1992.gada 7.aprīļa sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt! Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultātu! Paldies.

Plenārsēžu darba kārtība 7. un 8.aprīlim. Es jūs varu informēt par 7.aprīli, ka pulksten 17 Augstākās padomes Prezidijs uzskatīja par vajadzīgu ieteikt vispirms iekšlietu ministra atskaiti par Vīzu departamenta darbību. Attiecībā uz prokurora un iekšlietu ministra atskaiti par noziedzības lietām un ar tām saistītajām problēmām varu pateikt, ka, kā mēs sapratām, komisija to gatavo uz nākamo nedēļu.

Lūdzu vispirms par svītrojumiem, pēc tam par grozījumiem piedāvātajā darba kārtībā un pēc tam par papildinājumiem.

Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Komisijas vārdā lūdzu svītrot no 7.aprīļa darba kārtības 9.punktu par Kultūras fondu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Vakar pie mums griezās Zinātnes departaments ar lūgumu uz nedēļu atlikt likuma “Par zinātnisko darbību” otro lasījumu. Un komisija tam piekrita.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vairāk svītrojumu nav? Nav. Lūdzu, balsosim par piedāvāto darba kārtību, ņemot vērā svītrojumus, kuri tikko izskanēja. Lūdzu rezultātu. Paldies. 91– par, 1– pret, 7– atturas. Piedāvātā darba kārtība ir apstiprināta.

Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Es ļoti atvainojos, jo nedzirdu, ko jūs runājat… Vai nu akustika ir slikta, vai man dzirde nav kārtībā, bet…

Priekšsēdētājs: Varianti var būt dažādi…

P.Simsons: Man ir tāds lūgums: sakarā ar iekšlietu ministra prombūtni 14. un 15.aprīlī mēs varētu uzklausīt noziedzības jautājumus rītdien pulksten 15. Jo, jādomā, ka šodien viņš nevarēs iekļauties laika ziņā, ja būs jārunā gan par Vīzu daļu, gan par noziedzības jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Rīt gan ir valdības sēde…

P.Simsons: Jā, okey!

Priekšsēdētājs: Un Prezidijā, kā es sapratu, mēs nolēmām, ka noziedzības problēmas un ar tām saistītos jautājumus vajadzētu izskatīt vienā blokā ar prokurora atskaiti, un tāpēc jūsu komisijai ir laiks šo jautājumu sagatavot uz nākamās nedēļas plenārsēdi. Bet tad, kā es saprotu, nebūs ministru.

P.Simsons: Ministru nebūs nākamās nedēļas plenārsēžu laikā. Un man ir vēl viens papildinājums par šodienu– pulksten 17. Es saprotu, ka mums ir uzaicināts ne tikai iekšlietu ministrs, bet arī Vīzu daļas priekšnieks.

Priekšsēdētājs: Protams. Rīt ir valdības sēde. Ja jūs uzstājat, es priekšlikumu likšu uz balsošanu, bet diez vai tas būtu pareizi– valdības sēdes laikā saukt šurp ministru. Tas ir viens. Tad acīmredzot paliek tā, ka būtu jāatskaitās pirmajam vietniekam kopā ar… Lūdzu.

I.Silārs: Es pats vakar no rīta biju pie ministra un informēju viņu par Prezidijā pieņemto lēmumu. Ministrs paskaidroja, ka nākamnedēļ viņam ir komandējums uz Vāciju, un šajā sakarībā es viņam uzdevu jautājumu, vai viņš varētu ierasties šeit, ja plenārsēdē tiktu nolemts viņu uzaicināt rīt uz pēcpusdienu. Viņš paskaidroja tā: rīt ir valdības sēde, bet tas nebūtu tik būtiski, jo viņš uz valdības sēdi varētu aizsūtīt savu vietnieku, bet pats nāktu atskaitīties Augstākajai padomei, ja plenārsēde tā nolemtu.

Priekšsēdētājs: Tātad jūsu komisija ierosina šo jautājumu skatīt rīt pulksten 15? Es saprotu, ka mums tad ir jāsaistās arī ar prokuroru. Es domāju, ka jums tāda informācija ir, ja jūs to ierosināt, ka arī prokurors var rīt ierasties? Vai arī jūs gribat atsevišķi klausīties ministru un prokuroru? Man tas ir jāliek uz balsojumu. Pirms kolēģi balso, viņiem arī jābūt skaidrībā. Un pats galvenais, lai būtu korekta visa tā lieta. Jūs apspriedieties mazu brītiņu, bet tikmēr izteiksies Aleksejeva kungs. Šis jūsu ierosinājums paliek atklāts. Lūdzu.

A.Aleksejevs: */Sakarā ar to, ka mums veselības aizsardzības sistēmā izveidojusies ļoti nelabvēlīga situācija, es lūdzu darba kārtībā iekļaut valdības ziņojumu par valdības programmu veselības aizsardzībā 1992.gadam. Lieta tā, ka šis jautājums, manuprāt, vairs nav atliekams, jo presē nepārtraukti izskan satraucošas ziņas, ka mediķi 10.datumā gatavojas organizētai akcijai. Lai izvairītos no nepatīkamiem sarežģījumiem, lūdzu šo jautājumu apspriest, lai mēs laikus varētu veikt nepieciešamos pasākumus./

Priekšsēdētājs: Jurševics, lūdzu!

E.Jurševics: Par šīsdienas darba kārtības 6.punktu– lēmuma projektu “Par neatliekamiem uzdevumiem iedzīvotāju sociālajā aizsardzībā”. Es komisijas vārdā lūdzu to atlikt uz rītdienas darba kārtību līdz pusdienām, pulksten 12, ja tas būtu iespējams, sakarā ar to, ka lielākā daļa deputātu šo projektu saņēma tikai šodien, un sakarā ar to, ka mums šā dokumenta apspriešanā jāpieaicina papildu personas. Lūdzu to iekļaut darba kārtībā rīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairs priekšlikumu nav. Mums būs jāizlemj Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, deputāta Aleksejeva priekšlikums un deputāta Jurševica priekšlikums. Kamēr saņemsim papildu informāciju no Simsona kunga, balsosim par deputāta Aleksejeva priekšlikumu– noklausīties valdības programmu veselības aizsardzības jomā. Lūdzu rezultātu. 51– par. Es saprotu jūsu sašutumu, bet balsojums ir tāds. Šis jautājums ir iekļauts darba kārtībā.

Nākamais. Jurševica kungs piedāvā jautājumu par neatliekamiem uzdevumiem iedzīvotāju sociālajā aizsardzībā iekļaut rītdienas darba kārtībā pulksten 12. Lūdzu, balsojiet! Rezultātu! Paldies. Pulksten 12! Nē, tā mēs nevaram momentā vienoties! Es to pierakstīju kā 7.punktu 8.aprīļa darba kārtībā, jo nekādi priekšlikumi netika iesniegti par konkrētu laiku, un tāpēc mēs tagad nevaram sākt balsot par laikiem. 8.aprīlī 8.punkts.

Līdz ar to darba kārtība ir apstiprināta. Sāksim mūsu darbu!

Lūdzu, Krastiņa kungs!

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Pirmais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par grozījumu Latvijas Republikas likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku saimniecību un individuālo darbu””. Pirmais lasījums, turklāt steidzams.

Lūdzu, Špoģa kungs!

K.Špoģis: Godājamie kolēģi! 554.dokumentā ir runa par zemnieku saimniecību reģistrāciju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Iepriekšējā likumā– “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” ir noteikts, ka reģistrējoties ir jāiesniedz padomes lēmuma noraksts, bet, gatavojot likumprojektu “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku saimniecību un individuālo darbu”, likuma autori vēlējās dot iespēju padomei izmantot savas tiesības un vajadzības gadījumā deleģēt šīs tiesības arī valdei. Līdz ar to bija radies pārpratums– pēc vārda “padomes (valdes)”, tās iekavas pa ceļam ir nokritušas, un tā rezultātā radusies situācija, kura traucēja reģistrāciju, un vairākos iecirkņos šī reģistrācija ir apstājusies. Līdz ar to ierosinām šo vārdiņu “valdes” svītrot un pieņemt šo likumu tūlīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi! Kādi jautājumi būtu ziņotājam? Jautājumu nav. Paldies, Špoģa kungs! Vai kāds no deputātiem vēlas uzstāties debatēs? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Latvijas Republikas likumu par šiem grozījumiem. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par– 82, pret– nav, atturas– 8. Likumprojekts ir akceptēts pirmajā lasījumā.

Lūdzu, Špoģa kungs, kādi ir jūsu ierosinājumi par otro lasījumu?

K.Špoģis: Godājamie kolēģi, tā kā šeit nekādu priekšlikumu un labojumu nav, komisija kopā ar Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisiju ierosina pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā un arī galīgajā variantā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai kolēģiem ir kādi iebildumi? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo likumprojektu otrajā lasījumā. Rezultātu! 80– par, pret– nav, atturas– 10. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas galvenā valsts kontroliera iecelšanu”. Un to iesniedzis Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs saskaņā ar likumu. Lūdzu uzmanību, godājamie kolēģi!

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Jau ilgāku laiku atskan jūsu prasības, kas saistītas ar to, ka līdz šim vēl neesam izskatījuši jautājumu par galveno valsts kontrolieri. Ir bijuši dažādi priekšlikumi, bet galvenokārt šie priekšlikumi tālāk netika attīstīti. Izskatot konkrēto jautājumu, radās dažādi sarežģījumi gan varbūt dažādu politisko aprindu starpā, gan arī jautājumā par iespējamajām kandidatūrām un viņu piedalīšanos procedūrā, kas saistīta ar valsts galvenā kontroliera iecelšanu šeit plenārsēdē Augstākajā padomē.

Vakar, izskatot kopējā frakcijas sēdē jautājumu par valsts galveno kontrolieri, tika izskatīts mūsu Apvienotās budžeta komisijas iesniegums, kurā tā ierosināja Augstākās padomes Prezidijam un plenārsēdei izskatīt jautājumu par valsts galvenā kontroliera nozīmēšanu un ieteica šajā amatā savas komisijas kolēģi Induli Ozolu.

Jāteic, ka, gan pamatojoties uz vakardienas frakcijas balsojumu, gan ņemot vērā tīri personīgi to, ka mūsu kolēģis Indulis Ozols vienīgais praktiski ļoti aktīvi ir darbojies šajā sfērā, kas saistīta ar kontroli, ar mūsu lēmumu un likumu izpildes kontroli, par ko viņš ir ziņojis gan Augstākās padomes plenārsēdēs, gan Prezidija sēdēs… Visa tā rezultātā es tomēr gribētu aicināt izskatīt Induļa Ozola kandidatūru valsts kontroliera amatam mūsu valstī.

Man tūlīt gan jāpiemetina, ka Indulis Ozols piekrita kandidēt uz šo amatu, bet ar vienu iebildi– viņš tomēr gribētu būt galvenā valsts kontroliera vietas izpildītājs. Savu lūgumu viņš motivē ar to, ka par savu galveno uzdevumu pagaidām uzskata strādāt galvenokārt pie tā, lai radītu šīs valsts kontroles struktūras un visu, kas saistīts ar tām. Katrā ziņā mums būtu jāizlemj šis jautājums. Mums jau ir bijis šāds precedents ar mūsu Zemessardzes štāba priekšnieku, jo viņš ilgāku laiku bija vietas izpildītājs, lai gan tas bija saistīts ar citiem motīviem. Šeit tie galvenokārt ir mūsu pašu kolēģa Induļa Ozola izvirzītie motīvi. Katrā ziņā attiecībā uz mani es tikpat labi varētu ierosināt jautājumu par iecelšanu nevis vietas izpildītāja amatā, bet galvenā valsts kontroliera amatā bez “v.i.”. Bet tas acīmredzot mums ir jāizlemj kopīgi šeit, plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā kā pēc analoģijas mēs varam pieņemt reglamentu, kā ieceļam citas amatpersonas, tad Ozola kungam ir iespēja uzstāties un atbildēt uz jautājumiem. Uzstāšanās līdz 15 minūtēm, bet atbildes uz jautājumiem– līdz 30 minūtēm.

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienītie kolēģi! Es jau vakar frakcijas sēdē motivēju un argumentēju savu pozīciju attiecībā uz to, kāpēc praktiski esmu gatavs uz laiku pildīt galvenā valsts kontroliera funkcijas.

Tas, pirmkārt, ir saistīts ar to, ka pašreizējā mirklī Valsts finansu inspekcijā notiek ievērojama reorganizācija sakarā ar vadības maiņu, kura trešdien acīmredzot notiks. Līdz ar to jaunas vēsmas būs arī tieši šinī pārbaudes darbības sfērā.

Otrkārt, strādājot pēc jūsu uzdevuma dažādās pārbaudes sfērās, es saskāros ar tādu problēmu, ka Apvienotā budžeta komisija praktiski pārvēršas par kontroles un revīzijas orgānu, jo mums nav šīs institūcijas, kurai obligāti ir jābūt Galvenajā valsts kontroles dienestā. Tā rezultātā ir traucēts normāls mūsu pārvaldes darbs, kas ieilgst.

Treškārt, pašreizējā mirklī, manā skatījumā, ir pēdējais laiks konsolidēt visus republikas kontroles un revīzijas, kā arī pārvaldes dienestus, un sakarā ar to, ka sāk funkcionēt un strādāt pašvaldību revīzijas komisijas, lai tās iekļautos šajā kopējā pārbaudes struktūrā, es piekrītu uz laiku izpildīt galvenā valsts kontroliera pienākumus.

Taču man būtu šāds lūgums. Es šeit redzu tādu redakciju: “Iecelt par republikas galvenā valsts kontroliera vietas izpildītāju Induli Ozolu.” Protams, ja jūs uzskatīsit par iespējamu atbalstīt manu kandidatūru, tad lēmuma projektu vajadzētu koriģēt šādā redakcijā, jo piedāvātā projekta risinājumā šeit ir noteikts valsts galvenā kontroliera vietas izpildītājs, kas, no darba likumdošanas kodeksa pozīcijām raugoties, būtu korekts, ka uz laiku valsts galvenais kontrolieris ir vai nu saslimis, vai izbraucis, un uz šo laiku es izpildu viņa pienākumus. Tāpēc piedāvāju šādu jaunu lēmuma projekta redakciju, kurā ir strikti formulēta mana atbildība un laiks: “Augstākā padome nolemj…” (tas ir, protams, tādā gadījumā, ja jūs uzskatāt par iespējamu izskatīt šo jautājumu) “…uz laiku līdz galvenā kontroliera apstiprināšanai uzdot galvenā valsts kontroliera pienākumus pildīt Apvienotās budžeta komisijas priekšsēdētāja vietniekam Indulim Ozolam.” Jo savu pamatsūtījuma vietu mūsu sasaukuma Augstākajā padomē es saskatu šajā darbā, kur es esmu, tas ir, Augstākās padomes Apvienotajā budžeta komisijā, kā arī Valūtas komisijā, kuru es vadu. Un tikai uz šo laiku, kamēr praktiski atradīsim jaunā valsts kontroliera kandidatūru, kuru mēs varētu, kā Ēlerta kungs ierosināja, noteikt arī konkursa ceļā, bet lai praktiski šis sastinguma periods, kurš jau ilgst vairāk nekā trīs mēnešus pēc likuma pieņemšanas, neturpinātos vēl kādu nenoteiktu laiku.

Tas ir viss, ko es gribēju jums teikt. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs: Paldies, Ozola kungs! Pienācis jautājumu laiks. Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Ozola kungs, man jūsu kandidatūra ir dziļi simpātiska, bet man ir vienas bažas: savā laikā, kad mēs apstiprinājām Kristovska kungu par Zemessardzes priekšnieka vietas izpildītāju, tad visi viņa zemākie rangi automātiski arī bija vietas izpildītāji. Un mums bija jāgaida vairāk nekā pusgads, kamēr visu šo lielo vietas izpildītāju kompleksu varējām padarīt par īstiem darbiniekiem. Sakiet, lūdzu, vai, jūsuprāt, tas, ka jūs esat ar mieru kandidēt tikai par vietas izpildītāju, mums nozīmē to, ka arī visi pārējie zemākie rangi mums būs tikai pagaidu figūras, kuras nākamais cilvēks– vai nu tas būs… vai kāds cits– varēs aizslaucīt ar vienu rokas vēzienu, ja tam nebūs darba?

I.Ozols: Atbilstoši likumam par Latvijas Republikas valsts kontroli ir noteikts, ka nākamā līmeņa amatpersonas tiek apstiprinātas Augstākajā padomē ar Augstākās padomes lēmumu un viņi zvēr Augstākajai padomei. Līdz ar to nevar būt runa, ka viņi būtu vietas izpildītāji; viņi ar mūsu lēmumu ir pieņemti pamatdarbā un tālāk tātad veidos sev pakļautās struktūras kā pamatdarbinieki, nevis kā vietas izpildītāji.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi vēl būtu jautājumi? Vai neviens nevēlas uzdot jautājumus valsts kontroliera kandidātam? Tomēr Jundža kungs uzdos jautājumu. Lūdzu.

