Uzturoties darba vizītē Vācijā 21.–23.septembrī un piedaloties 10.starptautiskajā Bertelsmana forumā

Tiekoties ar Vācijas kancleri

Runa Bertelsmana forumā 22.septembrī:

Godātie kolēģi, dāmas un kungi!
Man ir liels gods piedalīties diskusijās par Eiropas nākotni – tēmu, kas ir ļoti būtiska un aktuāla. Tas nav viegls jautājums, un uz to nav vieglu atbilžu. Tomēr divas lietas ir pilnīgi skaidras – ir nepieciešams redzējums un politiskā līderības uzņemšanās ES ietvaros. Lēmumi, kas saistīti ar Eiropas nākotni, neapšaubāmi ietekmēs visus eiropiešus un mūsu kaimiņus vismaz nākamo desmit gadu laikā.
Ko Eiropas Savienība nozīmē Latvijai šodien un rīt? Latvija ir ieinteresēta nodrošināt stabilu un konkurētspējīgu ekonomiku, liberālu iekšējo tirgu un augošu ES lomu starptautiskajā arēnā.
Gan ekonomikas, gan politikas dimensija ir savstarpēji saistīti procesi, un iedzīvotāji gaida vienlīdz sekmīgu ES darbību abās jomās. Iedzīvotāji vēlas redzēt konkrētus valdību un ES institūciju darbus. Mums nevajadzētu vairīties atzīt, ka viens no iemesliem, kāpēc cilvēki ir zaudējuši uzticēšanos Eiropas projektam, ir nespēja sasniegt pozitīvus un acīmredzamus rezultātus sociāli ekonomiskajā jomā. Ir nepieciešama lielāka dinamika ES ambiciozo reformu programmu īstenošanā.
Mums ir jāuzlabo Eiropas iekšējā un ārējā konkurētspēja. Es uzskatu, ka tikai atvērts un pārskatāms tirgus, modernās tehnoloģijas un kvalificēts darbaspēks var nodrošināt ekonomikas izaugsmi. Ir skaidrs, ka globālā konkurence turpinās palielināties un Eiropai ir jābūt gatavai šim izaicinājumam. Vienlaikus nākas atzīt, ka iekšējais tirgus ir tālu no pilnības. Esmu pārliecināts, ka liberālāks iekšējais tirgus sekmēs ekonomikas izaugsmi, kas mums visiem ir tik nepieciešama.
Katram Eiropas uzņēmumam – gan lielam, gan mazam – ir jāgūst labums no iekšējā tirgus, taču vienlaikus ES iekšējais tirgus nedrīkst kļūt par cietoksni, kas ir slēgts ārpasaulei, it īpaši attiecībā uz mūsu kaimiņvalstīm. Manuprāt, mazie un vidējie uzņēmumi ir uzskatāmi par mūsu ekonomikas stūrakmeni – tas noteikti attiecas uz lielāko daļu no Austrumeiropas valstīm, un mums ir jārod iespējas šī konkrētā tautsaimniecības sektora izaugsmei. Šī mērķa sasniegšanai mums ir nepieciešama mazākā apjomā, bet labāk regulēta Eiropa.
Infrastruktūra un enerģētika ir tikai dažas no jomām, kurās ir jāstiprina koordinācija ES līmenī. Ir jāpievēršas gan iekšējās, gan ārējās enerģētikas politikas aspektiem. Nav ne mazāko šaubu, ka šī joma ir vienlīdz nozīmīga jebkurai ES dalībvalstij neatkarīgi no tās lieluma.
Mums jāturpina attīstīt ES politisko dimensiju, lai risinātu izaicinājumus, kas saistīti ar ārpolitiku, drošību un cīņu pret terorismu, nelegālo migrāciju un organizēto noziedzību.
Mums jānodrošina efektīva kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošana. Šīs politikas ietvaros ES būtu jāveido cieša un pragmatiska sadarbība ar tās stratēģiskajiem partneriem – Amerikas Savienotajām Valstīm, Japānu, Ķīnu, Indiju, Krieviju un citām valstīm.
ES ir konsekventi jāpilda uzņemtās saistības attiecībā uz kandidātvalstīm. Tomēr turpmākai ES paplašināšanai jābūt tiešā veidā atkarīgai no katras potenciālās kandidātvalsts individuālā snieguma. Paplašināšanās procesā jāapsver arī ES gatavība jaunu valstu uzņemšanai. Ir jāizpilda pašas ES mājasdarbi, skaidri nosakot ilgtermiņa politiskos mērķus, kā arī institucionālo un tiesisko ietvaru un turpmāko ES finansēšanas sistēmu.
Mums jāturpina ES jauno kaimiņu politikas veidošana un īstenošana. Eiropas drošība un stabilitāte ir cieši saistīta ar tās kaimiņu reģionu ekonomisko un politisko stabilitāti. Eiropas Savienības perspektīvas ir jānodrošina tādām kaimiņvalstīm kā Ukraina, Moldova un Gruzija, jo tā ir vislabākā motivācija nepārtrauktai reformu īstenošanai. Latvijas pieredze pēc neatkarības atgūšanas apliecina, ka dažādi stimulējoši pasākumi ekonomikas jomā un uzlabota ES tirgus pieejamība ir svarīgi instrumenti, lai nodrošinātu stabilu un ilgtspējīgu reformu procesa virzību.
Konstitucionālais līgums, bez šaubām, ir ļoti būtisks elements Eiropas nākotnes veidošanā un konkrētu mērķu sasniegšanā gan politikas, gan ekonomikas dimensijā. Tas ir labs pamats ES lēmumu pieņemšanas procesa efektivitātes un caurredzamības uzlabošanai. Vienlaikus konstitucionālais līgums ļauj virzīties uz priekšu un īstenot mūsu ambiciozos plānus, tādējādi kliedējot iedzīvotāju bažas un pārvēršot globalizācijas izaicinājumus Eiropas Savienības jaunajās iespējās.
Pašlaik notiek konsultāciju process par konstitucionālā līguma nākotni.
Manuprāt, ir pāragri apspriest konkrētus konstitucionālā līguma pārveidojumus, pirms Vācijas ES prezidentūra nav sniegusi esošās situācijas vērtējumu. Mums jābūt gataviem rast visām dalībvalstīm pieņemamu risinājumu, kā turpmāk virzīt šo Eiropas Savienībai tik būtisko projektu.
Paldies par uzmanību!

