Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības nolīgums par tirdznieciski ekonomiskās sadarbības principiem

Latvijas Republikas valdība un Armēnijas Republikas valdība (tālāk tekstā — "Līgumslēdzējas Puses"),

ievērojot ekonomisko reformu īpatnības katrā valstī,

tiecoties integrēt Pušu ekonomiku pasaules saimnieciskajās attiecībās,

ievērojot notiekošo ekonomikas liberalizācijas procesu,

atzīstot nodibinājušos tirdznieciski ekonomisko sakaru padziļināšanas sevišķo nozīmi,

ievērojot līdztiesības, savstarpējā izdevīguma un ieinteresētības principus,

pamatojoties uz starptautisko tiesību principiem,

vienojās par sekojošo:

1.pants

Līgumslēdzējas Puses veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai attīstītu un paplašinātu tirdznieciski ekonomiskās attiecības uz stabiliem ilglaicīgiem pamatiem, kā arī nostiprinās ekonomisko sadarbību reālo iespēju ietvaros saskaņā ar spēkā esošo katras Līgumslēdzējas Puses likumdošanu.

2.pants

Lai nodrošinātu savstarpēji izdevīgus apstākļus tirdzniecisko attiecību attīstīšanai starp abām valstīm, Līgumslēdzējas Puses piešķirs viena otrai vislielākās labvēlības režīmu attiecībā uz:

— importa un eksporta attiecībās piemērojamajām muitas nodevām un nodokļiem, kā arī uz šādu nodevu un nodokļu iekasēšanas metodēm;

— noteikumiem par preču muitošanu, preču tranzītu, novietošanu, pārkraušanu un citiem tamlīdzīga veida pakalpojumiem;

— nodokļiem un citām tieši vai netieši iekasējamām jebkura veida iekšējām nodevām;

— maksājumu un to pārskaitīšanas metodēm;

— preču pārdošanas, iepirkšanas, transportēšanas, sadalīšanas un izmantošanas noteikumiem iekšējā tirgū.

3.pants

Šī nolīguma 2.panta noteikumi neattiecas uz:

— priekšrocībām, ko piešķir kaimiņvalstīm nolūkā atvieglot pierobežas tirdzniecību;

— priekšrocībām, ko piešķir trešajām valstīm muitas savienību vai brīvās tirdzniecības zonu izveidošanai vai kas piešķirtas sakarā ar šādu savienību vai zonu izveidošanu;

— priekšrocībām, ko piešķir atsevišķām valstīm saskaņā ar Ģenerālo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību vai saskaņā ar citiem starptautiskiem nolīgumiem attiecībā uz jaunattīstības valstīm.

4.pants

Līgumslēdzējas Puses:

— neapliks tieši vai netieši preces, uz kurām attiecas šis nolīgums, ar iekšējiem nodokļiem un nodevām, kas pārsniedz attiecīgos nodokļus un nodevas, ar kādiem tiek apliktas analogas pašu ražotās preces vai trešo valstu izcelsmes preces;

— neieviesīs attiecībā uz to preču importu vai eksportu, uz kurām attiecas šis nolīgums, jebkurus tādus speciālus ierobežojumus vai prasības, kādi analogā situācijā netiek piemēroti pašu ražotām precēm vai trešo valstu izcelsmes precēm.

5.pants

Piegādājamo preču un sniedzamo pakalpojumu nomenklatūra un apjomi, ja tie tiek regulēti valdību līmenī, katram nākamajam gadam saskaņojami, noslēdzot atsevišķus nolīgumus vai protokolus.

6.pants

Līgumslēdzējas Puses sekmēs tiešo sakaru attīstību starp abu Pušu ekonomiskās darbības subjektiem un institūcijām.

Līgumslēdzējas Puses attīstīs sadarbību zinātnes un tehnoloģijas, ekoloģijas, transporta, tūrisma un komunikāciju jomā, personāla apmācīšanā un citās kopējo interešu sfērās.

7.pants

Šī nolīguma noteikumi, kas paredz savstarpējās tirdzniecības kārtību, nepieciešamības gadījumā var tikt detalizēti izstrādāti nozaru nolīgumos.

