Latvijas un Lietuvas foruma II kongresā Rīgā 22.septembrī

Latvijas Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas, Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Vairas Paegles uzruna:

Šis gads ir īpaši nozīmīgs Latvijas un Lietuvas sadarbībā. Šogad tiek atzīmēta Latvijas un Lietuvas diplomātisko attiecību atjaunošanas 15.gadadiena. Šie nebija viegli gadi mūsu valstīm, veicot daudzās būtiskās demokrātiskās un ekonomiskās reformas. Neatkarības un pašnoteikšanās izjusto pacēlumu drīz vien nomainīja nepieciešamība pielāgot valstis jaunajai videi. Praktiskie apsvērumi un attiecīgi soļi valsts attīstības veicināšanā, kā arī sabiedrības un katra indivīda ikdienas dzīves uzlabošanā orientēja katru valsti uz iekšieni vērstu. Likumsakarīgi, ka šādos apstākļos Latvijas un Lietuvas attiecībās būtiskāko vietu ieņēma praktiski, bieži vien egoistiski apsvērumi.

Vairojoties iekšējai stabilitātei, arvien lielākā uzmanība tika veltīta Latvijas un Lietuvas kaimiņattiecību draudzīgai veidošanai, arvien atskārstot, ka abas mūsu tautas vieno ne vien kopēja pagātne, bet arī skats uz nākotni. Latvijas un Lietuvas divpusējā sadarbība pēdējos gados ir kvalitatīvi augusi, aptverot dažādus līmeņus un ļoti plašu nozaru loku. Nākotnes perspektīvas paver aizvien jaunas iespējas, un var saskatīt nozīmīgu turpmākās sadarbības potenciālu. Tās svarīgs priekšnoteikums ir iespējami plaša informācijas apmaiņa starp valstīm par politiskajiem, ekonomiskajiem, kultūras un citiem procesiem. Arī integrācija Eiropā ir notikusi, Latvijai un Lietuvai ejot roku rokā. Latvijas un Lietuvas nostāja sakrīt būtiskos ārpolitiskos jautājumos Eiropas Savienības, NATO, ANO un citu sadarbības organizāciju ietvaros. Abas mūsu valstis vieno kopīga izpratne par reģiona attīstības nākotni. Latvija un Lietuva kopīgi sadarbojas transporta un enerģētikas infrastruktūras pilnveidošanā reģionā, mēs kopīgi rūpējamies par Baltijas jūras
vides aizsardzību.

Līdzīgi arī mūsu kopējās tradicionālās vērtības – valodu un kultūru – ir daudz vieglāk aizstāvēt un popularizēt, ejot vienā solī. Baltu valodas jau tradicionāli tiek uzskatītas par mūsu tautu vienojošo elementu. Un tam ir savs pamatojums. Pasaulē ir tikai divas dzīvas baltu tautas un valodas — latviešu un lietuviešu. Tas ir unikāls pasaules mantojums, kuru glabāt un kopt ir mūsu pienākums. Baltu tautas kā senas indoeiropiešu saimes pārstāves visos laikos ir vērtētas kā piederīgas Eiropas kultūras telpai. Latvijai un Lietuvai kā ES dalībvalstīm ir aktīvi jāiesaistās kopīgās Eiropas identitātes veidošanā.

Latvijas un Lietuvas forums tika izveidots pagājušajā gadā ar nolūku veicināt abu valstu sadarbību, stiprināt baltu identitāti un popularizēt latviešu un lietuviešu valodu un kultūru. Ir pagājis tieši gads, un mēs jau atkal varam baudīt foruma īpašo, brālīgo gaisotni.

Foruma tēmas ir izvēlētas tā, lai dotu iespēju izzināt vienam otru un aptvert tās iespējas, kādas paver īpašo attiecību raksturs. Nav citu instrumentu, ar ko skaldīt savstarpējus stereotipus, kā tikai izzinot vienam otru. Savstarpēja sapratne ir tas darbarīks, ar ko apstrādāt plašo sadarbības iespēju zemi, vai tā būtu literatūra, reliģija vai valsts tēla veidošana pasaulē.