T.Jundzis: Es gribētu tomēr pajautāt: ja Augstākā padome izšķirtos par to, ka jūs apstiprinātu nevis par vietas izpildītāju, bet par valsts kontrolieri, kāda tad būtu jūsu atbildes reakcija? Arī mani neapmierina šie garie izskaidrojumi un vispār pati nepieciešamība iecelt vietas izpildītāju. Es tomēr gribētu balsot par īsto amatu, un tas beigu beigās neizslēdz iespēju pēc kāda laika atgriezties pie šā jautājuma un izskatīt citas personas iecelšanu šajā amatā.

I.Ozols: Jau likuma izstrādes gaitā savā darba grupā viennozīmīgi formulēju, ka šo likumu es neizstrādāju sev, jo ne mirkli neesmu iedomājies sevi šajā amatā. Ja jūs kāds bijāt Tautas frontes kongresā, tad kongresam es sniedzu tādu pašu atbildi. Pašreizējā mirklī domāju, ka esmu vairāk vai mazāk veiksmīgi– tas jāvērtē jums!– savu nišu un vietu Augstākajā padomē atradis tieši Apvienotajā budžeta komisijā. Un, tā kā vismaz Zeiles kundze nav izteikusi nopietnas pretenzijas pret manu darbu, tad domāju, ka šis darbs man ir profesionāli saprotams, pieņemams, un es to spēju veikt un arī veicu. Teikšu atklāti, ka ne mirkli praktiski neesmu plānojis saistīt savu tālāko darbību nākotnē ar valsts darbu. Es uzskatu, ka tad, kad būs izveidota šī struktūra, tās attiecīgā bāze, atradīsies jauns, 40–50 gadu vecuma robežās cienīgs kandidāts, kuru mēs apstiprināsim un kuram es absolūti nesavtīgi nodošu to, kas būs izveidots, un palīdzēšu ar visu savu profesionālo pieredzi un arī zināšanām, lai viņš varētu iekļauties tālāk šinī darbībā. Tāpēc patiešām gribētu lūgt atbalstīt manu priekšlikumu un man tikai uz laiku uzdot pildīt šīs funkcijas. Pēc tam, kad sāksim strādāt un kad šis darbs būs ar pozitīvu dinamiku, esmu dziļi pārliecināts, ka atradīsies arī kandidatūra, kura veiksmīgi varēs šo darbu turpināt.

Priekšsēdētājs: Vārds Gorbunova kungam.

A.Gorbunovs: Man diemžēl arī pašam ir jāuzdod jautājums. Es atvainojos, Ozola kungs, bet jūsu teiktajā tagad ir parādījies akcentiņš, par kuru man ir jāuzdod jautājumi. Kad vakar bija runa frakcijas sēdē, es tiešām sapratu, ka runa ir par vietas izpildītāju. Taču, ja jūsu akcentam ir tāda dominante, ka jūs paliekat Apvienotās budžeta komisijas vadītājas vietnieks un valsts kontrolieris, tad šeit katrā ziņā rodas jautājums. Vai jums pašam tāds nerodas?

I.Ozols: Atbildēšu jums. Es ļoti rūpīgi izvērtēju to, kur pašreizējā mirklī vislielāko valsts kontroles trūkumu izjūt visas komisijas, šajā gadījumā– Augstākās padomes komisijas. Tā ir tieši Apvienotā budžeta komisija. Un, ja izšķīros par šādu soli, tad pirmām kārtām jāsaka gan atklāti, es domāju, ka mūsu komisijas rīcībā nav kvalificēta ekspertīzes dienesta, nav kvalificēta revidentu dienesta, un praktiski tā ir komisija, kura pēc savas darba slodzes– es droši varu to apgalvot– ir viena no vissmagākajām, visu pasaules parlamentu praksē visnopietnākā. Faktiski mūsu Apvienotā budžeta komisija sastāv tikai no diviem atbrīvotiem deputātiem, kuri strādā tieši šinī komisijā, bet pārējie deputāti, kuri ietilpst mūsu komisijā, ir aktīvākie savu pamatkomisiju pārstāvji. Līdz ar to viņu aktīvā līdzdalība Apvienotās budžeta komisijas darbā ir praktiski savas komisijas interešu vai jautājumu risināšana. Varat ticēt, ka mums ar Zeiles kundzi nav viegli. Es negribētu ar to teikt, ka citas komisijas ir nenoslogotas– nebūt ne! Piedodiet, ka pašreiz esmu ticis līdz trešajai bankai ar valdības valūtas konta izskati, un tā ir Rīgas Komercbanka. Un, ņemot vērā tos spēkus, kuri ir manā rīcībā un kurus varu vēl piesaistīt, es absolūti jūtu nepieciešamību šādu institūciju veidot. Veidot praktiski ar attiecīgajiem palīgdienestiem, lai mūsu Apvienotā budžeta komisija varētu pildīt savas funkcijas par valsts budžeta izpildes uzraudzību. Tas būtu pirmkārt.

Otrkārt, lai būtu attīstība un kustība uz priekšu, kas radītu priekšnosacījumus gan kolektīva veidošanai, gan visas šīs kopējās valsts mēroga kontroles dienesta reorganizācijai. Turklāt es gribētu jūs informēt, ka likumā ir noteikts, ka pasūtījumu formē Augstākā padome, tās pastāvīgās komisijas un Prezidijs. Tātad praktiski šinī organizatoriskajā posmā visam parlamentam ir jāstrādā ar saviem padomiem, priekšlikumiem un ierosinājumiem.

Priekšsēdētājs: Deputāts Silārs uzdod jautājumu.

I.Silārs: Man šajā sakarībā ir konkrēts jautājums: vai jūs gatavojaties strādāt kā valsts galvenais kontrolieris vai kā valsts galvenā kontroliera vietas izpildītājs un Apvienotās budžeta komisijas priekšsēdētājas vietnieks?

I.Ozols: Es praktiski pildītu (ja jūs mani apstiprinātu) valsts galvenā kontroliera pienākumus, kuri izriet no pašreizējās situācijas, kad struktūra vēl nav izveidota, un tajā pašā laikā es pildītu arī valsts budžeta izpildes uzraudzības funkcijas, kuras vienlaikus ir valsts kontroles dienesta un Apvienotās budžeta komisijas svēts pienākums, tās sūtība. Principā valsts budžeta līdzekļu racionāla un lietderīga izlietošana ir mūsu visu kopīgā sūtība. Pašreizējā momentā Apvienotā budžeta komisija viena to pilnā mērā nevar veikt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi vēl būtu jautājumi deputātam Ozolam? Nav jautājumu. Paldies, Ozola kungs!

Debatēs pagaidām ir pierakstījies viens deputāts– Freimaņa kungs, un, tā kā tiek apspriesta kandidatūra, tad mums tam ir piecas minūtes laika.

J.Freimanis: Godājamais priekšsēdētāj, godājamās dāmas un kungi! Sena tautas gudrība māca: katram cilvēkam ir jāizvēlas viens krēsls, uz kura sēdēt. Tātad šim cilvēkam ir jāsēž vai nu uz viena krēsla, vai uz otra. Tas cilvēks, kas cenšas nosēdēt uz abiem, neizbēgami nokrīt. Un labākajā gadījumā iznāk drusku smiekli…

Es uzsveru– Ozola kunga kandidatūra šajā amatā man patīk. Jo viņš ir cilvēks ar principiālu ķērienu, ļoti sīksts un grūti pārliecināms. Un, ja Ozola kungs kaut kur saka, ka laikam tā varētu būt, tad man liekas, ka tam arī varētu piekrist. Taču es kategoriski nepiekrītu, ka Ozola kungam ir tāda psiholoģija– “Paskatīsies un tad redzēs!” Un līdz ar to ir runa par divu amatu saglabāšanu.

Es uzskatu tā– ja cilvēks ir aicināts nodarboties ar kontroli, tad viņš nevar vienlaikus taisīt to budžetu, kuru viņš pēc tam kontrolēs. Vēl vairāk– pirmskara laika Satversme paredzēja, ka valsts kontrolieris nevarēja būt pat deputāts, kā jūs to labi zināt. Mēs šajā sakarībā neesam tik stingri un varbūt arī pamatoti tādi neesam, bet manā izpratnē… Es gan nezinu, ko teiks Zeiles kundze par šo jautājumu, bet, ja Ozola kungam būs pietiekami daudz vīrišķības un valstiskas atbildības pieņemt šo posteni kaut vai vietas izpildītāja amatā, tad viņš nevar būt Apvienotajā budžeta komisijā pat ne kā novērotājs, jo viņam tur vairs nav ko darīt. Tā būs sēdēšana uz diviem krēsliem, un ticības šādai amatpersonai nebūs. Tādēļ es gribētu savu balsojumu padarīt atkarīgu no tā, vai mums būs cilvēks, kas sēdēs uz diviem krēsliem, vai tomēr viņš godīgi mēģinās tikai sēdēt uz viena krēsla.

Priekšsēdētājs: Deputāt Bojār, lūdzu!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, te nu redzam, kādās pretrunās mēs esam nonākuši, pārkāpdami galveno demokrātijas principu– varas dalīšanas principu. Es tomēr biju nodomājis varbūt šoreiz pievērt acis. Lai nu būtu Ozola kungs, ņemot vērā, ka tā ir augstākā valsts kontroles funkcija. Es gribēju pievērt acis attiecībā uz Satversmes noteikumiem un balsot par viņu. Bet apstākļos, kad viņš mums paziņoja, ka ir ar mieru… ir ne tikai ar mieru, bet grib saglabāt otru augstu posteni šeit, Augstākajā padomē, tad es tomēr nevaru balsot par šo kandidatūru. Tas ir viss, cienījamie kolēģi, ko gribu teikt! Mēs aizejam pārāk tālu. Mēs aizejam pārāk tālu no demokrātijas pamatprincipiem. Es tomēr uzskatu, ka deputāts var būt tikai likumdevējs un nevar piedalīties izpildes varā. Šī nav pat izpildvara, bet ir visaugstākā kontroles vara republikā, kas būtu pielīdzināma apmēram republikas ģenerālprokurora postenim. Principā viņš būtu pielīdzināms pēc sava ranga republikas ģenerālprokuroram. Tādā gadījumā šis cilvēks vienlaikus nevar būt arī likumdevējs. Es nerunāju konkrēti par Ozola kungu, par viņa kapacitātēm, tas mani absolūti neinteresē, bet uzskatu, ka šajā gadījumā pēc viņa uzstāšanās par Ozola kunga kandidatūru balsot nevar.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi! Kad klausījos uzstāšanos un jautājumus par piedāvāto kandidatūru, man radās tāda nepatīkama sajūta, it kā mēs šodien apvainotu Ozola kungu par to, ka viņš grib sēdēt uz diviem krēsliem. Taču domāju, pirmkārt, ka viņš ir noskatījies paraugu no daudziem šeit zālē sēdošajiem. Vai tad šeit nav tādu, kas sēž uz diviem krēsliem? Man liekas, ka ir. No otras puses, mēs paši viņu sēdinām uz diviem krēsliem. Mēs taču gribam viņu iecelt par vietas izpildītāju uz laiku! Būsim mērķtiecīgi līdz galam un teiksim, ka vēlēsim nevis vietas izpildītāju uz laiku, bet tieši amatā. Tad droši vien Ozola kungam rastos pavisam cita attieksme pret šo jautājumu un, iespējams, viņš izvēlētos tikai vienu krēslu. Bet, ja vēlam tikai uz laiku, tad viņam kā jebkuram cilvēkam, protams, var rasties vēlēšanās sev rezervēt zināmu atkāpšanās ceļu. Tāpēc, es domāju, viņš vai nu viennozīmīgi jāieceļ amatā, vai arī jāpiever acis un nav jāredz, kā mēs šeit sakām, ka viņš sēž uz diviem krēsliem.

Kas attiecas uz viņa kandidatūru, es šodien nevaru teikt ne “par”, ne “pret”. Un arī šo manu uzstāšanos lūdzu uztvert tikai vienā nozīmē– par to, ka ieceļam cilvēkus nedomājot, izejot no mirkļa sajūtām, lielāko tiesu no politiskiem apsvērumiem. Šis ir acīm redzams piemērs. Tas ir, mums jāmaina sava attieksme pret cilvēku iecelšanu amatos. Bet attiecībā uz to, kas un kā nobalsos, tad es neteikšu, kā balsošu./

Priekšsēdētājs: Deputāte Zeile, lūdzu!

V.Zeile: Cienītie kolēģi deputāti! Drusciņ apskatīsimies, kā veidojās šī situācija praktiski pēdējā pusgada laikā. Tad, kad Augstākajā padomē ienāca tāda vai citāda liela mēroga sūdzība, kura prasīja tūlītēju reaģēšanu, tad parasti plenārsēde un arī Prezidijs rīkojās šādi– mēģināja šo jautājumu deleģēt Apvienotajai budžeta komisijai. Kaut gan pēc būtības jau tajā laikā vajadzēja būt šai ļoti svarīgajai valsts institūcijai– galvenajam valsts kontrolierim. Atcerieties, cik ļoti ilgstoši– apmēram divu gadu laikā– mēs nespējam šo jautājumu atrisināt.

Apvienotā budžeta komisija, strādādama ļoti sarežģītos apstākļos, centās šo savu pienākumu pildīt. Un, kā jūs atceraties, pa šo laiku ir tapušas vismaz trīs ar Prezidija un Augstākās padomes lēmumu izveidotas komisijas, kurās praktiski nācās strādāt. No Apvienotās budžeta komisijas šo darbu vienmēr visās savās trīs vai četrās komisijās organizēja un sekmīgi novadīja līdz galam Indulis Ozols, pildīdams arī Apvienotās budžeta komisijas priekšsēdētājas vietnieka pienākumus. Un arī šajā kritiskajā situācijā mēs jau turpat vai trīs mēnešus esam mēģinājuši atrisināt šo valsts kontroliera jautājumu. Bez tam Apvienotā budžeta komisija šo likumīgās uzraudzības funkciju turpina veikt. Un tāpēc, es domāju, piekritīsim Ozola kunga priekšlikumam– ievēlēt viņu par valsts galvenā kontroliera vietas izpildītāju, bet izlemt jautājumu par to, vai viņš paliek Apvienotās budžeta komisijas priekšsēdētājas vietnieka amatā vai ne, atļaujiet izlemt Apvienotajai budžeta komisijai. Ja mēs redzēsim, ka šis darbs viņam traucē, mēs iekšēji pārstrukturēsimies un šo pienākumu uzticēsim citam. Bet, ja viņš to pildīs sekmīgi, tad nav pamata uzskatīt, ka šeit ir amatu savienošana. Jo tīri funkcionāli tad, kad mēs skatām budžeta projektus, vienmēr atskatāmies atpakaļ, kāda ir bijusi līdzekļu izlietošana iepriekšējā gadā vai periodā. Šeit mums palīgā nāk Finansu inspekcija, bet tur, kur pietrūkst šā spēka un operativitātes, tur, bez šaubām, ļoti mobili varētu strādāt, lūk, šī valsts kontrole. Tāpēc aicinu jūs radoši izlemt šo jautājumu un mūsu iekšējās amatlietas atļaut izspriest mums, komisijai pašai.

Priekšsēdētājs: Deputāt Silār, lūdzu!

I.Silārs: Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribu norādīt, ka līdzīga precedenta līdz šim nav bijis, jo, aizejot strādāt uz izpildvaru, neviens nevienā komisijā nav palicis vadošā amatā– ne par priekšsēdētāju, ne par priekšsēdētāja vietnieku, ne par sekretāru. Tātad tādu precedentu tomēr nav.

Bez tam man personīgi nav pieņemams teiktais: “Mēs paskatīsimies, un, ja traucēs, tad mēs lemsim…” Es domāju, ka valsts galvenā kontroliera pienākums, pat ja viņš nebūtu deputāts, būtu iet uz Apvienotās budžeta komisijas sēdēm un ņemt dalību šo sēžu darbā. Bet paskaidrojums, ka valsts galvenais kontrolieris ir šīs Apvienotās budžeta komisijas pasūtījuma izpildītājs, it īpaši šādā gadījumā, man nav pieņemams, jo šie amati tiek apvienoti– praktiski viens no Apvienotās budžeta komisijas vadītājiem, kurš dod pasūtījumu galvenajam kontrolierim, reizē ir arī šis galvenais kontrolieris.

Tādēļ es gribētu, lai pēc šīm mūsu debatēm tomēr vēl galavārds tiktu dots kandidātam deputātam Ozolam. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai vēl kāds no deputātiem debatēs vēlas izteikties par šo jautājumu?

No zāles: Nav.

Priekšsēdētājs: Nav. Tādā gadījumā līdz piecām minūtēm galavārds deputātam Ozolam.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību likumam “Par Latvijas Republikas valsts kontroli”, kuru mēs paši pieņēmām pagājušā gada 22.decembrī. Un es jau toreiz vairākkārt uzsvēru, ka praktiski ir tieši tā, kā ir teikts 1.pantā,– ka valsts kontroles pamatuzdevums šajā formācijā ir parlamentārā kontrole pār republikas valdības programmu izpildi, likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu, nodrošinot parlamentam atgriezenisku saiti, kā darbojas un reāli tiek īstenoti tā pieņemtie likumi.

