Valsts sekretāru 2006.gada 21.septembra sanāksmē

IZM: Par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudi ārzemniekiem

Valsts sekretāru 21.septembra sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi MK 2006.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.252 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību ārzemniekiem, kas ir tiesīgi pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju””.

MK noteikumu projekts “Grozījumi MK 2006.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.252 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību ārzemniekiem, kas ir tiesīgi pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju”” ir izstrādāts, pamatojoties uz Imigrācijas likuma 24.panta piektajā daļā doto deleģējumu MK noteikt citu attiecīga apjoma valsts valodas prasmi apliecinošu dokumentu atzīšanas kārtību.

MK noteikumu projektā noteikts, ka papildus valsts valodas prasmes apliecībai valsts valodu pirmā (zemākā) prasmes līmeņa B pakāpē var apliecināt arī pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības sertifikāts, kas apliecina centralizētā eksāmena vērtējumu latviešu valodā vismaz E līmenī, un izglītības dokuments, kas apliecina latviešu valodas apguvi attiecīgā valstī atzītas pamata, vidējās vai augstākās izglītības programmas ietvaros. Lēmumu par izglītības programmas ietvaros apgūtās latviešu valodas atbilstību minētajam valsts valodas zināšanu apjomam pieņems Izglītības satura un eksaminācijas centrs.

Atbilstoši Imigrācijas likuma 24.panta 5.1 daļai projekts paredz, ka, ierodoties valsts valodas prasmes pārbaudes telpā, ārzemniekam ir jāuzrāda gan ceļošanas dokuments, gan arī kvīts par valsts nodevas samaksu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par tiesisko pamatu minimālās algas paaugstināšanai 2007.gadā

Lai radītu tiesisku pamatu minimālās darba algas un minimālās stundas tarifa likmes apmēru noteikšanai valstī, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi noteikumus par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi.

Noteikumu projekts izsludināts Valsts sekretāru 21.septembra sanāksmē.

Sagatavotajā dokumentā noteikts, ka, sākot ar 2007.gada 1.janvāri, par 40 stundu darbu nedēļā minimālā darba alga būs 120 lati, bet minimālā stundas tarifa likme – 0,713 lati. Stundas tarifa likmi rēķina atbilstoši 2007.gada darba laika kalendāram, ņemot vērā gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī.

Pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti paaugstinātam riskam, minimālā stundas tarifa likme būs 0,815 lati mēnesī, jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā.

Savukārt, lai garantētu darba algu minimālās algas apmērā tiem darbiniekiem, kuri nostrādājuši visas mēnesī noteiktās darba stundas un kuriem algu par padarīto darbu rēķina pēc minimālās stundas tarifa likmes, noteikumu projektā iekļauta atsevišķa norma. Tā nosaka darba devējam pienākumu izmaksāt minimālo algu par padarīto arī tajos mēnešos, kad darba stundu skaits ir mazāks par gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī (piemēram, februārī). Minētajā gadījumā darba devējam aprēķinātā darba alga ir jāpalielina, līdz tā sasniedz minimālo darba algu.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem, minimālās algas paaugstināšanai no 90 uz 120 latiem no nākamā gada budžetā papildus nepieciešami 14,5 miljoni latu. Plānots, ka papildu ieņēmumi budžetā būs 45,3 miljoni latu.

Pēc LM rīcībā esošiem statistikas datiem, 2005.gadā minimālo darba algu vai mazāk saņēma 82900 cilvēki jeb 12% no strādājošo kopskaita. Visvairāk minimālās algas saņēmēju – 75300 cilvēku jeb 91% strādā privātajā sektorā, savukārt sabiedriskajā sektorā – 7600 cilvēku (9%).

Atbilstoši 2003.gada noteikumiem par minimālo darba algu un minimālo stundas tarifa likmi šobrīd minimālā alga ir 90 lati, bet minimālā stundas tarifa likme – 0,535 lati.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par Tieslietu ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam

Valsts sekretāru sanāksmē 21.septembra izsludināta Tieslietu ministrijas (TM) darbības stratēģija 2007.–2009.gadam. TM izstrādātā stratēģija ir plānošanas dokuments, kurā atspoguļoti ministrijas mērķi, darbības virzieni, to īstenošanas programmas un nepieciešamais finansējums.

