• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par ārlietu ministra tikšanos ar NATO valstu ārlietu ministriem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.09.2006., Nr. 153 https://www.vestnesis.lv/ta/id/144330

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Baltijas valstu un Višegradas valstu ārlietu ministru tikšanos

Vēl šajā numurā

26.09.2006., Nr. 153

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Par ārlietu ministra tikšanos ar NATO valstu ārlietu ministriem

 

21.septembrī Ņujorkā notika NATO valstu ārlietu ministru sanāksme, kurā piedalījās arī Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks. NATO ārlietu ministri pārrunāja varbūtējo dienaskārtību NATO samitam, kas šī gada novembrī notiks Rīgā.

Sagaidāms, ka Rīgā tiks diskutēts par alianses nākotnes perspektīvu. Ārlietu ministrs Artis Pabriks uzsvēra, ka Rīgas samita laikā būs būtiski dot vispārīgu signālu par NATO turpmāko darbību. Latvija līdzīgi kā citas dalībvalstis uzskata, ka galvenie jautājumi, par kuriem jārunā, ir alianses transformācija, tās paplašināšanās, sadarbība ar citām starptautiskajām organizācijām un partnerattiecības ar ārpus NATO esošajām valstīm, kā arī NATO misija Afganistānā.

NATO valstu ārlietu ministri atzina, ka Rīgas samitā 28. un 29.novembrī jāpieņem lēmumi, kas aliansi padarītu spēcīgāku, – jāizvērtē alianses transformācijas process, tajā skaitā alianses militāro spēju modernizācija, jāuzlabo sadarbība starp NATO, ANO un ES, jādod skaidrs signāls par NATO atvērtību jaunām dalībvalstīm, ja tās izpilda kritērijus. Galvenokārt tas skar trīs NATO kandidātvalstis – Albāniju, Horvātiju, Maķedoniju, kas šobrīd darbojas programmā “Rīcības plāns dalībai NATO” (Membership Action Plan).

Svarīga ir programmas “Partnerattiecības mieram” sākšana ar Rietumbalkānu valstīm – Bosniju un Hercegovinu, Melnkalni, Serbiju, kā arī sadarbība ar valstīm, kas nav NATO dalībvalstis, piemēram, Austrāliju, Japānu un citām ieinteresētām valstīm.

Būtisks jautājums Rīgas samitā būs arī NATO operācija Afganistānā un šīs operācijas nodrošināšana ar adekvātiem resursiem.

NATO ārlietu ministri vienojās uzsākt intensificēto dialogu par dalības jautājumiem ar Gruziju. Intensificētais dialogs ir daļa no integrācijas NATO procesa un tiek uzsākts ar valstīm, kuras vēlas pievienoties aliansei. Dialogs paredz ciešāku Gruzijas un NATO sadarbību aizsardzības, iekšlietu, tieslietu un citās reformu jomās, kā arī biežākas politiskās konsultācijas. To uzskata arī par nepieciešamu starpsoli, pirms valsts uzsāk realizēt rīcības plānu ciklu dalībai NATO.

Latvija ir konsekventi atbalstījusi intensificētā dialoga sākšanu ar Gruziju, tādēļ mūsu valsts ir gandarīta par šo alianses lēmumu. Tas nav pēkšņs lēmums, jo Gruzija jau ilgstoši pierādījusi sevi kā stabilu NATO partneri, un Intensificētā dialoga sākšana to vēlreiz apstiprina. Latvijas eksperti līdz šim snieguši palīdzību Gruzijai aizsardzības un tieslietu reformu jomā. Latvija turpinās atbalstīt Gruzijas eiroatlantiskās integrācijas centienus un valsts demokrātiskās reformas.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!