Es personīgi nevienu mirkli neesmu iedomājies, ka šī valsts kontroles institūcija ir salīdzināma ar izpildvaras institūcijām. Es pats domāju, ka šeit, parlamentā, simtprocentīgi vienmēr būs jābūt pārstāvim no valsts kontroles, bet atsevišķu svarīgu jautājumu risināšanā nākotnē būs aktīvi jāpiedalās arī valsts galvenajam kontrolierim, pārstāvot tieši valsts kontroles intereses, visas valsts intereses. Un tāpēc es absolūti nesaskatu šeit paralēles vienreizējam faktam, ka, pārejot uz izpildvaru… Jūs man piedodiet, bet, ja runājam par izpildvaru, tad gribētu atgādināt, kādu es formulēju valsts kontroles institūciju organizatorisko un strukturālo nostādni Rietumeiropā, Eiropas kopvalstīs, kur ir divu līmeņu valsts kontroles– parlamentārā valsts kontrole un otrā līmeņa valsts kontrole, kura realizē valsts kontroles funkciju reālajā dzīvē.

Atcerēsimies to, kādu man uzdeva jautājumu, ja nemaldos, tas bija Lagzdiņa kungs: kādu es iedomājos pēc šā likuma veidoto valsts kontroli. Es atbildēju, ka orientējoši tā būtu 28–32 cilvēki, faktiski nepārsniedzot 30 cilvēku skaitu. Jūs paši sapratīsit, ka tā nav valsts kontrole vārda plašā nozīmē kā izpildvara– tā ir tikai parlamentārā valsts kontrole. Un tāpēc šeit absolūti nesaskatu nekādas pretrunas manis teiktajā attiecībā uz pienākuma uzdošanu kādā laikposmā kā vienas komisijas priekšsēdētājam, neuzņemoties faktiski citas funkcijas, kā tikai izveidot strukturālo risinājumu, lai būtu kustība uz priekšu, lai būtu struktūra, lai būtu konkrētas amatpersonas un lai principā būtu darba sākums, jo pretējā gadījumā jau trīs mēnešus mēs esam, jūs piedodiet, šinī jautājumā “nulles variantā”.

Un tāpēc, ja jūs uzskatāt par iespējamu, man būtu lūgums atbalstīt manu priekšlikumu un uzdot Apvienotās budžeta komisijas priekšsēdētājas vietniekam pildīt pienākumus, un tajā pašā laikā tas būs zināms garants, ka mēs paši kopā pēc iespējas ātrāk atrisināsim jautājumu par galvenā valsts kontroliera apstiprināšanu, kurš praktiski stāsies pie savu likumīgo funkciju pildīšanas. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par iespējamo balsošanas procedūru vārds Gorbunova kungam. Pēc tam izteiksies deputāts Freimanis.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Ņemot vērā mūsu diskusiju un izteiktos viedokļus, manuprāt, mums vajadzētu darīt šādi. Diezin vai varam ar vienu balsojumu izlemt abus jautājumus, tas ir, pašu procedūru un pašu pieeju šim jautājumam kā tādam, vai var būt vai nevar būt vietas izpildītājs, kas apvienotu šo pienākumu ar darbu Apvienotās budžeta komisijas sastāvā, lemt arī par tās priekšsēdētājas vietnieka un Ozola kunga kandidatūru, par viņa darbu, ko viņš ir padarījis kontroles jomā un izteikt savu attieksmi pret viņa kandidatūru tieši kontroles jomā.
Tāpēc es aicinātu, ja jūs piekristu, faktiski vispirms balsot par to, vai mēs principā uzskatām par iespējamu tādu precedentu– savienot šo valsts kontroliera amatu ar darbu pastāvīgajā komisijā, turklāt veicot komisijas priekšsēdētājas vietnieka vai citas atbildīgas personas pienākumus. Un tikai tad varētu balsot par konkrēto Ozola kunga kandidatūru, jo es baidos, ka šeit mums būs dažādi motīvi, tāpēc rezultāts varbūt neatspoguļos mūsu attieksmi pret Ozola kunga kandidatūru kā tādu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Manas domas balsošanas jautājumā ir līdzīgas Gorbunova kunga izteiktajām. Taču es gribētu teikt, ka mums šie balsojumi ir jāpadara viens no otra atkarīgi. Jo man pilnīgi nav pieņemama Zeiles kundzes hipotēze, ka Apvienotā budžeta komisija ir augstāka par Augstāko padomi. Tātad Augstākā padome lems, ko gribēs, bet Budžeta komisija vēl padomās, vai tā tur atstās Ozola kungu vai neatstās. Tas nav nopietni. Tādēļ es pastāvētu uz diviem balsojumiem, no kuriem viens ir atkarīgs no otra.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Es gandrīz piekrītu Gorbunova kunga priekšlikumam, tikai gribētu precizēt, ka mums taču jābalso par to, vai galvenā kontroliera pienākumu pildīšana uz laiku ir savienojama ar darbu Apvienotajā budžeta komisijā. Droši vien tā ir jāuzstāda jautājums. Bet, ja runājam par to, vai galvenā kontroliera darbs ir savienojams ar darbu Apvienotajā budžeta komisijā, tad tas ir pavisam cits jautājums. Tas neattiecas tieši uz Ozola kungu. Vai arī tas uz mums attieksies tikai pēc mēnešiem trim. Tāpēc ierosinu jautājumu nostādīt tieši tā, kā to izvirzīja Gorbunova kungs, tas ir, lai Ozola kungs uz laiku apvieno abus amatus./

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, no visiem izvirzītajiem variantiem veidojas situācija, ka varētu būt trīs balsojumi, no kuriem viens var atkrist.

Tādējādi, pirmkārt, būtu balsojums par to, vai mēs šeit iecelsim galveno valsts kontrolieri vai šā amata vietas izpildītāju. Atkarībā no šā balsojuma rezultātiem varēsim balsot, vai šis amats ir savienojams ar Apvienotās budžeta komisijas amatpersonas dienesta pienākumu pildīšanu, šinī gadījumā runa jau būtu par Ozolu.

Trešais balsojums– atkarībā no šā balsojuma rezultātiem mēs lemtu par Ozola kunga kandidatūru “par” vai “pret”. Vai ir kādi citi varianti? Jo izskanēja arī tāds priekšlikums, ka nedrīkst iecelt vietas izpildītāju, ka jābūt kontrolierim kā tādam, amatam, kas uzliek atbildību. Nav citu variantu?

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātu! Reģistrējušies 123 deputāti. Paldies.

Tātad pirmais balsojums būs principāls– vai mēs ieceļam Latvijas Republikas galveno valsts kontrolieri vai tikai galvenā valsts kontroliera vietas izpildītāju. Gluži pareizi, mums nepieciešami divi balsojumi! Tātad pirmais ir par valsts kontrolieri un otrs, ka ieceļam valsts kontroliera vietas izpildītāju. Nav iebildumu?

Pirmais balsojums būs par to, ka ieceļam galveno valsts kontrolieri. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par– 91, pret– 9, atturas– 15. Paldies.

Nākamais balsojums būs par to, ka šodien ieceļam galvenā valsts kontroliera vietas izpildītāju. Lūdzu, balsosim. Rezultātu: 23– par, pret– 43, atturas– 44. Tātad ar ļoti nopietnu balsu vairākumu esam izlēmuši, ka šodien lemsim jautājumu par galvenā valsts kontroliera iecelšanu. Paldies.

Lūdzu, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka pēc tāda balsojuma mums jāizsaka piezīme Gorbunova kungam par pilnīgi nesagatavotu priekšlikumu, tas ir, viņš ar cilvēku nenorunāja par viņa iecelšanu un, godīgi sakot, es tā teiktu, nolika neveiklā situācijā Ozola kungu, kuru pats rekomendēja./

Priekšsēdētājs: Aleksejeva kungs, man jums jāizsaka piezīme. Jums vispirms vajadzēja aprunāties ar deputātu Ozolu un deputātu Gorbunovu– Augstākās padomes priekšsēdētāju, lai izdarītu šādus secinājumus. Ozola kungs, vai tiešām Aleksejeva kungam vajag taisīt reklāmu?

I.Ozols: Es tomēr gribētu jūs informēt. Gorbunova kungs katrā ziņā vadījās pēc manis vakardien teiktā, bet man šīsdienas piedāvājums radās pēc konsultācijas ar juristiem un raugoties no darba likumdošanas pozīcijām. Patiešām, man iepriekš nebija iespējams brīdināt Gorbunova kungu, par ko es viņam atvainojos. Katrā ziņā es uzskatu, ka Aleksejeva kunga aizrādījums šajā gadījumā ir nekorekts.

Priekšsēdētājs: Visi ir sapratuši, ka Ozola kungs šodien savu versiju ir izvirzījis pats, iepriekš nekonsultējoties ar viņa kandidatūru izvirzošo personu. Gorbunova kungam tiek dots atbildes vārds. Tad balsosim tālāk.

A.Gorbunovs: Mans tūdaļ teiktais nav domāts, lai izsauktu smaidu, taču arī es tomēr atvainojos Ozola kungam. Tā bija mūsu kopējā lieta, bet sakarā ar rīta steigu es viņu neuzaicināju pie sevis un neuzklausīju, tāpēc arī radās šīs nevajadzīgās diskusijas, nezinot šīs nianses, kuras bija radušās šodien no rīta. Es atvainojos, Ozola kungs!

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Situācija ir noskaidrota. Kā nolēmām, nākamie būs divi balsojumi. Pirmais– tas, ko ierosināja Ozola kungs,– vai galvenā valsts kontroliera amats ir savienojams ar Latvijas Republikas Augstākās padomes Apvienotās budžeta komisijas priekšsēdētājas vietnieka amatu.

Pirmais balsojums– ir savienojams. Otrais balsojums– nav savienojams.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, ka tas ir savienojams. Lūdzu rezultātu. Par– 11, pret– 82, atturas– 21. Paldies.

Nākamais balsojums ir par to, ka šie amati nav savienojami. Lūdzu rezultātu. Par– 87, pret– 4, atturas– 17.

Tātad Augstākā padome ir nolēmusi, ka šie divi amati nekādā gadījumā nav savienojami. Paldies. Tad mums ir vēl trešais balsojums– par deputāta Ozola iecelšanu par Latvijas Republikas galveno valsts kontrolieri.

Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Te nepieciešams precizējums. Ozola kungs nav uzstādījis savu kandidatūru tādam balsojumam, kādu jūs tagad ierosināt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Taču viņš nav arī atteicies… Mēs uzklausīsim Ozola kungu.

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Es savu lūgumu formulēju un arī vakar es to sacīju, ka uzskatīju par nepieciešamu, lai būtu kaut kāda kustība uz priekšu. Pastāvīgam apstiprinātam valsts galvenā kontroliera amatam es savu kandidatūru patiešām tādā gadījumā noņemu. Es atvainojos!

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādā gadījumā mums trešais izšķirošais balsojums vispār izpaliek. Tomēr mēs esam pavirzījušies uz priekšu, jo esam izlēmuši par galvenajiem principiem, uz kādiem mēs ieceļam galveno valsts kontrolieri. Tā ka nākamajam šim amata kandidātam vajadzēs turēties pie šiem principiem.

Ceturtais darba kārtības jautājums– “Par grozījumiem Latvijas Civilprocesa kodeksā” trešajā lasījumā. Tas ir 348.dokuments. Ņemot vērā to, ka deputāti intensīvi atstāj plenārsēžu zāli, es ļoti apšaubu trešā lasījuma sekmīgas beigas. Taču, protams, vēl būs zvans.

Es atvainojos, godājamie kolēģi! Satraucošie notikumi plenārsēdē piespieda mani kļūdīties, un trešais jautājums ir likumprojekts “Par grozījumiem Latvijas Dzīvokļu kodeksā”, bet arī tas ir trešais lasījums. Lūdzu.

K.Liepiņš: Cienījamie kolēģi! Piedāvāju trešajam lasījumam likumprojektu “Par grozījumiem Latvijas Dzīvokļu kodeksā”. Tas ir 362.dokuments. Uz trešo lasījumu ir ienācis viens priekšlikums– svītrot 2.punktā vārdus “vai citu institūciju” un “kopmītnē”. Kolēģis Punovskis iesniedza šādu priekšlikumu, taču komisija šo priekšlikumu noraidīja. Kāpēc? Tāpēc ka, spriežot it sevišķi pēc pēdējās informācijas, kas tika saņemta no speciālā uzņemšanas un sadales punkta (tautā sauktā “specprijomņika”), kura kontingentu sastāda 10 procentu profesionālie klaidoņi, kuriem tu vari iedot kaut vai piecistabu dzīvokli, bet viņi tajā tik un tā nedzīvos, viņi klenderēs riņķī, bet 90 procentu, kolēģi, no šā kontingenta ir šie bijušie ieslodzījuma vietu cilvēki, kuri ir bijuši ieslodzījuma vietās.

Kas viņiem par problēmu? Dzīvot viņiem nav kur, un, tā kā līdz šim nekādas izmaiņas netika pieņemtas, arī darbā viņus nepieņem. Viss ir saistīts: darbs– dzīvoklis, dzīvoklis– darbs. Lai kaut daļēji atslogotu ne tikai šo punktu, bet arī risinātu pašu problēmu, komisija noraidīja šo priekšlikumu. Mums ir jāatrod jebkuras iespējas, kur šos cilvēkus oficiāli iemitināt, lai viņi var sākt strādāt un, cerams, arī nostāties uz godīga dzīves ceļa. Tā ka šajā gadījumā ierosinu likt uz balsošanu Punovska kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Cienījamie kolēģi! Tātad es pāris vārdos gribētu pamatot, kāpēc ierosināju svītrot 46.panta 5.punkta ceturtajā rindiņā vārdus “vai citu institūciju”. Man nav nekādu iebildumu pret to, ka dzīvojamajā telpā, kurā ir dzīvojis notiesātais, viņš sakarā ar notiesāšanu šo telpu ir atbrīvojis un nodevis pašvaldībai. Tad, protams, pēc atgriešanās no notiesājuma vietas pašvaldībai būtu pienākums šo telpu vai arī kādu citu telpu viņam atdot vietā. Bet, ja šī telpa ir nodota kādai citai institūcijai (tā varētu būt resora māja vai kāda cita ēka) vai nodota tai iestādei, kurai pieder šī māja, tad kāpēc gan pašvaldībai pēc šā ieslodzītā atgriešanās būtu jāpiešķir viņam pilnīgi jauns dzīvoklis? Šāda prasība pašvaldībai nebūtu jāuzstāda. Es uzskatu, ka šim bijušajam ieslodzītajam, kurš jau ir atgriezies no savas ieslodzījuma vietas, ir visas iespējas īrēt dzīvokli kā apakšīrniekam acīmredzot tur, kur viņš to var atrast. Un nebūt nav jābūt pienākumam dot viņam jaunu dzīvokli bijušā dzīvokļa vietā.

Attiecībā uz to, ka viņš nevarētu iestāties darbā, ja viņam nav pieraksta, es stipri šaubos, jo, manuprāt, šobrīd visas sabiedrības gan ar ierobežotu, gan ar neierobežotu atbildību vairs darba grāmatiņas un pases neprasa, bet pieņem darbā uz līguma pamata. To atļauj arī Darba likumu kodekss. Tādēļ šādam pastāvīgajam pierakstam, stājoties darbā, vairs nav jābūt. Es tāpēc ierosinu svītrot “vai citu institūciju”.

Otrs punkts, ko ierosinu svītrot, ir vārds sestajā rindā “kopmītnē”. Jo, proti, var izveidoties tāda situācija, ka kāds cilvēks patlaban dzīvo kopmītnē, bet viņš izdara mazsvarīgu, nenozīmīgu pārkāpumu, par kuru viņu apcietina uz sešiem mēnešiem. Tad, protams, no kopmītnes viņu izraksta un no darba atlaiž. Pēc sešiem mēnešiem, kad viņš atgriežas no ieslodzījuma, pašvaldībai atkal ir pienākums dot viņam dzīvojamo telpu. Es uzskatu, ka tas nav pieļaujams. Tas var tieši provocēt kopmītnēs dzīvojošos uz mazsvarīgu noziegumu izdarīšanu. Lielākā daļa kopmītnēs dzīvojošo, kā jūs zināt, ir iebraucēji, un viņiem patlaban nekādu perspektīvu uz dzīvokli nav. Viņi izdara nelielu noziegumu, par ko iesloga uz sešiem mēnešiem, bet, atgriežoties pēc tam no ieslodzījuma, viņiem jau rodas prasība pēc dzīvojamās telpas. Es aicinu atbalstīt šos divus svītrojumus.

Priekšsēdētājs: Vienu mirklīti, Liepiņa kungs! Deputāti ir pierakstījušies arī jautājumu uzdošanai. Es atgādinu, ka tas ir trešais lasījums un mēs apspriežam tikai redakcionālus labojumus, to skaitā svītrojumus. Jautājumus nevienam vairs neuzdod. Tas ir trešais lasījums! Mēs tūlīt balsosim par likumu kopumā ar redakcionālajiem labojumiem. Ja ir kādi ierosinājumi par redakcionālajiem labojumiem– lūdzu! Bet jautājumus šeit vairs neuzdod. Liepiņa kungs atbild Punovska kungam.

K.Liepiņš: Cienījamie kolēģi, atcerēsimies, uz kādu kontingentu attiecas darbs un dzīvoklis. Uz šiem cilvēkiem jebkurš uzņēmējs, darba devējs skatās caur palielināmo stiklu. Un tur ir pavisam citas problēmas.

Par otro argumentu. Es jums nolasīšu papildinājumu, kāds 1990.gada 1.martā ir pieņemts Dzīvokļu kodeksa 40.pantā. Es lēnām lasīšu: “Pilsoņiem, kuri attiecīgajā apdzīvotajā vietā dzīvo mazāk nekā pēdējos desmit gadus, var piešķirt jebkuru sanitāri tehniskajām prasībām atbilstošu dzīvojamo telpu.”

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Seile!

A.Seile: Es tieši to gribēju pajautāt, uz kādu kontingentu tas attiecas. Jo, izlasot šo 2.punktu, man liekas, ka tas attiecas arī uz visiem represētajiem, kuri dzīvojuši dzīvokļos, nevis savās personīgajās mājās. Es tikai lūdzu precizēt.

K.Liepiņš: Tas attiecas uz kontingentu, kurš ir atbrīvots no ieslodzījuma vietām. Jo sakarā ar tagadējo likumdošanu pēc sešiem mēnešiem, kad stājies spēkā likumīgais tiesas spriedums, notiesātais zaudē savu apdzīvojamo platību. Bet, lūk, lai novērstu šo klenderēšanu, šo recidīvu, ka viņš dzīvokļa apstākļu dēļ ir spiests doties kaut kādā zaņķī un atgriezties atpakaļ savā vidē, viņam tomēr civilizētā sabiedrībā vajadzētu dot garantijas, ka viņam saglabāsies šī apdzīvojamā platība.

A.Seile: Es sapratu. Bet te ir rakstīts “nometinājuma vai izsūtījuma vietām”. Un te jau nav pierakstīts, kāds ir šis izsūtījums…

K.Liepiņš: Juristiem viss ir saprotams, par ko ir runa.

Priekšsēdētājs: Tas ir soda veids, Seiles kundze, kas paredzēts Kriminālkodeksā. Man liekas, ka jaunajā Kriminālkodeksa projektā šo soda veidu nav, jo Latvijā ir tā švakāk ar sodiem…

Lūdzu, deputāt Kirštein!

A.Kiršteins: Man ir konkrēts priekšlikums. 5.punktā vajadzētu izsvītrot vārdu “personas” un rakstīt “Latvijas Republikas pilsoņiem”– tas būtu labākajā variantā– “Latvijas Republikas pilsoņiem un tiem, kuriem ir uzturēšanās atļaujas”. Kāpēc? Tāpēc, ka šis 5.punkts tagad ir pretrunā ar diviem dokumentiem. Tas ir pretrunā ar mūsu pieņemamo imigrācijas likumu vai kārtību par ārzemnieku reģistrēšanu. Tas būtu pirmkārt. Jo nav noslēpums, ka te bija pierakstīts simtiem tūkstošu cilvēku, kuriem nav nekāda pamata būt pierakstītiem Latvijā.

Un otrs. Ja arī tiks pieņemts pilsonības likums, tad mēs taču paši visu laiku runājam par to, ka nepiešķirsim pilsonību tiem, kuri ir bijuši sodīti. Tātad tas ir pretrunā arī ar šiem priekšlikumiem. Tāpēc man ir konkrēts priekšlikums rakstīt vai nu tikai “Latvijas Republikas pilsoņi”… Mums vajadzētu par to nobalsot. Respektīvi, izsvītrot vārdu “personas”. Es uzskatu, ka šis priekšlikums ir konceptuāls.

K.Liepiņš: Vajadzēja nākt uz pirmo lasījumu. Tas obligāti ir konceptuāls labojums.

Priekšsēdētājs: Balss no zāles (liekas, tā ir Bērza kunga balss) saka, ka likums ir jāatgriež pirmajā lasījumā. Jā, arī tas ir iespējams. Visu izlemsim balsojot, godājamie kolēģi! Tātad ir ierosināti divi balsojumi. Pirmkārt, deputāts Punovskis ierosina 5.punktā svītrot vārdu “vai citu institūciju” un “kopmītnē”. Dabiski, tie būs atsevišķi balsojumi. Pilnīgi piekrītu!

Otrs ierosinājums, ko izteica deputāts Kiršteins, ir saskaņot šo likumprojektu ar pastāvošo un topošo likumdošanu un 5.punktā vārda “personas” vietā rakstīt izvērstāk– “Latvijas Republikas pilsoņi vai personas ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā”. Tā laikam būtu pilnībā. Radās iebildums no ziņotāja puses, ka tas ir konceptuāls jautājums, un tādā jautājumā tīri praktiski šis likumprojekts, šī te daļa būtu jāatgriež pirmajā lasījumā un pēc tam jāiet atkal uz priekšu līdz trešajam lasījumam. Tomēr sākotnēji lūdzu nobalsosim.

Lūdzu, deputāt Kirštein!

A.Kiršteins: Es domāju, ka tas nav konceptuāli, ja nomainām vārdu “personas” ar šiem diviem jēdzieniem tieši tā, kā Krastiņa kungs teica. Mēs jau tā vienkārši esam daudz ko nokavējuši. Mums jau līdz šim brīdim vajadzēja pieņemt lēmumu par imigrācijas likuma lietošanu. Tā kā esam nokavējuši, tad precīzāks formulējums, es domāju, bija tas, ko teica Krastiņa kungs. Un tas ir jāsaskaņo. Respektīvi, mēs nobalsosim par vārdu maiņu: “Latvijas Republikas pilsoņiem un cilvēkiem, kam ir šīs uzturēšanās atļaujas.”

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Situācija ir tāda, ka saskaņā ar mūsu pastāvošajiem lēmumiem par likumprojektu pieņemšanas kārtību persona, kura izšķir to, vai tas ir konceptuāli vai nav konceptuāli, ir sēdes vadītājs. Tā ka man ir liela atbildība šinī gadījumā, tomēr uzskatu, ka viena termina paplašināts skaidrojums, ko saprot ar vārdu “personas”, šinī gadījumā nav konceptuāls balsojums. Jo konceptuāls balsojums ir par būtību, tas ir, par apdzīvojamās platības piešķiršanu, nepiešķiršanu vai saglabāšanu tiem cilvēkiem, kuri atgriežas no brīvības atņemšanas vietām. Tas būtu konceptuāli. Taču šinī gadījumā paskaidrojums, uz kādām iedzīvotāju kategorijām tas attiecas, nebūtu konceptuāls, bet skaidrojošs. Un trešajā lasījumā tas būtu pieņemams kā izvērstāks un plašāks redakcionāls skaidrojums. Tāds ir mans lēmums, un tāpēc to likšu uz balsošanu.

K.Liepiņš: Tādā gadījumā, Kiršteina kungs, lūdzu, iesniedziet to rakstiski!

Priekšsēdētājs: Praktiski es esmu to pierakstījis. Tātad vārda “persona” vietā būtu rakstāma frāze: “Latvijas Republikas pilsoņi vai personas ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā”.

K.Liepiņš: Labi, piekrītu!

Priekšsēdētājs: Laikam visiem šis jautājums ir skaidrs. Es vienkārši likšu to uz balsojumu.

Godājamie kolēģi, es ļoti lūgšu mūsu godājamo sekretariātu un Pededzes jaunkundzi ļoti intensīvi zvanīt. Jo arī šim balsojumam par tekstu tomēr būtu vēlams maksimālais deputātu skaits.

Deputāts Punovskis vēl vēlas skaidrot. Lūdzu.

A.Punovskis: Kamēr notiek zvanīšana, gribu izteikt savas domas par Kiršteina kunga piedāvājumu. Tādā veidā, es tomēr domāju, to nevar iekļaut šajā tekstā, jo tad šī terminu nomaiņa nonāk pretrunā ar 5.punkta sākumdaļu. Te vienīgi varētu papildināt, ka arī tad, ja personas līdz notiesāšanai ir pastāvīgi dzīvojušas kopmītnē vai valsts bērnu iestādē un ja šīs personas ir Latvijas Republikas pilsoņi vai iedzīvotāji ar pastāvīgām uzturēšanās atļaujām… Nevar vienkārši aizvietot šo vārdu ar paplašinātu skaidrojumu. Tas krīt laukā no konteksta.

Priekšsēdētājs: Nekrīt ārā, Punovska kungs, ja visur vārdu “personas” aizvieto ar šo skaidrojumu, ko iesaka Kiršteina kungs.

A.Punovskis: Es sapratu, ka viņš piedāvāja to darīt tikai otrajā daļā.

Priekšsēdētājs: Nē, viņš piedāvāja visur vārdu “personas” aizvietot ar šo skaidrojošo tekstu.

Lūdzu ieslēgt reģistrācijas režīmu. Sāksim reģistrēties, godājamie kolēģi! Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 111 deputāti. Paldies. Pārējie deputāti paspēs reģistrēties pirms galīgā balsojuma.

Tātad pirmie divi balsojumi būs par deputāta Punovska ierosinājumu– svītrot vārdus “vai citas institūcijas” un “kopmītnē”. Divi balsojumi. Pirmais balsojums būs par šīm citām institūcijām un otrs– par kopmītnēm. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Punovska pirmo ierosinājumu– svītrot “vai citas institūcijas”. Viena balss papildus “pret”. Lūdzu rezultātu. Par– 37, pret– 26, atturas– 29. Šis svītrojums nav pieņemts. Paldies.

Nākamais balsojums būs par otro Punovska kunga piedāvājumu– svītrot vārdu “kopmītnē”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo otro deputāta Punovska piedāvājumu. Viena balss papildus “pret”. Lūdzu rezultātu. 33– par, 28– pret, 29– atturas. Arī otrs deputāta Punovska priekšlikums nav pieņemts. Paldies.

Un tātad trešais balsojums būs par deputāta Kiršteina piedāvājumu. 5.punktā vārda “personas” vietā rakstīt “Latvijas Republikas pilsoņi vai personas ar pastāvīgu uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo deputāta Kiršteina ierosinājumu. Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. Par– 64, pret– 18, atturas– 11. Deputāta Kiršteina labojums ir pieņemts. Tā ka lūdzu godājamos deputātus izmainīt šo redakciju. Paldies.

Vai šajā likumprojektā vēl būtu kādi redakcionāli labojumi? Nav. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim kopumā par Latvijas Republikas likumu “Par grozījumiem Latvijas Dzīvokļu kodeksā” trešajā lasījumā. Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. 82– par, 7– pret, atturas– 11. Likums ir pieņemts.

K.Liepiņš: Paldies, kolēģi!

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Un tagad ir jāsāk izskatīt ceturto darba kārtības jautājumu– likumprojektu “Par grozījumiem Latvijas Civilprocesa kodeksā”. Man gan ir jāapskatās tā apjoms, vai mēs varam 10 minūšu laikā… Spriežot pēc apjoma, to varētu izskatīt arī 10 minūšu laikā. Lūdzu, Plotnieka kungs!

Godājamie kolēģi! Būtu liels lūgums tomēr atlikt brokastu ēšanu uz nedaudz vēlāku laiku, jo šis atkal ir trešais lasījums. Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, varu jums ziņot, ka Likumdošanas jautājumu komisijā, gatavojot projektu trešajam lasījumam, neviena kritiska piezīme un priekšlikums no deputātiem nav saņemts. Tātad salīdzinājumā ar to projektu, par kuru jūs jau nobalsojāt, nekas nav grozīts un pārveidots, un tāpēc no šā viedokļa es aicinu pieņemt šo likumu un pēc tam izdarīt nepieciešamos grozījumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamajiem deputātiem ir kas piebilstams? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Latvijas Republikas likumu “Par grozījumiem Latvijas Civilprocesa kodeksā”. Tas ir 348.dokuments. Lūdzu rezultātu. Par– 87, pret– 1, atturas– 9. Likums ir pieņemts.

Godājamie kolēģi, es tomēr tagad neriskēšu piekto darba kārtības jautājumu likt uz balsošanu. Lai kolēģi paēd brokastis, un tad tiksimies pulksten 12 un spriedīsim par grozījumiem Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas sastāvā.

Pārtraukums līdz pulksten 12.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ieņemiet, lūdzu, vietas! Piektais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas sastāvā”. Tas ir 349.dokuments.

Ziņo Panteļejeva kungs.

A.Panteļejevs: Cienījamais priekšsēdētāj, dāmas un kungi! Tiek likts priekšā 349.dokuments. Tātad tas ir dokuments, ar kuru mēs sekojam Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas labajam paraugam. Mēs gribam mainīt komisijas sastāvu un izslēgt no komisijas sastāva divus deputātus, kuri faktiski pēdējā pusgada laikā nav nevienu reizi piedalījušies mūsu komisijas sēdēs dažādu iemeslu dēļ. Burtiski vakar es saņēmu Marijas Kārklas iesniegumu par to, ka viņa vispār vēlas aiziet no deputāta amata. Tātad viņa vispār atsakās no deputāta amata. Movela kungu mums ir grūtāk sastapt, bet katrā ziņā arī viņš nav piedalījies sēdēs.

Kāpēc mums ir svarīgs šis lēmums? Šis lēmums mums ir svarīgs tā iemesla dēļ, ka mums komisijā notiek būtiskas balsošanas, teiksim, konkrēti jautājumā par apžēlošanām, kur bieži vien izšķiras konkrēta cilvēka liktenis, pat līdz tam, ka izšķiras dzīvības vai nāves jautājums. Varbūt neteiksim, ka tas izšķiras gluži pēdējā instancē, bet kaut kādā mērā tomēr izšķiras jautājums par nāves sodu vai apžēlošanu. Un tad mums iznāk, ka automātiski šie divi cilvēki visu laiku ir “pret”. Tāpēc mums faktiski no šādiem cilvēciskiem apsvērumiem šī situācija ir jāmaina, un mēs lūdzam izdarīt šos grozījumus mūsu komisijas sastāvā, lai mums būtu iespējama normāla balsošana un normāls darbs.

Priekšsēdētājs: Kādi būtu jautājumi Panteļejeva kungam? Lūdzu, deputāt Preinberg!

G.Preinbergs: Panteļejeva kungs, es jūsu lēmuma projektu simtprocentīgi atbalstu, tomēr man ir tāds jautājums jums un arī Mandātu un deputātu ētikas komisijai: vai mums nebūtu vispār jāpieņem kaut kāds lēmums par šiem deputātiem, kuri kopš septembra vai decembra nemaz nepiedalās darbā? Ne tikai jūsu komisijā, bet vispār?

A.Panteļejevs: Es domāju, ka pamatā šis jautājums noteikti ir jāatrisina. Acīmredzot mums tomēr ir jāizdara izmaiņas deputātu statusā, lai mēs varētu kaut kādā veidā šo jautājumu atrisināt. Tas ir noteikti jāatrisina, jo tas tiešām kavē darbu un kavē arī viņu pārstāvību. Mums jāatrisina kaut vai pārstāvības jautājums, konkrēti runājot, kaut vai par to pašu Jelgavas apgabalu. Mums ar šiem vēlētājiem kaut kā ir jāvienojas, kas viņus varētu pārstāvēt. Es te nemaz nerunāju par vēl dažiem sīkumiem, kas ar to ir saistīti, teiksim, ar dienesta dzīvokļu izmantošanu un citu kaut ko tādu, kas ir pats par sevi kaut kā jāatrisina, jo tas notiek pilnīgi…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Gulbi!

J.Gulbis: Vai tad iesniegums nenozīmē, ka mums jāizskata jautājums par to, lai arī kvorums Augstākajā padomē mainītos?

A.Panteļejevs: Jā, šo Kārklas iesniegumu es saņēmu tikai vakar, un tas mums acīmredzot ir jāizskata. Viņas iesniegums ir atteikšanās no deputāta amata vispār. Tad, kad mēs gatavojām šo lēmumu, tā vispār vēl nebija. Taču pašlaik gribam nokārtot komisijas darba jautājumu, lai mums būtu balsošanas iespēja, bet pēc tam kārtosim šo jautājumu. Tas ir tāpat kā gadījumā ar Ziedoņa kungu. Nē, Ziedoņa kungam mums ir aizvietotājs. Mums ir cits viņa vietā ievēlēts cilvēks. Jā, acīmredzot mēs samazināsim arī kvorumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir vēl kādi jautājumi Panteļejeva kungam? Nav jautājumu. Paldies. Vai ir kādi deputāti, kas vēlas izteikties par šo jautājumu? Nav. Lūdzu sekretariātu zvanīt vēlreiz. Ļoti intensīvi! Lūdzu ieslēgt reģistrāciju, lai mēs varētu sākt reģistrēties. Un tomēr es lūgšu sekretariātu vēl zvanīt, jo rinda pretī otrajam mikrofonam ir pilnīgi tukša. Liekas, kaut kas ļauns ir noticis ar mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisiju, izņemot Līgotņa kungu, bet pārējo neviena nav. Turpinās reģistrācija, godājamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties. Rezultātu! Reģistrējušies 83 deputāti. Paldies.

Tagad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Augstākās padomes lēmumu “Par grozījumiem Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu pastāvīgās komisijas sastāvā”. Divas balsis papildus “par”. Rezultātu! 78– par, pret– nav, atturas– nav. Lēmums ir pieņemts. Paldies. Jā, viens “pret” un viens “atturas”.

Godājamie kolēģi! Nākamais– sestais– darba kārtības jautājums mums ir pārcelts uz rītdienu pulksten 12. Tātad izskatīsim septīto darba kārtības jautājumu– lēmuma projektu “Par grāmatvedības likumdošanas aktu izstrādāšanu Latvijas Republikā”. Tas ir 350.dokuments.

Lūdzu, Černaja kungs!

R.Černajs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Mēs atkārtoti atgriežamies pie jautājuma par grāmatvedības likumdošanas izstrādāšanu Latvijas Republikā. To jau mēs izskatījām pirms dažām nedēļām. Tas bija 231.dokuments, kurā bija runa par darba grupas sastādīšanu. Atkārtoti skatot šo jautājumu Ekonomikas komisijā, mēs nonācām pie secinājuma, ka nedaudz ir jāmaina lēmuma projekta redakcija, un tāpēc tagad jūsu apspriešanai ir nodots lēmuma projekts “Par grāmatvedības likumdošanas aktu izstrādāšanu Latvijas Republikā”. Tam ir daudz dažādu nopietnu un svarīgu iemeslu, lai mēs darbotos pie grāmatvedības likumdošanas izstrādāšanas, kur pašlaik praktiski vēl arvien tiek lietota PSRS grāmatvedības sistēma, kas ir paredzēta centralizētai tautas saimniecības vadīšanai. Un šai sistēmai ir virkne būtisku trūkumu. Lietojot šo sistēmu, nevar precīzi noteikt peļņu un citas ražošanas izmaksas, jo tā tiek uzskaitīta kopā ar atsevišķo veidu produkcijas pašizmaksu, un tāpat arī netiek aizstāvētas kreditoru intereses. Izmantojot šo grāmatvedības sistēmu, netiek glabāti arī komercnoslēpumi. Viens no galvenajiem jautājumiem, kas rodas sarunās ar tiem mūsu uzņēmējiem, kuri vēlētos sadarboties ar ārzemju investoriem, ir par to, kāda grāmatvedības sistēma tiek lietota mūsu uzņēmumos. Un, ja ir atbilde, ka tā ir PSRS grāmatvedības sistēma, kas neatbilst starptautiskajām prasībām, un tajā pašā laikā mums nav arī auditorfirmas, kas varētu dot slēdzienu par uzskaites, atskaites un vispār grāmatvedības stāvokli šajā uzņēmumā, tad tādā gadījumā šī atbilde ir viennozīmīga, ka ārzemju investori ar šādu uzņēmumu pagaidām nevēlas sadarboties.

No otras puses, tāda situācija ir ļoti labvēlīga cita tipa biznesa pārstāvjiem, kuri ar lieliem panākumiem ir ieviesuši tā saukto dubulto grāmatvedību. Tas nozīmē, ka viena grāmatvedība ir domāta finansu inspekcijai un citām valsts institūcijām, bet otra ir paredzēta savstarpējiem norēķiniem. Notiek skaidras naudas norēķini bez jebkādas dokumentācijas. Tā teikt, visa grāmatvedība notiek ar naudas koferīšu pārvešanu no viena uzņēmēja pie otra, un tādā veidā mums zūd kontrole pār skaidras naudas apriti valstī. Faktiski vairs gandrīz nav iespējams noteikt, cik daudz tās ir un kā notiek tās aprite. Un sakarā ar to mēs redzam, kādi zaudējumi tiek nodarīti valstij un tautas saimniecībai kopumā. Es jau varētu gandrīz vai teikt, ka tā ir zināma veida ekonomiskā sabotāža vai ekonomiskā diversija. Un tāpēc mums ir nepieciešama šī vienotā grāmatvedības sistēma, kas ir Eiropas valstīs, un tai būtu jābūt unificētai, kāda tā ir Eiropas Padomes valstīs. Ir jāsaistās ar šīm Eiropas kopienas Padomes direktīvu prasībām.

Ir izveidojies šādas darba grupas kodols, kas pašlaik pie šīs problēmas jau strādā. Tiek tulkoti Eiropas kopienas likumi, ir apzināta Dānijas pieredze šajos jautājumos, bet, lai šādu darba grupu varētu nodibināt un strādāt tālāk, būtu ļoti nepieciešams tomēr pieņemt šo lēmumu, kurā būtu konceptuāli pateikts, ka tomēr mēs savas valsts grāmatvedības izstrādāšanā vadīsimies pēc starptautiskajiem noteikumiem, ka šāda grupa tiek izveidota un ka tā strādās tādā virzienā, un arī tas, kā tā tiks finansēta. Finansēšanas avoti ir saskaņoti ar Finansu ministriju, un mūsu valsts budžetā tiks paredzēti līdzekļi šās programmas izstrādāšanai. Tā ka papildu asignējumus tas neprasīs. Varētu šo darbu uzticēt arī Finansu ministrijai, bet diemžēl Finansu ministrijā nav šādu darbinieku, kas varētu pilnā apjomā veikt šo darbu. Finansu ministrija pašlaik veic tikai vienu daļu, tas ir, sagatavo jautājumu par budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaiti un tās izstrādāšanu, bet pārējai daļai praktiski trūkst darbinieku, kas šo darbu varētu veikt. Un tāpēc šī darba grupa varētu to papildināt.

Bija arī jautājumi par to, ka Latvijas Universitāte jau ir nodarbojusies ar šīs likumdošanas izstrādāšanu, bet šie likumdošanas aktu normatīvi bija iesniegti Ekonomisko reformu ministrijā, kur tie tomēr tika noraidīti, jo praktiski šie darbi tomēr vairāk tika virzīti uz to (tas vēl bija pagājušajā gadā), lai uzlabotu un paplašinātu šo PSRS grāmatvedības sistēmu, nevis ietu uz Eiropas kopienas noteiktajiem grāmatvedības uzskaites principiem. Tas man būtu viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi būtu jautājumi Černaja kungam? Deputāts Muciņš? Lūdzu.

L.Muciņš: Man jau pagājušajā reizē bija papildinājums šajā lēmumā, bet jūs to neesat iekļāvuši tekstā. Vai bija kādi konceptuāli iebildumi pret manu priekšlikumu? Vai jūs to vispār noraidījāt? Un kāds ir jūsu personīgais viedoklis un komisijas viedoklis par manu papildinājumu?

R.Černajs: Es atvainojos Muciņa kungam, ka nepieminēju šo viņa iesniegto priekšlikumu. Tas ir– “saglabāt uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās izmantoto grāmatvedības uzskaites sistēmu un kārtību”. Praktiski konceptuāli tas ir pieņemams. Komisijā pēc tā izskatīšanas nolēma, ka tas tomēr nav šā lēmuma, bet gan cita lēmuma saturs. Taču to varam izšķirt balsojot, vai to vajag atstāt šajā lēmumā vai ne.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kurdjumov!

L.Kurdjumovs: */Man ir jautājums. Vai šī grupa, kas būs Finansu ministrijā, vadīs darbu vai izstrādās grāmatvedības uzskaites sistēmu Latvijas Republikā?/

R.Černajs: Vai Finansu ministrijas darba grupa, kas pašlaik jau ir?

L.Kurdjumovs: Jā.

R.Černajs: Tā pašlaik strādā pie likumdošanas attiecībā uz budžeta iestādēm, bet tā ir tikai viena grāmatvedības daļa.

L.Kurdjumovs: */Bet galvenā nozīme taču ir grāmatvedības uzskaites sistēmas organizācijai uzņēmējiem, uzņēmumos un citās struktūrās, kas ar saviem nodokļiem pilda budžetu. Budžetu tērējošas organizācijas– tā ir naudas izdevumu daļa, bet ienākumu daļu nosaka tur. Kas ar to nodarbosies tur, pašā apakšā, kur ir vissarežģītākās problēmas, vissamudžinātākā uzskaite?/

R.Černajs: Es domāju, ka šo grāmatvedības uzskaiti tomēr koordinēs, vadīs un arī izstrādās šī darba grupa, kuru uzdosim sastādīt Prezidijam. Tā, kura ir Finansu ministrijā, tā varētu būt šīs darba grupas sastāvdaļa. Un būs jāpieņem arī lēmums, lai šī likumdošana būtu atbilstoša šiem starptautiskajiem noteikumiem, tas ir, šodien mums ir jāpieņem konceptuāli, kādā virzienā šai darba grupai būtu jāstrādā, un tad, ja to pieņemsim, tā varēs strādāt.

L.Kurdjumovs: */Ja var, vēl ir jautājums./

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

L.Kurdjumovs: */Sakiet, kā jūs paredzat: kad vispār republikā saimnieciskajiem mehānismiem būs izstrādāta un noorganizēta grāmatvedības uzskaites jaunā sistēmā? Kurā gadā, līdz kādam laikam?/

R.Černajs: Ja mēs šodien pieņemtu šo lēmumu, tad tas būtu ar 1993.gada 1.janvāri.

L.Kurdjumovs: */Visām republikas organizācijām?/

R.Černajs: Jā.

L.Kurdjumovs: */Pēdējais. Un cik naudas, pēc jūsu domām, republikā būs jāiztērē, lai visās nozarēs noorganizētu visu veidu uzskaiti? Jo grāmatvedībai, neskatoties uz tās šķietamo vienveidību, katrā nozarē ir savas īpatnības./

R.Černajs: Praktiski tādu skaitļu manā rīcībā vēl nav, bet pie tā būs jāstrādā šai darba grupai, lai pilnīgi reorganizētu grāmatvedības uzskaiti, un tie ir arī gan kadru jautājumi, gan kompjuterizācijas jautājumi, gan apmācības un tā tālāk. Tas ir ļoti plašs jautājumu loks, un es domāju, ka vai nu šai grupai, vai valdībai ir jāstrādā pie grāmatvedības uzskaites kompleksās valsts programmas. Šī grupa varētu strādāt tikai pie likumdošanas izstrādes, tas ir, pie sākuma posma likumdošanas. Un tas varētu maksāt apmēram 240 000 rubļu.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi Černaja kungam? Nav jautājumu. Paldies. Vai kāds no deputātiem vēlas uzstāties debatēs par šo lēmumu? Nav.

Tātad mums, godājamie kolēģi, pirms balsojuma par lēmumu ir jānobalso par deputāta Muciņa priekšlikumu– papildināt 1.punktu ar šo rindkopu, kas ir…

Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Par balsošanas motīviem. Es aicinātu deputātus nobalsot par šo papildinājumu 1.pantā, jo, kā sapratu, Ekonomikas komisija konceptuāli neiebilst. Viņi gan uzskata, ka varbūt būtu jāpieņem speciāls lēmums, bet, manuprāt, tā kā mēs šodien risinām šo jautājumu par grāmatvedību un tā kā šīs tēmas saskaras, tad, no vienas puses, mēs uzdodam izstrādāt jaunu grāmatvedības uzskaites sistēmu, bet, no otras puses… Toreiz, apspriežot to pirmo reizi, jau izteicos par šo jautājumu, tāpēc negribu atkārtoties. Es vienīgi aicinu nobalsot par šo labojumu un papildinājumu, jo šobrīd Finansu ministrija visām šīm uzņēmējsabiedrībām, kurām kādreiz bija vienkāršota grāmatvedības uzskaites forma, ar šo gadu spiež lietot sarežģīto kontu grāmatvedības sistēmu. Nav ne kadru, ne veidlapu. Arī viss pārējais šajā jautājumā nav sagatavots, un pēc būtības šiem privātuzņēmumiem tiek uzspiests lietot tādu grāmatvedību, kura faktiski ir valsts uzņēmumos un kura neatspoguļo tās vajadzības, kādas ir privātuzņēmumos. Faktiski daudzi rādītāji tur ir lieki un sarežģīti. Es aicinātu jūs nobalsot par šo labojumu un kopumā balsot “par”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ozola kungs, vai jūs par motīviem? Lūdzu.

I.Ozols: Es atbalstītu Muciņa kunga priekšlikumu ar nelielu korekciju: nevis līdz izstrādāšanai saglabāt uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās uzskaites sistēmas un kārtību, bet gan līdz to ieviešanai, jo principā to vajadzētu ne jau izstrādāšanas posmā, bet gan uz ieviešanas mirkli.

Priekšsēdētājs: Muciņa kungs piekrīt. Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, pati formula nekādus iebildumus nevarētu izraisīt. Tomēr izlasīsim uzmanīgi! Ja mēs pirmajā punktiņā atzīstam par nepieciešamu ieviest to un to sistēmu, tad loģiski būtu, ka līdz tam momentam darbojas vecā sistēma. Kā citādi? Varbūt nedarbosies nekāda? Tad mums katrā normatīvajā aktā ir jāparedz, ka līdz šā akta spēkā stāšanās brīdim darbojas tas un tas akts. Tas tomēr, es uzskatu, juridiski būtu nekorekti. Es tāpēc ierosinātu nebalsot par šo.

Priekšsēdētājs: Muciņa kungs vēlreiz paskaidros.

L.Muciņš: Deputāts Plotnieks ne vienmēr piedalās, tāpēc nedzirdēja, kā mēs pirmo reizi par šo jautājumu diskutējām. Finansu ministrija sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kas 90 procentos gadījumu ir pārreģistrējušās no kooperatīviem, kur bija vienkāršota deklarācijas atskaišu sistēma, ar 1.janvāri ir pavēlējusi ieviest kontu grāmatvedību, ņemot par pamatu valsts konta grāmatvedību, kas absolūti neatspoguļo stāvokli privātajos uzņēmumos. Šis mans papildinājums dotu iespēju šiem kooperatīviem, kuri pārveidoti par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, turpināt kārtot to grāmatvedības uzskaiti, kādu tie kārtoja līdz pagājušā gada 31.decembrim, tas ir, vienkāršotu deklarācijas atskaites sistēmu valsts inspekcijām un tā tālāk. Es aicinātu ar izpratni pieiet šim labojumam.

Priekšsēdētājs: Motīvi ir izteikti. Godājamie kolēģi, reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 85 deputāti. Paldies. Pirmais balsojums ir par Muciņa kunga ierosināto papildinājumu 1.pantā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Muciņa kunga ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. Par– 65, pret– 1, atturas– 13. Tādējādi ir pieņemts šis Muciņa kunga papildinājums 1.pantā. Labojumu jau mēs pieņēmām bez balsojuma.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmumu kopumā. Tas ir 350.dokuments. Endziņa kungs varēs piedalīties, paceļot roku. Lūdzu, balsosim. Divas papildu balsis. Lūdzu rezultātu. Par– 84, pret– nav, atturas– 1. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Godājamie kolēģi, šīsdienas priekšpēdējais darba kārtības jautājums– par lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes sabiedriskās Konsultatīvās tautību padomes sastāva apstiprināšanu”.

Lūdzu, Marjašas kundze!

R.Marjaša: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes sabiedriskās Konsultatīvās tautību padomes sastāva apstiprināšanu”. Šim lēmuma projektam– jūs apskatieties!– ir pievienots nolikums par šo Konsultatīvo tautību padomi, kuru apstiprinājām 1991.gada 8.janvārī. Tanī lēmumā ir aprakstīti visi šīs institūcijas mērķi, uzdevumi, formēšanas kārtība un tā tālāk.

Mēs mazliet aizkavējāmies ar šā lēmuma sagatavošanu galvenokārt tāpēc, ka tas mehānisms, ar kādu bija paredzēta šīs institūcijas veidošana, bija diezgan grūts. Saraksti mūsu komisijā ienāca ar lieliem intervāliem un ar nokavēšanos. Praktiski pēc 21.augusta ienāca no baltkrievu minoritātes, no lībiešiem, rumāņiem, bet attiecībā uz vienu ukraiņu minoritātes pārstāvi ienāca 1992.gada februārī. Un arī vācu minoritātēs bija nesaskaņas, tāpēc saraksts ienāca 1992.gada martā. Latviešu pārstāvji arī iesniedza tikai 1991.gada oktobrī. Ja ir kādi jautājumi, centīšos uz tiem atbildēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, uzdodiet jautājumus Marjašas kundzei! Lūdzu, Bērza kungs! Pārējos lūdzu pierakstīties sekretariātā jautājumu uzdošanai.

A.Bērzs: Man ir viens vienkāršs jautājums. Tā kā tas būs Augstākās padomes izveidots konsultatīvais orgāns, tad man ir tāds jautājums: vai šajā sarakstā visas minētās personas ir Latvijas pilsoņi vai nav?

R.Marjaša: Speciāli analizējuši mēs šo jautājumu komisijas sēdē neesam, tā kā nolikumā tas nebija paredzēts. Taču, cik man zināms, tad nē, ne visi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Zatuliviter!

V.Zatuliviters: */Man jums ir divi jautājumi. Sakiet, lūdzu, šī konsultatīvā padome, vismaz dokuments par tās nodibināšanu, tika apstiprināta 1991.gada janvārī. Jūs ļoti piesardzīgi izteicāties, ka nedaudz esam aizkavējušies, kaut gan šis “nedaudz” ir izstiepies vairāk nekā gada garumā. Sakiet, lūdzu, kāpēc tā, kādi iemesli noteica, ka vairāk nekā gadu šī konsultatīvā padome vispār nav darbojusies?/

R.Marjaša: Man ļoti žēl, ka Zatulivitera kungs nesaprot latviski. Es nupat to pateicu. Varbūt vēlreiz atkārtot?

V.Zatuliviters: */Man divi jautājumi. Otrais jautājums. Es piekrītu jūsu nožēlai, tomēr man ir otrs jautājums. Sakiet, lūdzu, vai jums ir pārliecība, ka tā padome, kuru mēs izveidosim šodien, nebūs tīri formāla organizācija tāpat kā līdz šim? Vai ir kaut kas…/

R.Marjaša: Tas būs atkarīgs no šiem cilvēkiem, kurus apstiprināsim.

Priekšsēdētājs: Tagad jautājumu uzdod deputāts Freimanis.

J.Freimanis: Marjašas kundze, man ir divi pavisam mazi jautājumi.

Pirmais jautājums ir tāds. Šeit es redzu vienu vienīgu latviešu pārstāvi, turklāt šis cilvēks nepavisam nav pats pazīstamākais latviešu nācijas ideju reprezentētājs. Un tas ir Keiša kungs.

Otrs jautājums ir tāds: sakiet, lūdzu, vai šis saraksts ir veidots no “tīra sviesta” vai no ne īsti “tīra sviesta”? Jo es redzu tādu godājamu kolēģi kā Albertu Žuku, kas ir mūsu “draudzīgās” kompartijas pārstāvis. Varbūt tas ir cits Žuks?…

R.Marjaša: Tas ir cits.

J.Freimanis: Tas ir cits Žuks…

R.Marjaša: Pavisam cits kukainis…

Attiecībā uz pirmo Freimaņa kunga jautājumu. Man iznāks tomēr vēlreiz atkārtot to, ko kolēģis Zatuliviters nesaprata. Es vēlreiz to paskaidrošu. Tad, kad mēs 1991.gada janvārī pieņēmām šo nolikumu, tas tika publicēts republikas presē. Mūsu komisija, konkrēti es, Panteļejeva kungs un Nacionālo kultūru biedrību asociācija, ļoti daudz darīja, lai aktivizētu mūsu minoritātes tādā nolūkā, lai tās tomēr izvirza šos savus pārstāvjus. Taču mūsu minoritātes, par nožēlošanu, bija ļoti neaktīvas. Es jums te varu nosaukt mēnešus, kad tika iesniegti dokumenti. Ja mēs pašķirsim mūsu Augstākās padomes protokolus par to laiku, kad mēs vispār šo nolikumu apspriedām, tad redzēsim, ka mūsu parlamenta daļa, kas uzskata, ka viņi pārstāv minoritātes, praktiski bija pret šo nolikumu un pret šo ideju. Jau toreiz šeit izteica tādas domas…

Priekšsēdētājs: Marjašas kundze, lūdzu, runājiet mikrofonā!

R.Marjaša: …ka šī institūcija būs formāla. Jau toreiz! Un tikai ar lielām grūtībām vispār šie saraksti galu galā nonāca mūsu komisijā.

Attiecībā uz latviešu nācijas pārstāvjiem es personīgi runāju ar Laķa kungu vēl tad, kad viņš bija Latviešu kultūras biedrības priekšsēdētājs. Viņš man vairākkārt solīja, bet tas palika tikai solījums. Izrādījās, ka visvairāk ieinteresēti bija latvieši no Latgales. Un tādā veidā vienīgais pie mums ir Keiša kungs.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis: Man ir kāds dokuments, ko iesniegusi Latviešu–vācu kultūras biedrība, un šis dokuments ir tāds, ka Latviešu–vācu kultūras biedrība izsaka neizpratni par to, ka šajā sastāvā neietilpst viņu biedrības pārstāvji, un paziņo, ka pārstāvēt Latvijas vācu minoritāti būtu tiesīgi tieši tie Latvijas Republikas pilsoņi, kas pieder pie baltvācu minoritātes Latvijā. No sava vidus viņi ieteica iekļaut šīs komisijas sastāvā kompetentu baltvācu kultūras pazinēju, tautas grupas locekli un aktīvu Latvijas neatkarības atbalstītāju biedrības valdes priekšsēdētāju Aleksandru Neilandu, kā arī baltvācu tautības pārstāvi valdes locekli un profesoru Jāni Ginteri.

Šajā sakarībā man ir jautājums: kādi bija tie kritēriji, kāpēc jūs neizvēlējāties, teiksim, šos Vācu kultūras biedrības ieteiktos…

R.Marjaša: Ābiķa kungs, mūsu Augstākās padomes komisija nevar ne izvēlēties, ne neizvēlēties, ja mums iesniedz tikai protestus. Pēc tam, kad mums ienāca šis protests, mēs to virzījām mūsu vācu minoritātes pārstāvjiem. Un viņi vēlreiz visu to pārsprieda un nodeva mums protokolu, no kura bija redzams, ka ar vāciešu minoritātes pārstāvju piedalīšanos tiek apstiprināti šie. Mēs nedrīkstam iejaukties šajās lietās.

Dz.Ābiķis: Bet man tādā sakarībā ir jautājums: kāpēc tieši tā vācu minoritātes daļa ir tiesīga dot savus slēdzienus, nevis šī Latviešu-vācu kultūras biedrība? Kāpēc jūs izvēlējāties tos, nevis šos?

R.Marjaša: Ābiķa kungs, mums Latvijā ir četras vācu minoritātes kultūras biedrības…

Dz.Ābiķis: Tad vajadzēja no katras pa pārstāvim.

R.Marjaša: Viņi paši koordinēja savu darbību. Mēs taču nevaram viņiem uzbāzties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Cienījamā Marjašas kundze! Es esmu visnotaļ pozitīvi noskaņots pret šo lēmumu. Tikai man ir viens jautājums. Šeit lietuviešu pārstāvju vidū es redzu Ražuka kungu. Cik man zināms, Ražuka kungs ir viens no augstākajiem latviešu tautas pārstāvjiem šeit, republikā. Es tomēr saprotu tā, ka atsevišķos politiskos jautājumos lietuviešu un latviešu intereses var būt atšķirīgas. Un tad man tūlīt rodas jautājums: kurā pusē varētu nostāties Ražuka kungs? Lūk, man ir šāda pretrunīga pieeja. Es domāju, ka Ražuka kungam vajadzētu pārstāvēt vai nu vienu, vai otru, nevis abas kopā. Kā jūs domājat?

R.Marjaša: Es domāju tā: acīmredzot, ja Ražuka kungs ir izteicis savu piekrišanu piedalīties šajā konsultatīvajā padomē, tad līdz ar to viņš ir izdarījis savu izvēli.

J.Bojārs: Jā, bet viņš ir latviešu Tautas frontes priekšsēdētājs. Kā tad viņš…?

Priekšsēdētājs: Latvijas Tautas frontes, Bojāra kungs, nevis latviešu Tautas frontes…

J.Bojārs: Latvijas– jā!

R.Marjaša: Man grūti atbildēt uz šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kiršteins uzdod jautājumu.

A.Kiršteins: Mans jautājums kaut kādā ziņā sasauksies ar to, ko mēs te iepriekš skatījāmies.

Es saprotu– ja mēs šo lēmumu būtu pieņēmuši pagājušajā gadā vai janvārī, tad politiski tas būtu pareizs solis. Taču pašreizējā situācijā, kad sākam veidot Iedzīvotāju reģistru un kad nezinām, cik ilgi Augstākā padome… jo nākamā gada sākumā vai nākamā gada beigās būs vēlēšanas. Mēs uz pusgadu it kā paredzam kaut kādu sarakstu… Es jautāju tīri no tāda viedokļa. Tas jau nav pat taktikas jautājums. Vai jums ir pārliecība, ka visi šie iedzīvotāji arī varētu dabūt šo uzturēšanās atļauju Latvijā? Vai tas komisijā ir izskatīts?

Kāpēc es jautāju? Šie jautājumi mums uzpeldēs visu laiku. Ja jūs esat lasījusi tos dažādu zinātnieku darbus, kuri bija par dažādām tautībām Latvijā pirms Otrā pasaules kara, tad mēs zinām, ka mums ir divas pamattautības– latvieši un lībieši. Faktiski bija četras tautības, kuras pretendēja uz minoritātes tiesībām Latvijā: vācieši, krievi, poļi un ebreji. Es saprastu, ka, teiksim, tā tautību komisija būtu no šīm četrām tautībām, kas kādreiz Latvijā bija dzīvojusi vairākus simtus gadu… Bet tagad redzu šo raibo spektru, kur ir, piedošanu, četri tatāri, labi Krimas tatāri… Man vienkārši rodas jautājums, vai nebūs tāda situācija (ja komisijā jūs to neesat izskatījuši), ka mēs nonāksim smieklīgā un kuriozā situācijā, jo pusei šo cilvēku būs jāatstāj Latvija?

R.Marjaša: Ziniet, mums ir daudz izdevību nokļūt smieklīgā un kuriozā stāvoklī. Taču, kad referēju, es jau pateicu, ka mēs vadījāmies pēc tā nolikuma, kuru pieņēma Augstākā padome. Un tur tas nebija reglamentēts, tur nebija noteikts, ka tikai no tradicionālajām… Un tādos apstākļos mūsu komisijai nav nekāda pamata un nav arī tiesību, vadoties pēc šā nolikuma, šo jautājumu regulēt. Vienīgais jautājums, kurā mēs iejaucāmies, bija tas, ka krievu minoritāte pieprasīja, lai tur būtu četri tās pārstāvji. Tas bija vienīgais jautājums, kurā iejaucās mūsu komisija un ar savu lēmumu tomēr piedāvāja tikai trīs, vadīdamās pēc nolikuma, kur ir paredzēti tikai trīs no katras uz paritātes principa. Pie lēmuma projekta ir izziņa, un tur ir redzams, ka krievi ir izvirzījuši četrus, bet mūsu komisija piedāvāja tikai trīs. Turklāt krievu minoritātei ir tiesības saskaņā ar nolikumu mainīt un atsaukt savus pārstāvjus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es vienīgi papildināšu Kiršteina kungu, ka viņš aizmirsa minēt vēl čigānus, kas ir tradicionāla minoritāte Latvijā.

Gavrilova kungs uzdos jautājumu.

M.Gavrilovs: */Mans jautājums ir sakarā ar jūsu pēdējo frāzi, bet lēmuma projektā ir 4.4.punkts, kas ar šo problēmu saistīts. Tur teikts, ka jebkuru konferenču sasaukšanas kārtība ir ļoti sarežģīta. Sakarā ar ko es to saku? Tas ir dzīvs process, un tas turpinās, piesaistot arvien jaunas krievu organizācijas, kas arī prasa savu pārstāvniecību. Tā kā process jau ir gājis uz priekšu, tad kā šo jautājumu atrisināt?

Man ir konkrēts lūgums. Rīgas Krievu biedrības valdes uzdevumā– biedrība faktiski izveidota tikai pirms trim mēnešiem– es lūdzu komisijā iekļaut vēl vienu cilvēku– Veru Jakovļevnu Zubovu. Gluži dabiski rodas jautājums: kā to izdarīt? To nāksies izlemt, jo 4.4.punktā atjaunošanas mehānisms nav paredzēts. Jautājums ir atklāts, jo arvien rodas jaunas organizācijas, kas arī grib piedalīties šajā procesā. Vai gan viņiem palikt aiz borta?/

R.Marjaša: Es ļoti lūdzu vēlreiz izlasīt nolikumu, un tas ir arī krievu valodā.

M.Gavrilovs: */Es saprotu, tur trīs cilvēki…/

R.Marjaša: Nolikumā nav norādīts, ka organizācijas izvirza. Organizācijas sasauc tikai sapulces, kuras būtu pilnvarotas izvirzīt šos pārstāvjus, nevis katra organizācija mums iesniedz to sarakstu. Taču katra organizācija izvirza savus pārstāvjus tajā sapulcē. Un tikai šī sapulce (vai konference) ir tiesīga dot tādu priekšlikumu. Kā es saprotu, pēc mūsu komisijas ziņām, Rīgā patlaban ir pāri par desmit krievu kultūras biedrību. No to nosaukuma var redzēt, ka tās pretendē uz kultūras organizācijas statusu. Tad iznāk, ka desmit pārstāvji… Tas ir grūti realizējams.

M.Gavrilovs: */Bet kā no šādas situācijas izkļūt? Kā es saprotu, viņi arī turpinās organizēties./

R.Marjaša: Ziniet, ir lielas grūtības. Jāmēģina pašiem kaut kā no tām izkļūt. Un šajā ziņā Augstākā padome diezin vai varēs kaut ko palīdzēt, jo tas viss ir absolūtā minoritāšu pārziņā. Mēs tikai varam saņemt dokumentus un tos pārbaudīt, cik precīzi ir ievērots pārstāvju izvirzīšanas nolikums, taču jūsu vietā mēs to nevaram izdarīt.

M.Gavrilovs: */Tomēr es šo lūgumu esmu izpildījis, es to esmu nodevis jums./

Priekšsēdētājs: Nākamais jautājumus uzdos deputāts Kurdjumovs.

(Deputāte Marjaša ar kādu turpina sarunāties: */“Bet Smehovs? Smehovs ir kas cits.”/)

R.Marjaša: Es atvainojos, es te gribu pasacīt… Redziet, mums tur tajā sarakstā ir Smehovs. Smehovs ir Krievu kopienas priekšsēdētājs. Prezidents. Bet tagad man Gavrilova kungs iesniedz vēl vienu– no “Rižskaja russkaja obščina”, kas ir Rīgas… Jūs saprotiet… (Deputāts Gavrilovs viņu pārtrauc: */“Lūk, tāpēc es arī saku, ka tas ir sarežģīts jautājums”./ Viņam atbild deputāte Marjaša: */“Ļoti sarežģīts./)

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kurdjumova kungs!

L.Kurdjumovs: */Es gribu precizēt to, ko jūs teicāt. Visas kandidatūras, kas iekļautas šajā sarakstā, radušās atbilstošo nacionālo formējumu konferenču un kongresu rezultātā, un jums ir dokumenti, kuros šīs konferences, kongresi, kas pārstāv zināmu cilvēku kopumu, kas pieder vienai tautībai, kultūrai, kā arī visdažādākās personas. Vai jums ir dokuments, kas apstiprina konkrētu kongresu un konferenču secinājumus?/

R.Marjaša: Cienījamais Kurdjumova kungs! Jūs, būdams mūsu kolēģis, varat aiziet uz mūsu komisiju un pārbaudīt šos dokumentus. No savas puses mēs vienmēr ieteicām nacionālajām kultūras biedrībām, kuras bija visvairāk ieinteresētas, jo ap kultūras biedrībām parasti pulcējas lielākais minoritāšu pārstāvju skaits, tie, kuri uzskata sevi par piederīgiem zināmai minoritātei, kuri nav beznacionāļi… Tie, kuri uzskata sevi par ukraiņiem, tie tomēr pulcējas ap Ukraiņu biedrību, arī ebreji un poļi– ap savu. Mēs instruējām viņus, ka viņiem ir jāsniedz sludinājums masu informācijas līdzekļos, plaši jāinformē, ka tad un tur notiks sanāksme, kurā baltkrievi vai gruzīni, vai armēņi izskatīs jautājumu par pārstāvju izvirzīšanu konsultatīvajā padomē. Tādos apstākļos būtu zināmas garantijas, ka katrs no šīs minoritātes pārstāvjiem, kas par to interesējas, arī piedalīsies. Bet piespiedu kārtā tur nevienu nesūtīja. Gāja tikai tie, kuri gribēja.

L.Kurdjumovs: */Vēl viens jautājums. Vai šā gada laikā pēc lēmuma pieņemšanas par konsultatīvo padomi vēl kaut kas ir darīts bez šā dokumenta sagatavošanas?/

R.Marjaša: Es nesapratu jautājumu…

L.Kurdjumovs: */Mēs pirms gada pieņēmām lēmumu par konsultatīvās padomes izveidošanu…/

Priekšsēdētājs: Panteļejeva kungs. (Deputāts Panteļejevs kaut ko atbild no zāles, nerunā mikrofonā.)

L.Kurjumovs: */Paldies. Panteļejeva kungs man atbildēja Marjašas kundzes vietā, esmu apmierināts.

Pēdējais jautājums. Cik rumāņu dzīvo Latvijas teritorijā?/

R.Marjaša: */Šodien man ir grūti atbildēt.../ Man grūti šoreiz to pateikt, tieši cik daudz viņu ir. Mēs to varam šodien…

L.Kurdjumovs: Simts? Varbūt vairāk?

R.Marjaša: Varbūt arī simts…

L.Kurdjumovs: Nevis vairāk? Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Batarevski!

O.Batarevskis: Sakiet, Marjašas kundze, vai jums nešķiet, ka sakarā ar to, ka ir mainījusies vēsturiskā situācija, kurā mēs pieņēmām šo nolikumu par tautību padomi, krasi ir mainījusies arī politiskā situācija? Vai jums nevajadzētu vispirms pārskatīt šo nolikumu atbilstoši tiem apstākļiem, kādos mēs atrodamies, un tikai pēc tam lemt jautājumu par šīs padomes sastāvu?

R.Marjaša: Man grūti jums atbildēt uz šo jautājumu. Mans pienākums– referēt Augstākajai padomei par to, kas šodien ir mūsu rīcībā. Es domāju, ja ķersimies klāt šodien pie šā nolikuma, tad mums nekas no šā nolikuma vispār pāri nepaliks.

Priekšsēdētājs: Jautātāju vairs nav. Paldies Marjašas kundzei. Vai deputāti ir pierakstījušies debatēs? Te gan ir divas personas, divi deputāti: viens grib sniegt paziņojumu, otrs– repliku. Bet mums pašlaik notiek tikai debates. Šeit notiek lēmuma apspriešana, un nav vietas paziņojumam. Vieta paziņojumam tiek citādi…

Tātad debatēs ir pierakstījušies deputāti Romašovs, Aleksejevs, Freimanis un Panteļejevs. Pirmajam vārds debatēs deputātam Romašovam.

G.Romašovs: */Cienījamie deputāti! Mēs šodien izskatām ļoti svarīgu jautājumu, kas nobriedis jau sen, un šī vilcināšanās tik ilgu laiku nav nākusi par labu šī principiālā jautājuma atrisināšanai, kuru tikai tagad apspriežam, tas ir, jautājuma par konsultatīva orgāna izveidošanu, kas pārstāvētu nacionālo minoritāšu intereses mūsu republikā.

Tagad pievērsīsimies dokumentiem un paskatīsimies, cik korekta ir šī jautājuma nostādne sakarā ar to, ka nacionālās kultūras biedrības ievēlē savus pārstāvjus konsultatīvajā padomē. Es jums teikšu viennozīmīgi, un tāda bija mana nostāja arī komisijas sēdē, ka mums līdz šim laikam nav mehānisma, lai pārstāvji konsultatīvajā padomē tiktu ievēlēti no katras republikā dzīvojošās nacionālās etniskās grupas. Domāju, ka tik vieglprātīga attieksme pret šo problēmu, kas dod tiesības izvēlēties pārstāvjus tikai nacionālajām kultūras biedrībām, izraisa ļoti daudz jautājumu, kādi nu radušies, šo problēmu apspriežot. Tāpēc, tā kā mūsu Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisija bija šā pasākuma iniciatore, es biju kategoriski pret to, ka komisija pieņem lēmumu izslēgt no saraksta vienu no konsultatīvās padomes kandidātiem– Bogdanovu, par kuru nobalsoja Latvijas Krievu biedrības konference, un Bogdanova vietā ieraksta Koroļovu, Krievu biedrības pārstāvi no Daugavpils.

Tāpēc, apspriežoties ar Krievu biedrības vadību un biedrības centra padomi, kuru es vadu, mēs nonācām pie tāda secinājuma. Ja Augstākā padome neapmierinās Latvijas Krievu biedrības prasību, lai tautību padomē būtu visi trīs pārstāvji, kas ievēlēti savā konferencē– tie ir Smehovs, Jurkovs un Bogdanovs, tad Latvijas Krievu biedrība vispār atsakās sūtīt savus pārstāvjus tautību padomē, tas ir, mēs lūgsim apmierināt mūsu prasību: izsvītrot no saraksta tos pārstāvjus– Jurkovu un Smehovu–, kurus tur ierakstīja Cilvēktiesību komisija. Lūdzu atbalstīt manu lūgumu. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Vispār debatēs negribu uzstāties, man ir tikai priekšlikums. Es ierosinu pārtraukt jebkādas debates, jo, manuprāt, tas, ko ierosināja Marjašas kundze, nedod iemeslu debatēm. Liksim jautājumu uz balsošanu!/

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Godājamais priekšsēdētāj! Dāmas un kungi! Es patiesi atvainojos, ka man ir tā izdevība otro reizi apnikt jums ar savu runāšanu no tribīnes, tomēr gribētu pateikt dažus vārdus.

Redziet, šis dokuments, kas gulējis vienu gadu, ir, kā saka, ļoti nobriedis un pat pārbriedis, bet, no otras puses, mums šodien ir mainījusies šī politiskā situācija tiktāl, ka nevaram pieņemt formālu dokumentu. Tajā pašā laikā, protams, ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas minoritātēm ir jābūt savam instrumentam, caur kuru varētu labāk kontaktēties ar Augstāko padomi. Tajā pašā laikā es noteikti gribētu atbalstīt Bērza kunga izteikto ideju, ka galu galā jebkurā sevi cienošā valstī minoritātes, kas ir atšķirīgas no pamattautības iedzīvotāju grupas un kas ir pilsoņi… Tātad, ja šinī sakarībā mums ir runa gan par pilsoņiem, gan par, atvainojiet, migrantiem, kuri nav pilsoņi un nekad tādi nebūs, tad tādā gadījumā šī vienlīdzības zīme starp visām etniskajām grupām ir mītiska. Līdz ar to šajā sakarībā teksts, kas ir ietverts nolikumā, tā sakot, pirmais, otrais un pārējie punkti, ir mazlietiņ jāizmaina atbilstoši reālajai īstenībai. Jo mums ir jārunā par minoritātēm– pilsoņiem, nevis par minoritātēm, kuras, Dievs vien zina, kādu valsti pārstāv.

Tāpēc es domāju, ka šis dokuments noteikti ir svarīgs un noteikti pieņemams. Par to nav ne mazāko šaubu. Taču mums ir jālūdz šo sarakstu tomēr mazlietiņ palabot, lai šeit iekļautie minoritātes cilvēki tiešām būtu pilsoņi. Tas būtu pirmkārt.

Otrs jautājums. Mani ārkārtīgi satrauc… Laķa kunga gan šeit nav klāt, taču es nevaru saprast, kādā sakarībā Laķa kungs nav izlietojis visu savu politisko autoritāti, lai tomēr mūsu, nabaga latviešu, minoritāte arī šeit būtu iekšā. Es, gluži otrādi, nevis vienu pašu Keiša kungu šeit ieliktu, bet vismaz kādus piecus vēl klāt… Jo mums te ir tāda anekdote: mums ir izgudroti divi tatāri– Krimas tatārs un parastais tatārs. Es nesaprotu: vai tās ir divas tautības?... (Priekšsēdētājs: “Ir, ir divas…”) Ā, tad tie ir robi manā izglītībā.

Tātad es domāju, ka pašreizējā momentā mums vajadzētu drusciņ šo sarakstu precizēt, vadoties pēc šiem diviem principiem. Es domāju, ka mēs varētu vai nu atturēties, vai drusciņ nogaidīt ar balsošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Panteļejev!

A.Panteļejevs: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamās dāmas un kungi! Pirmkārt, es nesaprotu to, kāpēc šis jautājums pārlieku tiek politizēts. Atcerēsimies, ka ir pieņemts likums par kultūru autonomiju, kurš nosaka specifisku jautājumu loku, kas saistīts ar kultūru autonomiju. Neviens no klātesošajiem, man šķiet, neapstrīd šo kultūru autonomijas ideju. Un šis instruments, kas te tiek radīts, ir radīts tieši šīs kultūrautonomijas un tās stratēģijas ietvaros. Šī nav nekāda politiska tautību padome. Nekādā gadījumā! Mēs neorganizējam otru palātu kaut kādu politisko jautājumu risināšanai. Tas ir instruments, kas tiek izveidots kultūrautonomijas jautājumu risināšanai. Kultūrautonomijas! No šejienes arī ir tā problēma ar latviešiem.

Redziet, es uzskatu, ka latviešu intereses noteikti aizstāv, ka visas latviešu intereses aizstāv valsts kā tāda. Un valsts politikai ir jābūt latviešu kultūras politikai. Līdz ar to faktiski ir loģiski, ka latviešus šeit pārstāv tieši tas rajons, kur latvieši ir visizteiktākā minoritāte, kur viņiem nāk klāt vēl papildus daudz kas tāds… Kur viņi diemžēl ir pielīdzināti minoritātei attiecībā uz kultūras problēmām un tā tālāk… Tāpēc sakarā ar mūsu papildu interesi par latgaļiem viņi šeit varētu būt pārstāvēti. Tomēr tas nenozīmē, ka tad, ja te nav latviešu pārstāvju, latviešu intereses šajā sfērā netiek pārstāvētas. Latviešu kultūras intereses– atšķirībā no šiem tatāriem– pārstāvam mēs, un mūsu valstij par to ir jāinteresējas, turpretī par tatāru kultūras interesēm, loģiski, valsts nekad neuzņemsies rūpes. Tajā pašā laikā šīs lokālās kultūrautonomijas tiesības pastāv un tāpēc arī šis instruments tiek veidots šo specifisko tiesību aizstāvēšanai. Tas, starp citu, nav nekas jauns. Tad, kad par to debatējām ar mūsu kolēģiem no Ungārijas, viņi atzina, ka tas ir ļoti līdzīgs ombudsmena institūtam, kas bija Austroungārijā un ko viņi Ungārijā grib atjaunot. Taču ombudsmens viņiem nebija tādā izpratnē kā Skandināvijas valstīs– “cilvēktiesības”, bet viņiem ir arī etniskie ombudsmeni, tas ir parlamentā zināmu interešu pārstāvis, un tas pasaulē nav nekas arhaisks.

Tagad par jautājumu, kas attiecas uz šo vēsturisko vai nevēsturisko situāciju. Kungi! Es sevišķi gribētu, lai Batarevska kungs paklausītos par šo vēsturisko situāciju. Es domāju, ka vēsturiskā situācija ir daudz vairāk nobriedusi nevis attiecībā uz konsultatīvo padomi, bet attiecībā uz vienu daļu deputātu, kuri vēl turpina šo to pārstāvēt mūsu parlamentā. Taču pašlaik objektīvi ir tā, ka, pirmkārt, šī, teiksim, cienījamā opozīcijas frakcija turpina sevi uzskatīt un visur izvirza kā vienīgo cittautiešu interešu pārstāvi, un objektīvi viņus daudz kur Eiropā turpina par tādiem uztvert. Tas ir objektīvi. Jūs varat pārskatīties, bet tā ir. Un tāpēc man tieši gribētos, lai būtu institūcija, kura tomēr noteiktā jautājumu sfērā būtu tiešām cittautiešu pārstāve, bet nevis Dīmaņa kungs vai kāds cits, kurš brauc uz Helsinkiem un pārstāv tur visus citus cittautiešus. Lai mums tiešām būtu cittautiešu pārstāvji, kuri reāli zina viņu etniskās problēmas un reāli par tām interesējas. Tad tiešām varētu šie pārstāvji būt un viņus kā tādus arī uztvertu. Līdz ar to es pilnīgi saprotu, ka varbūt ir zināma tendence, lai nebūtu šīs pārstāvniecības, un viņi tik un tā turpinās pārstāvēt šos cittautiešus. Tā ka tā vēsturiskā situācija mums ir jāmaina, jāveido. Es vienkārši gribu aicināt cilvēkus padomāt par šiem motīviem un izšķirt to balsojot, kad katram ir jāizšķiras pašam. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk debatētāju nav pieteikušies. Marjašas kundze jau atbildēja uz jautājumiem. Vai jums ir nepieciešams galavārds? Nav. Paldies. Tātad šajā jautājumā debates ir beigušās.

G.Preinbergs: Par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Cienījamie kolēģi! Lai arī kādi būtu iemesli, lai kas būtu vainīgs vai nebūtu vainīgs, kāpēc te no latviešu tautības pārstāvjiem ir tikai viens… Protams, ir grūti, sēžot uz diviem vai trijiem krēsliem, arī ar šādiem it kā sīkumiem nodarboties, taču uzskatu, ka tikmēr, kamēr mūsu tauta nav pārstāvēta šajā padomē līdzīgi kā citas minoritātes, es par šo lēmuma projektu balsot nevaru. Paldies.

A.Panteļejevs: Es arī gribu izteikties par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, Panteļejeva kungs!

A.Panteļejevs: Par balsošanas motīviem, atbildot Preinberga kungam. Pirmkārt, tas nav nekāds galīgais variants, jo te var visu ko ievēlēt vai mainīt un tā tālāk. Ja jūs, Preinberga kungs, panāktu, lai Rīgas Latviešu biedrība… Mēs esam runājuši ar šīm latviešu organizācijām daudz un ilgi, tāpēc, ja jūs panāktu, ka Rīgas latviešiem vajadzētu būt pārstāvētiem tur, kur latvieši ir minoritāte, ja jūs to panāktu, tad es būtu ļoti priecīgs. Palīdziet mums! Tomēr es negribētu, lai Rīgas Latviešu biedrības neizdarības dēļ– es nezinu, kā citādi to aprakstīt,– mēs vispār torpedētu visu šo pasākumu. Arī Latgales latviešu intereses, kas te ir iekšā. Mēs torpedēsim tikai tāpēc vien, ka jūs mēģināsit noskaidrot attiecības ar Rīgas Latviešu biedrību. Mēs varēsim te ievēlēt jebkurā brīdī jebkuru cilvēku.

Priekšsēdētājs: Tā, par motīviem izteicāmies. Lūdzu reģistrāciju. Rezultātu! Reģistrējušies 108 deputāti. Paldies.

Godājamie kolēģi! Ņemot vērā Marjašas kundzes ziņojumu, es centīšos izskaidrot, ka mēs par katru no personālijām nevaram balsot, jo izvēlam šos cilvēkus nevis mēs, bet kādi citi, tā ka varam balsot faktiski tikai kopumā– vai mēs akceptējam vai neakceptējam šādu Latvijas Republikas Augstākās padomes sabiedriskās Konsultatīvās tautību padomes sastāvu. Tā ka citu iespēju mums nav. Personāli mēs šeit nebalsosim.

Romašova kungs vēlas vēl ko teikt.

G.Romašovs: */Es prasu ievērot manu priekšlikumu, ka par Latvijas Krievu biedrības personālijām jābalso atsevišķi. Mēs esam izvirzījuši trīs cilvēkus, es viņus jau nosaucu. No mums neatkarīgu iemeslu dēļ komisija ir nolēmusi vienu mūsu izvirzīto kandidātu izslēgt. Es prasu par Latvijas Krievu biedrību balsot atsevišķi./

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, vai esam tik kompetenti, lai spriestu, kurš no krievu minoritātes– neteiksim “minoritātes”–, no krievu tautības pārstāvjiem ir cienīgs pārstāvēt visus krievus? Es domāju, ka vispār neesam spējīgi šeit balsot. Tas ir jāizlemj pašai Krievu biedrībai, ko tai darīt. Pie tam noteikums bija– trīs pārstāvji.

Lūdzu, Marjašas kundze!

R.Marjaša: Cienījamie kolēģi, gribu atgādināt, ka arī Gavrilovs ir iesniedzis. Vienīgais, ko mēs varētu darīt krievu minoritātes labā, būtu vispār neapstiprināt nevienu no šiem trijiem pārstāvjiem, ja jūs esat ar mieru tā darīt, jo šis jautājums nav skaidrs.

Priekšsēdētājs: Tātad Marjašas kundze ierosināja svītrot no šīs Konsultatīvās tautību padomes sastāva visus krievu minoritātes pārstāvjus, lai viņi pēc tam vēl varētu izvēlēt– tāds bija ierosinājums.

Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es gan aicinātu neatbalstīt Marjašas kundzes ierosinājumu, jo tas neizbēgami tiks iztulkots tādējādi, ka mēs visus pieņemam, bet krievus slēdzam ārā.

Priekšsēdētājs: Tāda iespēja tulkojumam, protams, būtu.

Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Es gribu atbalstīt to pašu, ko saka Ābiķis, un tāpēc, kolēģi, es domāju, ka vienkāršāk šajā gadījumā ir atturēties no kopīga lēmuma pieņemšanas.

Priekšsēdētājs: Marjašas kundze, vai jūs pastāvat uz šādu balsojumu?

R.Marjaša: Nē!

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu nav. Tātad balsosim kopumā par visu šo lēmuma projektu. Visi ir reģistrējušies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par tādu 347.dokumentu, kāds tas jums ir izsniegts. Lūdzu rezultātu. Par– 41, pret– 28, atturas– 27. Lēmums nav pieņemts. Paldies.

Godājamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums mums ir… Par nākamo darba kārtības jautājumu man ir ienākusi tāda informācija, ka tie jautājumi, ko ir paredzēts izskatīt rītdien un ko ir gatavojusi Ekonomikas komisija un Likumdošanas jautājumu komisija, varētu būt skatāmi uzreiz. Protams, valūtas budžetu laikam neskatīsim, jo tas mums nav izdalīts un pavairots, bet otro jautājumu– likumprojektu “Par papildinājumiem un grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā iedzīvotāju reģistrācijas jautājumos” otrajā lasījumā esam gatavi skatīt. Vai tā ir, Endziņa kungs? Paldies. Deputāti arī, kā saprotu, ir gatavi to skatīt.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! 353.dokuments ir likumprojekts otrajā lasījumā “Par papildinājumiem un grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā iedzīvotāju reģistrācijas jautājumos”. Un tas ir saistīts ar likuma “Par Iedzīvotāju reģistru” spēkā stāšanos.