Stratēģijas projekta kopsavilkumā norādīts, ka TM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu (tiesību politikas un tiesu administrēšanas) nozarē, kā arī šādās jomās: pilsonība, personas datu aizsardzība, informācijas atklātība un elektronisko dokumentu uzraudzība, publiskie reģistri, reliģiskās lietas, nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra uzturēšana, komercsabiedrību maksātnespēja, tiesu ekspertīze, rūpnieciskā īpašuma aizsardzība. TM ir atbildīga par valsts politikas izstrādi un īstenošanu konstitucionālo tiesību, administratīvo tiesību, civiltiesību, komerctiesību, krimināltiesību un reliģisko tiesību, kā arī procesuālo tiesību jomā.

TM ir atbildīga par politikas plānošanu un ieviešanu šādās rīcībpolitikās (darbības virzienos):

1) TM kompetencē esošās tiesību jomas:

• konstitucionālās tiesības;

• administratīvās tiesības un administratīvie sodi;

• krimināltiesības;

• civiltiesības (privāttiesības), īpaši izdalot to sastāvā esošās komerctiesības un nekustamā īpašuma tiesības;

• starptautiskās un ES tiesības;

2) tiesu darbības nodrošināšana;

3) tiesību aktu kvalitātes uzlabošana un pieejamības nodrošināšana.

TM plāno darbības virzienus turpmākajos gados īstenot piecās budžeta programmās: “Tieslietu politikas izstrāde”, “Tiesu sistēma”, “Kriminālsodu izpilde”, “Tieslietu politikas ieviešana” un “Satversmes aizsardzība”.

Kā būtiskākie vidējā termiņā risināmie uzdevumi izdalīti šādi:

• izstrādāt tiesību nozaru ilgtermiņa attīstības politikas un ar tām saistītos tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus, it sevišķi konstitucionālo, krimināltiesību, civiltiesību un tiesu rīcībpolitikās;

• samazināt termiņus lietu izskatīšanai tiesā un publisko pakalpojumu saņemšanai, vienkāršot tiesības, procesus, procedūras un attīstīt pakalpojumus, it sevišķi tiesu, nekustamā īpašuma un komerctiesību rīcībpolitikās;

• izvērtēt un efektivizēt politikas ieviešanas instrumentus, novērst būtiskākos tiesību aktu un to ieviešanas trūkumus visās rīcībpolitikās;

• attīstīt infrastruktūru, it sevišķi tiesu darbā un kriminālsodu izpildē.

Darbības stratēģija nodota saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību, Satiksmes, Veselības, Vides un Zemkopības ministrijai, Īpašu uzdevumu sekretariātam elektroniskās pārvaldes lietās, Īpašu uzdevumu sekretariātam sabiedrības integrācijas lietās, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Ģenerālprokuratūrai, Latvijas Pašvaldību savienībai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei, Valsts kancelejai, kā arī plānots lūgt viedokli Valsts prezidenta kancelejai, Saeimas Eiropas lietu komisijai, Saeimas Juridiskajam birojam, Saeimas Juridiskajai komisijai, Satversmes tiesai, Augstākajai tiesai, Latvijas Tiesnešu biedrībai, Latvijas Zvērinātu advokātu padomei, Latvijas Zvērinātu notāru padomei, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, Pasaules bankai, Latvijas Komercbanku asociācijai, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei, Valsts cilvēktiesību birojam, sabiedriskās politikas centram “Providus”.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo augu un dzīvnieku ģenētisko resursu ilgtspējīgas izmantošanas programmu

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo kultūraugu un tiem radniecīgo savvaļas sugu, lauksaimniecības dzīvnieku, mežu un zivju ģenētisko resursu ilgtermiņa saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas programmu 2006. – 2009.gadam, kas izsludināta Valsts sekretāru 21.septembra sanāksmē.

Programma izstrādāta, pamatojoties uz Deklarāciju par Aigara Kalvīša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību un valdības rīcības plānu, kas paredz izveidot lauksaimniecības un pārtikas augu, lauksaimniecības dzīvnieku un zivju ģenētisko resursu saglabāšanas sistēmu, izstrādājot normatīvos aktus likumdošanas sakārtošanai par lauksaimniecības augu un dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanu.

Programma izstrādāta, par pamatu ņemot zinātniskā projekta “Lauksaimniecības un pārtikas augu, lauksaimniecības dzīvnieku, mežu un zivju ģenētisko resursu ilgtermiņa saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas programma” atzinumus. Tā iecerēta kā vidēja termiņa plānošanas dokuments 2006. – 2009.gadam, kas noteiks programmas mērķi, apakšmērķus, programmas darbības galvenos uzdevumus, programmas realizēšanai nepieciešamo finansējumu un tā iespējamos avotus.