Runa Bertelsmana foruma paneļdiskusijā par jaunajām kaimiņvalstīm:

Pēdējo divu gadu laikā esmu personīgi viesojies vairākās jaunajās kaimiņvalstīs un daudz runājis ar šo valstu politiķiem un valdību pārstāvjiem.
Vēlos izmantot šo iespēju un īsi iepazīstināt jūs ar dažām domām par Eiropas Savienības attiecībām ar tās jaunajiem kaimiņiem.
Pirmkārt, Eiropas Savienība pieņēma pareizo lēmumu, 2003.gadā uzsākot jauno kaimiņu politiku – vismaz šīm valstīm kopš 2003.gada ir nodrošināta virkne skaidru instrumentu ciešāku attiecību veidošanai ar Eiropas Savienību.
Manuprāt, tas bija pirmais un svarīgais solis, bet otrais solis ir ticis atlikts neskaidrību dēļ ap konstitucionālo līgumu.
Otrkārt – un tā ir zināmā mērā kritiska piezīme – Eiropas Savienībai neizdevās attīstīt jauno attiecību veidu ar kaimiņiem paralēli un līdzsvaroti. Un šodien ir skaidrs, ka šī politika radīja dažus nevajadzīgus traucējumus, kam iespējamas ilgtermiņa politiskas sekas.
Trešā lieta ir saistīta ar pašiem kaimiņiem. Ir skaidrs, ka izstrādātie rīcības plāni ir uzskatāmi par rokasgrāmatu reformu īstenošanai. Un visu izšķirs tikai attiecīgo valdību politiskā griba pieņemt pareizos lēmumus pareizajā brīdī.
Manuprāt, dažās kaimiņvalstīs valdības būtiski novilcināja īstermiņa nepopulāru lēmumu pieņemšanu, kas dotu ieguvumu nākotnē. Un iespējams, ka šodien pieņemt lēmumus ir grūtāk nekā iepriekš. Taču valdībām būtu jāpārvar šis burvju loks, lai pierādītu Eiropas Savienībai, ka tās patiešām nopietni attiecas pret reformām.
Vēl viena problēma ir saistīta ar pieņemto noteikumu ieviešanu. No pieredzes Latvijā zinu, ka noteikumu pieņemšana dažkārt ir vieglākā uzdevuma daļa. Tomēr, lai veiksmīgi veidotu ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību, pret ieviešanas procesu ir jāizturas ar vislielāko nopietnību.
Tagad es vēlētos atgriezties pie Eiropas Savienības. Manā skatījumā Eiropas Savienība dažkārt ir pārlieku kritiska un nesniedz ļoti nepieciešamos pozitīvos signālus par kaimiņu spertajiem soļiem pareizajā virzienā, pat ja tie ir nelieli.
Ja man jāraksturo pašreizējā politiskā situācija Eiropas Savienībā, man jābūt atklātam. Es neredzu iespēju, ka Eiropas Savienība varētu nosūtīt spēcīgus un pārliecinošus vēstījumus kaimiņiem par plānotajām attiecībām pēc rīcības plānu īstenošanas. Un tas ir saistīts ar tādu vienkāršu faktu, ka Eiropas Savienība nespēj pieņemt nekādus nozīmīgus politiskus lēmumus, pirms nav atrisināts konstitūcijas jautājums.
Ko Eiropas Savienība var darīt šādos apstākļos? Manuprāt, ir tikai viens iespējamais ceļš, un tas ir saistīts ar ekonomiskajām iniciatīvām un atvērtāku tirdzniecību ar jaunajiem kaimiņiem. Aktīvāka tirdzniecība ar Eiropas Savienību neapšaubāmi stimulētu ekonomisko izaugsmi.
Runājot par jaunajiem kaimiņiem, es nevaru neminēt Krieviju. Eiropas Savienības jaunie kaimiņi Krievijai ir seni un tajā pašā laikā jauni kaimiņi. Manā skatījumā, ne Eiropas Savienībai, ne Krievijai nevajadzētu vienai otru uzskatīt par konkurentēm šajās valstīs. Jaunajiem kaimiņiem būtu jākalpo par pārbaudījumu iespējami augstākam sadarbības līmenim starp Eiropas Savienību un Krieviju. Vienlaikus jauno kaimiņvalstu valdībām pašām ir jāpieņem skaidri lēmumi par reformām, ekonomisko attīstību un nākotnes nodomiem. Papildus vēlos uzsvērt, ka jauno kaimiņu politika ir arī daudzsološs līdzeklis daudz ciešāku attiecību veidošanai starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm.
Visbeidzot, gan Eiropas Savienībai, gan jaunajiem kaimiņiem ir jābūt ļoti pragmatiskiem un nopietniem katrā sadarbības aspektā. Abām pusēm ir jāizvairās no diplomātijas, kas balstīta uz saukļiem. Tikai praktiska un uz rezultātiem orientēta sadarbība ļaus sasniegt mums visiem vajadzīgos rezultātus.