Kā jūs zināt, šis jautājums tika iekļauts darba kārtībā jau pagājušajā nedēļā, taču tika noņemts, jo, salīdzinot to ar projektu, kuru bija iesniedzis attiecīgais Tieslietu ministrijas departaments, uz otro lasījumu tika konstatēts, ka nav ietvertas visas normas, kas izriet no likuma, proti, līdz ar to (salīdzinājumā ar pirmo lasījumu) ir ietverts 190.4.pants un 190.5.pants. Tātad te ir runa par amatpersonu atbildību, ja tiek sniegtas nepatiesas ziņas Tieslietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamenta nodaļā, kā arī par apzinātu nepatiesu, likumā neparedzētu vai aizliegtu ziņu iekļaušanu reģistrā. Tātad tās ir divas jaunas normas, kas salīdzinājumā ar pirmo lasījumu ir ietvertas no jauna, un arī 190.6.pants ir jauns.

Vēl gribu jūs informēt arī par to, ka šeit, lai būtu precīzāk, mēs esam saņēmuši arī tādu priekšlikumu, ka 190.5.pantā hipotēzē, kur ir teikts: “Par aizliegtu ziņu iekļaušanu reģistrā”, lai būtu precīzi, ielikt “iekļaušanu Iedzīvotāju reģistrā”. Lai nerodas neskaidrības, analoģisks priekšlikums ir arī 190.6.pantā– “par Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu”, un tālāk viss būtu kā tekstā.

Un vēl viens precizējums 4.punktā, kur ir teikts: “Papildināt 213.pantu pēc skaitļa 178”, un tālāk kā tekstā. Šeit vajag būt: “Papildināt 213. un 287.pantu”, taču tas ir tehniskas dabas jautājums, proti, arī 218.pantā, kur ir runa par pārsūdzības kārtību, ir jābūt ietvertai šai atrunai.

Vakar saņēmām arī deputāta Ēlerta priekšlikumu par izmaiņām 190.3.pantā, proti, viņš ierosina šajā pantā aiz vārdiem “iekļaujamo ziņu” papildināt ar “un to izmaiņu”, kā arī ierosina diferencētu sodu amatpersonām un pārējām personām. Šajā sakarībā es gribētu paskaidrot cienījamiem deputātiem, ka tās hipotēzes, kuras ir norādītas šajos pantos, tajā skaitā arī 190.3.pantā, tieši un burtiski izriet no likuma “Par Iedzīvotāju reģistru”. Tā ir viena lieta. Un arī tas, ka, lūk, šajās iekļaujamajās ziņās šeit, nevis likumā, acīmredzot nav vajadzīgs precizēt izmaiņas vai neizmaiņas, jo tās ir šīs iekļaujamās ziņas, un likums paredz, ka vajag šīs ziņas. Tātad laikus ir jādod ziņas par izmaiņām, kādas ir notikušas. Līdz ar to tas nebūtu vajadzīgs.

Un šinī sakarībā vēl ir arī priekšlikums par sodu diferenciāciju. Attiecīgais likums “Par Iedzīvotāju reģistru” paredz, ka būtībā galvenās ir tieši ziņas par pilsoni, ko viņš sniedz, bet par amatpersonu atbildību jau nāk tālāk šajos jaunajos pantos, kur tas ir ierosināts. Un tāpēc ir tāds viedoklis, ka šajā pantā šāda diferenciācija nebūtu nepieciešama.

Salīdzinājumā ar pirmo lasījumu ir izdarīti redakcionāli labojumi, proti, tas ir saskaņots ar likuma tekstu. Tas man īsumā būtu viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad otrais lasījums ir apspriežams pa pantiem. Līdz ar to uzreiz sāksim izskatīt konkrētos pantus.

Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Vakar mums bija Likumdošanas jautājumu komisijas un Aizsardzības un iekšlietu komisijas kopēja sēde. Tur radās jautājums sakarā ar izmaiņām Kriminālkodeksā attiecībā uz šiem administratīvajiem sodiem. Un mēs absolūti nešaubīgi nospriedām, ka noteikt kaut kādu fiksētu summu rubļos tagad nav nekādas jēgas, jo inflācijas tempi ir vienkārši auļojoši. Kamēr pieņemsim to visu trešajā lasījumā, tikmēr viens tūkstotis vispār neko nenozīmēs. Neko nenozīmēs! Tāpēc ierosinu šeit pāriet nevis uz fiksētām summām, bet paņemt par izejas summu vai nu minimālo darba algu, vai vidējo darba algu un tad operēt ar šiem lielumiem, piemēram, sods būtu vienas, divu vai trīs minimālo darba algu apjomā. Šādā veidā to varētu aizvietot, jo šiem sodiem nav praktiskas nozīmes, bet pēc mēneša vai pēc pusgada vispār nebūs nozīmes.

Turpretī, ja pieņemsim šādas fiksētas izejas summas, tad tādā gadījumā mēs šo likumu un šīs izmaiņas varēsim izmantot arī tad, kad pāriesim uz latiem vai uz dolāriem, vai vienalga uz ko citu. Šāds ir mans priekšlikums, un vienlaikus varētu būt jautājums: vai mēs nevaram vienoties un arī turpmāk šādi rīkoties?

A.Endziņš: Cienījamais Bojāra kungs! Pirmām kārtām nemaldiniet deputātus, jo nekāds vienbalsīgs un viennozīmīgs lēmums Likumdošanas jautājumu komisijas sēdē, kura notika kopīgi ar Aizsardzības un iekšlietu komisiju, netika pieņemts. Tas būtu viens.

Un otrs. Acīmredzot vakar, kad tika apspriests šis jautājums, bija runa arī par izmaiņām Kriminālkodeksā, kur labojums tiek gatavots pirmajam lasījumam, un līdz ar to tātad ir nepieciešams izdarīt izmaiņas arī Kriminālkodeksa vispārējā daļā, lai šādas izmaiņas varētu izdarīt jau konkrētos Kriminālkodeksa pantos. Un beigu beigās mēs nonācām pie tāda secinājuma, ka līdz gada beigām darba grupai ir jāiesniedz gan jauns Kriminālkodeksa projekts, gan jauns Administratīvo pārkāpumu kodekss. Šeit ir otrais lasījums. Un, kamēr jūs neattaisnoti bijāt projām ārzemēs un bez informācijas, šeit bija konceptuāls balsojums, kad mēs skatījām likumprojektu par Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kur bija analoģisks priekšlikums. Mēs konceptuāli nobalsojām, ka tad, ja negribam šo likumu tagad pieņemt, mēs to atliekam un atgriežamies no jauna pie Administratīvo pārkāpumu kodeksa, lai pārskatītu tā vispārējo daļu, lai to sabalansētu, jo nevar būt tā (tas jums kā juristam būtu jāzina), ka dažos pantos šīs izmaiņas būs izdarītas saistībā ar minimālo vai vidējo darba algu, vai kaut ko citu tamlīdzīgu… Tā ka mēs atkal atgriežamies pie tā paša jautājuma.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi un Bojāra kungs! Tātad man ir jāapliecina, ka viss, ko pateica Endziņa kungs, ir pilnīga taisnība, jo iepriekšējā reizē mēs vairāk nekā stundu diskutējām par analoģisku priekšlikumu, ko tagad izteica Bojāra kungs, un konceptuāli par to nobalsojām. Bojāra kungs tagad ierosina atgriezties pie pirmā lasījuma un vēlreiz konceptuāli to balsot, un tādas tiesības viņam ir, bet otrajā lasījumā mēs pašlaik apspriežam 192.pantu.

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Es tikai gribu atbildēt Endziņa kungam, ka viņš vakar atnāca uz Likumdošanas jautājumu komisijas sēdi pašās beigās, tāpēc viņš tāpat kā es, būdams ārzemēs, nezina, ko mēs vakar runājām Likumdošanas jautājumu komisijā. Nav jēgas…

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs…

J.Bojārs: …nav jēgas balsot šodien par to, kam nav praktiskas nozīmes.

A.Endziņš: Bojāra kungs, es lūdzu jūs tādā gadījumā vēlreiz– ja jūs gribat šeit izplatīt kaut kādas ziņas… Es atnācu un pietiekami labi sapratu, par ko bija runa, un nekāds viennozīmīgs balsojums šeit nebija. Tas atkal bija jūsu priekšlikums, un arī, kā saka citi, tā ir problēma, par kuru mums ir jādomā, bet kuru var risināt varbūt tikai pirmā lasījuma līmenī, lai izdarītu izmaiņas vispārējā daļā un visā kodeksā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mēs esam šo jautājumu atrisinājuši! Tātad vai par 192.pantu ir kādi iebildumi? Nav. Paldies. Par 193.pantu? Nav.

Par 194.pantu. Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Nav grūti paredzēt, ka visvairāk būs jāpiemēro tieši šis 194.pants, jo tie, kuri gribēs kaut kādā ziņā iegūt pilsonību un šeit palikt, loģiski, viņi sniegs nepatiesas ziņas.

Un pirmais jautājums. Cik zinu, ir vajadzīgs izraksts no darba grāmatiņas no pēdējās darbavietas, ja kaut kas nav skaidrs. Tātad ir runa par dokumentu viltošanu kā tādu. Vai tas būtu tas pats, kas ziņu sniegšana? Ja cilvēks atnesīs darba grāmatiņu, kur būs ieraksts, ka viņš ir strādājis Latvijā, un teiks, ka viņš nav viltojis šos dokumentus, ka viņam tādu ir iedevuši…

A.Endziņš: Mēs pašreiz runājam par Administratīvo pārkāpumu kodeksu, jo Kriminālkodeksā ir atsevišķa norma, kas paredz kriminālatbildību par dokumentu viltošanu.

A.Kiršteins: Vai arī par darba grāmatiņām tas attiecas uz šo reģistru?

A.Endziņš: Tas ir dokuments.

A.Kiršteins: Skaidrs. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, 195.pants! Nav. 196.pants? Nav.

Tā, 2.pants par 190.¹ panta izslēgšanu.

A.Endziņš: Es varbūt paskaidrošu arī par šo 190.¹ pantu. Tā pirmajā lasījumā nebija. 190.¹ pants paredz administratīvo atbildību par ordeņu, medaļu un tamlīdzīgi nepareizu lietošanu un nēsāšanu.

Priekšsēdētājs: Tā ka lūdzu, kolēģi, varat droši nēsāt jebkuru ordeni vai medaļu, ja mēs nobalsosim…

A.Endziņš: Jo mums vairs nav tādas apbalvojumu sistēmas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, par 103.panta izslēgšanu. Tā ir otrā sadaļa par protokoliem attiecībā uz administratīvajiem pārkāpumiem.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es vispirms lūdzu mani atvainot, jo objektīvu iemeslu dēļ nebiju pirmajā lasījumā, un tāpēc gribētu lūgt paskaidrot šo sadalījumu protokola sastādīšanā. Ar ko tas tika pamatots?

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, ja jūs objektīvu iemeslu dēļ nebijāt pirmajā lasījumā, varbūt jūs tikpat objektīvi varat pieiet pie Endziņa kunga pēc tam klāt un pavaicāt? Mēs to jau esam akceptējuši.

A.Endziņš: Es atvainojos, jo es neinformēju arī par to, ka šeit ir notikušas izmaiņas, jo 190.5. un 190.6. panta kā tāda agrāk nebija, un tāpēc šeit, kā saka, ir parādījies, lūk, šis priekšlikums, kas būtu apspriežams, proti, par valsts kontrolieri. Jo mēs sadūrāmies ar to, ka tātad, lūk, šeit, ja ir pārkāpums, pie atbildības tiek sauktas amatpersonas. Bet kas to fiksēs, kas sastādīs šo protokolu, kas ierosinās lietu? Varētu būt runa par prokuratūru, ka tas notiek vispārējās uzraudzības kārtībā. Tad mums radās šāda doma. Tā kā ir likums par valsts kontroli, un tas valstiski ir ļoti nozīmīgs darbs, tad arī šeit ir valsts institūcijas, kas ir Tieslietu ministrijas ietvaros, un tāpēc ir tāds priekšlikums par valsts kontrolieriem. Tas ir priekšlikums, bet, ja kādam ir citas domas, tad tas ir balsojams un apspriežams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi, izsakieties par šo otro sadaļu– procesuālo daļu. Nav iebildumu? Paldies Endziņa kungam.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likuma akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 72– par, pret– nav, atturas– 10. Likumprojekts ir akceptēts otrajā lasījumā.

Vai Vaivada kungs vēlas ko teikt? Lūdzu.

J.Vaivads: Cienījamie kolēģi, mēs tātad konstatējām, ka otrajā lasījumā nebija nevienas iebildes un nevienas piezīmes. Acīmredzot varam šo likumu pieņemt arī trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Tātad ir ierosinājums nobalsot arī trešajā lasījumā, tā kā nebija iebilžu. Es atvainojos– nevis nobalsot! Es pateicos Vaivada kungam par atgādinājumu. Tā kā mums otrajā lasījumā nebija iesniegti nekādi papildinājumi, grozījumi vai labojumi, tātad otrā lasījuma balsojums ir arī galīgais un šis likums ir pieņemts. Paldies. Lūdzu to fiksēt stenogrammā.

Godājamie kolēģi! Mums ir atlikušas 12 minūtes līdz pārtraukumam, un vēl ir ceturtais rītdienas darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par papildinājumiem un grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Kā Špoģa kungs domā– vai to ir iespējams izskatīt?

K.Špoģis: Godājamie kolēģi! Tas ir 357.dokuments. Tur likuma 2.pantā (tā ir pirmā pozīcija) ir tikai redakcionāli uzlabojumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir kādi labojumi 2.pantā? Nav. Paldies.

K.Špoģis: 4.pantā arī nav nekādu labojumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi, vai ir kas sakāms par 4.pantu? Nav.

K.Špoģis: 5.panta trešās rindkopas pašas beigas ir precizētas. Tur bija rakstīts “Valodu komisija”, bet tagad tā vietā ir “Ministru padomes Valsts valodas centrs”. Tas ir Juridiskās pārvaldes…

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas ir tīri tehnisks labojums. Vai nav nekādu iebildumu? Paldies.

K.Špoģis: 8.pantā nekādu izmaiņu pēc pirmā lasījuma nav.

Priekšsēdētājs: Paldies.

K.Špoģis: 9.pantā arī nav.

Priekšsēdētājs: Paldies.

K.Špoģis: Taču 12.pantā saskaņā ar deputāta Ēlerta kunga priekšlikumu ir iestrādāts šis papildinājums, kas lasāms 6.pozīcijā. Tās ir šīs divas redzamās rindiņas. Tas ir viss.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem deputātiem ir iebildumi? Nav. Un kopumā par šo likumprojektu otrajā lasījumā? Arī nav. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta “Par papildinājumiem un grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Viena balss papildus “par”. Tā ir Freimaņa kunga balss. 73– par, pret– nav, atturas– 4. Tātad likumprojekts ir akceptēts otrajā lasījumā, un, tā kā nav iesniegti labojumi un papildinājumi, tad likums ir pieņemts arī galīgajā variantā. Paldies, Špoģa kungs!

Vismaz man izsniegtajā dokumentā mums ir paredzēts vēl viens lēmums.

K.Špoģis: Tas ir lēmums, kas tieši saistīts ar 5.pantu, kurā ir notikušas radikālas izmaiņas. Mēs tās pieņēmām, un tieši tāpēc lēmums ir jāpapildina ar jaunu 9. un 10.punktu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir kādi jautājumi Špoģa kungam par šā lēmuma saturu? Nav. Paldies. Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties par šo lēmumu? Nē. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā lēmuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu. 69– par, pret– nav, atturas– 6. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Diez vai deviņās minūtēs mēs izskatīsim likumprojektu par bankām. Tas būtu nenopietni. Vai ne? Labāk iesim ēst. Bet pirms tam dosim vārdu paziņojumam Seiles kundzei, un tad būs pārtraukums līdz pulksten 15.

A.Seile: Cienījamie deputāti! Mums 1.aprīlī tik grūti gāja ar zemes reformas otro kārtu, bet neviens vēl nav iesniedzis konceptuālos labojumus. Es lūdzu to izdarīt, vēlākais, līdz ceturtdienas rītam, lai ceturtdien Prezidijā mēs varētu nozīmēt nākamajā nedēļā šo konceptuālo jautājumu izskatīšanu, tas ir, par 6. un 7.pantu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Andrejevs vēl vēlas ko ziņot.

G.Andrejevs: Arī es ļoti gribu atgādināt, ka šonedēļ ir pēdējā nedēļa, kad mēs pieņemam rakstiskos papildinājumus vai labojumus likumprojektam “Par civilo aizsardzību”. Nākamnedēļ mēs gatavojamies tos jau apkopot un virzīt otrajam lasījumam. Lūdzu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Preinbergs vēl grib kaut ko paziņot.

G.Preinbergs: Mans paziņojums ir līdzīgs. Šonedēļ mēs līdz rītdienai pieņemam rakstiskā veidā labojumus un padomus attiecībā uz likumu “Par veterinārmedicīnu”.

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir kādi paziņojumi? Nav. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15. Tad skatīsim jautājumu par bankām.

(Pārtraukums)