8.pants

Maksājumi, kas attiecas uz tirdzniecību starp abām valstīm, un citi maksājumi, kuri var rasties tirgus attiecību attīstības procesā starp tām, tiks kārtoti saskaņā ar likumdošanu, kāda ir spēkā katrā Līgumslēdzējā Pusē.

Līgumslēdzējas Puses šai nolūkā noslēgs vienošanos par savstarpējo norēķinu organizēšanu.

9.pants

Katra Līgumslēdzēja Puse tikai ar otras Puses rakstveida piekrišanu neļauj reeksportēt preces, uz kurām attiecas atvieglotais eksporta režīms pēc tādas nomenklatūras un tādos apjomos, kā atrunāts nolīgumā, kurš noslēgts, pamatojoties uz šī nolīguma 5.pantu.

Ja šis pants netiek izpildīts, tā Līgumslēdzēja Puse, kuras intereses ir skartas, nekavējoties iesniedz otrai Pusei visu informāciju par šo gadījumu un var apturēt analogu preču piegādi un pieprasīt soda naudas samaksu no eksporta saņemtās valūtas summas apmērā.

Šai pantā ar reeksportu saprotams tas, ka preci, kuras izcelsme ir vienas Līgumslēdzējas Puses muitas teritorijā, otra Līgumslēdzēja Puse izved no savas muitas teritorijas, lai eksportētu uz trešo valsti.

10.pants

Puses vienojās noteikt kārtību, kādā notiks kravu transportēšana un tranzīts abu valstu teritorijā.

11.pants

Lai realizētu šī nolīguma mērķus un izstrādātu rekomendācijas tirdznieciski ekonomiskās sadarbības pilnveidošanai, Līgumslēdzējas Puses vienojās dibināt kopēju komisiju.

Kopējās komisijas galvenie uzdevumi ir:

— analizēt divpusējo tirdznieciski ekonomisko sakaru attīstību;

— izstrādāt priekšlikumus par tirdznieciski ekonomiskās sadarbības apstākļu uzlabošanu un par šīs sadarbības tālākās attīstības perspektīvām;

— izskatīt šī nolīguma realizācijas gaitu un izstrādāt attiecīgas rekomendācijas.

Lai izskatītu šī nolīguma realizācijas gaitu, Līgumslēdzēju Pušu pārstāvji tiksies saskaņotos termiņos.

12.pants

Katra Līgumslēdzēja Puse var atvērt otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā tirdzniecības pārstāvniecību.

Par tirdzniecības pārstāvniecību atvēršanas principiem tiks noslēgts atsevišķs protokols.

13.pants

Šis nolīgums neskar citus Līgumslēdzēju Pušu agrāk ar trešajām valstīm noslēgtos nolīgumus.

14.pants

Strīdi par šī nolīguma interpretāciju un piemērošanu izšķirami sarunu ceļā.

Strīdus, kas radušies starp saimnieciskajiem subjektiem, noslēdzot un izpildot līgumus par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, izskata arbitrāža (saimnieciskā tiesa) saskaņā ar starptautisko praksi, vai arī tos pēc saimniecisko subjektu vienošanās izskata šķīrējtiesas.

15.pants

Šis nolīgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi, un tas darbosies tik ilgi, kamēr viena no Līgumslēdzējām Pusēm 6 mēnešus iepriekš rakstveidā nepaziņos otrai Līgumslēdzējai Pusei par savu nodomu izbeigt šī nolīguma darbību.

Nolīgums parakstīts Rīgā 1993.gada 15.jūnijā divos oriģināleksemplāros, katrs latviešu, armēņu un krievu valodā. Visiem tekstiem ir vienāds spēks.

Domstarpību gadījumā noteicošais ir teksts krievu valodā.

Latvijas Republikas valdības vārdā Armēnijas Republikas valdības vārdā

Visvaldis Kristaps, Grigorjans Tigrans,

ārējās tirdzniecības ministra v.i. tirdzniecības ministrs

Stājies spēkā ar 1993. gada 15. jūniju