izraisa savstarpēju interesi un prasa kopīgu atbildību. Vispirms jau politikā, finansu krīzes pārvarēšanas pasākumos, cīņā pret starptautisko noziedzību, nelegālo imigrāciju un narkotiku pārvadāšanu. Taizeme kā ASEAN dalībvalsts turpina pildīt savu aktīvo lomu, dodot ieguldījumu miera un stabilitātes nostiprināšanā mūsu ļoti nozīmīgajā reģionā un apvienojot savas pūles ar starptautisko sabiedrību. Es ceru, ka arī Latvija atbalstīs mūsu centienus un sadarbosies ar Taizemi un ASEAN dažādās jomās, lai arī turpmāk stiprinātu mūsu sadarbību.

— Jūs jau pats pieskārāties mūsu valstu divpusējām attiecībām, kas, protams, ir īpašs jautājums "Latvijas Vēstneša" intervijā.

— Pievēršoties Taizemes un Latvijas divpusējām attiecībām, gribu teikt, ka šīs attiecības bijušas mierīgas un savstarpējas cieņas pilnas. Šogad augustā Viņas karaliskā augstība Taizemes princese Galiani Vadhana ar pavadoņiem bija privātā vizītē Latvijā. Mūsu valdībām — ar Taizemes un Latvijas vēstniecību Stokholmā starpniecību — bijusi visai cieša sadarbība un koordinācija. Mēs esam sadarbojušies dažādās jomās, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijā un citās starptautiskās organizācijās. Es esmu cieši pārliecināts, ka draudzīgās attiecības un sadarbība starp abām mūsu valstīm arī turpmāk tiks saglabāta un pilnveidota. Taizemes valdība piešķir lielu nozīmi draudzīgo attiecību un labas savstarpējās sapratnes nostiprināšanai ar Latviju — gan divpusējā, gan arī daudzpusējā līmenī.

Izmantojot šo izdevību, es mūsu intervijas noslēgumā gribu ar jūsu laikraksta starpniecību novēlēt Latvijas tautai laimīgus un priecīgus Ziemassvētkus, kā arī veiksmīgu jauno 2000. gadu!

Taizemes Karaliste ir viena no ietekmīgākajām Dienvidaustrumu Āzijas reģiona valstīm. Tās 513 115 kvadrātkilometrus lielajā teritorijā dzīvo 60 miljoni cilvēku. Taizemē ir samērā liels iedzīvotāju blīvums — vidēji 115 cilvēki uz kvadrātkilometru.

Taizeme ir konstitucionāla monarhija. Saskaņā ar 1978. gada 22. decembrī pieņemto konstitūciju likumdošanas vara valstī pieder karalim un divpalātu parlamentam.

Taizeme ir agrāra valsts, lauksaimniecībā strādā 65,6% ekonomiski aktīvo valsts iedzīvotāju, rūpniecībā — 13,2%. Pilsētās dzīvo tikai 20% taizemiešu, un urbanizācijas temps kopš 90. gadu sākuma bijis vidēji 2,5% gadā. Taizemes laukos audzē Dienvidaustrumu Āzijas reģionam raksturīgas kultūras, lielās platībās tiek kultivēts kaučuks. Augsti attīstīta ir arī lopkopība un zvejniecība. Valsts ekonomikā liela nozīme ir alvas, svina, cinka, dzelzs, volframa un mangāna rūdas ieguvei. Taizemes eksporta struktūru veido galvenokārt lauksaimniecības ražojumi un pārtikas produkti, metālrūpniecības ražojumi un tekstilpreces.

Ārzemju tūristu skaits Taizemē desmit gados gandrīz trīskāršojies, pārsniedzot sešus miljonus tūristu gadā. Taizemes iedzīvotāju skaits pieaug vidēji par 1,1% gadā. 28,3% Taizemes iedzīvotāju ir jaunāki par 14 gadiem. Taizemiešu mūža vidējais ilgums ir 72 gadi sievietēm un 66 gadi vīriešiem.

Diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Taizemes Karalisti tika nodibinātas 1992. gada 19. martā. Taizemes intereses Latvijā pārstāv ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Prasarts Mansuvans, kurš savu akreditācijas vēstuli iepriekšējam Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza 1997. gada 13. novembrī. Vēstnieka rezidence ir Stokholmā. Starp mūsu valstīm noslēgts līgums par gaisa satiksmi. Paredzēts noslēgt arī līgumu par investīciju veicināšanu un aizsardzību.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors