Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”
Izdarīt likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 24.nr.; 1998, 2., 18., 22., 24.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 12.nr.; 2002, 2., 22.nr.; 2003, 2., 6., 8., 15., 22.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 11.nr.; 2006, 1., 9., 13.nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt 11.panta otro daļu ar 60., 61., 62., 63. un 64.punktu šādā redakcijā:
“60) par zemes dzīļu izmantošanas licences izsniegšanu;
61) par bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas izsniegšanu;
62) par derīgo izrakteņu atradnes pases izsniegšanu;
63) par 1973.gada Vašingtonas konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām noteiktās atļaujas (CITES atļauja) izsniegšanu;
64) par 1973.gada Vašingtonas konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām noteiktā sertifikāta (CITES sertifikāts) izsniegšanu.”
2. Izteikt 22.panta tekstu šādā redakcijā:
“(1) Nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam), ja šajā pantā nav noteikts citādi, aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas šim ierēdnim (darbiniekam) kļuvusi zināma, pildot dienesta (darba) pienākumus, izņemot:
1) informāciju par nodokļu maksātāja nodokļu parādiem, kas izveidojušies nodokļu revīzijas (audita) rezultātā vai nodokļu maksājumu kavējuma dēļ, norādot nodokļa parāda lielumu, nodokļu maksātāja nosaukumu vai vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu;
2) informāciju par fizisko personu — saimnieciskās darbības veicēju, kas nav reģistrēts komercreģistrā, norādot fiziskās personas vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu.
(2) Nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) drīkst sniegt informāciju par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas šādos gadījumos:
1) valsts ieņēmumu nodrošināšanai, kā arī pārraudzības funkciju veikšanai — Finanšu ministrijai;
2) valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļu ieņēmumu un izdevumu, kā arī valsts budžetā vai pašvaldību budžetos iekļauto Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju līdzekļu izlietošanas un rīcības ar valsts un pašvaldību mantu vai tās daļu kontrolei;
3) nodokļu administrēšanas funkciju izpildei — citai nodokļu administrācijai, Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un saskaņā ar starptautisko līgumu noteikumiem ārvalstu kompetentajām iestādēm;
4) normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildes nodrošināšanai— pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, tiesai, prokuratūrai un citām tiesībaizsardzības iestādēm;
5) citu valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai vai speciālajās tiesību normās par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu noteikto regulēšanas funkciju izpildes nodrošināšanai, kā arī valsts institūciju funkciju izpildes nodrošināšanai — informāciju, kura ir vienīgi nodokļu administrācijas rīcībā vai kuru nodokļu administrācijai atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt;
6) šā likuma 18.panta 8., 12., 13., 14. un 15.punktā, 23.panta trīspadsmitajā daļā, 24.panta otrajā daļā un 25.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos.
(3) Informācija par nodokļu maksātāja nodokļu parādu gadījumos, kad šis parāds tiek noteikts, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu, tiek izpausta pēc tam, kad attiecīgais lēmums kļuvis neapstrīdams.
(4) Sniedzot informāciju šā panta otrās daļas 3.punktā noteiktajā gadījumā Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ārvalstu kompetentajām iestādēm, nodokļu administrācija vienlaikus par to paziņo arī nodokļu maksātājam. Ja nodokļu administrācija ir konstatējusi faktus, kas liecina par apliekamā objekta slēpšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tā nodokļu maksātājam par informācijas sniegšanu paziņo 90 dienu laikā pēc ārvalsts pilnvarotā pārstāvja informēšanas.
(5) Lai saņemtu informāciju šā panta otrās daļas 5.punktā noteiktajā gadījumā, valsts pārvaldes iestāde ar nodokļu administrāciju noslēdz starpresoru vienošanos, kurā norāda sniedzamās informācijas apjomu, izsniegšanas, izmantošanas un apstrādes kārtību saskaņā ar informācijas pieprasītāja iesniegto pamatojumu.
(6) Šā panta noteikumi par informācijas konfidencialitāti ir jāievēro šā panta otrajā daļā minētajā iestādē, kā arī pēc ierēdņa (darbinieka) civildienesta (darba) attiecību izbeigšanas nodokļu administrācijā un citās iestādēs.
(7) Persona, kas izpaudusi konfidenciālo informāciju par nodokļu maksātāju, tiek saukta pie likumos noteiktās atbildības.”
3. Papildināt pārejas noteikumus ar 83.punktu šādā redakcijā:
“83. Šā likuma 11.panta otrās daļas 60., 61., 62., 63. un 64.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.”
4. Papildināt likuma informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā:
“8) Padomes 2004.gada 21.aprīļa direktīvas 2004/56/EK, ar kuru groza Padomes direktīvu 77/799/EEK par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo nodokļu jomā, dažu akcīzes nodokļu jomā un nodokļu piemērošanā apdrošināšanas prēmijām;
9) Padomes 2004.gada 16.novembra direktīvas 2004/106/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 77/799/EEK par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpējo palīdzību attiecībā uz tiešajiem nodokļiem, noteiktiem akcīzes nodokļiem un apdrošināšanas prēmiju aplikšanu ar nodokļiem un direktīvu 92/12/EEK par vispārēju režīmu precēm, uz kurām attiecas akcīzes nodokļa piemērošana, un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību.”
Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 14.septembrī.
Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre
Rīgā 2006.gada 27.septembrī