Īpaši aicinu foruma viesus dalīties pieredzē par līdzšinējiem latviešu un lietuviešu sadarbības panākumiem. Kopēji sasniegumi ne tikai ceļ mūsu pašlepnumu, bet arī kalpo par paraugu sadarbības padziļināšanai un paplašināšanai. To analīze var sniegt atbildes uz daudziem jautājumiem, kas var rasties, ceļot jaunu sadarbības ēku.

Foruma cikliskums ir tā priekšrocība. Esmu pārliecināta, ka pagājušā gadā Kauņā notikušā Latvijas un Lietuvas foruma viesi vēl joprojām aizdomājas par pirmajā forumā paustajām idejām. Esmu arī pārliecināta, ka ideju ģenerēšanas process ir turpinājies arī forumu starplaikā un šobrīd daudziem no klātesošajiem viesiem ir ko likt šī foruma kopējā intelektuālajā artavā.

Dārgie foruma viesi! Aicinu šodien jūs visus dalīties savās domās un pārliecībā. Tieši jūs esat foruma sekmīguma kaldinātāji.

Nolasīts, forumu atklājot: LU Lielajā aulā 22.septembrī

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apsveikums:

Dāmas un kungi, mīļie latvieši un lietuvieši!

No sirds priecājos, ka šajā zīmīgajā datumā, 22.septembrī, kad abās valstīs tiek svinēta Baltu vienības diena, jau otro gadu notiek Latvijas un Lietuvas forums. Šis forums ir svētki – kaimiņu svētki, draugu un izsenis daudzinātu brāļu tautu svētki.

2006.gads ir nozīmīgs laiks Latvijas un Lietuvas attiecībās, jo aprit 15 gadi kopš atjaunotas diplomātiskās attiecības starp abām valstīm. Šajos gados mēs esam pratuši izveidot starpvalstu attiecības, kas pamatojas uz vienotību un savstarpēju uzticēšanos, kā arī politisku mērķu kopību. Sekmīga abu valstu attīstība pēdējo piecpadsmit gadu laikā ir devusi mums iespēju atgriezties Eiropas tautu saimē kā pilnvērtīgām loceklēm. Šī gada pavasarī Latvija un Lietuva svinēja savas dalības Eiropas Savienībā un NATO otro gadadienu. Tagad, kad šis mērķis sasniegts, mūsu tautas faktiski pirmo reizi to pastāvēšanas vēsturē vairāk uzmanības velta latviešu un lietuviešu savstarpējam dialogam.

Tieši 22.septembrī aprit gads kopš Baltu valodu padomes dibināšanas. Pēdējā gada laikā ir izveidojusies veiksmīga sadarbība starp latviešiem un lietuviešiem, kas nākotnē varētu veicināt latviešu un lietuviešu rūpes par baltu valodas kopšanu un nosargāšanu.

Šī gada pavasarī atvēršanas svētkus Rīgā svinēja pirmā brīvi pieejamā baltu valodu tiešsaistes vārdnīca internetā, kas ļauj latviešiem un lietuviešiem nepastarpināti saprasties, veidojot kultūras un ekonomiskās saites. Latviešu-lietuviešu valodas elektronisko vārdnīcu izveidojuši sabiedrības “Tilde” speciālisti ciešā sadarbībā ar Vītauta Dižā Kauņas Universitātes Letonikas centra vadītāju Alvīdu Butkus. Teju klajā nāks līdzīga Lietuviešu-latviešu interneta vārdnīca, kuras autori ir Apolonija Bojāte, Valters Subatnieks un Laimute Balode.

Jau piekto gadu Latvijā baltu vienību krāšņi apliecina daiļskanīga, izglītojoša un radoši pacilājoša tradīcija. Kad dārzos plaukst ķirši un zied narcises, Jelgavā pulcējas abu valstu dzejnieki, lai abās dzīvajās baltu valodās svinētu Latviešu un lietuviešu dzejas dienas.

Šajā dziesmotajā pasaules uztverē un vēlmē īstenot savu pasaules līdzradīšanas pienākumu, slēpjas baltu tautu etniskā radniecība. Arī pasaules acīs tieši dziesmās ietverta vien baltu identitātei raksturīgā smalki izkoptā filozofiskā un metafiziskā sistēma. Ne velti arī UNESCO nemateriālās kultūras mantojumā iekļautas pasaules ievērību pelnījušās Latvijas un Lietuvas dziesmu un deju tradīcijas.

Izsaku atzinību idejas autoriem, kas Latvijas un Lietuvas forumam par godu sagatavojuši Kristijona Donelaiša poēmas “Gadalaiki” tulkojumu. Tulkotājs Pauls Kalvis saņēmis Latvijas apbalvojumu Triju Zvaigžņu ordeni tieši par savu tulkotāja darbu. Tas arī ir sava veida apliecinājums abu tautu ciešjai sadarbībai.

Gribu izteikt pateicību Juoza Miltina Drāmas teātra aktrisei Astai Priedeitei par ieguldījumu latviešu rakstnieces Māras Zālītes daiļrades popularizēšanā. Luga “Margarēta” tika iestudēta Lietuvā Albina Kelera režijā, un aktrise saņēma Skatuves Zelta krustu par labāko sieviešu lomas atveidojumu 2004./2005.gada teātra sezonā.

Augsti novērtēju Lietuvas un Latvijas foruma ideju, kas dod iespēju abu valstu zinātnes, mākslas, kultūras, plašsaziņu līdzekļu un citu sabiedrības grupu pārstāvjiem tikties, lai apspriestu baltu identitātes, patības apzināšanas un saglabāšanas problēmas, kā arī vienoties dialogā par kultūras un ekonomikas sadarbības iespējām.

Ticu, ka forums sniegs jaunus impulsus Latvijas un Lietuvas draudzīgo attiecību attīstībā un tādējādi kļūs par ikgadēju notikumu mūsu valstu sabiedrības dzīvē un publiskajās diskusijās.

Vēlot ražīgu forumu un domās esot kopā ar jums,

Vaira Vīķe-Freiberga

Kanādā, 2006.gada 22.septembrī.

Nolasīts, forumu atklājot: LU Lielajā aulā 22.septembrī

Lietuvas prezidenta Valda Adamkus apsveikums:

Cienījamie Latvijas un Lietuvas foruma Otrā kongresa dalībnieki, viešņas un viesi, dārgie balti!

No sirds sveicu jūs visus, kas esat sapulcējušies jau otrajā Latvijas un Lietuvas foruma kongresā. Priecājos, ka Latvijas un Lietuvas pilsoņu sirdīs un darbos ir svarīgas un dzīvas pirms gada Kauņā izteiktās domas un divu valstu kopības paplašināšanas ideja.

Ir ļoti svarīgi, lai, šogad tiekoties, vēl plašāk tiktu analizētas pirms gada aktualizētās tēmas. Mūsu valstu uzņēmējiem ļoti aktuāli ir arī kopējas uzņēmējdarbības vides meklējumi un ekonomiskās konkurētspējas stimulēšana. Politiķiem un abu valstu sabiedrībai ir svarīgi atrast kopējus ārpolitikas mērķus, radīt pasaulē baltu tautu tēlu un ciešāk sadarboties pierobežas reģionos.

Pirmajās oktobra dienās atcerēsimies Latvijas un Lietuvas diplomātisko attiecību atjaunošanas 15.gadadienu. Tā ir ne tikai lieliska iespēja priecāties par ieguvumiem, bet arī iemesls vēlreiz atgriezties pie avotiem, kuros balstīti mūsu valstu sadarbības sākumi.

Varam priecāties, ka Baltijas ceļā un cīņā par neatkarību nobriedusī vienotības ideja arī šodien stimulē mūs kopīgi darboties un meklēt kopējus risinājumus. Vēlos uzsvērt, ka šī gada laikā divu kaimiņu, radu tautu attiecības kļuvušas vēl intensīvākas. Politiķi, uzņēmēji, zinātnieki, kultūras un sabiedrības pārstāvji, mūsu sabiedrība veido aizvien ciešāku dialogu. Jau izveidotas starpparlamentārās sadarbības grupas, kas darbojas ārpolitikas jautājumu risināšanā, piedalās kopējas enerģētikas stratēģijas veidošanā.

Ticu, ka vēl ciešākas saites mūsu valstis izveidos kultūrā. Šajā kongresā tiek prezentēts tulkojums vienam no skaistākajiem lietuviešu literatūras darbiem – Kristijona Donclaiša “Gadalaikiem”. Esmu dziļi pārliecināts, ka tas ļaus labāk iepazīt kopējo baltisko vēsturi un mūsu tēvutēvu ikdienu 18.gadsimtā.

Visiem kongresa dalībniekiem vēlu vairāk uzmanības veltīt Latvijas un Lietuvas pierobežas reģioniem. Ticu, ka pērn foruma pieņemtajā rezolūcijā minētais mērķis šā reģiona skolu skolēniem radīt iespēju mācīties tuvāko kaimiņu valodu tiks īstenots un palīdzēs sargāt mūsu unikālās valodas un kultūru.

Vēlu, lai šajās dienās notiekošās diskusijas iesaistītu pēc iespējas vairāk Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju, lai tās kļūtu aktuālas daudziem un lai labākie pilsētu un novadu sadarbības paraugi iedvesmotu vietējo sabiedrību meklēt jaunas baltiskas kopības un vienotības formas.

Nešaubos, ka mūsu sabiedrību dialogs arī turpmāk stiprinās Latvijas un Lietuvas stratēģiskos sakarus.

Latvijas ārlietu ministra Arta Pabrika videoapsveikums:

Latvieši un lietuvieši. Latvija un Lietuva. Vēsture iet – mēs paliekam. Vēsture ir mūs šķīrusi, un vēsture ir mūs vienojusi. Pār mums ir gājuši zviedri, krievi, vācieši, Padomju Savienība, bet vēsturi raksta uzvarētāji. Un mēs esam uzvarētāji. Mēs šodien svinam to, ka mēs esam, un mēs šodien pārdomājam to, kādi mēs būsim. 1236.gada 22.septembrī, kas pašreiz tiek uzskatīta par Baltu vienības dienu, mēs kopīgi cīnījāmies pret krustnešiem. Mums ir bijušas arī citas kopīgas cīņas. Atcerēsimies kaut vai Tautas fronti, 20.gadsimta 80.gadus, mūsu valsts, mūsu nāciju atdzimšanu. Mēs esam vēstures rakstītāji, jo beigu beigās esam uzvarējuši. Mēs ejam pa dzīves ceļu atsevišķi katrs uz savām kājām, bet mēs ejam kopā. Nu jau vairāk nekā divus gadus mēs esam cienīta nācija, mēs esam cienītas divas baltu nācijas Eiropas Savienībā, NATO, Apvienotajās Nācijās Tas nozīmē, ka uz mūsu pleciem gulstas liela atbildība. Tā ir atbildība mūsu tautu priekšā un arī to baltu priekšā, kuru vairs nav starp mums. Par senprūšiem liecina vairs tikai akmeņi vai nelieli rakstu krājumi. Mūsu uzdevums ir baltu kultūru attīstīt, nest Eiropā un Eiropas vērtības turēt cieņā savās valstīs. Kopīgas vērtības, kopīgas Eiropas vērtības, kuru saknes ir arī baltu tautās, – tas ir tas vienojošais elements.

Es jums šodien novēlu lielu veiksmi un panākumus šajā kopīgajā baltu svētku dienā, ko svinam mēs, uzvarētāji – lietuvieši un latvieši. Sveicienus jums sūtu no Apvienotajām Nācijām Ņujorkā, kur mēs ar savu lietuviešu kolēģi strādājam savu ikdienas darbu mūsu un jūsu labā.

Lietuvas ārlietu ministra Petra Vaitiekūna videoapsveikums:

Cienījamie foruma dalībnieki, viesi, dāmas un kungi!

No sirds sveicu jūs, kas esat sanākuši uz Otro Latvijas un Lietuvas foruma kongresu. Priecājos, ka pagājušajā gadā uzsāktā iniciatīva sapulcināt kopā Latvijas un Lietuvas draugus ir iesakņojusies, paplašinājusies un bagātinājusi mūsu tautu sadarbības tradīcijas.

Gada laikā pēc Latvijas un Lietuvas foruma dibināšanas paveikts daudz, stiprinot mūsu partnerattiecības: esam balstījuši foruma izveidi finansiāli un intelektuāli; esam nodibinājuši Latvijas un Lietuvas foruma asociāciju Lietuvā; kopīgiem spēkiem esam sākuši novērst šķēršļus divpusējai sadarbībai, kas minēti pirmā Latvijas un Lietuvas foruma dalībnieku rezolūcijā.

Taču sava veida savstarpēja neuzticība Lietuvas un Latvijas attiecībās šā gada laikā diemžēl nav pārvarēta. Laikā, kad Eiropā un pasaulē notiek tik svarīgi procesi, mēs vēl aizvien skatāmies vieni un otriem kā uz “konkurentiem” un tērējam laiku un spēkus, lai šajā šķietamajā “konkurencē” nezaudētu. Tāpēc jautāju: vai adekvāti novērtējam savu stāvokli, savu lomu pasaulē, kurā tiek veidotas dažādas cīņas ar terorismu, enerģētikas un nepaklausīgo režīmu apspiešanas alianses?

Šķiet, ka “neuzticības slimības’’ ārstēšanai būs vajadzīgi neatlaidīgāki un konkrētāki mūsu centieni.

Pateicoties manam kolēģim Latvijas ārlietu ministram Artim Pabrikam, esam pievērsuši uzmanību baltu valodu studijām ārvalstu universitātēs. Lietuvas Izglītības un zinātnes ministrija šogad gatavo programmu lituānistikas un baltistikas studiju paplašināšanai ārvalstīs, ko vēlāk ceram saskaņot arī ar latviešu kolēģiem.

Šā kongresa laikā latviešu valodā iztulkoti un izdoti lietuviešu prozas klasiķa Kristijona Donelaiša “Gadalaiki”. Tas ir kopīgs Lietuvas Ārlietu ministrijas, Vītauta Dižā universitātes Letonikas centra un Latvijas izdevniecības “Madris” projekts. Vairāk konkrētu projektu, vairāk konkrētu darbu – tikai tā nojauksim šaubu un atsvešinātības barjeras.

Ir arī vēl viens līmenis, kuram diemžēl reizēm veltīts maz galvaspilsētu uzmanības. To ļoti īsi raksturošu kā “dzīvi pie robežas”. Šeit reizēm rodas tādas problēmas, kas Viļņas vai Rīgas iedzīvotājam šķiet mazsvarīgas, taču Žagares, Bauskas vai citas pierobežas pilsētas iedzīvotājiem tās var ievērojami sarežģīt dzīvi. Piemēram, ceļš uz skolu otrā robežas pusē, kas var aizņemt pusi dienas tikai tāpēc, ka nav atbilstoši noformētas caurlaides.

Ar ministru Arti Pabriku esam izvirzījuši uzdevumu vienkāršot šīs Lietuvas un Latvijas robežas šķērsošanas formalitātes un uzlabot pierobežas infrastruktūru. Tāpēc esmu noskaņots optimistiski un ticu, ka mums izdosies atrast piemērotus problēmu risinājumus.

Uzskatu, ka problēmu divpusējā sadarbībā, un īpaši pierobežas iedzīvotāju attiecībās, būtu mazāk, ja mūsu pilsoņi savā starpā varētu sarunāties latviski un lietuviski. Lietuvas Ārlietu ministrija ir atbalstījusi pirmā Latvijas un Lietuvas foruma ierosināto projektu “Lietuviešu un latviešu valodas stundas pierobežas rajonu skolās”. Šajās dienās desmit Lietuvas un Latvijas studenti ir izklīduši pa pierobežas skolām, kur vada latviešu un lietuviešu valodas stundas.

Šodien jau runājam par lielākiem uzdevumiem. Piemēram, kā paplašināt televīzijas translācijas, lai latviešu un lietuviešu valoda būtu dzirdama ne tikai forumā, ne tikai politiķu tikšanās reizēs, bet arī mūsu katra mājās.

Dāmas un kungi!

Stiprinot mūsu kopīgo baltisko identitāti, stiprinām ne tikai mūsu valstu savstarpējo sadarbību, bet arī sūtām vēsti Eiropai, pasaulei, ka balti nav arheoloģiskā mantojuma detaļa, bet gan dzīva mūsdienu Eiropas daļa, kas ar savu valodu, kultūru un darbību veido, bagātina un stiprina Eiropu.

Vēlētos beigt ar Imanta Ziedoņa vārdiem: “Es tev savu dvēseli atveru, mās, tīra mana dvēsele slēpdamās... baltu dvēselīte ar migliņu aplaidās.” Ticu, ka arī mūsu šīsdienas kopīgie centieni palīdzēs baltu dvēselei no gruzdošas liesmiņas aizdedzināt ugunskuru, ar kura siltumu dalītos abas – lietuviešu un latviešu – tautas.

Vēlu veiksmi šim mūsu forumam!