Programmas mērķis ir nodrošināt lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo kultūraugu un tiem radniecīgo savvaļas sugu, lauksaimniecības dzīvnieku, mežu un zivju ģenētisko resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī izveidot vienotu sistēmu lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo kultūraugu un tiem radniecīgo sugu, lauksaimniecības dzīvnieku, mežu un zivju ģenētisko resursu saglabāšanai, dokumentēšanai, raksturošanai un izpētei.

ZM: Par institūciju un komercsabiedrību specializāciju

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumus “Noteikumi par institūciju un komercsabiedrību specializāciju lauksaimniecības augu sugu ģenētisko resursu kolekcionēšanā, saglabāšanā, raksturošanā, izvērtēšanā un izmantošanā”, kas izsludināti Valsts sekretāru 21.septembra sanāksmē. Izmaiņas esošajos noteikumos veiktas saistībā ar vairāku institūciju nosaukumu maiņu. Noteikumi papildināti arī ar valsts aģentūrai “Latvijas valsts mežzinātnes institūts “Silava”” deleģētajām funkcijām.

ZM: Par dzīvnieku aizsardzības un labturības normām

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas izsludināti Valsts sekretāru 21.septembra sanāksmē.

Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā veikti, lai saskaņotu normatīvos tiesību aktus, Eiropas Komisijas regulu un direktīvas. Likumprojekts saskaņo dzīvnieku aizsardzības un labturības normas.

Dokumentā definēti lauksaimniecības dzīvnieki, mājas (istabas) dzīvnieki, sporta un darba dzīvnieki, eksperimentos un zinātniskos nolūkos izmantojamie dzīvnieki, atrakciju dzīvnieki, zooloģiskie dārzi un labturība. Precizēta izpratne par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, klaiņojošu dzīvnieku un sterilizētu kaķu kolonijām.

Likumprojektā precizētas institūciju kompetences jomas, kā arī noteiktas valsts nodevas par tāda suņa reģistrāciju, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam, par atļauju izmantot dzīvnieku eksperimentos un apmācībā un par dzīvnieka pārvadātāja apliecības izsniegšanu. Nodeva noteikta arī par atļaujas izsniegšanu transportlīdzeklim dzīvnieku pārvadāšanai, par atļauju dzīvnieku kolekcijas izveidei un darbībai un par cirka dzīvnieka un cirka vai dresūras vietas viesizrāžu reģistrāciju.

Likumprojekta ieviešana sakārtos pienākumu un tiesību izpratni par dzīvnieku aizsardzību un labturību, kā arī atvieglos dzīvnieku aizsardzības un labturības noteikumu pārkāpēju saukšanu pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības. Tā rezultātā būtiski uzlabosies vides kvalitāte.

ZM: Par izmaiņām Sēklu aprites likumā, ievērojot EK regulu

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumus Sēklu aprites likumā, kas izsludināti Valsts sekretāru 21.septembra sanāksmē.

Grozījumi veikti, jo ir pieņemta Eiropas Savienības Komisijas (EK) regula, ar ko paredz piemērošanas noteikumus Padomes direktīvām attiecībā uz dalībvalstu pilnvarošanu uz laiku atļaut tirgot sēklas, kuras neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām. Komisijas Regula ir pieņemta, lai vienkāršotu un paātrinātu atļauju piešķiršanas procedūru, nodrošinot, ka Komisijas un dalībvalstu rīcībā ir visa nepieciešamā informācija pieprasījuma novērtēšanai un atbildes sniegšanai.

Grozījumi likumprojektā paredz regulā noteikto prasību nodrošināšanu, nosakot attiecīgo institūciju, kurā persona var iesniegt iesniegumu atļaujas saņemšanai uz laiku tirgot sēklas, kuras neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām.

Likumprojektā arī noteikta jauna funkcija Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD) – sagatavot vadlīnijas šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes noteikšanai un ievietot tās savā interneta mājaslapā.

Normatīvais akts arī paredz valsts nodevas par Sēklaudzētājuun sēklu tirgotāju reģistra un Latvijas augu šķirņu kataloga kārtošanu un iesniegumu izvērtēšanu atļaujas izsniegšanai par tādu sēklu un sēklas kartupeļu materiāla izmantošanu, kas nav iegūts ar bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodi.

Kopējais ieņēmumu apjoms, kuru paredzēts pārveidot par valsts nodevu 2007.gadā, ir plānots 25 770 latu, tai skaitā ieņēmumi par iesnieguma izvērtēšanu atļaujas izsniegšanai par tādu sēklu un sēklas kartupeļu materiāla izmantošanu, kas nav iegūts ar bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodi – 20 000 latu. Šis pakalpojuma veids stāsies spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa